Informējam, ka 2026. gada 22. jūnijā LVB birojs būs slēgts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 330 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” 1. punktu – no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 2026. gada 27. jūniju.
Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevuma VETERINĀRAIS ŽURNĀLS vasaras numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.
Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevumu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam – vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm Jūsu tapšanā iet.
/K. Apškrūma/
Latvijas Veterinārārstu biedrība sveic LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes 2026. gada absolventus – jaunos veterinārārstus!
Novēlam neizsīkstošu enerģiju, augstu atbildības sajūtu un drosmi lieliem mērķiem, uzsākot patstāvīgās darba gaitas nozarē!
Šodien Latvijas Veterinārārstu biedrība kopā ar biedrību “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” un biedrību “Zemnieku saeima” ir nosūtījusi Latvijas Republikas Saeimai aicinājumu nekavējoši apturēt Civillikuma grozījumu virzību un uzsākt kvalitatīvu diskusiju darbu ar lauksaimniecības un veterinārmedicīnas nozaru iesaisti. Esam gandarīti, ka veterinārārstu balsīm ir pievienojušās vadošās lauksaimniecības nozares organizācijas.
Organizācijas uzskata, ka Tieslietu ministrijas iniciētās un Saeimas Juridiskās komisijas virzītās izmaiņas var radīt nopietnus riskus dzīvnieku labturībai un pretēji publiski paustajam ievērojami pasliktinās dzīvnieku stāvokli un juridisko statusu Latvijā.
Neviens ar dzīvniekiem saistītais likumprojekta grozījums nav diskutēts ar nozari. Pretēji labajai praksei nevalstiskais sektors – nozares organizācijas – ir tikušas atstumtas no dalības darba grupās, kurās apspriesti grozījumi; tajās neiekļāva nevienu ar dzīvniekiem saistītas nozares ekspertu. Tāpat par likumprojektu atbildīgā Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskā komisija nav ņēmusi vērā ne Zemkopības ministrijas, ne nozares organizāciju priekšlikumus un iebildumus.
Nozarei trūkst informācijas un skaidrības par grozījumu mērķiem. Tie nav atspoguļoti arī likumprojekta anotācijā. Lauksaimniecības organizācijas pauž neizpratni, kā grozījumi attieksies uz lauksaimniecības dzīvniekiem: ja publiski paustais grozījumu mērķis ir dzīvnieku civiltiesiskā aizsardzība, kāpēc tiek grozīti panti par to, kā tiks kompensēti dzīvnieku nodarītie zaudējumi.
Grozījumu autori piedāvā iekļaut likumā jēdzienu “dzīvnieka daba”, kas nav juridiski izskaidrots un līdz ar to pieļauj subjektīvu interpretāciju iespējas tiesību normas piemērošanā.
Bažas rada arī likumprojekta straujā virzīšana, izslēdzot plašāku diskusiju iespēju jau pirms pirmā lasījuma, nosakot salīdzinoši īsu laiku priekšlikumiem uz otro lasījumu, tāpat nedodot iespēju likumprojektu vērtēt Tautsaimniecības komisijā. Turklāt tas noticis, neskatoties uz to, ka Juridiskā komisija ir informēta par Zemkopības ministrijas un nozares organizāciju iebildumiem.
Likumprojektā kā grozījums iekļautais lozungs “Dzīvnieki nav lietas” un tālākais formulējums “dzīvniekiem attiecīgi piemērojami lietu tiesību noteikumi” ar sekojošo atrunu, jau ir detalizēti izklāstīti Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā un 5. pantā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk, kā to jau nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums, dzīvnieks civiltiesiskās attiecībās būs lieta tikai tik tālu, cik tālu to pieļauj Dzīvnieku aizsardzības likums un citos normatīvajos aktos noteiktie gadījumi. Līdz ar to nav skaidra šo grozījumu jēga un pamatojums, tie neaizsargās dzīvniekus vairāk, nekā to jau dara spēkā esošie normatīvie akti.
