Jaunumi

Biedrība “Gaļas liellopu audzētāju biedrība” sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu sagatavojuši informāciju par zilās mēles slimības izplatību Eiropā un tās radītajiem ierobežojumiem.

Jau kopš šī gada sākuma Eiropā izplatās infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība. 2024. gada oktobra sākumā šī slimība bija skārusi 15 Eiropas valstu lopkopības saimniecības. Skartās valstis: Nīderlande, Spānija, Vācija, Andora, Luksemburga, Francija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Šveice, Čehija, Itālija, Austrija, Zviedrija un Portugāle.
Par slimību.
Infekciozais katarālais drudzis (arī zilās mēles slimība, kas ir tiešs tulkojums no angļu valodas – Bluetongue) ir nelipīga, vīrusa ierosināta, atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība (tātad ar to var saslimt visu kategoriju liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki). Retos gadījumos vīruss var inficēt suņus un citus gaļēdājus, ja tie ēd ar infekciozā katarālā drudža vīrusu inficētu materiālu (piemēram, abortu vai pēcdzemdību materiālu). Slimība ir bīstama ar tās straujo izplatību un ar to, ka tai nevar piemērot specifiskas ārstēšanas metodes. Infekciozais katarālais drudzis neietekmē cilvēku veselību vai pārtikas nekaitīgumu! Infekciozo katarālo drudzi pārnēsā un izplata bioloģiskie slimības pārnesēji – asinssūcēji insekti (miģeles, Culicoides sugas). Miģeles ir sastopamas arī Latvijas teritorijā. Miģeles ar vēju var aizpūst lielos attālumos, kas palielina slimības izplatīšanās risku. Miģeles var inficēties ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, kad tās sakož inficētu dzīvnieku. Vīruss izplatās, kad inficētais kukainis sakož citu – neinficētu uzņēmīgo dzīvnieku. Tiklīdz kukainis ir inficēts ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, tas var pārnēsāt vīrusu visu atlikušo mūžu. Pieaugušās miģeles parasti dzīvo apmēram mēnesi, bet var izdzīvot arī ilgāk. Būtiski: ja vidē nav šo asinssūcēju kukaiņu, tad slimības pārnešana no viena dzīvnieka uz otru – tieša vai netieša kontakta ceļā, visdrīzāk, nav iespējama.
Slimība vissmagāk skar aitas, kam raksturīgākās redzamās slimības klīniskās pazīmes ir iztecējumi no deguna, apgrūtināta elpošana, atteikšanās no barības, plakstiņu, nāsu, lūpu, zemžokļa un galvas sejas daļas tūska. Pietūkušas ir mutes gļotādas un mēle, kas var būt zilganā krāsā – skābekļa apgādes dēļ. Nereti slimošana beidzas ar dzīvnieka nāvi, nosmokot. Izdzīvojušiem dzīvniekiem slimība var pāriet hroniskā formā – tie kļūst apātiski, neēd, pārvietojas klibojot, jo ir vērojams iekaisuma process naga kronītī, ko skaidri redz kā sārtu svītru ādas – naga savienojuma vietā. Aitām var novērot arī ādas iekaisumu un apmatojuma (vilnas) bojājumus. Pie ilgstošas slimības gaitas, kas ir 3-5 nedēļas pēc inficēšanās, novājinātā organismā aktivizējas sekundārā mikroflora un dzīvnieks var iet bojā no slimības komplikācijām. Liellopiem un kazām slimība norit galvenokārt nespecifiski, produktīviem dzīvniekiem var konstatēt izslaukuma samazināšanos. Pieaugušie liellopi var būt infekciozi vairākas nedēļas, kamēr tiem ir maz vai nav nekādu slimības pazīmju. Izteiktākos slimības klīniskajos gadījumos liellopiem var novērot letarģiju, erozijas ap nāsīm un purnu, uz tesmeņa, mutes un acu apsārtumu, ādas apsārtumu virs naga, izdalījumus no nāsīm, drudzi, apetītes zudumu,
grūsnajiem dzīvniekiem – abortu vai augļa deformācijas un nedzīvi dzimušus pēcnācējus.
Ja ir aizdomas, ka dzīvnieks ir inficējies ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, vai ir konstatētas slimības pazīmes, tad nekavējoties ir jāsazinās ar novietni apkalpojošo veterinārārstu.
Kādēļ mums ir svarīgi nepieļaut slimības ievešanu Latvijā?
Mēs, protams, nevaram ietekmēt vēja virzienu un kontrolēt miģeļu pārvietošanos pa gaisu, bet ir darbības, kuras mēs varam ietekmēt.
Latvija ir oficiāli brīva valsts no infekciozā katarālā drudža. Šī slimība Latvijā nekad nav konstatēta. Līdz ar to mēs, dzīvnieku audzētāji, nedrīkstam ievest Latvijā atgremotājdzīvniekus no valstīm, kurās ir konstatēta šī slimība. Lai arī infekciozā katarālā drudža skarto valstu kompetentās iestādes nav tiesīgas izdot veterināros (veselības) izvešanas sertifikātus dzīvniekiem, kurus plānots vest uz oficiāli brīvām valstīm, tomēr ir dažādi izņēmumi, kādēļ šis sertifikāts var tikt izdots. Mūsu saimniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot jebkādus veidus, lai it kā legāli ievestu dzīvniekus Latvijā no slimības skartās valsts. Tas nav arī jādara, ja konkrētā valsts nav šīs slimības skarta, bet dzīvnieki jāved cauri skartajai valstij. Jo tādā veidā pastāv liels risks ievest infekciozo katarālo drudzi Latvijā. Jāpiemin, ka, lai valsts atgūtu oficiāli brīvas valsts statusu no šīs slimības, būs jāpaiet vismaz 2 gadiem kopš pēdējā dzīvnieku saslimšanas gadījuma ar infekciozo katarālo drudzi.
Kas notiks, ja arī mēs būsim skarto valstu sarakstā? Atbilde ir vienkārša – apstāsies dzīvnieku eksports. Kā minimums uz diviem gadiem! Mūsu gaļas liellopu nozare, arī piena nozares teļi un teles ir pieprasīti ārvalstu tirgos, jo gan valsts, gan dzīvnieku novietnes ir brīvas no daudzām infekcijas slimībām. Dzīvu teļu eksporta apstāšanās atstās būtisku ietekmi uz gaļas liellopu audzētāju ienākumiem.
Jautājumu gadījumā lūgums vērsties Gaļas liellopu audzētāju biedrībā.

