Mēnesis: 2021. gada oktobris

Iestājies kārtējais haoss, ko radījis Covid-19 kārtējais vilnis. Pirms gada mēs katru dienu gaidījām to ziņu, kad pasaulei tiks paziņots par vakcinācijas procesa uzsākšanu pret Covid-19. Uz biedrību zvanīja kolēģi un uzstājīgi deva padomus, ka nepieciešams panākt, lai veterinārārstus iekļauj prioritāri vakcinējamo sarakstā. Šobrīd ir vairākas vakcīnas, ir joprojām Covid-19 pandēmija, bet nav pietiekami vakcinēto. Un atkal zvana uz biedrību veterinārārsti uzstājīgi prasot, kāpēc biedrība neiestājas par nevakcinēto veterinārārstu tiesībām, kāpēc atbalstam vakcinācijas kampaņu pret Covid-19. Visiem šiem kolēģiem varu atbildēt un lūgt netraucēt jau tā sarežģīto šī brīža biroja darbu ar šādiem zvaniem. Latvijas Veterinārārstu biedrības Statūtu 1.nodaļas 2. punkts “Latvijas Veterinārārstu biedrība ir veterinārārstu profesionāla organizācija,….”. Vārds “profesionāla” izsaka visu un neprasa vairs nekādu manu komentāru.
Iepriekšējā nedēļā nevarējām saprast, vai varam sniegt veterinārmedicīniskos pakalpojumus. Tad nedēļas vidū visiem kļuva skaidrs, ka varam turpināt sniegt veterinārmedicīnisko aprūpi dzīvniekiem neatkarīgi no tā vai viņu saimniekam ir saderīgs Covid-19 sertifikāts, vai nav. Lai būtu skaidrs kā šajos apstākļos strādāt, tad esam izstrādājuši rekomendācijas veterinārmedicīnas pakalpojuma sniegšanai ārkārtas situācijas laikā.
19.10.  kopā ar Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietnieci Litu Konopori piedalījāmies LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, lai aizstāvētu veterinārārstu intereses, kuras kārtējo reizi ar saviem absurdiem priekšlikumiem vēlējās ierobežot biedrība “Dzīvnieku policija”. Mums izdevās deputātus pārliecināt un organizācijas iesniegtos priekšlikumus noraidīja.
27.10. piedalīšos nevalstisko organizāciju Memoranda padomes sēdē.
29.-30.10. ilgi gaidītā Veterinārmedicīnas konference veltīta LVB simtgadei. Nedēļas laikā konferences dalībnieki saņems dalībnieka somu ar konferences materiāliem un savos e-pastos precīzu informāciju kā pieslēgties konferencei. Iespējams kādam soma pie adresāta nonāks pēc konferences, bet tas atkarīgs no kurjerpasta. Tādēļ atvainojos par sagādātām neērtībām, bet tādi šobrīd ir apstāk. Vēlos izteikt lielu “PALDIES” par atbalstu:
Ģenerālsponsoram –  UAB “VETMA”
Platīna sponsoram – UAB “GRAINA” un “IWET MARTA LUBAK”
Zelta sponsoram – “KRKA LATVIJA”
Sudraba sponsoram – “ROYAL CANIN”
Lekciju sponsoriem: “Laboklin” un “DimediumLatvija”
Atbalstītājam: SIA “VET-MED”
Lai mums visiem izglītojoši ineteresanta tikšanās globālā tīmeklī, veselība un profesionāli darbīga jaunā nedēļa!

Valdis Šmēliņš
LVB valdes priekšsēdētājs

Ja nepieciešama neatliekama dzīvnieku veterinārmedicīniskā aprūpe un veterinārārsta apmeklējums mājsēdes laikā no plkst. 20.00 līdz 5.00, jāaizpilda apliecinājums un jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments.
– Apliecinājumā jānorāda savs:
     – vārds, uzvārds; 
     – personas kods; 
     – dzīvesvietas adrese; 
     – dzīvesvietas atstāšanas iemesls un laiks, datums; 
     – pakalpojuma saņemšanas vieta.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju līdz 2022.gada 11.janvārim, LVB ir apkopojusi un izstrādājusi rekomendācijas kā epidemioloģiski droši sniegt veterinārmedicīnas pakalpojumus praktizējošiem veterinārārstiem. Rekomendācijas izlasāmas šeit.

Latvijas Darbu devēju konfederācijas informācija:

• apkopotu informācija par ierobežojumiem covid19 mājaslapā: https://covid19.gov.lv/atbalsts-sabiedribai/ka-drosi-rikoties/covid-19-izplatibas-ierobezosanas-pasakumi
• informācija par pašapliecinājumiem, kurus uzrādīt pēc 20:00-05:00, atdodoties ārpus mājas https://www.vp.gov.lv/lv/pasapliecinajums-un-parvietosanas-ierobezojumi

Vai praktizējošs veterinārārsts drīkst klātienē sniegt pakalpojumu dzīvnieka īpašniekam ar dzīvnieku, ja dzīvnieka īpašnieks nav vakcinēts (proti bez sadarbspējīga sertifikāta, un bez testa)?
 Atbildi sniedz LR Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe:Atbilde ir jā, drīkst sniegt veterinārmedicīnisko pakalpojumu. Šī atbilde ir saskaņota ar Veselības ministriju.

