Visas ziņas

Pašvaldībām nekavējoties nopietni jārisina suņu klaiņošanas problēmas, un Saeimas nesen pieņemtie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā dod jaunas un plašākas pilnvaras gan pašvaldības policijai, pašvaldību administratīvajām inspekcijām un Valsts policijai, lai sodītu bezatbildīgus dzīvnieku īpašniekus.

Dzīvnieku klaiņošana nav tikai labturības pārkāpums, jo klaiņojoši suņi var nodarīt un nodara postījumus. Ar nožēlojamu regularitāti medijos izskan ziņas par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri tiek saplosīti, mirst no stresa, tiek izdzenāti. Tas nodara arī morālas ciešanas un rada materiālus zaudējumus cilvēkiem. Tāpēc Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina pašvaldības, kuru atbildībā ir klaiņojošu dzīvnieku kontrole, kā arī tiesībaizsardzības iestādes rīkoties un piemērot reālus sodus bezatbildīgiem suņu saimniekiem, lai novērstu atkārtotus pārkāpumus. LVB ieskatā pašvaldībām nekavējoties jāmaina savi uzskati par suņu klaiņošanu arī tāpēc, ka likums turpmāk neatļaus suņus turēt pie ķēdēm un tas varētu veicināt suņu klaiņošanu. Daļa suņu īpašnieku neizprot, ka minētā norma attieksies tikai uz jaundzimušajiem suņiem, jau tagad bailēs no soda “trenē” suni dzīvot bez ķēdes, palaižot brīvsolī. Nepieskatīti suņi ne tikai nogalina lauksaimniecības dzīvniekus un nodara ekonomiskos zaudējumus lauksaimniekiem, bet arī kļūst par ceļu satiksmes negadījumu upuriem, nereti paši būdami to izraisītāji. Tāpēc ir absurdi turpināt uzskatīt dzīvnieku klaiņošanu galvenokārt par labturības pārkāpumu,. Vienmēr, kad klaiņojošs suns nonāk patversmē, par to ir jābūt informētai policijai un suņa īpašniekam būtu jāsaņem sods. Taču daudzās pašvaldībās joprojām darbojas vēsturiski iedibināta kārtība, ka policija netiek iesaistīta un pret “ziedojumu” suns tiek atdots un jau atkal var turpināt klaiņot – dažkārt pat gadiem ilgi. Patversmes, kas saņem pašvaldības finansējumu, nav ieinteresētas šo ciklu pārtraukt. Daudzās pašvaldībās suņu reģistrācija netiek kontrolēta, aizbildinoties ar laika trūkumu un citām prioritātēm. Te vietā uzdot jautājumu, vai tiešām pašvaldības iedzīvotāju drošība ir tik mazvērtīga. Nenodrošinot preventīvu kontroli, pašvaldības tērē milzīgus nodokļu maksātāju līdzekļus iepirkumiem, lai šos suņus ķertu un izmitinātu patversmēs. Tāpēc aizbildināšanās par līdzekļu trūkumu suņu īpašnieku atbildības veicināšanai ir absurda.

Lielās dienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galos
Zelta sauli margojam.

Novēlam visiem Latvijas veterinārārstiem priecīgas Lieldienas!

Latvijas Veterinārārstu biedrības valde un administrācija

Latvijas Veterinārārstu biedrības kopsapulcē 2024. gada 26. aprīlī notiks apjomīgas vēlēšanas. Darbam LVB valdē un komisijās izvirzīti šādi kandidāti:

LVB valdes loceklis (nepieciešams ievēlēt 2 valdes locekļus)

Kristīna Šteina (izvirza LVB MDzVS)

Mareks Samohvalovs (izvirza LVB ZĀS)

Krista Rudēvica (izvirza LVB PHS valde un PVD Rietumpierīgas pārvalde)

Māra Viduža (izvirza LVB valde un PVD Rietumpierīgas pārvalde)

LVB Profesionālās ētikas komisijas loceklis (nepieciešams ievēlēt 5 komisijas locekļus)

Aldis Rimeicāns (izvirza LVB MDzVS un PVD Rietumpierīgas pārvalde)

Gita Ozola (izvirza LVB ZĀS)

Anete Kalniņa (izvirza LVB valde)

Mareks Samohvalovs (izvirza PVD Rietumpierīgas pārvalde)

Dana Laizāne (izvirza LVB valde)

LVB Revīzijas komisijas loceklis (nepieciešams ievēlēt 3 komisijas locekļus)

Valdis Šmēliņš (izvirza LVB PHS valde un PVD Rietumpierīgas pārvalde)

Līga Stūre (izvirza LVB ZĀS)

Baiba Reinika (izvirza LVB valde un PVD Rietumpierīgas pārvalde)

Inga Bauģe (izvirza LVB valde un PVD Rietumpierīgas pārvalde)

Latvijas Veterinārārstu biedrības kopsapulcē 2024. gada 26. aprīlī tiks pasniegti šādi apbalvojumi:

“Goda biedrs”

Lita Konopore

Vita Antāne

“Sudraba zīme”

