2025. gada 11. aprīlī Latvijas Veterinārārstu biedrība rīko kopsapulci – konferenci “Veterinārās zāles un pakalpojumi”.
Norises vieta: Jelgavas pils Aula, Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001.
Dalība kopsapulcē bez maksas.
Konference norisināsies plenārsēdes un paneļdiskusijas veidā.
Dienas kārtība šeit.
Reģistrācija kopsapulcei – konferencei līdz 04.04.2025. šeit.
Izstāde no plkst. 9:00 līdz 18:00.
Eiropā un citviet pasaulē novēro paaugstinātu saslimstību ar Rietumnīlas drudzi zirgiem. Slimība tiek pārnēsāta ar odiem (ieskaitot C modestus, kuri ir sastopami Latvijā) un galvenais vīrusa rezervuārs dabā ir savvaļas putni.
Latvijas Veterinārārstu biedrība atgādina – lai pasargātu novietnes no saslimšanas, ir stingri jāievēro biodrošības pasākumi. Rietumnīlas drudža ierobežošanai būtiska nozīme ir profilaksei. Ir pieejamas vakcīnas zirgiem Rietumnīlas drudža profilaksei. Slimības izplatības teritorijās zirgu profilaktiskā vakcinācija tiek uzskatīta par visefektīvāko profilakses pasākumu. Jāpievērš vērību zirgu vakcinācijai, kuri piedalās Starptautiskajās sacendībās gan Eiropas, gan ārpus Eiropas valstīs.
Plašāku informāciju par Rietumnīlas drudzi lasiet ŠEIT
Nepieskatīti kaķi, īpaši vecāki un vājāki dzīvnieki, kaķēni un pat kucēni arī pilsētvidē var kļūt par vieglu medījumu lapsām un citiem savvaļas plēsējiem, kas barības meklējumos arvien biežāk sastopami ne tikai to dabiskajā dzīves vidē, bet arī pilsētās. Tāpēc veterinārārsti atgādina – visvairāk apdraudēti veci un vārgāki kaķi, kuriem lapsas uzbrukuma gadījumā nebūs spēka aizstāvēties, tāpēc šādus dzīvniekus vienus ārā laist nevajadzētu.
“Sociālajos tīklos regulāri parādās video ar Rīgas apkaimēs un pat pilsētas centrā klīstošiem savvaļas dzīvniekiem, tostarp lapsām, kas ir lieliskas mednieces un ziemas noslēgumā, tuvojoties mazuļu dzimšanas laikam, aktīvi meklē barību. Turklāt lapsas arī lieliski kāpj kokos, tāpēc pat tur kaķi var panākt,” atgādina Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.
Lapsa savu medījumu parasti ātri aiznes uz savu mītni, kur tas tiek apēsts. Tāpēc īpašnieki dažkārt pat neuzzina par sava kaķa nāvi plēsēja nagos. Lai pasargātu savu dzīvnieku, kaķi nepieskatītu ārā laist nevajadzētu.
LVB atgādina, ka kaķim, kuru laiž ārā, ir jābūt reģistrētam mikročipam, sterilizētam un vakcinētam pret trakumsērgu.
In 2024, with a grant from the Zoetis Foundation, FVE supported 19 veterinary workplaces with coaching vouchers across Europe. We are really pleased to announce that the 2024 edition was a great success, with major improvements in communication and team cohesion within veterinary teams (see poster and full report in attachment).
Given this success, we will continue the Workplace Coaching Voucher Programme in 2025, with a few updates:
We would greatly appreciate your help in spreading the word to veterinary teams who could benefit from this opportunity. You’ll find a flyer in the attached files to help you spread the information. Don’t hesitate to share this in your network as well from our social media accounts (Linkedin post here)!
Moreover, we are currently seeking to extend our coaches network as well as adding valuable resources on veterinarian mental wellbeing, diversity, equity, and inclusiveness. Don’t hesitate to share any contact information or resources that could be useful for our VetJoy initiatives.
Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina ikvienu interesentu uz LVB Veterināro asistentu dienu.
Norises datums: Trešdiena, 2025. gada 19. marts
Norises vieta: Lielā aktu zāle, Smiltenes tehnikums, Kalnamuižas iela 10, Smiltene
Pasākuma sākums: plkst. 10:00
Dalības maksa 45 EUR
Dalības maksa Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV mācībspēkiem / neklātienes audzēkņiem 30 EUR (tikai lekcijas)
Dalības maksa Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV klātienes audzēkņiem bez maksas (tikai lekcijas)
Dienas kārtība:
09:30-10:00 Reģistrācija un rīta kafija.
