Šodien, 22. novembrī Veterinārmedicīnas fakultātes 105. gadadienai veltītās konferences ietvaros Latvijas Veterinārārstu biedrība rīkoja ārkārtas atkārtoto kopsapulci, lai izskatītu un nodotu biedriem balsošanai biedrībai vitāli svarīgā dokumenta – LVB Statūtu grozījumu projektu.
Pēc kvoruma konstatācijas LVB valdes priekšsēdētājs profesors Ilmārs Dūrītis iepazīstināja klātesošos biedrus ar Statūtu grozījumu projektu un svarīgākajiem grozījumiem, pamatojot to nepieciešamību. Biedri, uzklausot un aktīvi debatējot, vienbalsīgi nobalsoja par labu jaunajai LVB Statūtu redakcijai, kā rezultātā LVB Statūti pieņemti un stājas spēkā.
Paldies visiem, kuri piedalījās, paldies Veterinārmedicīnas fakultātei par sadarbību un atbalstu veiksmīgai LVB ārkārtas atkārtotas kopsapulces norisei.
Sakarā ar Latvijas Veterinārārstu biedrības atkārtoto ārkārtas kopsapulci Jelgavas pils Aulā LBTU VMF 105 gadu konferences ietvaros 2024. gada 22. novembrī LVB biroja darba laiks no plkst. 13:00 līdz 16:00.
Cienījamie Latvijas Veterinārārstu biedrības biedri, kolēģi!
Pamatojoties uz to, ka 01.11.2024. LVB ārkārtas attālinātajā kopsapulcē nepiedalījās pietiekams LVB balstiesīgo biedru skaits, nebija kvoruma, lai varētu balsot par LVB Statūtu grozījumu projekta apstiprināšanu, LVB valde izsludina LVB biedru atkārtoto ārkārtas kopsapulci 22. novembrī plkst. 10:00, LBTU VMF 105 gadu konferences ietvarosJelgavas pils Aulā, lai pieņemtu jaunos LVB Statūtus.
Gadījumā, ja 22. novembrī LVB atkārtotajā ārkārtas kopsapulcē piedalīties nevariet, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam Jums ir tiesības nobalsot par LVB Statūtiem jau pirms kopsapulces, bet ne vēlāk kā līdz 21.novembra dienas beigām:
sūtot savu elektroniski parakstītu balsojumu (balsojuma anketa pielikumā) uz e-pastu: lvb@lvb.lv;
personīgi ierodoties un aizpildot balsojuma anketu LVB birojā Zemgales prospektā 9-8, Jelgavā, iepriekš piesakot savu vizīti zvanot uz telefona numuriem 67288747, 28361203;
sūtot ierakstītu vēstuli uz LVB biroju Zemgales prospektā 9-8, Jelgavā, LV-3001 ar aizpildītu un parakstītu balsojuma veidlapu, kurā norādīts Jūsu vārds un uzvārds.
Lai balsošanas biļetens būtu derīgs, tajā drīkst izdarīt atzīmi (ar X) tikai par vienu no atbilžu variantiem.
Latvijas Veterinārārstu biedrība 2024. gada 19.novembrī plkst. 9:30 attālināti Zoom platformā organizē Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības-eksāmenu. Visiem interesentiem lūdzam līdz 14. novembrim iesūtīt uz lvb@lvb.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu – https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/ , klāt pievienojot izglītības dokumenta kopiju un, ja nepieciešams (ja diplomā norādītais uzvārds atšķiras no tagadējā), arī dokumenta kopiju, kas apliecina uzvārdu maiņu.
Biedrība “Gaļas liellopu audzētāju biedrība” sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu sagatavojuši informāciju par zilās mēles slimības izplatību Eiropā un tās radītajiem ierobežojumiem.
