Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) aicina Latvijas Pašvaldību savienību aktualizēt jautājumu par Dzīvnieku aizsardzības likuma un Administratīvās atbildības likuma atbilstošu piemērošanu un nodrošināt, ka pašvaldību iestādes un pašvaldību policijas darbinieki ir pienācīgi apmācīti dzīvnieku aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī to konsekventā piemērošanā. Tas ļaus panākt, ka dzīvnieku labturības prasību pārkāpēji tiek saukti pie atbildības, mazināsies cietsirdīgas izturēšanās gadījumi, tiks nodrošināta taisnīga tiesisko attiecību noregulēšana un pašvaldības resursi tiks izmantoti lietderīgi. LVB ir gatava sadarboties izpratnes veicināšanā dzīvnieku veselības un labturības jomā.

Vēršam jūsu uzmanību, ka spēkā esošais normatīvais regulējums paredz skaidru rīcību gadījumos, kad tiek konstatēta mājas (istabas) dzīvnieku klaiņošana vai dzīvnieks tiek izņemts labturības prasību neievērošanas vai cietsirdīgas izturēšanās dēļ. Par labturības prasību neievērošanu un cietsirdīgu izturēšanos Dzīvnieku aizsardzības likumā ir paredzēta administratīvā atbildība (57. pants, 59. pants), savukārt 60. pants skaidri nosaka pašvaldības policijas kompetenci uzsākt administratīvo procesu. Administratīvās atbildības likuma 111. pants un MK noteikumi Nr. 413 nosaka kārtību rīcībai ar izņemtu mantu administratīvā procesa ietvaros.

LVB rīcībā ir informācija par regulāru praksi un gadījumiem, kad pašvaldības policija atdod dzīvniekus īpašniekiem, kuri pārkāpuši labturības prasības vai izturējušies cietsirdīgi, kā arī nogādā dzīvniekus patversmēs vai biedrībās bez dokumentēta tiesiskā pamata un neuzsāk administratīvo procesu. Tādējādi dzīvnieka īpašnieks netiek saukts pie atbildības, nesedz pašvaldībai radušos izdevumus, bet patversmēm tiek uzlikts nepamatots finansiāls un juridisks slogs. Šāda rīcība pārkāpj likuma mērķi – nodrošināt sabiedrības tiesiskās intereses un taisnīgu attiecību noregulējumu. Tā rada zaudējumus pašvaldībām un sabiedrībai, kā arī ļauj pārkāpējiem izvairīties no atbildības par dzīvnieka atstāšanu novārtā vai cietsirdīgu izturēšanos.

Tuvojas svētku un brīvdienu laiks, tāpēc katram suņa un kaķa īpašniekam mazo dzīvnieku veterinārārsti atgādina decembra sākumā veicamo darbu sarakstu:

1. Pārskati svētku laikam nepieciešamos zāļu un ārstnieciskās barības krājumus, lai parūpētos par savu dzīvnieku laikā, kad zāles var nebūt pieejamas. Piegāde svētkos nenotiek, tāpēc jau šobrīd jārīkojas atbildīgi. Īpaši svarīgi izveidot krājumus īpašniekiem, kuru dzīvniekiem ir hroniskas slimības. Piemēram, zāļu lietošanas pārtraukšana ar cukura diabētu vai sirds mazspēju slimam dzīvniekam var apdraudēt dzīvību.

2. Aktualizē ziņas LAD reģistrā. Izmantojot LAD datu bāzi, pārliecinies, ka tavs suns un ārā ejošais kaķis ir reģistrēts un reģistrā ir pieejami aktuālie tālruņa numuri, pa kuriem esi sasniedzams. Lai pārbaudītu, vai ziņas ir aktuālas, jāieraksta LAD Dzīvnieku reģistra meklētājā, (https://registri.ldc.gov.lv/lv/dzivnieku_registrs), mikroshēmas (mikročipa) numuru, piemēram, 380260070029757. Ja mikroshēmas numura formāts uz uzlīmes ir 16 cipari, “0” nevada, bet sāk ar nākamo ciparu. Papildinājumus un labojumus var veikt caur latvija.lv. Nepieļauj, lai tavas bezatbildības dēļ dzīvnieks klaiņo, nokļūst patversmē un nevar atgriezties mājās.

3. Aizved dzīvnieku pie veterinārārsta un lūdz izrakstīt nomierinošas zāles, ja dzīvnieks cieš no salūta trauksmes. Ja katru reizi, kad dzīvnieks redzot un dzirdot uguņošanas trokšņus, izjūt paniku, dodies pie veterinārārsta, kurš varēs palīdzēt ar medikamentiem. Medikamentu lietošanā svarīgi piemeklēt pareizo devu vai zāļu kombinācijas. Tas var prasīt ilgāku laiku. Tāpēc ieplāno vizīti tūlīt.