Pamatojums – Ministru kabineta rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ar grozījumiem š.g.13.oktobrī (nr.736):
“5. Ārkārtējās situācijas laikā:
5.13. bez sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas var:
5.13.9. saņemt pakalpojumu klātienē, ja to nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai, kā arī var saņemt atbalstu psiholoģiskās palīdzības grupās, ja pasākuma organizatoram, pakalpojuma sniedzējam vai grupas vadītājam ir sadarbspējīgs sertifikāts.”

Valdis Šmēliņš
LVB valdes priekšsēdētājs

Šoreiz negribas runāt ne par haosu mūsu ikdienā pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī, ne par mūsu ikdienu ierobežojošiem faktoriem, jo galvenais ir nekrist panikā, izmisumā un saglabāt vēsu prātu. To gribas novēlēt ikvienam kolēģim, domu biedram un katram Latvijas iedzīvotājam.
            Latvijas Veterinārārstu biedrība turpina realizēt Zemkopības ministrijas un Lauku atbalst dienesta atbalstītu projektu apmācības cilku “Antimikrobiālās rezistences mazināšanas faktori produktīviem dzīvniekiem”. Nākošajā nedēļā noslēgsies apmācības Vidzemē. Novembrī, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, apmācības notiks dalītā veidā. Divas dienas jeb 16 mācību stundas videokonferences režīmā( attālināti) un 8 mācību stundas klātienē( Vecaucē). Mācības novembrī plānotas 11. un 24. novembrī attālināti, bet 16.novembrī klātienē Vecaucē. Interesenti vēl var pieteikties, zvanot uz LVB biroju t.28361203. Vietu skaits ir ierobežots.
            Pēc LVB valdes ārkārtas sēdes lēmuma Veterinārmedicīnas zinātniskā konference veltīta LVB simtgadei 29. un 30.oktobrī notiks videokonferences režīmā. Ar izmaiņām dienas kārtībā varat iepazīties gan biedrības mājas lapā, gan katrs reģistrējies dalībnieks to ir saņēmis savā e-pastā. Izmaiņas skar programmas 29.oktobra sadaļa, jo atceļas jeb tiek pārcelta uz pavasari apbalvojumu pasniegšana un svētku balle Jelgavas pilī.
            19.10.2021. kopā ar Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas valdes priekšsēdētājas vietnieci Litu Konopori piedalīsimies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā tiks skatīti grozījumi “Veterinārmedicīnas likumā” 2.lasījumā. Uz sēdi savus kārtējos jeb pareizāk sakot reiz noraidītos priekšlikumus iesniegusi organizācija “Dzīvnieku policija”.
            21.10.2021. uzsāksim diskusijas par LVB valdes un Izglītības komisijas locekles profesores Līgas Kovaļčukas izstrādāto projektu “LVB atzīts speciālists”.

Valdis Šmēliņš
LVB valdes priekšsēdētājs

19.oktobrī atzīmēsim LVB Goda biedra veterinārārsta Jāņa Dzeņa 115 gadskārtu.  Jānis Dzenis dzimis 1906.gada 19.oktobrī Aknīstē. Viņa vecāki bija sīkzemnieki un trūcīgie ģimenes dzīves apstākļi piespieda Jāni strādāt jau no mazotnes. Viņš astoņu gadu vecumā uzsāka gana gaitas, bet brīvos brīžos vecāku un paša neatlaidības vadīts apguva lasīt un rakstīt prasmes. Gan gana gaitas, gan citi darbi liedza Jānim savas izglītošanās zināšanas apgūt skolā, tādēļ 6-gadīgo pamatskolu viņš nokārtoja eksterni Subates vidusskolā. Tomēr vēlme pēc izglītības bija stiprāka par dzīves apstākļu spiedīgo situāciju. 1926.gadā Jānis Dzenis absolvēja Subates vidusskolu un iestājās Veterinārmedicīnas fakultātē Rīgā. Joprojām dzīve nelutināja Jāni Dzeni, tādēļ iztiku studijām vajadzēja pelnīt strādājot dažādus gadījuma darbus. Ar Zemkopības ministrijas rīkojumu topošais veterinārārsts tika nozīmēts uz Valmieras apriņķi brucelozes apkarošanā. Pildot uzticētos darbus slimības apkarošanā, Jānis inficējās ar brucelozi un nācās studijas uz vairākiem gadiem pārtraukt. 1943.gadā veterinārārsts Jānis Dzenis absolvēja Veterinārmedicīnas fakultāti un tika nozīmēts darbā Bauskas apriņķī Bārbelē par rajona veterinārārstu. Šajā vietā veterinārārsts Jānis Dzenis nostrādāja līdz 1961.gadam. No 1961.-1964.gadam strādāja Bauskas rajona veterinārajā slimnīcā, bet no 1964.-1970.gadam Bauskas rajona veterinārajā laboratorijā. LVB Goda biedra veterinārārsta Jāņa Dzeņa dzīve pārtrūka neilgi pēc aiziešanas pensijā 1970.gada 5.februārī Staicelē.
            23.oktobrī atcerēsimies veterinārārstu LVB Goda biedru Pēteri Leimani, atzīmējot viņa 115.gadskārtu. Pēteris Leimanis dzimis 1906.gada 23.oktobrī Valmieras apriņķa Dikļu pagasta “Viļēnos” lauksaimnieku ģimenē. Pēteris mācījās Dikļu pamatskolā, kuru pabeidza 1919.gadā. Ģimenes materiālais stāvoklis neļāva turpināt mācības, tādēļ Pēteris Leimanis uzsāka darba gaitas pie saimniekiem laukos. Interese par dzīvniekiem  un vēlme apgūt kādu arodu, noveda Pēteri Leimani pie izvēles iestāties lopkopības pāraugu kursos, kurus viņš pabeidza 1925.gadā. Arī Pēteris Leimanis kā iepriekšminētais viņa kolēģis veterinārārsts Jānis Dzenis izglītojās patstāvīgi, un 1934.gadā eksterni beidza Cesvaines valsts ģimnāziju. 1936.gadā Pēteris uzsāka studijas Veterinārmedicīnas fakultātē, kuru absolvēja 1941.gadā.  Visus studiju gadus papildus studijām strādāja par Rīgas Aizgādības pārvaldes kantoristu un kontrolieri, sanitāru un subasistentu Veterinārmedicīnas fakultātē. Pēc fakultātes absolvēšanas 1941.gadā palika strādāt Veterinārmedicīnas fakultātē par Ķirurģijas katedras asistentu. No 1942.gada līdz 1945.gadam strādāja par Daugavpils satiksmes veterinārārstu. Tomēr zinātniskais un akadēmiskais darbs Pēterim Leimanim bija sirdij tuvāks, tādēļ veterinārārsts 1945.gadā atgriezās darba Veterinārmedicīnas fakultātē. 1946.gadā Pēteris Leimanis aizstāvēja veterinārā zinātnieka kandidāta disertāciju par tēmu “Svešķermeņu radītās govju slimības un to operatīvā ārstēšana”. 1952.gadā veterinārārsts VMF docents Pēteris Leimanis sava Latvijas patriotisma un ideoloģijas dēļ pēc LLA komunistu ierosinājuma tika atlaists no darba Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Tomēr bez darba viņš nepalika. No 1952.gada līdz 1956.gadam Pēteris Leimanis bija Rīgas rajona galvenais veterinārārsts, bet no 1956.gada līdz 1963.gadam Latvijas lopkopības un veterinārās pētniecības institūta Lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas laboratorijas vadītājs. Veterinārārsts Pēteris Leimanis bija pirmais , kas Latvijā praktiski organizēja un uzsāka govju mākslīgo apsēklošanu. 1972.gadā devās pelnītā atpūtā – pensijā. LVB Goda biedrs veterinārārsts Pēteris Leimanis nodzīvoja garu un notikumiem bagātu, piepildītu mūžu, līdz 2002.gada 26.janvārī stāja pukstēt viņa sirds. Pēteris Leimanis atdusas Rīgā 1.Meža kapos.
 Foto: Sākuma fotogrāfijā LVB Goda biedrs Pēteris Leimanis
Pielikumā LVB Goda biedra Jāņa Dzeņa fotogrāfija
Informāciju apkopoja I.Ritmane

