Konferences pirmajā dienā, piektdien, š.g. 24. aprīlī pirmajā dienas daļā plānota LVB kopsapulce, kurai sekos plenārsēde un paneļdiskusija. Savukārt konferences otrajā dienā, š.g. 25. aprīlī norisināsies darbs profesionālajās sekcijās – mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijā, zirgu ārstu sekcijā, pārtikas un higiēnas sekcijā, savukārt lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstu sekcijas darbs sākotnēji notiks visiem veterinārārstiem kopā, pēc tam norisināsies atsevišķi liellopu un cūku veterinārārstiem.

Izstāde plānota konferences pirmajā dienā, š.g. 24. aprīlī.

Dienas kārtība ŠEIT.

* Dienas kārtība var tikt papildināta un precizēta.

Dalība kopsapulcē bez maksas!

Dalības maksa konferencē ŠEIT.

Reģistrācija kopsapulcei – konferencei līdz 01.04.2026.ŠEIT. 

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina pašvaldības aktīvāk izmantot likumā paredzētās tiesības noteikt un iekasēt ekonomiski pamatotu suņu turēšanas nodevu. Šī nodeva ir nozīmīgs instruments sabiedrības drošības, dzīvnieku labturības un sakārtotas vides nodrošināšanai. Turklāt atsevišķās pašvaldībās izskanējušās iniciatīvas vispār atteikties no nodevas raidīs nepareizu signālu potenciālajiem dzīvnieku īpašniekiem, kuriem būtu atbildīgi jāizvērtē, vai viņi var uzņemties arī finansiālu slogu par dzīvnieku.

No šā gada 1. jūlija pašvaldībām būs jāpārņem papildu funkcija – dzīvnieku labturības prasību kontrole un administratīvo sodu piemērošana par pārkāpumiem, ko līdz šim veica Pārtikas un veterinārais dienests. Ir pamatoti, ka šādā situācijā pašvaldības nepieciešamo finansējumu jaunajām funkcijām iegūst caur nodevas iekasēšanu tieši no mērķa grupas – dzīvnieku īpašniekiem –, nevis no valsts budžeta.

Pašvaldībām jau pašlaik ir jānodrošina klaiņojošu dzīvnieku izķeršana, uzturēšana patversmēs, īpašnieku meklēšana, kā arī administratīvie procesi un pašvaldības policijas iesaiste situācijās ar bezsaimnieka vai mirušo personu dzīvniekiem. Būtiska daļa šo izmaksu netiek atgūta, īpaši gadījumos, kad dzīvnieka īpašnieks nav identificējams vai maksājumu nav iespējams piedzīt.

Papildus tam suņu turēšana rada izmaksas sabiedriskās vides uzturēšanai – pastaigu laukumu izveidei un uzturēšanai, atkritumu urnu un maisiņu nodrošināšanai, teritoriju uzkopšanai un sabiedrības izglītošanai. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu tīru un drošu vidi visai sabiedrībai.

“Suņu turēšanas nodevas atcelšana vai simboliska nodeva neatrisinās problēmas. Tas tikai pārliks ar dzīvnieku kontroli un vides uzturēšanu saistītās izmaksas uz visiem pārējiem nodokļu maksātājiem. Nodevai jābūt ekonomiski pamatotai, lai tā segtu reālās pašvaldību izmaksas un vienlaikus veicinātu atbildīgu lēmumu par dzīvnieka iegādi un turēšanu,” uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents–valdes priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.

Suns ir ilgtermiņa atbildība ar konkrētām finansiālām un praktiskām saistībām. Atbilstoša nodeva par dzīvnieka turēšanu kalpo kā preventīvs mehānisms, kas palīdz iedzīvotājiem izsvērt savas iespējas jau pirms dzīvnieka iegādes, tādējādi mazinot pamesto un bez uzraudzības atstāto dzīvnieku skaitu.

Vienlaikus nodeva veicina dzīvnieku reģistrāciju un identificējamību, uzlabo vakcinācijas kontroli pret trakumsērgu un ļauj efektīvāk īstenot dzīvnieku labturības uzraudzību.

Pieaugot pašvaldību pienākumiem dzīvnieku labturības un sabiedriskās drošības jomā, ekonomiski pamatota suņu turēšanas nodeva ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai, atbildīgai un sabiedrības interesēm atbilstošai sistēmai.

2026. gada 24.-25. aprīlī Latvijas Veterinārārstu biedrība rīko kopsapulci – konferenci “Veterinārārsta darbs, digitalizācija, mākslīgais intelekts”.