Jau kopš šī gada sākuma Eiropā izplatās infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība. 2024. gada oktobra sākumā šī slimība bija skārusi 15 Eiropas valstu lopkopības saimniecības. Skartās valstis: Nīderlande, Spānija, Vācija, Andora, Luksemburga, Francija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Šveice, Čehija, Itālija, Austrija, Zviedrija un Portugāle. Par slimību. Infekciozais katarālais drudzis (arī zilās mēles slimība, kas ir tiešs tulkojums no angļu valodas – Bluetongue) ir nelipīga, vīrusa ierosināta, atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība (tātad ar to var saslimt visu kategoriju liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki). Retos gadījumos vīruss var inficēt suņus un citus gaļēdājus, ja tie ēd ar infekciozā katarālā drudža vīrusu inficētu materiālu (piemēram, abortu vai pēcdzemdību materiālu). Slimība ir bīstama ar tās straujo izplatību un ar to, ka tai nevar piemērot specifiskas ārstēšanas metodes. Infekciozais katarālais drudzis neietekmē cilvēku veselību vai pārtikas nekaitīgumu! Infekciozo katarālo drudzi pārnēsā un izplata bioloģiskie slimības pārnesēji – asinssūcēji insekti (miģeles, Culicoides sugas). Miģeles ir sastopamas arī Latvijas teritorijā. Miģeles ar vēju var aizpūst lielos attālumos, kas palielina slimības izplatīšanās risku. Miģeles var inficēties ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, kad tās sakož inficētu dzīvnieku. Vīruss izplatās, kad inficētais kukainis sakož citu – neinficētu uzņēmīgo dzīvnieku. Tiklīdz kukainis ir inficēts ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, tas var pārnēsāt vīrusu visu atlikušo mūžu. Pieaugušās miģeles parasti dzīvo apmēram mēnesi, bet var izdzīvot arī ilgāk. Būtiski: ja vidē nav šo asinssūcēju kukaiņu, tad slimības pārnešana no viena dzīvnieka uz otru – tieša vai netieša kontakta ceļā, visdrīzāk, nav iespējama. Slimība vissmagāk skar aitas, kam raksturīgākās redzamās slimības klīniskās pazīmes ir iztecējumi no deguna, apgrūtināta elpošana, atteikšanās no barības, plakstiņu, nāsu, lūpu, zemžokļa un galvas sejas daļas tūska. Pietūkušas ir mutes gļotādas un mēle, kas var būt zilganā krāsā – skābekļa apgādes dēļ. Nereti slimošana beidzas ar dzīvnieka nāvi, nosmokot. Izdzīvojušiem dzīvniekiem slimība var pāriet hroniskā formā – tie kļūst apātiski, neēd, pārvietojas klibojot, jo ir vērojams iekaisuma process naga kronītī, ko skaidri redz kā sārtu svītru ādas – naga savienojuma vietā. Aitām var novērot arī ādas iekaisumu un apmatojuma (vilnas) bojājumus. Pie ilgstošas slimības gaitas, kas ir 3-5 nedēļas pēc inficēšanās, novājinātā organismā aktivizējas sekundārā mikroflora un dzīvnieks var iet bojā no slimības komplikācijām. Liellopiem un kazām slimība norit galvenokārt nespecifiski, produktīviem dzīvniekiem var konstatēt izslaukuma samazināšanos. Pieaugušie liellopi var būt infekciozi vairākas nedēļas, kamēr tiem ir maz vai nav nekādu slimības pazīmju. Izteiktākos slimības klīniskajos gadījumos liellopiem var novērot letarģiju, erozijas ap nāsīm un purnu, uz tesmeņa, mutes un acu apsārtumu, ādas apsārtumu virs naga, izdalījumus no nāsīm, drudzi, apetītes zudumu, grūsnajiem dzīvniekiem – abortu vai augļa deformācijas un nedzīvi dzimušus pēcnācējus. Ja ir aizdomas, ka dzīvnieks ir inficējies ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, vai ir konstatētas slimības pazīmes, tad nekavējoties ir jāsazinās ar novietni apkalpojošo veterinārārstu. Kādēļ mums ir svarīgi nepieļaut slimības ievešanu Latvijā? Mēs, protams, nevaram ietekmēt vēja virzienu un kontrolēt miģeļu pārvietošanos pa gaisu, bet ir darbības, kuras mēs varam ietekmēt. Latvija ir oficiāli brīva valsts no infekciozā katarālā drudža. Šī slimība Latvijā nekad nav konstatēta. Līdz ar to mēs, dzīvnieku audzētāji, nedrīkstam ievest Latvijā atgremotājdzīvniekus no valstīm, kurās ir konstatēta šī slimība. Lai arī infekciozā katarālā drudža skarto valstu kompetentās iestādes nav tiesīgas izdot veterināros (veselības) izvešanas sertifikātus dzīvniekiem, kurus plānots vest uz oficiāli brīvām valstīm, tomēr ir dažādi izņēmumi, kādēļ šis sertifikāts var tikt izdots. Mūsu saimniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot jebkādus veidus, lai it kā legāli ievestu dzīvniekus Latvijā no slimības skartās valsts. Tas nav arī jādara, ja konkrētā valsts nav šīs slimības skarta, bet dzīvnieki jāved cauri skartajai valstij. Jo tādā veidā pastāv liels risks ievest infekciozo katarālo drudzi Latvijā. Jāpiemin, ka, lai valsts atgūtu oficiāli brīvas valsts statusu no šīs slimības, būs jāpaiet vismaz 2 gadiem kopš pēdējā dzīvnieku saslimšanas gadījuma ar infekciozo katarālo drudzi. Kas notiks, ja arī mēs būsim skarto valstu sarakstā? Atbilde ir vienkārša – apstāsies dzīvnieku eksports. Kā minimums uz diviem gadiem! Mūsu gaļas liellopu nozare, arī piena nozares teļi un teles ir pieprasīti ārvalstu tirgos, jo gan valsts, gan dzīvnieku novietnes ir brīvas no daudzām infekcijas slimībām. Dzīvu teļu eksporta apstāšanās atstās būtisku ietekmi uz gaļas liellopu audzētāju ienākumiem. Jautājumu gadījumā lūgums vērsties Gaļas liellopu audzētāju biedrībā.