Esam atkal aplikti ar ierobežojumiem. Atkal varam vainot kādu vai kādus, kuri ierobežo mūsu brīvību, tiesības un vēlmes. Taču neviens nerunā par to kā dzīvosim tālāk, kā atveseļosim sabiedrību, ekonomiku, kā panāksim citas Eiropas valstis, kuras sākušas dzīvot ierasto dzīvi pēc Covid-19 pandēmijas. Kur palikusi mūsu atbildība, mūsu patriotisms, mūsu izglītība? Šodien saņēmu informāciju, ka no Covid-19 miris kāds man zināms cilvēks. Kad lasi par saslimušajiem un mirušajiem no Covid-19, liekas ierasta lieta, jo katrs no mums ir mirstīgais. Bet uzzinot par zināmu cilvēka bezjēdzīgu nāvi, tas liek aizdomāties, vai tiešām nāve ir vērtīgāka par iespēju izdzīvot vakcinējoties. Tā ir tā katra brīvā izvēle.
                Informēju, ka 29. un 30.oktobrī konference veltīta LVB simtgadei notiks plānotā programmā. Mēs organizējot konferenci jau bijām ieplānojuši, ka klātienē apmeklēt to būs iespēja ierobežotam apmeklētāju skaitam un uzrādot derīgus “zaļos” Covid-19 sertifikātus.
                No 11.oktobra LVB birojs apmeklētājiem būs slēgts. Klātienes vizītes iespējams pieteikt pa tālruni t.28361203. Ierodoties birojā jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts.
                11.oktobrī pl.15 zoom platformā LVB ārkārtas valdes sēde, kurā tiks precizēta Konferences veltītas LVB simtgadei norise.

Valdis Šmēliņš
LVB valdes priekšsēdētājs

Esam iegājuši LVB 100 gades pasākuma finiša taisnē. Gads ir bijis ne tikai ļoti intensīvs, bet arī interesants. Kas attiecās uz LVB 100 gades noslēdzošo lielo pasākumu 29. oktobrī (dienas kārtība) un 30. oktobrī (dienas kārtība). Savukārt par dalības maksu lasiet šeit.

Tāpat atgādinām, ka reģistrēšanās LVB 100 gades konferencei par samazināto maksu ir pagarināts termiņš līdz 14.10.2021.
Pēdējā reģistrēšanās diena LVB 100 gades konferencei 22.10.2021.

Starptautisks pētījums: nepieciešams uzlabot mīļdzīvnieku slimību uzraudzību savlaicīgai, ar barību saistītu saslimšanas risku identificēšanai

Pēc tam, kad ar reto slimību — barības vada dilatāciju jeb megaesophagus 2014.-2016. gadā Latvijā un 2017.- 2018. gadā Austrālijā saslima un gāja bojā vairāki simti suņu un abās valstīs veiktajos pētījumos tika pierādīta cēloniskā saistība starp konkrētiem sausās barības veidiem un šo slimību, starptautiska, multidisciplināra zinātnisko ekspertu grupa izstrādāja vadlīnijas šādu slimību uzliesmojumu atpazīšanai, izmeklēšanai un kontrolei.

