Šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis (zilās mēles slimība), Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija. Zilās mēles slimība ir nelipīga, asinssūcēju kukaiņu (miģeļu) pārnēsāta lauksaimniecības un savvaļas atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība. Ar to var saslimt liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki – brieži, antilopes, bifeļi u.c. Zilās mēles slimība neietekmē cilvēku veselību un pārtikas nekaitīgumu.
Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests aicina liellopu, aitu, kazu u.c. atgremotājdzīvnieku turētājus ievērot zemāk minētos profilaktiskos pasākumus, lai samazinātu dzīvnieku saslimšanas risku ar zilās mēles slimību:
– ievērot bioloģiskās drošības pasākumus novietnē;
– veikt visu iepirkto atgremotājdzīvnieku izolēšanu (30 dienas) pirms to pievienošanas ganāmpulka dzīvniekiem;
Tiklīdz diennakts vidējā temperatūra būs virs +10 grādiem pēc Celsija:
– izmitināt dzīvniekus būvēs (ja tādas ir), kas ierobežo miģeļu piekļūšanu dzīvniekiem – tas ir īpaši svarīgi rītausmā un vakara krēslā pēc saulrieta, kas ir visaktīvākie miģeļu barošanās laiki (siltās sezonas laikā, kad šie kukaiņi ir aktīvi);
– laižot ganībās, veikt dzīvnieku apstrādi ar insekticīdiem vai repelentiem.
Papildus informējam, ka miģeles var vairoties ūdens tilpēs un stāvošos ūdeņos, tādejādi, ja ir iespējams, izvairīties turēt dzīvniekus stāvoša ūdens tuvumā.
Ja dzīvnieku īpašniekam rodas aizdomas, ka atgremotājdzīvnieks ir inficējies ar zilās mēles slimības vīrusu, vai ir konstatētas slimībai raksturīgās pazīmes, aicinām nekavējoties sazināties ar novietni apkalpojošo praktizējošo veterinārārstu.
Plašāka informācija par zilās mēles slimību pieejama ŠEIT.
