Birka: suņi

Saistībā ar sinoptiķu prognozēto karstumu, Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina mājdzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību savu dzīvnieku labsajūtai un drošībai: pārkaršana  attīstās strauji un var nonāvēt.

Veterinārārsti atgādina, ka suņi un kaķi ķermeņa temperatūru samazina citādi nekā cilvēki-elpojot un caur pēdu spilventiņiem, tādēļ tie karstumu panes ievērojami grūtāk.

Nekad neatstājiet dzīvnieku automašīnā

Pat šķietami mērenā laikā automašīnas salons dažu minūšu laikā sakarst līdz dzīvībai bīstamai temperatūrai. Daļēji atvērti logi nepasargā dzīvnieku no pārkaršanas, tādēļ mājdzīvnieku nedrīkst atstāt automašīnā bez uzraudzības pat uz īsu brīdi.

Ja suns tiek turēts ārā, pārliecinieties, ka ēna ir pieejama visas dienas garumā.

Jāatceras, ka, saulei pārvietojoties, ēna maina savu atrašanās vietu. Suns, kas ir piesiets, var nespēt pārvietoties līdzi ēnai un nonākt tiešos saules staros. Tāpēc nepietiek ar to, ka no rīta piesiešanas vietā ir ēna – tā regulāri jāpārbauda visas dienas garumā.

Nodrošiniet pastāvīgu piekļuvi ūdenim un iespēju atvēsināties

• Dzīvniekam visu diennakti jābūt pieejamam svaigam, vēsam dzeramajam ūdenim. Ieteicams izvietot vairākus ūdens traukus ēnainās vietās un regulāri nomainīt ūdeni.
• Karstās dienās ūdenim var pievienot ledus gabaliņus, lai tas ilgāk saglabātos vēss.
• Suņiem labs veids, kā atvēsināties, ir ēnā novietots sekls bērnu baseins.
• Var sasaldēt dzīvniekiem piemērotus gardumus pagatavojot ledus našķus, kas vienlaikus palīdz atvēsināties un nodrošina papildu nodarbi (sasaldēt buljonu, konservus, blenderētu gaļu u.c.)

Ēna ir tikpat svarīga kā ūdens

• Dzīvniekiem visu dienu jābūt iespējai uzturēties ēnā vai vēsās, labi vēdināmās telpās.
• Lai gan daudzi suņi labprāt guļ saulē, ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros būtiski palielina pārkaršanas risku un apdegumus.
• Ja mājās ir ventilators vai gaisa kondicionieris, karstākajās stundās dzīvniekiem visdrošāk būs atrasties telpās.
• Aizsedziet logus ar atstarojošu materiālu- foliju vai citu

Karstākajās stundās samaziniet fizisko slodzi

• Izvairieties no pastaigām un aktīvām rotaļām dienas karstākajā laikā.
• Pastaigas plānojiet agri no rīta vai vēlu vakarā, kad gaiss un segums ir vēsāks.
• Pirms došanās ārā pārbaudiet asfalta temperatūru – ja tam nevar noturēt plaukstu piecas sekundes, tas ir pārāk karsts arī suņa ķepām un var radīt apdegumus.

Īpaša uzmanība riska grupu dzīvniekiem

Vislielākais pārkaršanas risks ir:

• senioriem un ļoti jauniem dzīvniekiem;
• dzīvniekiem ar sirds, elpošanas vai citām hroniskām saslimšanām;
• brahicefālajām šķirnēm (piemēram, mopšiem, franču un angļu buldogiem, bokseriem u.c.), kuru elpceļu anatomija apgrūtina organisma atvēsināšanu;
• garspalvainiem suņiem, īpaši ar nekoptu apmatojumu

Skūt vai neskūt?

Apmatojums kalpo kā dabiska izolācija – tas palīdz ne tikai saglabāt siltumu aukstumā, bet arī pasargā ādu no tiešiem saules stariem un mazina pārkaršanu. Pilnīga apmatojuma noskūšana var palielināt saules apdegumu un ādas bojājumu risku. Taču apmatojumam jābūt izķemmētam un bez kamoliem, kas traucē gaisa cirkulācijai. Ja apmatojums ir ļoti biezs vai savēlies tā, ka vairs paši netiekat gala, izmantojiet profesionāla grūmera palīdzību.

Atpazīstiet karstuma dūriena pazīmes

Karstuma dūriena gadījuma jārīkojas nekavējoši. Raksturīgākās pazīmes ir:

• ļoti intensīva elsošana;
• apgrūtināta elpošana;
• pastiprināta siekalošanās;
• izteikts nespēks vai apātija;
• vemšana vai caureja;
• koordinācijas traucējumi;
• krampji vai samaņas zudums.

Kā rīkoties pārkaršanas gadījumā

Ja dzīvniekam novērojami pārkaršanas simptomi, tas nekavējoši jāpārvieto ēnā vai vēsā telpā, uzmanīgi jāatvēsina ar vēsu (ne ledainu) ūdeni un pēc iespējas ātrāk jānogādā veterinārajā klīnikā.

“Lielāko daļu karstuma izraisīto veselības problēmu var novērst ar vienkāršiem profilakses pasākumiem. Karstajās dienās mūsu mājdzīvnieki ir pilnībā atkarīgi no saimnieka rūpēm un atbildīgas rīcības,” uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents-valdes priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis