Skip to content Skip to left sidebar Skip to right sidebar Skip to footer

Jaunumi

LVB kopsapulce-konference ”Laba veterinārmedicīniskā prakse”

2024. gada 26. aprīlī Pasaules Veterinārās dienas priekšvakarā Latvijas Veterinārārstu biedrība rīko kopsapulci-konferenci “Laba veterinārmedicīniskā prakse”.

Dalība kopsapulcē bez maksas.

Norises vieta: Jelgavas pils Aula, Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001.

Konference norisināsies četrās sekcijās:

  1. Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijā.
  2. Zirgu veterinārārstu sekcijā.
  3. Lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstu sekcijā.
  4. Veterināro iestāžu vadītāju sekcijā.

Praktizējošie veterinārārsti par dalību konferencē saņem 3 kvalifikācijas punktus.

Dienas kārtība šeit. Dienas kārtība tiks precizēta un papildināta. Sekojiet aktuālajai informācijai LVB mājas lapā un Facebook kontā.

Reģistrācija kopsapulcei-konferencei līdz 14.04.2024. šeit

Izstāde no plkst. 9:00 līdz 18:00.

Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības – eksāmens

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2024. gada 21. februārī plkst. 9:30 attālināti Zoom platformā organizē Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības-eksāmenu.
Visiem interesentiem lūdzam līdz 19. februārim iesūtīt uz lvb@lvb.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu – https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/ , klāt pievienojot izglītības dokumenta kopiju un, ja nepieciešams (ja diplomā norādītais uzvārds atšķiras no tagadējā), arī dokumenta kopiju, kas apliecina uzvārdu maiņu.

LVB Veterināro asistentu diena 2024

Norises datums: Trešdiena, 2024. gada 13. marts
Norises vieta: Smiltenes tehnikums
Pasākuma sākums: plkst. 10:00

Dalības maksa 40 EUR
Dalības maksa Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV mācībspēkiem / neklātienes audzēkņiem 25 EUR (tikai lekcijas)
Dalības maksa Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV klātienes audzēkņiem bez maksas (tikai lekcijas)

Semināra programma:

  1. lekcija – Eksotisko dzīvnieku fiksācija, pirmā palīdzība. Lektore – veterinārārste Inga Birne.
  2. lekcija – Kardiopulmonārā reanimācija. Lektore – veterinārārste Daira Viškere.
  3. lekcija – Kucēna, kaķēna pareiza ēdināšana pirmajā dzīves gadā, barības piedevu nepieciešamība. Lektore – veterinārārste Anete Freiberga.
  4. lekcija – Pēcoperācijas komplikācijas, brūces dzīšanas komplikācijas. Lektors – veterinārārsts Ģirts Drapče.
  5. lekcija – Stacionēto dzīvnieku aprūpe. Lektore – veterinārārste Evita Gaveika.
    Lekciju tēmas var tikt precizētas.

Pieteikšanās ŠEIT līdz 08.03.2024.

Pasākumu atbalsta:

Aizliegums ievest ūdeles Latvijas teritorijā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabineta noteikumu norma, kas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai uz noteiktu laiku aizliedza ievest Latvijas teritorijā ūdeles, atbilst Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka apstākļos, kad pastāv nenoteiktība, valstij ir tiesības šaubu gadījumā no vairākām iespējamām alternatīvām izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību.

