Pavisam klusi un nemanāmi klāt svētais Adventes laiks. Šobrīd pietrūkst saules, mazliet sniega baltuma un pierastā sabiedrības čupošanās. Bet esot vienam ar sevi vai savu ģimeni, atliek laika vairāk pārdomām, jaunu mērķu un uzdeumu uzstādīšanai. Birojā norit darbs pie biļetena "Veterinārais Žurnāls" ziemas nummura izdošanas, kas pie katra biedra nonāks ap Ziemassvētkiem. Žurnāla redaktore Dace Upeniece kopā ar redkolēģiju cītīgi strādā pie biļetena satura veidošanas nākotnē, plāno kā samazināt biļetena izdošanas izdevumus un kā piesaistīt materiālu publicētājus. Novembra mājas lapas aptauja "Vai apmierina "Veterinārā Žurnāla" saturs?" parādīja, ka 43% no aptaujas dalībniekiem saka, ka viņus apmierina, bet vēlas lasīt vairāk klīnisko gadījumu aprakstus. 39% aptaujas dalībnieku saka, ka viņus apmierina esošais saturs, bet 12% aptaujas dalībnieku neapmierina tas, ko viņi var izlasīt biļetenā. 6% aptaujā piedalījušies saka, ka viņi vispār nelasa biļetenu. [vairāk]
Novembra mēnesī notika vebinārs par kukaiņu izmantošanu gan dzīvnieku uzturā , gan cilvēku pārtikā kā vērtīgu olbaltumavotu, tuvākos gados izstrādājot arī regulējumu šai darbībai Eiropas Savinības normatīvajos aktos. Arvien biežāk runājam par dažādām ekoloģiskām problēmām, par planētas pārapdzīvotību, par zoonozēm, kas draud izraisīt pandēmijas utt. Tādēļ piedāvāju zinātnieka Kristofera Dž. Braienta rakstu par jaunāko zinātnes pētījuma objektu – kultivētas gaļas iegūšanu no dzīvnieku šūnām - Dzīvnieku zinātnes žurnālā ( 98. sējums, 8. izdevums, 2020. gada augusts).
[vairāk]
Andrejs dzimis 1910.gada 28.novembrī Valkā. Mācījies Valkas pamatskolā un pēc tam vidusskolā. 1929.gadā iestājās LU Veterinārmedicīnas fakultātē. Studiju gadi ievilkās dažādu iemeslu dēļ un Andrejs studijas VMF pabeidza 1940.gadā.
[vairāk]
Dzimis 1905.gada 27.novembrī Madonas apriņķa Vestienes pagasta “Lejniekos”. Mācījās Vestienes 1. Un 2.pakāpes pamatskolā, vēlāk Priekuļu lauksaimniecības skolā. Andrejs auga zemnieku ģimenē, tādēļ jau no mazotnes daudz strādāja tēva saimniecībā gan ganot govis,gan kopjot zirgus. Pēc Priekuļu lauksaimniecības skolas absolvēšnas dienēja Krustpilī Latgales artilērijas pulkā., kur pildīja veterinārā sanitāra pienākumus. Dienējot iepatikās veterinārais darbs, tādēļ izgāja veterinārā feldšera kursus, pēc kuru pabeigšanas vienu gadu nostrādāja Kurzemes artilērijas pulkā Liepājā par veterināro feldšeri. 1928.gadā Andrejs Herberts Pūce iestājās LU Veterinārmedicīna fakultātē, kuru absolvēja 1934.gadā. Pēc VMF absolvēšanas uzsāka darba gaitas kā Rēzeknes apriņķa Viļānu veterinārārstu, bet 1941.gadā tika norīkots par Jēkabpils rajona veterinārā dienesta veterinārārstu. Laika period no 1947. Līdz 1965.gadam bija Siguldas veterinārā iecirkņa veterinārārsts. 1965.gadā aizgāja pensijā, bet turpināja pildīt veterinārārsta pienākumus Krimuldas sanatorijas palīgsaimniecībā.
Savu brīvo laiku veltīja tulpju audzēšanai un veica gida pienākumus Siguldā.
Miris 1989.gada 26.maijā.
