Gaļēdāju mēris ir smaga vīrusu slimība, kurai nav specifiskas ārstēšanas, tāpēc vienīgais aizsardzības līdzeklis ir regulāra vakcinācija, tāpēc aicinām suņu īpašniekus pārskatīt dzīvnieku vakcinācijas dokumentus un pārliecināties, ka vakcinācija pret gaļēdāju mēri ir veikta ne vairāk kā pirms 1 gada.

Vairums Latvijā reģistrēto kombinēto vakcīnu suņiem satur komponenti aizsardzībai pret gaļēdāju mēri. Vakcinācijas pasē to parasti apzīmē ar burtu D, kas ir saīsinājums no slimības nosaukuma angļu valodā distemper.

Ja par vakcinācijas derīgumu rodas šaubas, veterinārārsti aicina konsultēties ar veterinārārstu.

Janusz Walczek foto no Unsplash.com

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina suņu īpašniekus pirms došanās pastaigās pa mežiem pārliecināties, vai suns ir vakcinēts pret gaļēdāju mēri, jo šī lipīgā vīrusu infekcijas slimība, ar kuru slimo gan savvaļas plēsēji, tostarp lapsas un jenotsuņi, gan mājas suņi, laboratoriski apstiprināta lapsām Ādažu novadā. 

Tāpat pastaigu laikā būtu jāievēro piesardzība – suns jātur pavadā, lai nepieļautu nekādu tā nejaušu kontaktu ar lapsām un citiem savvaļas dzīvniekiem, to līķiem vai izdalījumiem. Ja pastāv aizdomas, ka suns tomēr ir nonācis kontaktā ar iepriekš minēto, būtu nekavējoties jāsazinās ar veterinārārstu.

Dzīvniekiem, kuri slimo ar gaļēdāju mēri, var būt elpošanas un gremošanas sistēmas traucējumi, koordinācijas problēmas, krampji, dezorientācija un izmainīta uzvedība. Cilvēkiem gaļēdāju mēris nav bīstams. Suņus no saslimšanas visefektīvāk pasargā savlaicīga vakcinācija.

Papildus gaļēdāju mērim lapsām konstatēts arī listeriozes ierosinātājs. Ar listeriozi var saslimt gan dzīvnieki, gan cilvēki, tomēr inficēšanās tieša kontakta ceļā no dzīvniekiem ir reta. 

PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka: “Gaļēdāju mēris un listerioze nav jaunas  slimības – to ierosinātāji jau iepriekš ir konstatēti dzīvnieku populācijā Latvijā, tādēļ tas neliecina par jaunu slimību parādīšanos, bet atgādina par profilaktiskajiem pasākumiem, lai pasargātu suņus no iespējamas saslimšanas. No mājdzīvniekiem visuzņēmīgākie ir jauni suņi līdz gada vecumam un kažokzvēri līdz piecu mēnešu vecumam. Citām dzīvnieku sugām un cilvēkam gaļēdāju mēra vīruss saslimšanu neierosina.” 

Lapsas laboratoriski tika izmeklētas  pēc tam, kad iedzīvotāji ziņoja par dzīvnieku netipisku uzvedību, radot aizdomas par iespējamu saslimšanu ar trakumsērgu. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti aizdomas par trakumsērgu neapstiprināja, taču dzīvniekiem konstatēts gaļēdāju mēris un listeriozes ierosinātājs.

Atgādinām - ja meža dzīvnieks ir ieklīdis pilsētā vai apdzīvotā vietā, tam novēro netipisku uzvedību, vai iespējamas slimību pazīmes vai arī tas ir nobeidzies, nekavējoties jāziņo pašvaldības policijai, jo klaiņojošu dzīvnieku un savvaļas dzīvnieku populācijas kontrole apdzīvotās vietās ir pašvaldības kompetencē. Ja būs nepieciešams, pašvaldība piesaistīs PVD. Tāpat nekādā gadījumā nevajadzētu tuvoties savvaļas dzīvniekam vai pieskarties tā līķim.

Foto no https://www.pvd.gov.lv/lv/jaunums/lapsam-adazu-novada-konstatets-galedaju-meris-pvd-bridina-sunu-saimniekus

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevuma VETERINĀRAIS ŽURNĀLS rudens numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevumu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.

Lai apspriestu dzīvnieku infekcijas slimību pārrobežu izplatību un ar to uzraudzību saistītos nacionāla un starptautiska mēroga izaicinājumus, no 21. līdz 25. septembrim Latvijā, Jūrmalā norisinās 32. Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) Eiropas reģionālā konference, kurā piedalās veterināro dienestu vadītāji no teju 40 Eiropas valstīm.

Dzīvnieku infekcijas slimību pārrobežu izplatības risks Eiropas reģionā turpina pieaugt, radot arvien lielākus izaicinājumus gan kompetentajām iestādēm, gan lopkopības nozarei. Āfrikas cūku mēris, augsti patogēnā putnu gripa, mutes un nagu sērga un citas pārrobežu dzīvnieku slimības apliecina nepieciešamību pēc ciešas starptautiskas sadarbības, efektīvas uzraudzības un savlaicīgas gatavības reaģēt uz jauniem apdraudējumiem.

WOAH ģenerāldirektore Dr. Emmanuelle Soubeyran: “Ieguldījums dzīvnieku veselībā ir ieguldījums ne tikai profilaksē, bet arī pārtikas drošībā, sabiedrības veselībā, drošā tirdzniecībā un ilgtspējīgā ekonomikā. Jāņem vērā, ka dzīvnieku veselības apdraudējums vienā valstī var ātri kļūt par reģionālu problēmu. Caurspīdīga un savlaicīga slimību paziņošana ļauj citām valstīm paredzēt un novērtēt riskus un attiecīgi rīkoties. Turklāt krīzei jāgatavojas pirms tā ir sākusies, un to var panākt ar spēcīgiem veterinārajiem dienestiem, apmācītiem cilvēkiem, atbilstošiem resursiem, efektīvu uzraudzību, laboratorijām, biodrošību, agrīnās brīdināšanas sistēmu un ārkārtas situāciju plānošanu.”