Satversmes tiesa rakstveida procesā izskatīja lietu, kas ierosināta pēc komercsabiedrību pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēju komercdarbības veids ir ūdeļu ievešana un audzēšana, ūdeļu kažokādu ieguve, apstrāde un eksportēšana. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētā norma, kas laika periodā no 2021. gada 21. decembra līdz 2022. gada 16. decembrim aizliedza ūdeļu ievešanu no ārvalstīm, neatbilst Satversmes 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums nebija samērīgs.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieteikuma iesniedzējām ierobežoja Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību. Ierobežojums bija vērsts uz to, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības uz veselību, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzību. Proti, no pieejamiem datiem un pētījumiem par Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs izrietēja, ka darbinieki un citas personas, kuras nonāk saskarsmē ar inficētām ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības riskam. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums tika noteikts, lai novērstu Covid‑19 vīrusa strauju izplatību, kā arī jaunu vīrusa variantu rašanos un izplatīšanos, kas varēja apdraudēt cilvēku veselību, izraisīt veselības nozares pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka tādi alternatīvi līdzekļi Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, kā piemēram, aizliegums ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, karantīnas paredzēšana ievestajām ūdelēm, kā arī ievešanas atļauju sistēma nevar nodrošināt to, ka inficētas ūdeles nenonāk kontaktā ar cilvēkiem. Savukārt aizliegums pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā nav uzskatāms par alternatīvu līdzekli apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tas acīmredzami nevar novērst Ministru kabineta identificēto risku – ar Covid-19 inficētu ūdeļu ievešanu no ārvalstīm.

Satversmes tiesa atzina, ka, ievērojot Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību un tā radītos draudus veselības sistēmai, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm. Turklāt pieteikuma iesniedzējām bija pieejami atbalsta mehānismi, ar kuriem tika mazinātas tām noteiktā ierobežojuma sekas. Savukārt sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma apstākļos, kad bija nepieciešams mazināt iespējamo Covid-19 izraisošā vīrusa transmisiju no ūdelēm uz cilvēkiem un tādējādi aizsargāt cilvēku veselību un sabiedrības labklājību, bija lielāks nekā pieteikuma iesniedzējām radītās nelabvēlīgās sekas.

Jaunākais Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena “Veterinārais Žurnāls” numurs ir klāt!

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena VETERINĀRAIS ŽURNĀLS ziemas numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvo biļetenu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina namu pārvaldniekus savlaicīgi informēt iedzīvotājus par deratizācijā izmantoto indi

Latvijas Veterinārārstu  biedrība vērsusies pie SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” ar lūgumu paziņojumos par gaidāmo deratizāciju jeb cīņu pret žurkām turpmāk norādīt indes nosaukumu un paziņojumus par gaidāmo darbu izpildes laiku izplatīt savlaicīgi.

Saindēšanās aizdomu gadījumā vissvarīgākā informācija,kas nepieciešama veterinārārstam, lai nekavējoties uzsāktu ārstēšanu, ir informācija par indes sastāvu.

Ja pašvaldība kopā ar paziņojumu nosūtītu turpmāk arī indes nosaukumu, kuru plānots izmantot deratizācijai,  tas būtiski atvieglotu veterinārārsta darbu neatliekamās palīdzības sniegšanā, uzsver LVB priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.

 Žurku indēšanai biežāk izmantotās indes sastāvā ir  viela, kura neļauj  sarecēt  žurkas asinīm, taču precīza informācija katrā saindēšanās gadījumā  ir būtiska.

Tāpat LVB norādīja apsaimniekotājam, ka informācija par indes izlikšanu ir jāizplata, cik vien ātri iespējams, lai dzīvnieku īpašnieki savlaicīgi var ierobežot savu dzīvnieku piekļūšanu šai indei.

Savukārt dzīvnieku īpašniekus biedrība aicina izturēties atbildīgi un deratizācijas laikā savus dzīvniekus nelaist pastaigā. Tomēr, ja rodas aizdomas par saindēšanos, LVB aicina nekavējoties vērsties pie veterinārarsta, jo savlaicīgi uzsāktai terapijai ir milzīga nozīme dzīvnieka dzīvības glābšanā.

Veterinārārsti neatbalsta totālo sterilizāciju dzīvniekiem Latvijā

Latvijas Veterinārārstu  biedrība nevar atbalstīt priekšlikumu grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pašlaik atrodas izskatīšanā Saeimā un kas paredz Latvijā ieviest totālo sieviešķā dzimuma suņu sterilizāciju. Pētījumi pierāda, ka sterilizētiem suņiem šī operācija var radīt virkni veselības traucējumu, tāpēc vairākās valstīs dzīvnieku sterilizācija netiek atļauta, ja tam nav medicīnisku indikāciju. Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Saeimas deputātus nepieņemt populistisku lēmumu, kas nav izdiskutēts ar profesionāļiem un nodarīs ievērojamu kaitējumu dzīvniekiem.