Cienījamie Latvijas Veterinārārstu biedrības biedri, kolēģi!

Vēl šī gada pavasarī mūsu ikgadējā kopsapulcē-konferencē es Jums prezentēju LVB Statūtu grozījumu projektu. Kopsapulcē arī notika balsojums par konceptuālu atbalstu Statūtu grozījumiem, kas pārliecinoši parādīja lielākā vairuma klātesošo biedru atbalstu Statūtu grozījumu tālākai virzībai.

Ņemot vērā to, ka šie grozījumi satur daudz un salīdzinoši plašus labojumus, tie veidoti kā jauns dokuments, proti jauni LVB Statūti, taču, lai Jūs vienkāršāk varētu izsekot izmaiņām, kas paredzētas jaunajos Statūtos, tika izveidota arī salīdzinoša tabula.

Vēlos Jūs informēt, ka arī LVB Valde 2024 gada. 4. oktobra sēdē vienbalsīgi atbalstīja jauno Statūtu tālāko virzību un lēma, ka šī gada 1. novembrī plkst. 10:00 ir sasaucama LVB biedru ārkārtas attālināta kopsapulce, lai pieņemtu jaunos LVB Statūtus.

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 37. panta 1. daļai un LVB spēkā esošajiem Statūtiem attiecībā uz grozījumu izdarīšanu Statūtos, biedru sapulce ir lemttiesīga tādā gadījumā, ja sapulcē piedalās vairāk nekā puse no biedriem. Gadījumā ja 1. novembrī kopsapulcē nepiedalīsies pietiekams biedru skaits, lai lemtu par Statūtu grozījumiem, LVB Valde jau provizoriski ir noteikusi  atkārtotas LVB ārkārtas kopsapulces datumu – šī gada 22. novembri, sasaucot to  klātienē VMF rīkotās konferences ietvaros. Vēlos piebilst, ka, lai lemtu par Statūtu grozījumiem, atkārtoti sasauktā ārkārtas kopsapulcē atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem LVB Statūtiem sapulcē jāpiedalās vismaz 10% no biedru kopskaita.