Vadlīnijas balstās uz ASV Slimību kontroles centra (CDC, Center for Disease Control) pamatnostādnēm un ir publicētas Amerikas Veterinārās Asociācijas žurnālā, kur šovasar kā oficiāla zinātniska publikācija lasāms starptautiskas multidisciplinārās zinānieku grupas pētījums par iegūtas idiopātiskas barības vada dilatācijas uzliesmojumiem Latvijā un Austrālijā.

Skaidro veterinārpatoloģe Ilze Matīse – Van Houtana, Latvijas pārstāve starptautiskajā zinātnieku grupā: “Situācijās, kad saņemti pārliecinoši signāli par iespējamo saslimšanas izraisītāju, t. i. — tad, kad riska faktors ir noskaidrots, nav pieļaujama nogaidīšana un nav nepieciešams detalizēts zinātnisks pētījums ar publikāciju, lai rīkotos, novēršot turpmāku saskari ar saslimšanas riska faktoru. Diemžēl labas prakses vadlīnijās nereti iejaucas biznesa intereses un tādā situācijā cieš dzīvnieki un viņu īpašnieki.”

“2014. gadā Latvijas veterinārārsti konstatēja nebijušu megaesophagus skaita pieaugumu suņiem, kuri patērēja viena konkrēta zīmola sauso barību. Ārstu pienākums bija nekavējoties par to informēt  sabiedrību un brīdināt suņu īpašniekus, lai novērstu turpmākas saslimšanas un dzīvnieku nāves. Tagad mēs arī respektablā zinātniskā izdevumā redzam pamatojumu tam, ka pastāvēja cieša un nepārprotama saikne starp lietoto barību un saslimšanu. Šis ir unikāls notikums Latvijas veterinārmedicīnā, – balstoties uz mūsu zinātnieku iegūtajiem datiem un starptautiskas zinātnieku grupas darbu, analizējot arī Latvijā iegūtus datus, tiks mainīti līdzīgu gadījumu atpazīšanas, rīcības un kontroles algoritmi pasaulē,” uzskata Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš.
Saite uz pētījumu:https://avmajournals.avma.org/doi/pdfplus/10.2460/javma.259.2.172

prof. Ilze Matīse – Van Houtana
tālr.28334352 

2. Vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības

9. Pakalpojuma sniedzējs, darba devējs, kā arī katra persona, piedaloties sabiedrības aktivitātēs, ievēro vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības un drošības protokolus vai rekomendācijas (tai skaitā informēšanas, kontaktu samazināšanas un distancēšanās, sejas masku lietošanas, telpu ventilēšanas un higiēnas pamatprincipus, kā arī izolācijas, mājas karantīnas un pašizolācijas nosacījumus) un novērš inficēšanās riskus apkārtējiem. 

10. Pakalpojuma sniedzējs un darba devējs ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanu un ievērošanu darba vietā un pakalpojumu sniegšanas vietā un nodrošina kontroli pār noteikto prasību ieviešanu un ievērošanu.

11. Aizliegts sniegt pakalpojumus un organizēt pasākumus un citas aktivitātes, ja tiek veicināta cilvēku nekontrolēta drūzmēšanās (pulcēšanās), kā arī ja nav iespējams nodrošināt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, īpaši attiecībā uz distancēšanās, cilvēku skaita un vienai personai noteiktās minimālās platības prasības nodrošināšanu un kontroles organizēšanu.

12. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina informēšanu, pie ieejām labi redzamā vietā vai, ja tas nav iespējams, citādā veidā sniedzot apmeklētājiem un darbiniekiem pieejamu informāciju latviešu valodā un vismaz vienā svešvalodā (angļu vai krievu valodā) vai izmantojot piktogrammas. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina pieejamu vismaz šādu informāciju:

12.1. cilvēku skaits, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises vietā, ja pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram jāievēro cilvēku skaita ierobežojums;

12.2. brīdinājums, ka attiecīgajā vietā nedrīkst atrasties personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai izolācija vai kurām ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes; 

12.3. brīdinājums par divu metru distances ievērošanu, kā arī par citiem distancēšanās nosacījumiem, ja tādi ir noteikti;

12.4. brīdinājums par pienākumu lietot sejas maskas, ja tāds ir noteikts, kā arī norāde par sejas maskas pareizu lietošanu;

12.5. apliecinājums par pakalpojuma epidemioloģisko drošību, norādot, vai pakalpojums tiek sniegts epidemioloģiski drošā, epidemioloģiski daļēji drošā vai epidemioloģiski nedrošā vidē. 

13. Lai nodrošinātu distancēšanos, pakalpojuma sniedzējs, darba devējs, kā arī katra persona individuāli veic vismaz šādus piesardzības pasākumus:

13.1. nodrošina, lai tiktu ievērota divu metru fiziska distance savstarpēji starp darbiniekiem, starp darbiniekiem un apmeklētājiem, kā arī starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi;

13.2. organizē un kontrolē cilvēku plūsmu, lai novērstu drūzmēšanos telpās, it īpaši pie ieejām un izejām, tām piegulošajā iekštelpā un ārtelpā, un vietās, kur notiek vai prognozējami var notikt pastiprināta cilvēku pulcēšanās, kā arī laikā, kad tā var notikt (piemēram, pārtraukumos, maksimumstundās, pirms vai pēc pasākuma);

13.3. nepieļauj dažādu cilvēku grupu savstarpējo sastapšanos, ja darbs tiek organizēts grupās vai ja pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma organizators sniedz pakalpojumu, cilvēkiem pulcējoties grupās;

13.4. atbilstoši iespējām un darba specifikai organizē attālinātā darba veikšanu, attālinātu saimniecisko vai publisko pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu.

14. Maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties telpās un vietās, pakalpojuma sniedzējs nosaka, ievērojot šajos noteikumos noteikto vienai personai nodrošināmo platību vai atbilstoši noteiktajam cilvēku skaitam, kā arī ņemot vērā cilvēku paredzamo uzvedību un iespējas organizēt cilvēku plūsmu, lai novērstu drūzmēšanos. Vietā, kur platība ir mazāka par noteikto, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs vai vienas mājsaimniecības locekļi. 

15. Personas vai darbiniekus, kas ir tieši saistīti ar pakalpojuma, pasākuma vai ceremonijas norises nodrošināšanu, neieskaita šajos noteikumos noteiktajā maksimāli pieļaujamā cilvēku skaitā vai skaitā, ko nosaka, ievērojot noteikto vienai personai nodrošināmo platību, izņemot sapulces, gājienus un piketus.

16. Publiskās ārtelpās, saņemot pakalpojumus vai apmeklējot pasākumus, kur ir intensīva cilvēku plūsma, un publiskās iekštelpās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, tiek lietota sejas maska, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

17. Sejas masku var nelietot:

17.1. bērns līdz septiņu gadu vecumam, kā arī izglītojamie, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi;

17.2. 1.–3. klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā, izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par sejas masku lietošanu;

17.3. ja tas nav iespējams logopēdijas nodarbībā specifiska vingrinājuma izpildei;

17.4. persona ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ tai trūkst spēju vai iemaņu lietot sejas masku;

17.5. pilnībā vakcinēta vai pārslimojusi persona kontrolētā kolektīvā (darba vietā, izglītības iestādē, amatieru kolektīvā), izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā,   izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par sejas masku lietošanu;

17.6. persona, kura nevar veikt darba vai profesionālos pienākumus, lietojot sejas masku, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi;

17.7. fizisko aktivitāšu un sporta treniņu laikā un sportisti fizisko aktivitāšu laikā sporta pasākumos. Minētais izņēmums ir attiecināms uz jebkura veida fiziskajām nodarbībām un  nodarbošanos ar sportu (tai skaitā amatieru sportu un fiziskajām aktivitātēm veselības saglabāšanai un uzlabošanai);

17.8. mūzikas instrumentu spēles, vokālās mākslas un dejas procesā;

17.9. saņemot pakalpojumus, kuru laikā objektīvi masku lietošana nav iespējama;

17.10. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās laikā, kad apmeklētāji sēž pie galda.

18. Pakalpojuma sniedzējs vai darba devējs nodrošina ventilāciju ar mehāniskās ventilācijas sistēmu vai dabīgo ventilāciju, lai oglekļa dioksīda (CO2) līmenis nepārsniedz 1 000 ppm, un atbilstoši iespējām veic nepārtrauktu vai regulāru gaisa kvalitātes kontroli.

19. Lai ievērotu higiēnas prasības, pakalpojuma sniedzējs vai darba devējs nodrošina pasākumus, kas atbilst darbībai epidemioloģiski drošajā vai epidemioloģiski daļēji drošajā vidē, kā arī ievēro centra tīmekļvietnē publicētās rekomendācijas higiēnai, tai skaitā roku higiēnai, virsmu, inventāra un darba aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai.

20. Pakalpojuma sniedzējs vai darba devējs izvērtē epidemioloģiskos riskus un, pamatojoties uz šiem noteikumiem, atbilstoši uzņēmuma specifikai izstrādā dokumentētu iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai), skaidrā un viegli pārbaudāmā veidā norādot vismaz šādu informāciju un veicamos pasākumus:

20.1. iekštelpu un teritorijas dalījums epidemioloģiski daļēji drošajā, drošajā vai nedrošajā vidē, vides nodrošināšanas un kontroles procedūras;

20.2. divu metru distancēšanās iespēju izvērtējums, analizējot riska zonas un pasākumus fiziskās distancēšanās kontrolei, lai novērstu pastiprinātu cilvēku pulcēšanos (drūzmēšanos);

20.3. pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises laiks;

20.4. cilvēku plūsmas un drūzmēšanās risku novērtējums un pasākumi to novēršanai;

20.5. pakalpojuma sniegšanā, pasākuma norisē un darbā iesaistīto personu skaits, derīgu sadarbspējīgu sertifikātu esība un procedūras to kontrolei;

20.6. aprēķini par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties telpā vai vietā, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus. Aprēķinot maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu savstarpēji savienotās telpās (piemēram, tirdzniecības centrā), kopējais skaits nepārsniedz katrā atsevišķā telpā vai vietā pieļaujamā cilvēku skaita summu;

20.7. pasākumi precīza cilvēku skaita kontrolei, kuri vienlaikus atrodas telpā vai vietā; 

20.8. ventilācijas un gaisa kvalitātes kontroles pasākumi;

20.9. ziņas par personu (vārds (vārdi), uzvārds un kontaktinformācija), kas atbildīga par epidemioloģiskās drošības pasākumu un drošības protokolu vai vadlīniju ievērošanu, ja tādas ir izstrādātas attiecīgajā jomā, kā arī par iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu  īstenošanai.

