Pēdējo dienu notikumi ārvalstīs, tostarp situācija Dubaijā, kur daļa ārvalstu iedzīvotāju steidzami atstāj valsti, pametot dzīvniekus, izgaismo būtisku problēmu – nespēju izceļot ar savu dzīvnieku, ja tam nav derīgu dokumentu.
Ja sunim, kaķim vai seskam nav derīgas trakumsērgas vakcinācijas un dzīvnieka pase nav sakārtota atbilstoši starptautiskajām prasībām, dzīvnieku nav iespējams ātri un likumīgi pārvietot starp valstīm, skaidro LVB Mazo dzīvnieku Veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore
Tāpēc LVB aicina Latvijas mīļdzīvnieku īpašniekus regulāri pārliecināties, vai dzīvniekam ir derīga trakumsērgas vakcinācija.
Ja dzīvniekam nav vienotā parauga Eiropas Savienības pases, tās saņemšanai vispirms nepieciešams veikt mikročipēšanu. To iespējams izdarīt pie jebkura Latvijā praktizējoša veterinārārsta, kurš piedāvā šo pakalpojumu.
Tāpat LVB atgādina, ka tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai Lauksaimniecības datu centrā vienmēr būtu aktuāla informācija par dzīvnieku un viņa īpašnieka kontaktinformācija.
Konferences pirmajā dienā, piektdien, š.g. 24. aprīlī pirmajā dienas daļā plānota LVB kopsapulce, kurai sekos plenārsēde un paneļdiskusija. Savukārt konferences otrajā dienā, š.g. 25. aprīlī norisināsies darbs profesionālajās sekcijās – mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijā, zirgu ārstu sekcijā, pārtikas un higiēnas sekcijā, savukārt lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstu sekcijas darbs sākotnēji notiks visiem veterinārārstiem kopā, pēc tam norisināsies atsevišķi liellopu un cūku veterinārārstiem.
Izstāde plānota konferences pirmajā dienā, š.g. 24. aprīlī.
Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina pašvaldības aktīvāk izmantot likumā paredzētās tiesības noteikt un iekasēt ekonomiski pamatotu suņu turēšanas nodevu. Šī nodeva ir nozīmīgs instruments sabiedrības drošības, dzīvnieku labturības un sakārtotas vides nodrošināšanai. Turklāt atsevišķās pašvaldībās izskanējušās iniciatīvas vispār atteikties no nodevas raidīs nepareizu signālu potenciālajiem dzīvnieku īpašniekiem, kuriem būtu atbildīgi jāizvērtē, vai viņi var uzņemties arī finansiālu slogu par dzīvnieku.
No šā gada 1. jūlija pašvaldībām būs jāpārņem papildu funkcija – dzīvnieku labturības prasību kontrole un administratīvo sodu piemērošana par pārkāpumiem, ko līdz šim veica Pārtikas un veterinārais dienests. Ir pamatoti, ka šādā situācijā pašvaldības nepieciešamo finansējumu jaunajām funkcijām iegūst caur nodevas iekasēšanu tieši no mērķa grupas – dzīvnieku īpašniekiem –, nevis no valsts budžeta.
Pašvaldībām jau pašlaik ir jānodrošina klaiņojošu dzīvnieku izķeršana, uzturēšana patversmēs, īpašnieku meklēšana, kā arī administratīvie procesi un pašvaldības policijas iesaiste situācijās ar bezsaimnieka vai mirušo personu dzīvniekiem. Būtiska daļa šo izmaksu netiek atgūta, īpaši gadījumos, kad dzīvnieka īpašnieks nav identificējams vai maksājumu nav iespējams piedzīt.
Papildus tam suņu turēšana rada izmaksas sabiedriskās vides uzturēšanai – pastaigu laukumu izveidei un uzturēšanai, atkritumu urnu un maisiņu nodrošināšanai, teritoriju uzkopšanai un sabiedrības izglītošanai. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu tīru un drošu vidi visai sabiedrībai.
“Suņu turēšanas nodevas atcelšana vai simboliska nodeva neatrisinās problēmas. Tas tikai pārliks ar dzīvnieku kontroli un vides uzturēšanu saistītās izmaksas uz visiem pārējiem nodokļu maksātājiem. Nodevai jābūt ekonomiski pamatotai, lai tā segtu reālās pašvaldību izmaksas un vienlaikus veicinātu atbildīgu lēmumu par dzīvnieka iegādi un turēšanu,” uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents–valdes priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.