Cienījamie kolēģi, aicinu Jūs būt aktīviem un piedalīties šajā ārkārtas kopsapulcē, lai pieņemtu mūsu organizācijai svarīgus lēmumus! Gadījumā, ja 1. novembrī kopsapulcē piedalīties nevariet, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam Jums ir tiesības nobalsot par LVB Statūtiem jau pirms kopsapulces, bet ne vēlāk kā līdz 30.oktobra dienas beigām, sūtot savu elektroniski parakstītu balsojumu uz e-pastu: lvb@lvb.lv.

Reģistrācijai un ārkārtas kopsapulces norisei attālināti izmantosim Latvijas Ārstu biedrības informatīvo sistēmu.

Reģistrācija kopsapulcei ŠEIT.

Kopsapulces darba kārtība:

1) 9:00-10:00 Biedru reģistrācija Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā;

2) 10:00- 10:10 Kopsapulces atklāšana, kvoruma konstatācija;

3) 10:10 – 10:40 Iepazīšanās ar LVB Statūtu grozījumiem (I. Dūrītis);

4) 10:40- 11:00 Jautājumi, debates;

5) 11:00 Atklāts balsojums;

6) Rezultātu paziņošana un kopsapulces noslēgums.

Statūtu projektu skatiet ŠEIT.

Statūtu grozījumu salīdzinošo tabulu skatiet ŠEIT.

Attālināto balsošanas anketu lejupielādējiet ŠEIT.

Ar cieņu,

LVB valdes priekšsēdētājs

Ilmārs Dūrītis

LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte aicina visus Veterinārārstus – praktiķus, mācībspēkus, zinātniekus, valsts pārvaldē strādājošos, studentus un pelnītā atpūtā esošos kolēģus no Latvijas un ārzemēm uz konferenci un Veterinārmedicīnas fakultātes 105. gadu jubileju Jelgavā!
Arī šogad konference tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Veterinārārstu biedrību un Latvijas Veterināro Zāļu Lieltirgotavu asociāciju.
Konferences plenārsēdes laikā, 22.novembrī, Jelgavas pilī, darbosies veterināro zāļu un produktu izstāde, zāļu lieltirgotavas organizēs dažādus klientu pasākumus. Ar muzikālu sveicienu mums visiem uzstāsies mūziķis Zigfrīds Muktupāvels!
Konferences ģenerālsponsors NovusVet!
Konferences atbalstītāji – EVIDENSIA, LABOKLIN.

VMF telpās 23. novembrī notiks darbs sekcijās, kas tiks vadīts lekciju veidā, tādējādi nodrošinot aktīvu diskusiju starp zinātniekiem un praktiķiem, rosinātu zinātniekus risināt praksē aktuālos jautājumus, bet praktiķus – pielietot zinātnes sasniegumus ikdienas darbā. 6 dažādas sekcijas ar vairāk kā 40 lektoriem!
Par dažādām aktivitātēm dienas garumā rūpēsies radošā VMF studentu saime, būs iespēja doties ekskursijā VMF un Universitātes veterinārajā klīnikā!

Piedāvāsim piedalīties sekojošas sekcijās:
● Vienas veselības
● Profesionālās veselības sekcija
● Lauksaimniecības dzīvnieku
● Lolojumdzīvnieku
● Eksotisko dzīvnieku
● Zirgu medicīcas

Dienas izskaņā VMF manēžā (B korpuss) konferences dalībnieki, pēc labākajām VMF tradīcijām, tiek aicināti uz banketu un “Dekānu disko”! Par muzikālo pavadījumu rūpēsies bijušie VMF dekāni! Banketa laikā labas mūzikas kompānijā būs iespēja nobaudīt garšīgus ēdienus un jauku kolēģu sabiedrību!