4. Ved suni pie pavadas, jo decembrī uguņošanas risks pieaug. Pirotehnikas šāviņi var atskanēt jebkurā brīdī. Atceries, ka suņa drošības dēļ vajadzētu lietot kakla siksnu, pie kuras ir piestiprināts žetons ar saimnieka telefona numuru, mikročipam jābūt reģistrētam LAD.

5. Pārliecinies, ka nožogojums, kurā pastaigājas suns, nav bojāts. Uguņošanas laikā suņi cieš no stresa un rīkojas neierasti. Labāk suni laid mājā, tomēr pārliecinies, ka žogā nav bojājumu, kas ļauj sunim izbēgt.

Latvijas normatīvo aktu regulējums jau nodrošina dzīvnieku aizsardzību, problēma ir tā pareizā piemērošanā, nevis likumos, uzskata Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB). Pašreizējais normatīvais regulējums Latvijā pilnībā nodrošina dzīvnieku labturību un aizsardzību, tāpēc Civillikuma grozījumi, par ko ir iniciēta parakstu vākšana platformā “Mana balss” un par ko medijos un sociālajos medijos ir izvērstas plašas diskusijas un pat kampaņa, nav nepieciešami.

Latvijas esošais regulējums ir konkurētspējīgs Eiropas līmenī
Lai gan Civillikuma grozījumu pieprasītāji apgalvo, ka Vācijā, Austrijā, Francijā, Spānijā vai Portugālē ir ieviests princips “dzīvnieks nav manta”, visās šajās valstīs tāpat kā Latvijā dzīvnieks ir īpašuma objekts, proti, dzīvnieks kādam pieder un uz to tiek attiecināts attiecīgajā valstī pastāvošais īpašuma tiesību regulējums.

Taču īpašuma tiesības uz dzīvnieku nav absolūtas — Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants un preambula skaidri nosaka, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes, kurām jānodrošina aizsardzība pret sāpēm, ciešanām un nāvi.

Iniciatīvas autori kā piemēru kur likumdošana ir sakārtotāka min arī Spāniju. Cik zināms Spānija nav viens no spēcīgākajiem posmiem dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā visā Eiropas Savienībā. Tas skaidri izgaismojās arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par suņu un kaķu labturību un izsekojamību izstrādes procesā. Spānija joprojām tiek kritizēta par likuma izņēmumiem, kas pieļauj tradīcijas, kas saistītas ar suņu nežēlīgu nogalināšanu un masveida pamešanu patversmēs pēc medību sezonas beigām, kā arī vēršu izmantošanu nežēlīgās cīņās un izklaides pasākumos.

Dzīvnieku aizsardzība Latvijā ir nostiprināta likumos un LVB ir ieinteresēta skaidrā un ilgtspējīgā likumdošanā attiecībā uz dzīvniekiem un to aizsardzību un  labturību saistītiem jautājumiem. Salīdzinot Latvijas regulējumu ar citām iniciatīvā minētajām valstīm, ir skaidri redzams, ka mūsu tiesību akti ir sakārtoti, konkurētspējīgi un līdzvērtīgi šo valstu regulējumam, kur, neskatoties uz noteiktajiem aizsardzības ierobežojumiem, dzīvniekiem tāpat tiek piemērots īpašuma tiesiskais režīms.

Neviens Latvijas likums neuztver dzīvniekus kā “mantu” vai “nedzīvu lietu” — dzīvnieki ir nepārprotami atzīti par radībām ar likumā noteiktu aizsardzību no sāpēm, ciešanām un nāves. Ir arī skaidri noteikts dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākums nodrošināt dzīvnieka labturību. Dzīvnieks ir īpašumu tādā izpratnē, ka tas kādam pieder, attiecīgi pastāv persona, kas ir dzīvnieka īpašnieks, kurš atbildīgs gan par tā labturību, gan par to, lai dzīvnieks nenodarītu kaitējumu citām personām. Tas, ka dzīvniekam ir īpašnieks, nepadara to par nedzīvu lietu, mantu vai priekšmetu.

Pretēji iniciatīvā norādītajam, Dzīvnieku aizsardzības likums pietiekami skaidri definē, kas uzskatāms par cietsirdīgu rīcību pret dzīvniekiem. Savukārt dzīvnieka kā īpašuma objekta statuss Civillikumā nevar ietekmēt atbildības piemērošanu, jo Dzīvnieku aizsardzības likums ir speciālais likums attiecībā pret Civillikumu.

Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likums paredz administratīvo atbildību par labturības pārkāpumiem, savukārt Krimināllikums — kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ar sodu, kas ir līdzvērtīgs Šveices regulējumam, ko kampaņas veidotāji piesauc kā pozitīvo piemēru.

Problēma ir piemērošanā, nevis regulējumā
LVB uzsver, ka sabiedrības neapmierinātība ir radusies un izriet nevis nevis no likumu nepilnībām, bet no nepietiekamas to piemērošanas. Policijas, prokuratūras un tiesu praksē joprojām trūkst izpratnes par dzīvnieku labturību, kas izpaužas maigos sodos, nepietiekamā reakcijā uz pārkāpumiem un sodu nepiemērošanu. Tāpēc nepieciešams uzlabot pirmkārt šo institūciju un to darbinieku izpratni, nevis tērēt valsts budžeta līdzekļus likumu grozījumiem, kas vispār nav nepieciešami.

LVB uzskata, ka jautājums par dzīvnieka tiesisko statusu regulāri atgriežas nevalstisko organizāciju publiskajos izteikumos un priekšlikumos par normatīvo aktu grozījumiem, kā arī šajā gadījumā — iniciatīvas veidā tāpēc, ka izpratne par dzīvniekiem kā justspējīgām būtnēm, kā arī izpratne par to, ka īpašuma tiesības uz dzīvnieku nav absolūtas un nav pielīdzināmas tiesībām uz nedzīvām lietām, ne vienmēr atspoguļojas valsts un pašvaldību iestāžu darbībā. Tomēr pašlaik izvērstā kampaņa rada iespaidu sabiedrībā, ka citās valstīs regulējums ir būtiski labāks.

Latvijas Veterinārārstu biedrība ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Frakcijām, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Tieslietu ministrijai, Zemkopības ministrijai un Rīgas Stradiņu universitātes Sociālo zinātņu fakultātei.

2025. gada 17. novembrī LVB birojs būs slēgts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa rīkojuma Nr. 332 “Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā” 1. punktu, ar ko noteikts pārcelt darba dienu no pirmdienas, 2025. gada 17. novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8. novembri.

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Saeimas deputātus, 2026. gada budžeta paketē skatot Dzīvnieku aizsardzības likumu, saglabāt Latvijā spēkā esošo kārtību – ja suņa uzbrukuma dēļ cilvēkam ir nodarīts smags miesas bojājums vai cilvēks ir nogalināts un suņa īpašnieks ir notiesāts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 pantu, šāds suns ir eitanazējams neatkarīgi no suņa īpašnieka piekrišanas.

Tāpēc atsevišķu personu iniciatīva paredzēt Dzīvnieku aizsardzības likumā iespēju, ka sunim, kurš nogalinājis vai smagi sakropļojis cilvēku, tiek veikts papildu izvērtējums, kura laikā kinologs šādu suni ņem savā dzīvesvietā un ilgstoši novēro, rada bīstamu apdraudējumu sabiedrības veselībai un nereti arī cilvēku dzīvībām.

“Tā ir pārprasta “dzīvnieku mīlestība”! Suņa agresija pret cilvēku ir komplekss un daudzfaktoru jautājums, kura cēloņus nereti nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt pat pasaulē atzītiem un pieredzējušiem dzīvnieku uzvedības ekspertiem, kādu Latvijā nemaz nav. Ja suns ir spējīgs nodarīt cilvēkam smagus miesas bojājumus vai izraisīt nāvi, dzīvnieks ir uzskatāms par būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai. Tāpat nav arī ziņu, ka kaut kur citur pasaulē sunim, kurš nogalinājis cilvēku, vēl tiktu paredzēta vērtēšana un integrācija,” skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents-valdes priekšsēdētājs, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis.

Miesas bojājumu klasifikācija un to pakāpes noteikšanas kārtība ir noteikta likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, līdz ar ko suņa uzbrukuma laikā nodarīto miesas bojājumu raksturs ir nosakāms ļoti precīzi.

Plānojot atteikties no pašreizējās kārtības, kādā Pārtikas un veterinārais dienests suni atzīst par bīstamu, vienlaikus tiek virzītas mākslīgas un procesuāli sarežģītas prasības, kuru izpilde pašlaik objektīvi Latvijā vispār nav iespējama.

Informējam, ka Latvijas Veterinārārstu biedrības birojs 08.11.2025. strādās attālināti no plkst. 9:00 līdz 16:00.

Informējam, ka Latvijas Veterinārārstu biedrības birojs 05.11.2025. būs slēgts sakarā ar LVB kopsapulces-konferences 2026 organizēšanu.