[vairāk]
Laikā, kad cīnāmies ar pasauli pārņēmušo COVID-19 pandēmiju, arvien biežāk un uzsvērtāk runājam par principu Viena veselība. Jau no medicīnas pirmsākumiem humānā un veterinārā medicīna attīstījusies paralēli viena otrai, bieži apvienojoties vienā veselā. Tomēr sabiedrībā šīs divas nozares, ko apvieno zinātnes termins – medicīna, pietiekami strikti tiek nodalītas. Humānās medicīnas un veterinārās medicīnas zinātnes iet roku rokā, pussolīti priekšā atrodoties veterinārmedicīnai. Spilgts piemērs ir pētījumi pagājušā gadsimta sākumā, ko veica Tērbatas Veterinārā institūta Ievērojamie mikrobiologu zinātnieki veterinārārsti — latvieši E. Zemmers un K. Helmanis, kuri pētīja liesas sērgas, ienāšu, trakumsērgas un tuberkulozes ierosinātājus. Šobrīd epidemiologi piemin pandēmijas sakarā jēdzienu pūļa imunitāte, ko var iegūt dabīgā ceļā pārslimojot pietiekami lielam procentam populācijas infekcijas slimību, vai vakcinējoties. Tieši no veterinārmedicīnas humānā medicīna pārņēmusi šo principu un īsteno ierobežojot vai apturot dažādas infekcijas slimības. Manu uzmanību piesaistīja Starptautiskās lopkopības pētījumu institūta ziņojums.
[vairāk]
Laikā, kad mums rekomendē dzīvot katram savā sociālā burbulī, aktivizējas jautājums par telemedicīnu. Lai arī veterinārijā tas nav nekas jauns, jo arī līdzšinējā veterinārajā praksē katrs veterinārārsts ir izmantojis telefona sakarus savā darbā. Tomēr telemedicīnas jēdziens nav definēts nevienā likumdošanas aktā un nav reglamentēts cik tālu gan medicīnā, gan veterinārmedicīnā var tikt izmantota.
[vairāk]
Dzimis 1905. gada 23. novembrī Zurnabadas Pretmēra stacijas vadītāja veterinārārsta Jāņa Lūša ģimenē Gandžā, Jelizavetpoles guberņā.
Studējis LU Dabaszinātņu fakultātē (1926–1929), LU VMF (1929–1941). Sastāvējis korporācijā Latvija, aizsargu organizācijā.
[vairāk]
Dzimis 1895. gada 20. novembrī Madonas apriņķa Praulienas pagasta “Graviņās” zemnieka Kārļa Ozoliņa un Ievas, dzimušas Norvils, ģimenē.
Iestājies Tērbatas Veterinārajā institūtā (1916), bet kara apstākļu dēļ studijas pārtraucis.
LA/LU VMF studējis no 1920. līdz 1925. gadam. Bija viens no studentu korporācijas Latvia dibinātājiem. [vairāk]
Dzimis 1905.gada 19.novembrī Krāslavā. Līdz vidusskolas absolvēšanas izglītību ieguva dzimtajā pusē Krāslavā. 1928.gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Ģimenes rocība nebija liela, tādēļ studiju laikā strādāja par celtnieku, repetitoru un mājskolotāju, bet no 1929.gada par veterinārārsta palīgu un veterinārārsta vietas izpildītāju Rīgas pilsētas veselības aizsardzības nodaļā. Pēc VMF absolvēšnas palika strādāt Rīgā pašvaldības dienestā. No 1937.gada uzsāka privātpraktizējoša veterinārārsta darbu. Okupācijas laikā 1941.gadā kļuva par Gaļas rūpniecības tresta Veterinārās inspekcijas priekšnieku. Padomju okupācijas vara nosūtīja Zalmani strādāt uz Karagandas apgabala veterināro dienestu, bet 1946.gadā atgriezās Latvijā, strādājot Daugavpils rajona kolhozā “Silene” par veterinārārstu. No 1960.gada- 1978.gadam bija Daugavpils rajona piena, gaļas un pārtikas produktu kontroles stacijas priekšnieks. Atjaunojoties LVB 1957.gadā, vadīja Daugavpils rajona LVB nodaļu, ilgus gadus bija LVB valdes loceklis.
Miris 1984.gada 15.februārī. Apglabāts Daugavpils kapos.
[vairāk]
Dzimis 1925.gada 18.novembrī Kārsavā. Mācījās Kārsavas pamatskolā un vidusskolā, bet 1947.gadā iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārijas fakultātē, kuru absolvēja 1952.gadā. Pēc studijām strādāja par Gulbenes rajona un Gulbenes MTS zonas vecāko veterinārārstu. 1955.gadā tika nosūtīts darbā uz Aizputi par Aizputes MTS zonas vecāko veterinārārstu, bet 1959.gadā tika iecelts par Aizputes rajona galveno veterinārārstu. 1978.gadā notika administratīvā reforma Latvijā un Aizputes rajons tika pievienots Liepājas rajonam. Pēc reformas Pēteris Barkāns tika nozīmēts par Liepājas rajona Aizputes veterinārā iecirkņa vadītāju.