10:00-10:10 Pasākuma atklāšana – Rolands Aģis, Smiltenes tehnikuma direktors, Ilmārs Dūrītis, Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents – valdes priekšsēdētājs.
10:10-11:10 Kļūdas, kuras pieļaujam, turot un ārstējot eksotisko dzīvnieku. Lektore – veterinārārste Inga Birne.
11:10-12:10 Darbs ar agresīvu un bailīgu dzīvnieku. Lektore – veterinārārste Jevgēnija Ostroga.
12:10-12:30 Pārtraukums.
12:30-13:30 Dzīvnieka “dermatoloģiskā apkope”. Lektore – veterinārārste Jevgēnija Kondratjeva.
13:30-14:30 Pusdienu pārtraukums.
14:30-14:50 Smiltenes tehnikuma Veterinārmedicīnas nodaļas un Kielces (Polija) Veterinārā tehnikuma audzēkņu projekta ietvaros veidoto īsfilmu prezentēšana “Diena veterinārārsta dzīvē”.
14:50-15:50 Dzīvnieku rentgenoloģiskā izmeklēšana. Lektore – veterinārārste Olga Ponomarjova.
15:50-16:50 Ko veterinārārsts (ne)gaida no veterinārārsta asistenta ķirurģiskas manipulācijas laikā. Lektors – veterinārārsts Konstantīns Krivoguzovs.
* Lekciju tēmas var tikt precizētas.
Pieteikšanās ŠEIT līdz 14.03.2025.
Pasākumu atbalsta:
Šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis (zilās mēles slimība), Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija. Zilās mēles slimība ir nelipīga, asinssūcēju kukaiņu (miģeļu) pārnēsāta lauksaimniecības un savvaļas atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība. Ar to var saslimt liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki – brieži, antilopes, bifeļi u.c. Zilās mēles slimība neietekmē cilvēku veselību un pārtikas nekaitīgumu.
Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests aicina liellopu, aitu, kazu u.c. atgremotājdzīvnieku turētājus ievērot zemāk minētos profilaktiskos pasākumus, lai samazinātu dzīvnieku saslimšanas risku ar zilās mēles slimību:
– ievērot bioloģiskās drošības pasākumus novietnē;
– veikt visu iepirkto atgremotājdzīvnieku izolēšanu (30 dienas) pirms to pievienošanas ganāmpulka dzīvniekiem;
Tiklīdz diennakts vidējā temperatūra būs virs +10 grādiem pēc Celsija:
– laižot ganībās, veikt dzīvnieku apstrādi ar insekticīdiem vai repelentiem.
Papildus informējam, ka miģeles var vairoties ūdens tilpēs un stāvošos ūdeņos, tādejādi, ja ir iespējams, izvairīties turēt dzīvniekus stāvoša ūdens tuvumā.
Ja dzīvnieku īpašniekam rodas aizdomas, ka atgremotājdzīvnieks ir inficējies ar zilās mēles slimības vīrusu, vai ir konstatētas slimībai raksturīgās pazīmes, aicinām nekavējoties sazināties ar novietni apkalpojošo praktizējošo veterinārārstu.
Plašāka informācija par zilās mēles slimību pieejama ŠEIT.
Informējam, ka š.g. 10. janvārī Vācijas Brandenburgas federālās zemes Märkiš – Oderlande novadā netālu no Berlīnes pilsētas 14 ūdens bifeļu novietnē tika konstatēta mutes un nagu sērga (O serotips). Vācijas kompetentā iestāde veica visus sākotnēji nepieciešamos slimību kontroles pasākumus, lai ierobežotu slimības turpmāku izplatīšanos (inficētajā novietnē ir nogalināti un likvidēti visi uzņēmīgie dzīvnieki, un veikta novietnes un teritorijas sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, noteiktas aizsardzības un uzraudzības zonas, tiek veikta uzņēmīgo dzīvnieku klīniskā un laboratoriskā izmeklēšana inficētajās teritorijās, tiek iegūta informācija par iespējami inficētu produktu pārvietošanu un kontaktnovietņu dzīvnieku izmeklēšana un nogalināšana).