21. Pakalpojuma sniedzējs vai darba devējs norīko personu, kas atbildīga par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, kā arī iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu  īstenošanai. Atbildīgā persona nodrošina epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu un to ievērošanas uzraudzību pakalpojuma sniegšanas vietā (izņemot pakalpojumus, kas tiek sniegti bez personāla), pasākuma norises vietā vai darba vietā un pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu:

21.1. uzrāda iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju par īstenotajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem;

21.2. uzrāda dokumentus (piemēram, būvju kadastrālās uzmērīšanas lietu), kas dod iespēju pārliecināties par publiski pieejamo iekštelpu vai teritoriju platību, ja tādas ir; 

21.3. objektīvi pārbaudāmā veidā identificē un norāda kontroles laikā esošo apmeklētāju skaitu.

22. Par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu atbildīgā persona nodrošina pakalpojuma sniedzējiem un saņēmējiem, darbiniekiem un citām personām, kas atrodas pakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā izglītojamiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, pieejamu un saprotamu informāciju par epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanas un izpildes kārtību. Minēto informāciju ievieto arī pakalpojuma sniedzēja, iestādes vai dibinātāja tīmekļvietnē, ja tāda ir. 

23. Darbu klātienē epidemioloģiski nedrošā vidē organizē tikai, lai nodrošinātu to darbu nepārtrauktību, kurus nevar veikt attālināti.

24. Darba devējs darbu klātienē organizē, lai samazinātu inficēšanās riskus darba vietā un risku pakalpojuma saņēmējiem. Darba devējam ir tiesības noteikt katra darbinieka (amatpersonas) (tai skaitā brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojuma līgumiem) inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai, izvērtējot viņa darba pienākumus un darba apstākļus, un noteikt tos darbus, kuru veikšanai ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Darba devējs, vērtējot darbus, ņem vērā šādus kritērijus: 

24.1. darbi vai pakalpojumi, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem var tikt sniegti tikai epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē;

24.2. darbinieks (amatpersona) darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem no klienta vai vairāki darbinieki (amatpersonas) darba (amata, dienesta) pienākumus veic ilgstošā savstarpējā saskarsmē, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem;

24.3. darbiniekiem (amatpersonām) ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms; 

24.4. darbinieku (amatpersonu) klātienes darba (amata, dienesta) pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. 

25. Darba devējs neļauj šo noteikumu 24. punktā minētajiem darbiniekiem (amatpersonām) veikt darba pienākumus, kas saistīti ar darba devēja apzinātajiem inficēšanās riskiem darba vietā, ja darbinieks (amatpersona) nav uzrādījis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

26. Ja darbiniekam darba pienākumu veikšanai nepieciešams testēšanas sertifikāts, darbinieks (amatpersona) nodrošina Covid-19 testa veikšanu par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.

27. Sabiedriskās ēdināšanas (izņemot ēdināšanu līdzņemšanai un valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” lidostas termināļos), izklaides, kultūras pakalpojumu, kā arī reliģiskās darbības veikšanas vietas un kultūrvietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00. Darba laika izņēmumus reliģisko darbību veikšanas vietās var noteikt tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju.

28.  Epidemioloģiski drošā vidē var sniegt un saņemt klātienē pakalpojumus, tai skaitā izklaides un kultūras pakalpojumus, organizēt un apmeklēt pasākumus, piedalīties un apmeklēt sporta norises un sporta sacensības, kā arī piedalīties amatiermākslas kolektīvu darbībā un sniegt un saņemt izglītības pakalpojumus, neievērojot šo noteikumu nosacījumus attiecībā uz sejas masku lietošanu, distances ievērošanu, pulcēšanās ierobežojumiem, darba laiku un citas speciālās epidemioloģiskās drošības prasības, ja: 

28.1. tiek nodrošināta vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija; 

28.2. netiek pieļauta tādu personu klātbūtne, kuras neatbilst epidemioloģiski drošai videi.

29. Bērni, kas neatbilst vakcinētas vai pārslimojušas personas statusam, epidemioloģiski drošā vidē var saņemt pakalpojumus un piedalīties pasākumos (izņemot ar sportu, aktīvo atpūtu un atrakcijām saistītos pakalpojumus un pasākumus organizētām bērnu grupām vai bērniem bez pavadošās pilngadīgās personas) pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas pilngadīgas personas pavadībā, ja: 

29.1. bērns no 12 gadu vecuma var uzrādīt testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veikta skrīninga testa negatīvu rezultātu;

29.2. tiek lietotas sejas maskas, izņemot šo noteikumu 17. punktā minētos gadījumus;

29.3. iekštelpā vai teritorijā, kas atvēlēta epidemioloģiski drošajai videi ar bērniem, vienai personai tiek nodrošināts ne mazāk kā 5 m2 no publiski pieejamās iekštelpas platības (izņemot sabiedriskās ēdināšanas vietā iekštelpās) vai ja tiek noteikts maksimālais personu skaits, kas vienlaikus atrodas iekštelpās (ne vairāk par 300 personām) un ārtelpā (ne vairāk par 500 personām); 

29.4. tiek nodrošināta  distances ievērošana starp mājsaimniecībām, kurās ir bērni, kā arī no pārējiem apmeklētājiem un tiek organizēta cilvēku plūsma un novērsta drūzmēšanās: 