Cienījamie Latvijas Veterinārārstu biedrības biedri, kolēģi!
Vēl šī gada pavasarī mūsu ikgadējā kopsapulcē-konferencē es Jums prezentēju LVB Statūtu grozījumu projektu. Kopsapulcē arī notika balsojums par konceptuālu atbalstu Statūtu grozījumiem, kas pārliecinoši parādīja lielākā vairuma klātesošo biedru atbalstu Statūtu grozījumu tālākai virzībai.
Ņemot vērā to, ka šie grozījumi satur daudz un salīdzinoši plašus labojumus, tie veidoti kā jauns dokuments, proti jauni LVB Statūti, taču, lai Jūs vienkāršāk varētu izsekot izmaiņām, kas paredzētas jaunajos Statūtos, tika izveidota arī salīdzinoša tabula.
Vēlos Jūs informēt, ka arī LVB Valde 2024 gada. 4. oktobra sēdē vienbalsīgi atbalstīja jauno Statūtu tālāko virzību un lēma, ka šī gada 1. novembrī plkst. 10:00 ir sasaucama LVB biedru ārkārtas attālināta kopsapulce, lai pieņemtu jaunos LVB Statūtus.
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 37. panta 1. daļai un LVB spēkā esošajiem Statūtiem attiecībā uz grozījumu izdarīšanu Statūtos, biedru sapulce ir lemttiesīga tādā gadījumā, ja sapulcē piedalās vairāk nekā puse no biedriem. Gadījumā ja 1. novembrī kopsapulcē nepiedalīsies pietiekams biedru skaits, lai lemtu par Statūtu grozījumiem, LVB Valde jau provizoriski ir noteikusi atkārtotas LVB ārkārtas kopsapulces datumu – šī gada 22. novembri, sasaucot to klātienē VMF rīkotās konferences ietvaros. Vēlos piebilst, ka, lai lemtu par Statūtu grozījumiem, atkārtoti sasauktā ārkārtas kopsapulcē atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem LVB Statūtiem sapulcē jāpiedalās vismaz 10% no biedru kopskaita.
Cienījamie kolēģi, aicinu Jūs būt aktīviem un piedalīties šajā ārkārtas kopsapulcē, lai pieņemtu mūsu organizācijai svarīgus lēmumus! Gadījumā, ja 1. novembrī kopsapulcē piedalīties nevariet, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam Jums ir tiesības nobalsot par LVB Statūtiem jau pirms kopsapulces, bet ne vēlāk kā līdz 30.oktobra dienas beigām, sūtot savu elektroniski parakstītu balsojumu uz e-pastu: lvb@lvb.lv.
Reģistrācijai un ārkārtas kopsapulces norisei attālināti izmantosim Latvijas Ārstu biedrības informatīvo sistēmu.
LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte aicina visus Veterinārārstus – praktiķus, mācībspēkus, zinātniekus, valsts pārvaldē strādājošos, studentus un pelnītā atpūtā esošos kolēģus no Latvijas un ārzemēm uz konferenci un Veterinārmedicīnas fakultātes 105. gadu jubileju Jelgavā! Arī šogad konference tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Veterinārārstu biedrību un Latvijas Veterināro Zāļu Lieltirgotavu asociāciju. Konferences plenārsēdes laikā, 22.novembrī, Jelgavas pilī, darbosies veterināro zāļu un produktu izstāde, zāļu lieltirgotavas organizēs dažādus klientu pasākumus. Ar muzikālu sveicienu mums visiem uzstāsies mūziķis Zigfrīds Muktupāvels! Konferences ģenerālsponsors NovusVet! Konferences atbalstītāji – EVIDENSIA, LABOKLIN.
VMF telpās 23. novembrī notiks darbs sekcijās, kas tiks vadīts lekciju veidā, tādējādi nodrošinot aktīvu diskusiju starp zinātniekiem un praktiķiem, rosinātu zinātniekus risināt praksē aktuālos jautājumus, bet praktiķus – pielietot zinātnes sasniegumus ikdienas darbā. 6 dažādas sekcijas ar vairāk kā 40 lektoriem! Par dažādām aktivitātēm dienas garumā rūpēsies radošā VMF studentu saime, būs iespēja doties ekskursijā VMF un Universitātes veterinārajā klīnikā!