Kopš š.g. 11. janvāra visā Brandenburgas federālās zemes teritorijā bija noteikts 72 stundu ilgs visu uzņēmīgo dzīvnieku un to reproduktīvo produktu pārvietošanas aizliegums no izcelsmes novietnes. Plānots, ka šis pasākums tiks pagarināts līdz vienai nedēļai. Patreiz, pēc Vācijas kompetentās iestādes sniegtās informācijas, nav konstatēti turpmāki mutes un nagu sērgas gadījumi.
Mutes un nagu sērga ir ļoti lipīga vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas izraisa saslimšanu savvaļas un mājas pārnadžiem (govīm, aitām, kazām, cūkām (ieskaitot meža cūkām), briežiem, stirnām u.c.. Par aizdomām uz dzīvnieku saslimšanu ar mutes un nagu sērgu ir obligāti ziņojama Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Informācija par slimības klīniskajām pazīmēm: https://www.pvd.gov.lv/lv/mutes-un-nagu-serga
Informācija par Eiropas Komisijas Lēmumu: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2025/87/oj
Sakarā ar EHV-1 respiratorās formas pozitīvu gadījumu lūgums visiem zirgu īpašniekiem ievērot piesardzību un izvērtēt nepieciešamību pasākumu un sacensību apmeklēšanai. Kā arī ievērot bio drošību staļļos.
Latvijas Veterinārārstu biedrība vakar, 18. septembrī, Madonas novada z/s “Līvi” gandrīz 300 kazu saimniecībā pie saimniekiem Daces un Raimonda Melderiem aicināja veterinārārstus un citus intersesentus uz LVB “Aitu un Kazu dienas” pasākumu, kurā kopumā piedalījās 40 dalībnieki, kas arī bija labs pasākuma norises priekšnoteikums.
LVB direktorei Dacei Viļumai pasākumu atklājot, diena varēja sākt savu ritējumu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados LVB Zivju un Bišu dienās, arī šogad aicinājām Zemkopības ministrijas pārstāvjus informēt par aktuālo tiesiskajā regulējumā aitu un kazu veselības jomā. Tādējādi semināra dalībniekiem bija iespēja dzirdēt aktuālo informāciju, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus.
Semināra turpinājumā LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes docente Dr.med.vet. Aija Mālniece lasīja lekcijas par aitu un kazu slimībām. Semināra dalībniekiem bija iespēja noklausīties klīniskā gadījuma apskatu kādā no Vācijas aitu saimniecībām, kā arī atsvaidzināt zināšanas par tesmens veselību kazām.
Kad par tiesisko regulējumu un slimībām noklausīts, bija laiks LBTU Pārtikas institūta direktores, profesores Ingas Ciprovičas lekcijai par aitu un kazu piena produktu uzturvērtību – faktiem, mītiem un atziņām.
Semināra pēcpusdienas daļā ar z/s “Līvi” saimnieku Raimondu Melderi devāmies ekskursijā pa saimniecību. Semināra dalībniekiem bija iespēja apskatīt kazu slaukšanas procesu, turēšanu, iepazīties ar saimniecību. Klausoties saimnieka stāstos, nepamanījām, ka jau esam atpakaļ semināra telpā uz z/s “Līvi” gardo kazas siera produktu degustāciju. Klausījāmies produktu tapšanas stāstus, baudījām svaigi ražoto produktu smaržu un garšu. Pēc degustācijas vairums dalībnieku devās iegādāties produktus Z/s “Līvi” veikaliņā, lai aizvestu saviem mīļajiem!
Tomēr tas vēl nebija viss. Pasākumam noslēdzoties, saimnieki aicināja baudīt uz ugunskura tapušu kazas gaļas zupu. Turpat pa vidu nemitīgi izrādījās un par sevi atgādināja pundurkazu ģimene. Tā, idilliskā vidē, sarunās un diskusijās pagāja laiks.
Paldies visiem dalībniekiem, lektoriem – Antrai Briņķei, Baibai Kārkliņai, Ketijai Brokai, Intai Kraujai un Aijai Torai no Zemkopības ministrijas, Aijai Mālniecei un Ingai Ciprovičai no LBTU un, protams, z/s “Līvi” saimniekiem Dacei un Raimondam Melderiem.
Paldies ēdinātājiem, kas visas dienas garumā rūpējās par pasākuma dalībnieku labsajūtu.
Sakarā ar Latvijas Veterinārārstu biedrības rīkoto AITU UN KAZU DIENU Z/S “Līvi, Ozolkrogā, Bērzaunes pagastā, Madonas novadā 2024. gada 18. septembrī LVB birojs būs slēgts.