KONFERENCES PROGRAMMA: https://docs.google.com/…/1-aKBLYx5nqF…/edit…

REĢISTRĀCIJA KONFERENCEI: https://forms.gle/pN6TiNvhWsxNhpqr5

Maksājumi par dalību veicami uz SIA “UNIVERSITĀTES VETFONDS” rekvizītiem!Par dalību Konferences pirmajā dienā tiek piešķirti 7 kval. punkti, par dalību otrajā dienā – 8 kvalif. punkti. Tātad abu dienu apmeklējums 15 kvalif. punkti.

Reģistrējoties izvēlieties sev vēlamo dalības variantu!
Līdz 15.10.24. pamata dalības maksa, no 16.10.24. – 10.11.24. dalības maksa pieaug.

Uz tikšanos Jelgavā!

Konferences organizācijas komanda

Atzīmējot Starptautisko senioru dienu septembra pēdējā piektdienā, Latvijas veterinārārstu biedrība godināja savus seniorus, aicinot uz senioru pēcpusdienas pasākumu. Šogad to atkal organizējām fakultātē. Pasākuma sākuma daļā VMF centrālā (A) korpusa otrā stāva foajē, klātesot VMF darbiniekiem, mācībspēkiem un senioru pēcpusdienas dalībniekiem, pie A206 kabineta blakus Pētera Keidāna piemiņas plāksnei tika atklāta plāksne veltīta LVB Goda biedram, izcilam veterinārārstam, pedagogam un dzīves skolotājam Oļģertam Parčinskim. Fakultādes dekāna pienākumu izpildītājs prof. Kaspars Kovaļenko atklāja pasākumu, īsi pastāstot par O.Parčinska mūžu, atstājot arī vietu viņa dzīvesbiedrei Melitai Parčinskai stāstu papildināt. Uzrunu teica un atmiņās par O. Parčinski dalījās arī LVB valdes priekšsēdētājs prof. Ilmārs Dūrītis, Dr.med.vet. Dace Gorbačevska un LVB Goda biedrs Modris Ziemelis.

Tālāk jau Kaspara Kovaļenko aicināti devāmies ekskursijā pa fakultāti un klīniku, kur Armanda Vekšina un Astras Ārnes stāstījuma pavadībā dalībniekiem bija iespēja uzzināt visu aktuālo.

Pēc ekskursijas visi devās uz A200 auditoriju ēkas otrajā stāvā, lai ļautos Jura Pavlova muzicēšanai un iestiprinātos pie ēdināšanas uzņēmuma “Silva” klātajiem galdiem. Dienas kārtība šī gada pasākumam bija gana piesātināta, un pēc nelielas iestiprināšanās Kaspars Kovaļenko klātesošajiem nolasīja lekciju par aktualitātēm veterinārmedicīnas izglītībā, sniedzot pasākuma dalībnniekiem ieskatu gan par studiju procesu kopumā, gan studentu kopskaita dinamiku un pat dzimuma īpatsvaru. Savukārt LVB Senioru sekcijas vadītājs Arnolds Žilvinskis, izmantojot iespēju, ka tik daudzi seniori vienuviet, novadīja senioru sekcijas kopsapulci, tādejādi pa solītim vien pavirzot senioru sekcijas aktivitātes uz priekšu.

Pēc tam, prezentācijas veidā skatoties uzņemtos foto, visiem bija iespēja uzzināt, kā klājās LVB Senioru sekcijas pirmajā ekskursijā uz Alūksni.

Tā, klausoties mūziku, dejojot, turpinot baudīt sarūpēto cienastu, dziedot, smejoties un sarunājoties diena pagāja gana ātri. Pasākuma dalībnieki bija priecīgi par atkalredzēšanos, par jauko biedrības tradīciju rīkot senioru dienu un par fakultātes attīstību un izaugsmi.

Atliek novēlēt visiem senioriem labu veselību, možu garu arī turpmāk un uz tikšanos nākamgad!

Dace Viļuma
LVB direktore

Sakarā ar Latvijas Veterinārārstu biedrības rīkoto SENIORU PĒCPUSDIENU LBTU VMF 2024. gada 27. septembrī LVB biroja darba laiks līdz 12:30.

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena VETERINĀRAIS ŽURNĀLS rudens numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvo biļetenu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.