Piedāvāsim piedalīties sekojošas sekcijās: ● Vienas veselības ● Profesionālās veselības sekcija ● Lauksaimniecības dzīvnieku ● Lolojumdzīvnieku ● Eksotisko dzīvnieku ● Zirgu medicīcas
Dienas izskaņā VMF manēžā (B korpuss) konferences dalībnieki, pēc labākajām VMF tradīcijām, tiek aicināti uz banketu un “Dekānu disko”! Par muzikālo pavadījumu rūpēsies bijušie VMF dekāni! Banketa laikā labas mūzikas kompānijā būs iespēja nobaudīt garšīgus ēdienus un jauku kolēģu sabiedrību!
Maksājumi par dalību veicami uz SIA “UNIVERSITĀTES VETFONDS” rekvizītiem!Par dalību Konferences pirmajā dienā tiek piešķirti 7 kval. punkti, par dalību otrajā dienā – 8 kvalif. punkti. Tātad abu dienu apmeklējums 15 kvalif. punkti.
Reģistrējoties izvēlieties sev vēlamo dalības variantu! Līdz 15.10.24. pamata dalības maksa, no 16.10.24. – 10.11.24. dalības maksa pieaug.
Uz tikšanos Jelgavā!
Konferences organizācijas komanda
Mēs savā vietnē izmantojam sīkfailus, lai sniegtu jums visatbilstošāko pieredzi, atceroties jūsu preferences un atkārtotus apmeklējumus. Noklikšķinot uz "Pieņemt visu", jūs piekrītat VISU sīkfailu izmantošanai. Tomēr jūs varat apmeklēt sadaļu Sīkfailu iestatījumi, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu jūsu pieredzi, kamēr jūs pārlūkojat vietni. No tiem sīkfaili, kas ir klasificēti kā nepieciešami, tiek saglabāti jūsu pārlūkprogrammā, jo tie ir būtiski tīmekļa vietnes pamatfunkciju darbībai. Mēs izmantojam arī trešo pušu sīkfailus, kas palīdz mums analizēt un saprast, kā jūs izmantojat šo vietni. Šīs sīkdatnes tiks saglabātas jūsu pārlūkprogrammā tikai ar jūsu piekrišanu. Jums ir arī iespēja atteikties no šīm sīkdatnēm. Taču atteikšanās no dažiem no šiem sīkfailiem var ietekmēt jūsu pārlūkošanas pieredzi.
Nepieciešamās sīkdatnes ir absolūti nepieciešamas, lai vietne darbotos pareizi. Šīs sīkdatnes nodrošina vietnes pamata funkcionalitāti un drošības elementus anonīmi.
Cookie
Duration
Description
cookielawinfo-checkbox-analytics
11 months
Šo sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis. Sīkdatne tiek izmantota, lai saglabātu lietotāja piekrišanu sīkfailiem kategorijā "Analytics".
cookielawinfo-checkbox-functional
11 months
Sīkdatne ir iestatīta ar GDPR sīkfailu piekrišanu, lai reģistrētu lietotāja piekrišanu sīkfailiem kategorijā "Funkcionāls".
cookielawinfo-checkbox-necessary
11 months
Šo sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis. Sīkdatnes tiek izmantotas, lai saglabātu lietotāja piekrišanu sīkdatnēm kategorijā “Nepieciešams”.
cookielawinfo-checkbox-others
11 months
Šo sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis. Sīkdatne tiek izmantota, lai saglabātu lietotāja piekrišanu sīkdatnēm kategorijā “Cits.
cookielawinfo-checkbox-performance
11 months
Šo sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis. Sīkdatne tiek izmantota, lai saglabātu lietotāja piekrišanu sīkdatnēm kategorijā "Veiktspēja".
viewed_cookie_policy
11 months
Sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis, un to izmanto, lai saglabātu to, vai lietotājs ir piekritis sīkfailu izmantošanai. Tas neuzglabā nekādus personas datus.
Funkcionālās sīkdatnes palīdz veikt noteiktas funkcijas, piemēram, koplietot vietnes saturu sociālo mediju platformās, apkopot atsauksmes un citas trešo pušu funkcijas.
Veiktspējas sīkdatnes tiek izmantotas, lai izprastu un analizētu tīmekļa vietnes galvenos veiktspējas rādītājus, kas palīdz nodrošināt apmeklētājiem labāku lietošanas pieredzi.
Analītiskās sīkdatnes tiek izmantotas, lai saprastu, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar vietni. Šīs sīkdatnes palīdz sniegt informāciju par metriku, apmeklētāju skaitu, atlēcienu līmeni, datplūsmas avotu utt.
Reklāmas sīkdatnes tiek izmantotas, lai nodrošinātu apmeklētājiem atbilstošas reklāmas un mārketinga kampaņas. Šīs sīkdatnes izseko apmeklētājus visās vietnēs un apkopo informāciju, lai nodrošinātu pielāgotas reklāmas.