Miris 1982.gada 13.septembrī. Apbedīts Aizputes Misiņkalna kapos.
[vairāk]
Pārtikas un Veterinārais dienests izsludina vakanci - Veterinārārsts.
Tavu pieteikumu gaidīsim e-pastā: konkursi@pvd.gov.lv līdz 2020. gada 10. decembrim.
Informatīvā biļetene nummurā sadaļā Profesijas dzīve- valdes priekšsēdētāja 100 dienas amatā; par l/s dzīvnieku veterinārārstu profesionālās sekcijas atjaunošanu. Zinātne un prakse- sadaļā atradīsiet noderīgu informāciju un atziņas gan par l/s dzīvnieku , gan mīļdzīvnieku veterinārmedicīniskiem jautājumiem. Ar ši mācību gada jstudiju jaunumiem dalās VMF dekāns. Par homeopātiju Māras Vidužas rakstā. Vēstures lapusē par dviem LVB Goda biedriem, atzīmējot viņu 100.gadi.
Mēs visa pasaule esam COVID-19 (SARS-CoV-2) vīrusa notikumu centrā, kura dēļ mums jāievēro un jāsadzīvo ar daudz un dažādiem ierobežojumiem. VŽ redaktore atgādina, ka šajā laikā neviens nav atcēlis un nav beigušās veterinārmedicīnā aktuālās infekciju slimības to uzraudzība un ar to saistītās nebūšanas. Žurnālā numurā izsmeļošs raksts par KORONAVĪRUSU.
Īss pārskats intereses rosināšanai - ārstniecības augi dzīvnieku ārstēšanai. Tāpat urnālā Jūs izlasīsiet interesantus klīniskos gadījumus.
Sājā žurnāla numurā Veterinārā Žurnāla redaktore mūs aizrauj šī gada laikā paveiktajos notikumos, kas ir bijuši nozīmīgi veterinārmedicīnā. Aizvadīta Veterinārmedicīniskās fakultātes 100 gades konference. Īpaša dzimšanas diena arī LVB Veterinārajam Žurnālam, kuram nosvinēti nu jau 30 gadi. Interesanti klīnisko gadījumu raksti un ne tikai.
Ieskats Eiropas Veterinārārstu federācijas rudens Ģenerālajā asamblejā.
Informatīvā biļetene nummurā sadaļā Profesijas dzīve- valdes priekšsēdētāja 100 dienas amatā; par l/s dzīvnieku veterinārārstu profesionālās sekcijas atjaunošanu. Zinātne un prakse- sadaļā atradīsiet noderīgu informāciju un atziņas gan par l/s dzīvnieku , gan mīļdzīvnieku veterinārmedicīniskiem jautājumiem. Ar ši mācību gada jstudiju jaunumiem dalās VMF dekāns. Par homeopātiju Māras Vidužas rakstā. Vēstures lapusē par dviem LVB Goda biedriem, atzīmējot viņu 100.gadi.
Pārmaiņas Latvijas Veterinārārstu biedrībā tuvojas; Darbs Latvijas Veterinārārstu biedrībā ir drošās rokās! ; Atbalsts antimikrobiālās rezistences ierobežošanas rīcības plāna „Viena veselība” ieviešanai Latvijā; GUNDEGA MIČULE. FVE neklātienes Ģenerālā asambleja ; GUNDEGA MIČULE. Par FVE darbu Covid 19 pandēmijas laikā.
Mēs visa pasaule esam COVID-19 (SARS-CoV-2) vīrusa notikumu centrā, kura dēļ mums jāievēro un jāsadzīvo ar daudz un dažādiem ierobežojumiem. VŽ redaktore atgādina, ka šajā laikā neviens nav atcēlis un nav beigušās veterinārmedicīnā aktuālās infekciju slimības to uzraudzība un ar to saistītās nebūšanas. Žurnālā numurā izsmeļošs raksts par KORONAVĪRUSU.
Sājā žurnāla numurā Veterinārā Žurnāla redaktore mūs aizrauj šī gada laikā paveiktajos notikumos, kas ir bijuši nozīmīgi veterinārmedicīnā. Aizvadīta Veterinārmedicīniskās fakultātes 100 gades konference. Īpaša dzimšanas diena arī LVB Veterinārajam Žurnālam, kuram nosvinēti nu jau 30 gadi. Interesanti klīnisko gadījumu raksti un ne tikai.