Norises vieta: Smiltenes tehnikums, Kalnamuiža 10, Smiltene

Konferences pirmajā dienā, piektdien, š.g. 24. aprīlī pirmajā dienas daļā plānota LVB kopsapulce, kurai sekos plenārsēde un paneļdiskusija. Savukārt konferences otrajā dienā, š.g. 25. aprīlī norisināsies darbs profesionālajās sekcijās - mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijā, zirgu ārstu sekcijā, pārtikas un higiēnas sekcijā, savukārt lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstu sekcijas darbs sākotnēji notiks visiem veterinārārstiem kopā, pēc tam norisināsies atsevišķi liellopu un cūku veterinārārstiem.

Izstāde plānota konferences abās dienās.

Dienas kārtība ŠEIT.

* Dienas kārtība var tikt papildināta un precizēta.

Dalība kopsapulcē bez maksas!

Dalības maksa konferencē ŠEIT.

Reģistrācija kopsapulcei – konferencei līdz 01.04.2026.ŠEIT. 

Cienījamie ieinteresētie dalībnieki!
Pagājušajā gadā jūs pievienojāties mums pirmajā SPARC ES tiešsaistes seminārā!
Ar prieku aicinām jūs uz mūsu otro ES tiešsaistes semināru 2026. gada 26. februārī, kura tēma ir: “Zināšanu apmaiņa par ilgtspējīgu parazītu apkarošanu, izmantojot SPARC KEP un WebGIS.”

Šīs sesijas laikā mēs:
1. Dalīsimies ar SPARC zināšanu apmaiņas platformu (KEP) — demonstrēsim, kā
mūsu prakses kopsavilkumus var izmantot, lai apmācītu studentus, veterinārārstus un
lauksaimniekus ilgtspējīgā parazītu apkarošanā;
2. Iepazīstināsim ar SPARC WebGIS, Eiropas ģeogrāfiskās informācijas platformu
par parazītu izplatību, antihelmintiskiem līdzekļiem, rezistenci un citiem tematiem, kas paredzēta
politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem;
3. Sniegsim viedokļus no lauka par plānotu parazītu apkarošanu.

Reģistrācija ŠEIT.

Dienas kārtība ŠEIT.

(Lūdzu, uzaiciniet arī savus kolēģus).

SPARC ir daudzu dalībnieku tīkls visā Eiropā, kas sadarbojas, lai veicinātu ilgtspējīgas tārpu apkarošanas prakses ieviešanu atgremotāju lopkopības saimniecībās. Mūsu mērķis ir uzlabot dzīvnieku veselību, ekonomisko sniegumu un produktivitāti, vienlaikus veicinot vides ilgtspējību.

Mēs ceram uz jūsu aktīvu līdzdalību un turpmākiem kopīgiem centieniem attīstīt ilgtspējīgas parazītu apkarošanas prakses!

Latvijas Veterinārārstu biedrība atkārtoti vēršas pie Tieslietu ministrijas ar lūgumu palielināt sodus negodīgajiem suņu un kaķu pārdevējiem. LVB uzsver, ka sodam ir jābūt tādam, lai tas atturētu personas no pārkāpuma veikšanas, bet pārkāpuma gadījumā tam būtu sodoša ietekme. Ņemot vērā cenas, par kādām dzīvnieku pavairotāji, kas pavairo un atsavina dzīvniekus, neievērojot normatīvo aktu prasības, pārdod šādus dzīvniekus, tad šobrīd spēkā esošais sods par atsavināšanas pārkāpumiem- maksimāli 220,- eiro fiziskām personām vai 440,- eiro juridiskām personām, daudzos gadījumos nepārsniedz pat viena kucēna vai kaķēna pārdošanas cenu. Attiecīgi,soda apmērs ne tikai neattur no pārkāpuma, bet tas arī nerada pietiekoši būtiskas negatīvas sekas pārkāpējam, lai tas nākotnē pārtrauktu savas noziedzīgās darbības. Soda bezjēdzīgumu pierāda gan vēl pavisam nesen Rīgā mazdārziņos atklātā Ķīnas cekulaino bezšķirnes suņu pavairotava, gan tikko Bauskas novada Dāviņu pagastā Pārtikas un veterinārā dienesta izņemtie 15 suņi, trīs kaķi un Valsts policija ekspertīzei nodotie divi suņu līķi. Abos gadījumos dzīvnieki tika izmantoti pavairošanai, lai no tās gūtu peļņu.

Tāpēc LVB aicina Tieslietu ministriju atkārtoti vērtēt spēkā esošo sodu samērīgumu par atsavināšanas pārkāpumiem pret kaitējumu, ko dzīvnieku pavairotāji nodara dzīvniekam un sabiedrībai.