Suns ir ilgtermiņa atbildība ar konkrētām finansiālām un praktiskām saistībām. Atbilstoša nodeva par dzīvnieka turēšanu kalpo kā preventīvs mehānisms, kas palīdz iedzīvotājiem izsvērt savas iespējas jau pirms dzīvnieka iegādes, tādējādi mazinot pamesto un bez uzraudzības atstāto dzīvnieku skaitu.
Vienlaikus nodeva veicina dzīvnieku reģistrāciju un identificējamību, uzlabo vakcinācijas kontroli pret trakumsērgu un ļauj efektīvāk īstenot dzīvnieku labturības uzraudzību.
Pieaugot pašvaldību pienākumiem dzīvnieku labturības un sabiedriskās drošības jomā, ekonomiski pamatota suņu turēšanas nodeva ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai, atbildīgai un sabiedrības interesēm atbilstošai sistēmai.
Konferences pirmajā dienā, piektdien, š.g. 24. aprīlī pirmajā dienas daļā plānota LVB kopsapulce, kurai sekos plenārsēde un paneļdiskusija. Savukārt konferences otrajā dienā, š.g. 25. aprīlī norisināsies darbs profesionālajās sekcijās - mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijā, zirgu ārstu sekcijā, pārtikas un higiēnas sekcijā, savukārt lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstu sekcijas darbs sākotnēji notiks visiem veterinārārstiem kopā, pēc tam norisināsies atsevišķi liellopu un cūku veterinārārstiem.
Cienījamie ieinteresētie dalībnieki! Pagājušajā gadā jūs pievienojāties mums pirmajā SPARC ES tiešsaistes seminārā! Ar prieku aicinām jūs uz mūsu otro ES tiešsaistes semināru 2026. gada 26. februārī, kura tēma ir: “Zināšanu apmaiņa par ilgtspējīgu parazītu apkarošanu, izmantojot SPARC KEP un WebGIS.”
Šīs sesijas laikā mēs: 1. Dalīsimies ar SPARC zināšanu apmaiņas platformu (KEP) — demonstrēsim, kā mūsu prakses kopsavilkumus var izmantot, lai apmācītu studentus, veterinārārstus un lauksaimniekus ilgtspējīgā parazītu apkarošanā; 2. Iepazīstināsim ar SPARC WebGIS, Eiropas ģeogrāfiskās informācijas platformu par parazītu izplatību, antihelmintiskiem līdzekļiem, rezistenci un citiem tematiem, kas paredzēta politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem; 3. Sniegsim viedokļus no lauka par plānotu parazītu apkarošanu.
SPARC ir daudzu dalībnieku tīkls visā Eiropā, kas sadarbojas, lai veicinātu ilgtspējīgas tārpu apkarošanas prakses ieviešanu atgremotāju lopkopības saimniecībās. Mūsu mērķis ir uzlabot dzīvnieku veselību, ekonomisko sniegumu un produktivitāti, vienlaikus veicinot vides ilgtspējību.
Mēs ceram uz jūsu aktīvu līdzdalību un turpmākiem kopīgiem centieniem attīstīt ilgtspējīgas parazītu apkarošanas prakses!
Latvijas Veterinārārstu biedrība atkārtoti vēršas pie Tieslietu ministrijas ar lūgumu palielināt sodus negodīgajiem suņu un kaķu pārdevējiem. LVB uzsver, ka sodam ir jābūt tādam, lai tas atturētu personas no pārkāpuma veikšanas, bet pārkāpuma gadījumā tam būtu sodoša ietekme. Ņemot vērā cenas, par kādām dzīvnieku pavairotāji, kas pavairo un atsavina dzīvniekus, neievērojot normatīvo aktu prasības, pārdod šādus dzīvniekus, tad šobrīd spēkā esošais sods par atsavināšanas pārkāpumiem- maksimāli 220,- eiro fiziskām personām vai 440,- eiro juridiskām personām, daudzos gadījumos nepārsniedz pat viena kucēna vai kaķēna pārdošanas cenu. Attiecīgi,soda apmērs ne tikai neattur no pārkāpuma, bet tas arī nerada pietiekoši būtiskas negatīvas sekas pārkāpējam, lai tas nākotnē pārtrauktu savas noziedzīgās darbības. Soda bezjēdzīgumu pierāda gan vēl pavisam nesen Rīgā mazdārziņos atklātā Ķīnas cekulaino bezšķirnes suņu pavairotava, gan tikko Bauskas novada Dāviņu pagastā Pārtikas un veterinārā dienesta izņemtie 15 suņi, trīs kaķi un Valsts policija ekspertīzei nodotie divi suņu līķi. Abos gadījumos dzīvnieki tika izmantoti pavairošanai, lai no tās gūtu peļņu.
