Skip to content Skip to left sidebar Skip to right sidebar Skip to footer

Jaunumi

Jāparedz kriminālatbildība par dzīvnieku seksuālu izmantošanu

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina likumdevēju novērst būtisku nepilnību Latvijas krimināltiesiskajā regulējumā, paredzot kriminālatbildību par seksuālām darbībām ar dzīvniekiem.

Pašlaik Krimināllikums paredz kriminālatbildību tikai par pornogrāfiska rakstura materiālu apriti, kurā attēlotas cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku, taču neparedz atsevišķu noziedzīga nodarījuma sastāvu par pašu dzīvnieka seksuālu izmantošanu. Tas nozīmē, ka saukt pie kriminālatbildības personu tieši par dzīvnieka seksuālu izmantošanu nevar, izņemot, ja var pierādīt cita noziedzīga nodarījuma sastāvu, piemēram, spīdzināšanu, cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, miesas bojājumus vai dzīvnieka nāvi.

Veterinārmedicīnas praksē ir situācijas, kad veterinārārstiem rodas pamatotas aizdomas par dzīvnieka seksuālu izmantošanu. Taču, pat nozīmīgi pierādījumi nav pietiekami, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par šī dzīvnieka seksuālu izmantošanu.

Dzīvnieka seksuālu izmantošanu nevar vērtēt tikai pēc tā, vai dzīvniekam ir konstatējami redzami miesas bojājumi. Dzīvnieks nevar dot piekrišanu seksuālām darbībām. Tādēļ dzīvnieka seksuāla izmantošana pati par sevi ir uzskatāma par nopietnu dzīvnieka labturības un cieņas aizskārumu, kam jābūt skaidri un nepārprotami kriminalizētam. Likumam ir skaidri jāpasaka, ka jebkāda dzīvnieka seksuāla izmantošana ir noziedzīga – neatkarīgi no tā, vai ir konstatējami fiziski ievainojumi.

Tāpēc Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Tieslietu ministriju sagatavot un Saeimai pieņemt atbilstošus Krimināllikuma grozījumus, nosakot, ka seksuālas darbības ar dzīvniekiem ir patstāvīgs noziedzīgs nodarījums. Šāds regulējums novērstu pastāvošo tiesisko nepilnību, stiprinātu dzīvnieku aizsardzību un skaidri apliecinātu, ka dzīvnieku seksuāla izmantošana Latvijas tiesību sistēmā nav pieļaujama.

Aptauja par viedokli un profesionālo pieredzi ūdensputnu nozarē

Eiropas Veterinārārstu federācija (FVE)) lūdz mūs un mūsu kompetentos kolēģus aizpildīt aptauju, kuras mērķis ir apkopot profesionālo pieredzi un viedokļus no ūdensputnu nozares (īpaši zosu un pīļu).

Daudzas Eiropas valstis saskaras ar kritisku veterināro zāļu pieejamības trūkumu, jo īpaši mazāk izplatītajām dzīvnieku sugām un mazāk izplatītajiem lietošanas veidiem. Daļa veterināro zāļu ir reģistrētas un pieejamas tirgū citās valstīs, savukārt citas nav pieejamas vispār. Šie trūkumi tieši ietekmē dzīvnieku veselību un labturību, veterināro sabiedrības veselību, kā arī lauksaimnieku saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.

FVE/UEVP Zāļu darba grupa apzina veterināro zāļu pieejamības trūkumus un vajadzības visā Eiropā.

Anketa pieejama šeit: https://form.typeform.com/to/toOpwrYY

Veterinārārsti aicina mājdzīvnieku saimniekus rīkoties atbildīgi un pasargāt dzīvniekus no gaidāmā karstuma

Saistībā ar sinoptiķu prognozēto karstumu, Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina mājdzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību savu dzīvnieku labsajūtai un drošībai: pārkaršana  attīstās strauji un var nonāvēt.

Veterinārārsti atgādina, ka suņi un kaķi ķermeņa temperatūru samazina citādi nekā cilvēki-elpojot un caur pēdu spilventiņiem, tādēļ tie karstumu panes ievērojami grūtāk.

Nekad neatstājiet dzīvnieku automašīnā

Pat šķietami mērenā laikā automašīnas salons dažu minūšu laikā sakarst līdz dzīvībai bīstamai temperatūrai. Daļēji atvērti logi nepasargā dzīvnieku no pārkaršanas, tādēļ mājdzīvnieku nedrīkst atstāt automašīnā bez uzraudzības pat uz īsu brīdi.