29.4.1. organizējot apmeklētāju plūsmu tā, lai starp dažādu mājsaimniecību pārstāvjiem tiktu ievērota divu metru distance;

29.4.2. ierīkojot sēdvietas vai stāvvietas bērniem un pavadošajām personām, paredzot, ka, neievērojot distancēšanos, blakus atrodas ne vairāk kā 10 personas. Starp katru blakus sēdvietās vai stāvvietās esošu mājsaimniecības personu grupu tiek nodrošināta divu metru distance;

29.4.3. nodrošinot, ka sabiedriskās ēdināšanas vietā, neievērojot distancēšanos, pie viena galdiņa atrodas līdz 10 personām, un nodrošinot 1,5 metru starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena;

29.5. apmeklētāju ar bērniem plūsmas tiek nodalītas laikā vai telpā.

30. Epidemioloģiski daļēji drošā vidē var klātienē saņemt un sniegt pakalpojumus, tai skaitā izklaides un kultūras pakalpojumus, organizēt un apmeklēt pasākumus, piedalīties un apmeklēt sporta norises, piedalīties un apmeklēt sporta sacensības, kā arī piedalīties amatiermākslas kolektīvu darbībā, sniegt un saņemt izglītības pakalpojumus, ja tiek nodrošināta:

30.1. sadarbspējīgu sertifikātu verifikācija;

30.2. netiek pieļauta tādu personu klātbūtne, kuras neatbilst epidemioloģiski daļēji drošai videi;

30.3. tiek nodrošināta šajos noteikumos noteikto vispārējo un specifisko epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošana.

31. Epidemioloģiski daļēji drošā vidē bērni līdz 12 gadu vecumam var piedalīties pakalpojuma saņemšanā vai pasākumā bez sadarbspējīga sertifikāta tādas pilngadīgas personas pavadībā, kura ir pilnībā vakcinēta vai pārslimojusi vai kurai ir testēšanas sertifikāts, savukārt bērni no 12 gadu vecuma uzrāda testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veikta skrīninga testa negatīvu rezultātu.

32. Ja persona apmeklē telpas ārpus attiecīgās epidemioloģiski drošās vai epidemioloģiski daļēji drošās vides, tajās tiek piemērotas vispārējās un speciālās epidemioloģiskās prasības (atbilstoši epidemioloģiski nedrošajai videi).

33. Ja pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises vietā tiek nodrošināta gan epidemioloģiski droša, gan epidemioloģiski daļēji droša vide, pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka attiecīgās vides ir fiziski norobežotas un dažādās drošības vidēs esošās apmeklētāju plūsmas nepārklājas visā pasākuma vai pakalpojuma norises laikā vai arī ka koplietošanas telpās visi apmeklētāji lieto sejas maskas un ievēro divu metru distanci un ka ir iespējams kontrolēt attiecīgajā vidē esošo personu atbilstību. Epidemioloģiski drošajā vidē esošo apmeklētāju skaits netiek ieskaitīts epidemioloģiski daļēji drošās vides apmeklētāju skaitā.

34. Bez sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas var: 

34.1. saņemt pakalpojumu klātienē, ja to nav iespējams sniegt attālināti un pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai, kā arī var saņemt atbalstu psiholoģiskās palīdzības grupās, ja pasākuma organizatoram, pakalpojuma sniedzējam vai grupas vadītājam ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, un privātajos un publiskajos pasākumos, tai skaitā valsts garantētās un aizsargātās miermīlīgās pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos), ja netiek pārsniegts šāds cilvēku skaits: 

34.1.1. 20 personas iekštelpās;

34.1.2. 50 personas ārtelpās; 

34.2. individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros klātienē, izņemot pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, saņemt pakalpojumus, kultūras pakalpojumus (arī amatiermākslas nodarbības), ja pakalpojuma sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un pakalpojuma sniegšanas telpā neatrodas citas personas; 

34.3. brīvā dabā klātienē saņemt pakalpojumus, piedalīties komercizstādēs un pasākumos, kuros apmeklētāji atrodas vieglajā transportlīdzeklī vai individuālajā peldlīdzeklī, ja pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizēšanā iesaistītajām personām, kas nonāk saskarē ar apmeklētājiem, ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts; 

34.4. piedalīties reliģiskās darbības norisē iekštelpās un ārtelpās, ja vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no publiski pieejamo telpu platības un tiek lietota sejas maska; 

34.5. izmantot sabiedriskā transporta, starptautisko pārvadājumu, tostarp starptautisko pasažieru pārvadājumu, un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītus pakalpojumus;

34.6. saņemt saimnieciskos pakalpojumus pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, ja vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no publiski pieejamo iekštelpu platības un tiek lietota sejas maska.
 

35. Sadarbspējīga sertifikāta vai testa neesība neatbrīvo no pienākuma piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā, tiesas procesā vai kriminālsodu izpildē un pildīt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. 

36. Saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs, sniedzot pakalpojumu epidemioloģiski daļēji drošā vai nedrošā vidē iekštelpās vai rīkojot pasākumus, uzskaita un apkopo šādu informāciju par pakalpojuma saņēmējiem un apmeklētājiem: vārds (vārdi), uzvārds, kontakttālrunis, apmeklējuma laiks un sēdvieta (ja fiksēta), lai Covid-19 infekcijas gadījumā, kas saistīts ar konkrēto saimnieciskā pakalpojuma sniedzēju, apzinātu un brīdinātu kontaktpersonas. Informāciju glabā vienu mēnesi un nodod centram pēc tā pieprasījuma. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības izmantot personalizēto informāciju, lai informētu personu par pakalpojuma vai pasākuma apmeklējuma drošības prasībām, kā arī par tā atcelšanu, pārcelšanu vai citām izmaiņām. Minētā norma netiek attiecināta uz pasta pakalpojumiem šo pakalpojumu sniegšanas vietās, sabiedriskā transporta pakalpojumiem, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības pakalpojumiem un tirdzniecības izstādēm ārtelpās, kā arī citiem pakalpojumiem ārtelpās ar mazāk nekā 50 apmeklētājiem un pakalpojumiem, kuru paredzamais pakalpojuma saņemšanas laiks, ieskaitot gaidīšanu, ir īsāks par 15 minūtēm.

37. Darba devējam vai kolektīva vadītājam ir tiesības apkopot informāciju par darbinieku (amatpersonu) vai kolektīva dalībnieku kontaktinformāciju (e-pasts, tālruņa numurs), lai Covid-19 infekcijas gadījumā sagatavotu un nodotu centram kontaktpersonu sarakstu pretepidēmijas pasākumu organizēšanai. 

38. Persona, kura inficēta ar Covid-19 un kurai atbilstoši šo noteikumu prasībām jāievēro izolācijas prasības, un kurai nav ļauts saņemt atbilstošo pakalpojumu, jo tai jāievēro mājas karantīnas vai pašizolācijas prasības, vai kurai ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, vai persona, kas neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto sejas masku vai lieto to neatbilstošā veidā un nepilda pakalpojuma sniedzēja norādījumus, netiek ielaista publiskās telpās, pasākuma norises vai pakalpojuma sniegšanas vietā. Šādai personai tiek atteikts sniegt pakalpojumu vai piedalīties pasākumā, kā arī persona tiek izraidīta no telpas vai vietas bez zaudējumu atlīdzināšanas.

39. Ja darbiniekam (amatpersonai) tiek apstiprināta Covid-19 diagnoze vai aizdomas par Covid-19 infekciju vai ja darbiniekam (amatpersonai) parādās Covid-19 saslimšanas pazīmes darba pienākumu veikšanas laikā, darbinieku (amatpersonu) atstādina no darba pienākumu veikšanas, uzdodot nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu, lai veiktu Covid-19 laboratorisko diagnostiku un, ja konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts, ievērotu centra un ģimenes ārsta norādījumus, kā arī šajos noteikumos noteiktās prasības. 

40. Faktu, ka persona ir pilnībā vakcinēta, pārslimojusi vai veikusi atbilstošu Covid-19 testu, persona apliecina, uzrādot attiecīgo vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu pēc pakalpojuma sniedzēja, darba devēja vai izglītības iestādes norīkotas personas, vai kontrolējošo institūciju pieprasījuma. Personai, uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu. Bērns līdz 15 gadu vecumam, uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, personas identitātes apliecināšanai var uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, skolēna apliecību vai dzimšanas apliecību. Ja bērnu līdz 15 gadu vecumam pavada tā vecāks, var uzrādīt vecāka pasi, kurā ir ieraksts par šo bērnu. 

41.  Pakalpojuma sniedzējam, darba devējam, tai skaitā izglītības iestādei, izglītības procesa īstenotājam vai tā norīkotai personai vai kontrolējošai institūcijai ir tiesības pieprasīt un apstrādāt no darbinieka vai citas personas, kas uzturas vai pastāvīgi atrodas pakalpojuma sniegšanas telpās vai darba vietā, un izglītojamā iegūto informāciju par atbilstību pilnībā vakcinētas personas vai pārslimojušas personas statusam (tai skaitā sertifikāta derīguma termiņu, ja personai ir pārslimošanas sertifikāts), kā arī Covid-19 testa rezultātus. Persona uzrāda attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu vai testa rezultātu pēc pakalpojuma sniedzēja, darba devēja vai izglītības iestādes norīkotas personas, vai kontrolējošo institūciju pieprasījuma.

42. Gadījumos, kad normatīvie akti amatpersonai un klientam paredz tiesības vai pienākumu parakstīt apstiprinošu dokumentu, epidemioloģiskās drošības apsvērumu nolūkā pakalpojuma saņēmējam ir tiesības neparakstīt attiecīgo dokumentu, tai skaitā arī tehniskās kontroles uz ceļa vai tehniskās apskates protokolu. 

43. Dokumentus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieroču aprites jomā nepieciešami, lai pagarinātu ieroča atļaujas derīguma termiņu, saņemtu dublikātu vai atkārtotu atļauju, var iesniegt, izmantojot pasta pakalpojumus. Iesniegums par ieroča atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu iesniedzams vismaz mēnesi pirms ieroča atļaujas derīguma termiņa beigām. Valsts policijas struktūrvienība par pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam un, ja nolemts izsniegt ieroča atļauju, nosūta to personai pa pastu. 

44. Institūcijas nodarbinātajam, veicot uzraudzību, kontroli vai izmeklēšanas darbības, nav pienākums uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Šo pasākumu laikā ievēro Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktos piesardzības pasākumus (lieto individuālos aizsardzības līdzekļus, veic dezinfekciju, atbilstoši iespējām ievēro distanci). 
 https://likumi.lv/ta/id/326513-epidemiologiskas-drosibas-pasakumi-covid-19-infekcijas-izplatibas-ierobezosanai-.