Tāpēc LVB aicina Tieslietu ministriju atkārtoti vērtēt spēkā esošo sodu samērīgumu par atsavināšanas pārkāpumiem pret kaitējumu, ko dzīvnieku pavairotāji nodara dzīvniekam un sabiedrībai.
Jāņem vērā arī tas, ka dzīvnieku turēšanas pārkāpumu un atsavināšanas pārkāpumu atklāšanas un pierādīšanas, ko veic PVD un Valsts policija, kā arī izņemto dzīvnieku glabāšanas līdz konfiskācijai izmaksas tiek segtas par nodokļu maksātāju līdzekļiem un tās būtiski pārsniedz soda apmēru, kuru nosaka spēkā esošā Dzīvnieku aizsardzības likuma 53. panta pirmā daļa tāpēc, vērtējot soda proporcionalitāti, jāvērtē arī šis faktors, uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents valdes-priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.
Mēs savā vietnē izmantojam sīkfailus, lai sniegtu jums visatbilstošāko pieredzi, atceroties jūsu preferences un atkārtotus apmeklējumus. Noklikšķinot uz "Pieņemt visu", jūs piekrītat VISU sīkfailu izmantošanai. Tomēr jūs varat apmeklēt sadaļu Sīkfailu iestatījumi, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu jūsu pieredzi, kamēr jūs pārlūkojat vietni. No tiem sīkfaili, kas ir klasificēti kā nepieciešami, tiek saglabāti jūsu pārlūkprogrammā, jo tie ir būtiski tīmekļa vietnes pamatfunkciju darbībai. Mēs izmantojam arī trešo pušu sīkfailus, kas palīdz mums analizēt un saprast, kā jūs izmantojat šo vietni. Šīs sīkdatnes tiks saglabātas jūsu pārlūkprogrammā tikai ar jūsu piekrišanu. Jums ir arī iespēja atteikties no šīm sīkdatnēm. Taču atteikšanās no dažiem no šiem sīkfailiem var ietekmēt jūsu pārlūkošanas pieredzi.
Nepieciešamās sīkdatnes ir absolūti nepieciešamas, lai vietne darbotos pareizi. Šīs sīkdatnes nodrošina vietnes pamata funkcionalitāti un drošības elementus anonīmi.
Cookie
Duration
Description
cookielawinfo-checkbox-analytics
11 months
Šo sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis. Sīkdatne tiek izmantota, lai saglabātu lietotāja piekrišanu sīkfailiem kategorijā "Analytics".
cookielawinfo-checkbox-functional
11 months
Sīkdatne ir iestatīta ar GDPR sīkfailu piekrišanu, lai reģistrētu lietotāja piekrišanu sīkfailiem kategorijā "Funkcionāls".
cookielawinfo-checkbox-necessary
11 months
Šo sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis. Sīkdatnes tiek izmantotas, lai saglabātu lietotāja piekrišanu sīkdatnēm kategorijā “Nepieciešams”.
cookielawinfo-checkbox-others
11 months
Šo sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis. Sīkdatne tiek izmantota, lai saglabātu lietotāja piekrišanu sīkdatnēm kategorijā “Cits.
cookielawinfo-checkbox-performance
11 months
Šo sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis. Sīkdatne tiek izmantota, lai saglabātu lietotāja piekrišanu sīkdatnēm kategorijā "Veiktspēja".
viewed_cookie_policy
11 months
Sīkfailu iestata GDPR Cookie Consent spraudnis, un to izmanto, lai saglabātu to, vai lietotājs ir piekritis sīkfailu izmantošanai. Tas neuzglabā nekādus personas datus.
Funkcionālās sīkdatnes palīdz veikt noteiktas funkcijas, piemēram, koplietot vietnes saturu sociālo mediju platformās, apkopot atsauksmes un citas trešo pušu funkcijas.
Veiktspējas sīkdatnes tiek izmantotas, lai izprastu un analizētu tīmekļa vietnes galvenos veiktspējas rādītājus, kas palīdz nodrošināt apmeklētājiem labāku lietošanas pieredzi.
Analītiskās sīkdatnes tiek izmantotas, lai saprastu, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar vietni. Šīs sīkdatnes palīdz sniegt informāciju par metriku, apmeklētāju skaitu, atlēcienu līmeni, datplūsmas avotu utt.
Reklāmas sīkdatnes tiek izmantotas, lai nodrošinātu apmeklētājiem atbilstošas reklāmas un mārketinga kampaņas. Šīs sīkdatnes izseko apmeklētājus visās vietnēs un apkopo informāciju, lai nodrošinātu pielāgotas reklāmas.