Ja suns tiek turēts ārā, pārliecinieties, ka ēna ir pieejama visas dienas garumā.

Jāatceras, ka, saulei pārvietojoties, ēna maina savu atrašanās vietu. Suns, kas ir piesiets, var nespēt pārvietoties līdzi ēnai un nonākt tiešos saules staros. Tāpēc nepietiek ar to, ka no rīta piesiešanas vietā ir ēna – tā regulāri jāpārbauda visas dienas garumā.

Nodrošiniet pastāvīgu piekļuvi ūdenim un iespēju atvēsināties

  • Dzīvniekam visu diennakti jābūt pieejamam svaigam, vēsam dzeramajam ūdenim. Ieteicams izvietot vairākus ūdens traukus ēnainās vietās un regulāri nomainīt ūdeni.
  • Karstās dienās ūdenim var pievienot ledus gabaliņus, lai tas ilgāk saglabātos vēss.
  • Suņiem labs veids, kā atvēsināties, ir ēnā novietots sekls bērnu baseins.
  • Var sasaldēt dzīvniekiem piemērotus gardumus pagatavojot ledus našķus, kas vienlaikus palīdz atvēsināties un nodrošina papildu nodarbi (sasaldēt buljonu, konservus, blenderētu gaļu u.c.)

Ēna ir tikpat svarīga kā ūdens

  • Dzīvniekiem visu dienu jābūt iespējai uzturēties ēnā vai vēsās, labi vēdināmās telpās.
  • Lai gan daudzi suņi labprāt guļ saulē, ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros būtiski palielina pārkaršanas risku un apdegumus.
  • Ja mājās ir ventilators vai gaisa kondicionieris, karstākajās stundās dzīvniekiem visdrošāk būs atrasties telpās.
  • Aizsedziet logus ar atstarojošu materiālu- foliju vai citu

Karstākajās stundās samaziniet fizisko slodzi

  • Izvairieties no pastaigām un aktīvām rotaļām dienas karstākajā laikā.
  • Pastaigas plānojiet agri no rīta vai vēlu vakarā, kad gaiss un segums ir vēsāks.
  • Pirms došanās ārā pārbaudiet asfalta temperatūru – ja tam nevar noturēt plaukstu piecas sekundes, tas ir pārāk karsts arī suņa ķepām un var radīt apdegumus.

Īpaša uzmanība riska grupu dzīvniekiem

Vislielākais pārkaršanas risks ir:

  • senioriem un ļoti jauniem dzīvniekiem;
  • dzīvniekiem ar sirds, elpošanas vai citām hroniskām saslimšanām;
  • brahicefālajām šķirnēm (piemēram, mopšiem, franču un angļu buldogiem, bokseriem u.c.), kuru elpceļu anatomija apgrūtina organisma atvēsināšanu;
  • garspalvainiem suņiem, īpaši ar nekoptu apmatojumu

Skūt vai neskūt?

Apmatojums kalpo kā dabiska izolācija – tas palīdz ne tikai saglabāt siltumu aukstumā, bet arī pasargā ādu no tiešiem saules stariem un mazina pārkaršanu. Pilnīga apmatojuma noskūšana var palielināt saules apdegumu un ādas bojājumu risku. Taču apmatojumam jābūt izķemmētam un bez kamoliem, kas traucē gaisa cirkulācijai. Ja apmatojums ir ļoti biezs vai savēlies tā, ka vairs paši netiekat gala, izmantojiet profesionāla grūmera palīdzību.

Atpazīstiet karstuma dūriena pazīmes

Karstuma dūriena gadījuma jārīkojas nekavējoši. Raksturīgākās pazīmes ir:

  • ļoti intensīva elsošana;
  • apgrūtināta elpošana;
  • pastiprināta siekalošanās;
  • izteikts nespēks vai apātija;
  • vemšana vai caureja;
  • koordinācijas traucējumi;
  • krampji vai samaņas zudums.

Kā rīkoties pārkaršanas gadījumā

Ja dzīvniekam novērojami pārkaršanas simptomi, tas nekavējoši jāpārvieto ēnā vai vēsā telpā, uzmanīgi jāatvēsina ar vēsu (ne ledainu) ūdeni un pēc iespējas ātrāk jānogādā veterinārajā klīnikā.