Konferencē veterināro dienestu vadītāji runās gan par dzīvnieku infekcijas slimību izplatību, gan sadarbības stiprināšanu starp valstu uzraudzības dienestiem, tostarp raugoties uz slimību izplatību un apkarošanu arī “vienotas veselības” kontekstā.

Vēl konferencē plānots apspriest jautājumus, kas saistīti ar biodrošības lomu dzīvnieku veselības aizsardzībā un šo pasākumu efektivitāti, dzīvnieku labturības aktualitātēm, īpaši pievēršot uzmanību dzīvnieku labturībai pārvadāšanas laikā, kā arī antimikrobiālajai rezistencei un tās ietekmei uz dzīvnieku veselību.

Tāpat uzmanība konferencē tiks pievērsta arī jautājumam par uzraudzības dienestu kapacitātes un resursu nozīmi efektīvā dzīvnieku infekcijas slimību profilaksē un apkarošanā.

Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) konferencē pārstāvēs PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, kurš vienlaikus ir arī WOAH Eiropas reģionālās komisijas prezidents.

Māris Balodis: “Arī Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta šī brīža izaicinājums ir atrast veidu, kā ļoti ierobežotos un būtiski samazinātos finansējuma apstākļos pasargāt valsti no lipīgām dzīvnieku infekcijas slimībām, kas rada draudus gan lopkopības nozarei, gan Latvijas produktu eksportam un līdz ar to arī samazina Latvijas konkurētspēju pasaules tirgos”.

Konferences atklāšanas pasākumā piedalās arī zemkopības ministrs Uldis Augulis un veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Foto no https://www.pvd.gov.lv/lv/jaunums/latvija-notiek-32-pasaules-dzivnieku-veselibas-organizacijas-woah-eiropas-regionala-konference

Reģistrācija - lai saņemtu bezmaksas viesnīcu un ceļa izdevumu kompensāciju reģistrācija apmācībām ir atvērta līdz 23. septembrim. Pēc tam cilvēki joprojām varēs reģistrēties, taču izdevumu kompensāciju vairs nesaņems. Vairāk LVB mājas lapas kalendārā par apmācībām 14. un 15. oktobrī un šeit zemāk ziņās.

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2026. gada 22. septembrī plkst. 10:00 klātienē LVB birojā Zemgales prospektā 9-8, Jelgavā organizē – Klaiņojošo dzīvnieku ķērāju apmācības.
Dalībniekiem lūdzam līdz 18. septembrim aizpildīt iesnieguma veidlapu (https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/) par vēlmi piedalīties apmācībās, iesūtot to uz e-pastu: lvb@lvb.lv

Sīkāka informācija par Klaiņojošo dzīvnieku ķērāju apliecību https://lvb.lv/klainojoso-aprakstosa-dala/

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2026. gada 16. septembrī plkst. 9:30 attālināti Zoom platformā organizē Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības-eksāmenu.
Visiem interesentiem lūdzam līdz 14. septembrim iesūtīt uz lvb@lvb.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu – https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/ , klāt pievienojot izglītības dokumenta kopiju un, ja nepieciešams (ja diplomā norādītais uzvārds atšķiras no tagadējā), arī dokumenta kopiju, kas apliecina uzvārdu maiņu. Dalības maksa – 39.84 EUR.

Aicinām Jūs piedalīties praktiskajās apmācībās lauksaimniekiem un veterinārārstiem “Jauni veidi, kā apkarot antimikrobiālo rezistenci”.

📍 Norises vieta: Hilton Garden Inn Riga Old Town, Rīga, Latvija 📅 Norises laiks: 2026. gada 14. un 15. oktobris

Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem mūsdienu veterinārmedicīnā un lauksaimniecībā, kas ietekmē gan dzīvnieku, gan cilvēku veselību.

Apmācības vada un koordinē Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta pārstāvji sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ekspertiem.

Divu dienu praktiskās apmācības sniegs iespēju padziļināt zināšanas par jaunāko ES un Latvijas regulējumu, kā arī kopīgi ar nozares pārstāvjiem meklēt praktiskus risinājumus atbildīgai antimikrobiālo līdzekļu lietošanai.

Dalība apmācībās ir bez maksas. Dalībniekiem tiek nodrošināta izmitināšana un segti ceļa izdevumi.

Reģistrēties aicinām līdz 2026. gada 23. septembrim.

Apmācības īpaši piemērotas:

✓  lauksaimnieku un veterinārārstu asociāciju pārstāvjiem;

✓  veterinārārstiem;

✓  lauksaimniecības un veterinārmedicīnas izglītības iestāžu pārstāvjiem;

✓  dzīvnieku audzētājiem un saimniecību pārstāvjiem.

Programma:

•  ekspertu prezentācijas par AMR tiesisko regulējumu ES un Latvijas līmenī;

•  labās prakses piemēru izpēte no nozares, tostarp SIA “Gaižēni” pieredze;

•  interaktīvi grupu darbi par atbildīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu.

Apmācības būs arī iespēja veidot jaunus kontaktus ar nozares kolēģiem. Pasākuma noslēgumā paredzētas kopīgas tīklošanās vakariņas.

Reģistrācija ŠEIT.

Reģistrācijas instrukcija ŠEIT.

Programma un plašāka informācija ŠEIT.