Sterilizācija kā populācijas kontroles metode pasaulē ir plaši izplatīta un joprojām ir atbalstāma ielas un patversmes dzīvniekiem. Pateicoties valstīm, kur sterilizēto dzīvnieku skaits sasniedza pat līdz 80 % no kopējās populācijas, veterinārājiem zinātniekiem ir bijusi iespēja veikt plašus pētījumus, kas ļāvuši secināt, ka sterilizācijas ietekme uz organismu nav tik pozitīva, kā tika uzskatīts agrāk, skaidro LVB priekšsēdētājs profesors Ilmārs Dūrītis .

Nesenie pētījumi par sterilizācijas ietekmi uz dzīvnieka organismu būtiski maina sabiedrības izpratni par sterilizāciju kā operāciju, ko iesaka katram. Atsevišķās valstīs jau sāktas diskusijas par klīniski veselu dzīvnieku sterilizēšanas aizliegumu vai, piemēram, Norvēģijā šāds aizliegums jau ir ieviests. Veterinārārsts drīkst operāciju veikt tikai balstoties uz objektīvām indikācijām (dzemdes iekaisums u.c.)

“Dzīvnieku policijas un saistīto biedrību” pieprasītie grozījumi – ultimāts ne tikai paredz pilnīgi visu mājas dzīvnieku sterilizēšanu Latvijā, nesterilizēto dzīvnieku īpašnieku aplikšanu ar nodevu, bet arī paredz, ka katram kaķenes un kuces īpašniekam savs dzīvoklis vai māja ir jāreģistrē kā potenciālā dzīvnieku pavairošanas vieta ar tam sekojošu Pārtikas un veterinārā dienesta regulāru uzraudzību.

Sterilizētiem suņiem saskaņā ar pētījumu datiem biežāk novērotas šādas veselības problēmas:

–           Aptaukošanās, dzemdes “celma “ granuloma un piometra;  urīna nesaturēšana (sastopamība līdz pat 50 % sterilizētu kuču), urīnakmeņu veidošanās.

–           Uzvedības problēmas – sterilizācija var pastiprināt suņu savstarpējo agresiju, kā arī veicināt suņu agresiju pret cilvēkiem vai arī radīt bailes uz dažādiem apkārtējās vides faktoriem.

–           Kognitīvas disfunkcijas sindroma attīstība.

–           Autoimūnas un hormonālas saslimšanas – autoimūna hemolītiskā anēmija, autoimūna trombocitopēnija, zarnu iekaisuma sindroms, cukura diabēts, hipotireoidisms, Adisona slimība, Kušinga slimība.

–           Ortopēdiskās problēmas – kraniālās krusteniskās saites plīsums, gūžu un elkoņu diplāzijas attīstība.

–           Palielināts risks veidoties dažāda rakstura  ļaundabīgiem jaunveidojumiem – kaulu osteosarkomai,  liesas un sirds hemangiosarkomai, urīnpūšļa pārejas šūnu carcinoma, tuklo šūnu audzējiem, limfomai, prostatas adenocarcinoma (vīriešu dzimuma suņiem) ādas audzējiem, leikēmijai.

Aicinām piedalīties aptaujā

SIA “Magnum Veterinārija” sadarbībā ar veterināro medikamentu ražotāju Boehringer Ingelheim Vet veic pētījumu, kura mērķis ir noskaidrot suņu sirds mazspējas sastopamību, diganostikas biežumu, ārstēšanas pieeju Baltijas valstīs.

Aicinām Jūs piedalīties aptaujā, kas aizņems Jūsu laiku līdz 2-3 minūtēm. Aptaujas rezultāti ir anonīmi.

Aptauja pieejama ŠEIT

PHP Code Snippets Powered By : XYZScripts.com