“Lielāko daļu karstuma izraisīto veselības problēmu var novērst ar vienkāršiem profilakses pasākumiem. Karstajās dienās mūsu mājdzīvnieki ir pilnībā atkarīgi no saimnieka rūpēm un atbildīgas rīcības,” uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents-valdes priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis

2026. gada 22. jūnijā LVB birojs slēgts

Informējam, ka 2026. gada 22. jūnijā LVB birojs būs slēgts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 330 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” 1. punktu – no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 2026. gada 27. jūniju.

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdamis,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.


Priecīgus Līgo svētkus!


LVB valde un administrācija

Jaunākais Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevuma “Veterinārais Žurnāls” numurs ir klāt

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevuma VETERINĀRAIS ŽURNĀLS vasaras numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevumu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.

Latvijas Veterinārārstu biedrība sveic LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes 2026. gada absolventus

Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam – vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm Jūsu tapšanā iet.
/K. Apškrūma/

Latvijas Veterinārārstu biedrība sveic LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes 2026. gada absolventus – jaunos veterinārārstus!
Novēlam neizsīkstošu enerģiju, augstu atbildības sajūtu un drosmi lieliem mērķiem, uzsākot patstāvīgās darba gaitas nozarē!

Lauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus

Šodien Latvijas Veterinārārstu biedrība kopā ar biedrību “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” un biedrību “Zemnieku saeima” ir nosūtījusi Latvijas Republikas Saeimai aicinājumu nekavējoši apturēt Civillikuma grozījumu virzību un uzsākt kvalitatīvu diskusiju darbu ar lauksaimniecības un veterinārmedicīnas nozaru iesaisti. Esam gandarīti, ka veterinārārstu balsīm ir pievienojušās vadošās lauksaimniecības nozares organizācijas.

Organizācijas uzskata, ka Tieslietu ministrijas iniciētās un Saeimas Juridiskās komisijas virzītās izmaiņas var radīt nopietnus riskus dzīvnieku labturībai un pretēji publiski paustajam ievērojami pasliktinās dzīvnieku stāvokli un juridisko statusu Latvijā.

Neviens ar dzīvniekiem saistītais likumprojekta grozījums nav diskutēts ar nozari. Pretēji labajai praksei nevalstiskais sektors – nozares organizācijas – ir tikušas atstumtas no dalības darba grupās, kurās apspriesti grozījumi; tajās neiekļāva nevienu ar dzīvniekiem saistītas nozares ekspertu. Tāpat par likumprojektu atbildīgā Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskā komisija nav ņēmusi vērā ne Zemkopības ministrijas, ne nozares organizāciju priekšlikumus un iebildumus.

Nozarei trūkst informācijas un skaidrības par grozījumu mērķiem. Tie nav atspoguļoti arī likumprojekta anotācijā. Lauksaimniecības organizācijas pauž neizpratni, kā grozījumi attieksies uz lauksaimniecības dzīvniekiem: ja publiski paustais grozījumu mērķis ir dzīvnieku civiltiesiskā aizsardzība, kāpēc tiek grozīti panti par to, kā tiks kompensēti dzīvnieku nodarītie zaudējumi.

Grozījumu autori piedāvā iekļaut likumā jēdzienu “dzīvnieka daba”, kas nav juridiski izskaidrots un līdz ar to pieļauj subjektīvu interpretāciju iespējas tiesību normas piemērošanā.

Bažas rada arī likumprojekta straujā virzīšana, izslēdzot plašāku diskusiju iespēju  jau pirms pirmā lasījuma, nosakot salīdzinoši īsu laiku priekšlikumiem uz otro lasījumu,  tāpat nedodot iespēju likumprojektu vērtēt Tautsaimniecības komisijā.  Turklāt tas noticis, neskatoties uz to, ka Juridiskā komisija ir informēta par Zemkopības ministrijas un nozares organizāciju iebildumiem.

Likumprojektā kā grozījums iekļautais lozungs “Dzīvnieki nav lietas” un tālākais formulējums “dzīvniekiem attiecīgi piemērojami lietu tiesību noteikumi” ar sekojošo atrunu, jau ir detalizēti izklāstīti Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā un 5. pantā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk, kā to jau nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums, dzīvnieks civiltiesiskās attiecībās būs lieta tikai tik tālu, cik tālu to pieļauj Dzīvnieku aizsardzības likums un citos normatīvajos aktos noteiktie gadījumi. Līdz ar to nav skaidra šo grozījumu jēga un pamatojums, tie neaizsargās dzīvniekus vairāk, nekā to jau dara spēkā esošie normatīvie akti.

PHP Code Snippets Powered By : XYZScripts.com