Jāņem vērā arī tas, ka dzīvnieku turēšanas pārkāpumu un atsavināšanas pārkāpumu atklāšanas un pierādīšanas, ko veic PVD un Valsts policija, kā arī izņemto dzīvnieku glabāšanas līdz konfiskācijai izmaksas tiek segtas par nodokļu maksātāju līdzekļiem un tās būtiski pārsniedz soda apmēru, kuru nosaka spēkā esošā Dzīvnieku aizsardzības likuma 53. panta pirmā daļa tāpēc, vērtējot soda proporcionalitāti, jāvērtē arī šis faktors, uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents valdes-priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina ikvienu interesentu uz LVB Veterināro asistentu dienu 2026.

Norises datums: Trešdiena, 2026. gada 18. marts

Norises vieta: Lielā aktu zāle, Smiltenes tehnikums, Kalnamuiža 10, Smiltene

Pasākuma sākums: plkst. 10:10

Dalības maksa:

• 55 EUR
• 35 EUR - Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV mācībspēkiem / neklātienes audzēkņiem (tikai lekcijas)
• Bez maksas - Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV klātienes audzēkņiem (tikai lekcijas)

Semināra programma ŠEIT.

* Lekciju tēmas var tikt precizētas.

Pieteikšanās ŠEIT līdz 13.03.2023.  

Pasākumu atbalsta:

“Bieži vien saimnieki nenovērtē aukstuma negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem. Tomēr sals, īpaši kopā ar vēju un mitrumu var būtiski pasliktināt dzīvnieka pašsajūtu, saasināt hroniskas veselības problēmas un pat izraisīt nāvi. Lai gan nav viena universāla, likumā vai veterinārajās vadlīnijās noteikta temperatūras rādījuma, zem kura visus dzīvniekus nedrīkst turēt ārā, tomēr ir noteikti faktori, pie kuriem būtiski pieaug hipotermijas jeb ķermeņa atdzišanas riski un izraisītās sekas” skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.

Kam jāpievērš īpaša uzmanība?

Īpaši jutīgi pret aukstumu ir:

• kucēni un seniori,
• mazi un īsmataini suņi,
• kaķi, kas uzturas ārā,
• dzīvnieki ar hroniskām slimībām vai novājinātu imunitāti.

Arī dzīvniekiem, kuri lielāko daļu laika pavada telpās, aukstums var radīt problēmas – piemēram, guļot uz aukstām grīdām vai uzturoties vējā.

Veterinārārstu ieteikumi mīļdzīvnieku pasargāšanai no aukstuma

• Nodrošināt siltu guļvietu – paceltu no grīdas, bez caurvēja, ar segu vai mīkstu paklāju.
• Ierobežot uzturēšanos ārā ļoti zemās temperatūrās, īpaši mitrā un vējainā laikā.
• Suni vadāt pavadā - izslēgt klaiņošanu un līdz ar to nosalšanas risku.
• Kaķiem uzlikt WC kasti iekštelpās.
• Palielināt uzņemamo enerģiju - ja dzīvniekam nav aptaukošanās problēmu, mājas mīluļa diennakts barības devu ieteicams palielināt līdz 10%, ārā dzīvojošu un aktīvu darba suņu- līdz pat 30%.
• Pēc pastaigām nosusināt ķepas un kažoku, jo mitrums pastiprina atdzišanu.
• Apsvērt apģērbu un apavus suņiem, kuriem nav pietiekama dabiskā apmatojuma.
• Rīkoties pie šādām uzvedības izmaiņām – trīce, apātija, stīvums vai nevēlēšanās kustēties liecina par aukstuma radītu diskomfortu. Veterinārārsti atgādina, ka  kaķi mēdz sildīties pie auto, tāpēc pirms automašīnas iedarbināšanas ieteicams pārbaudīt motortelpu.
• Būros turēto dzīvnieku, piemēra, trušu, kāmju u.c. dzīvnieku būri jānovieto tuvāk siltuma avotam un virs grīdas (arī vairākos slāņos paklāts kartons, mazinās aukstumu).

Lai gan normatīvie akti nenosaka konkrētu gaisa temperatūru, zem kuras suņus un kaķus būtu aizliegts turēt ārā. Tomēr Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt dzīvniekam tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus, tostarp aizsardzību pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Veterinārārsti uzsver, ka temperatūrā ap nulli un zem tās suņa pastāvīga turēšana ārā bez siltas, sausas un no vēja pasargātas patvēruma vietas neatbilst labturības prasībām, īpaši ja dzīvnieks ir kucēns, vecs, slims, vienkārši tievs un maza izmēra vai īsmatains.

Kad jāvēršas pie veterinārārsta?

Ja dzīvniekam novērojama pastāvīga trīce, apgrūtināta elpošana, sāpes vai strauja uzvedības maiņa, nekavējoties jākonsultējas ar veterinārārstu.

Informējam, ka Latvijas Veterinārārstu biedrības birojs sestdien, š.g. 17. janvārī strādās attālināti.

Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 33 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” 1. punktu, ar kuru noteikts pārcelt darba dienu no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 2026. gada 17. janvāri.