Ārija Krievāne

“Sudraba skalpelis”

Jānis Beinerts

Ilona Broka

Gita Some

Andris Girss

Jurijs Gridasovs

Juris Tolpežņikovs

Miķelis Žunda

Inta Kļava

Gunārs Laizāns

Inese Dūjiņa

Brigita Dzene

Jānis Švāģeris

Aldis Brencis

Zinaida Vamze

Saiemas šonedēļ pieņemtie Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi paredz, ka no 1. jūlija kaķu saimniekiem būs jāreģistrē savi dzīvnieki, un Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina kaķu īpašniekus nekavēties ar čipēšanu jau tagad.
Tieši tagad, pavasarī, daudzi saimnieki sterilizē kaķus, un tas ir piemērots brīdis, lai veterinārārsts ievadītu un reģistrētu dzīvniekam mikročipu. Čipa ievadīšana, apvienojot to ar procedūru narkozē, mazinās dzīvniekam stresu, norāda LVB Mazo dzīvnieku sekcijā.
Tāpat kā suņiem arī kaķiem mikročipēšana un reģistrācija Lauksaimniecības datu centrā būs nedalāms veterinārārsta pakalpojumus, un visi kaķi, kuriem veterinārārsts ievadīs čipu, 72 stundu laikā tiks reģistrēts LDC. Ja dzīvnieks būs pazudis, tad atrašanas gadījumā pēc mikročipa numura varēs identificēt kaķa saimnieku, lai dzīvnieks ātri atgrieztos mājās.
Plānots, ka jau tuvākajā laikā Latvijā būs arī jauna kārtība, uzliekot pienākumu dzīvnieku ķērājiem būt aprīkotiem ar mikročipu lasītāju, lai, noķerot kaķi vai suni, nekavējoties varētu noskaidrot tā saimnieku un dzīvnieks nenonāktu patversmē.

Latvijas Veterinārārstu biedrība, sadarbībā ar Smiltenes tehnikumu, vakar – 13. martā Smiltenes tehnikuma lielajā aktu zālē jau otro gadu aicināja veterināros asistentus, tehnikuma audzēkņus un veterinārārstus uz “Veterināro asistentu dienas” pasākumu, kurā piedalījās gandrīz 200 dalībnieku.

Smiltenes tehnikuma direktoram Rolandam Aģim un LVB valdes priekšsēdētājam profesoram Ilmāram Dūrītim atklājot pasākumu, diena varēja sākties.

Semināra dalībniekiem bija iespēja uzzināt par eksotisko dzīvnieku fiksāciju, pirmās palīdzības sniegšanu,        Kardiopulmonāro reanimāciju, Kucēna, kaķēna pareizu ēdināšanu pirmajā dzīves gadā, barības piedevu nepieciešamība, brūcēm, to dzīšanas komplikācijām, kā arī stacionēto dzīvnieku aprūpi. 

Paldies visiem pasākuma dalībniekiem un lektoriem -veterinārārstiem Ingai Birnei, Dairai Viškerei, Anetei Freibergai, Ģirtam Drapčem un Evitai Gaveikai.

Paldies Smiltenes tehnikumam un direktoram Rolandam Aģim par laipno uzņemšanu, ērto un skaisto vidi pasākuma norisei, par atbalstu it visā. Paldies ēdinātājiem, kuri visas dienas garumā rūpējās par pasākuma dalībnieku ēdināšanu.

Īpaša pateicība pasākuma idejas autorei, patronesei jau otro gadu LVB valdes loceklei veterinārārstei Ingai Birnei par ieguldījumu pasākuma realizācijā visā tā gaitā, kā arī Smiltenes tehnikuma veterināro priekšmetu skolotājai veterinārārstei Birutai Birkenšteinai par nesavtīgo ieguldījumu pasākuma organizēšanā un sekmīgā norisē.

Pasākumu atbalstīja A/S Dimedium Latvija – Dimedium ir veterināro zāļu, dzīvnieku un mājdzīvnieku preču vairumtirgotājs visā Baltijā. Dimedium vairāk nekā ceturtdaļgadsimta garumā ir veicinājis Latvijas lauksaimniecības un veterinārmedicīnas attīstību. Dimedium piedāvā saviem klientiem plašu pārdomātu produktu klāstu, kas aptver visas nozares vajadzības: kvalitatīvas veterinārās zāles un vakcīnas, barību un barības piedevas, pilnpiena aizstājējus, veselības un higiēnas preces, aprīkojumu, instrumentus un programmatūru. Lai uzzinātu vairāk par AS Dimedium Latvija, lūdzu, apmeklējiet vietni: https://www.dimedium.lv/   Paldies Jums un uz tikšanos nākamgad LVB “Asistentu dienā” Smiltenē!

Šodien – 14. martā Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs profesors Ilmārs Dūrītis un biedrības direktore Dace Viļuma lasīja vieslekciju LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes 5. kursa studentiem par Latvijas Veterinārārstu biedrību, par sertifikāciju un ar to saistītajiem jautājumiem.
Lekciju noklausījās vairāk kā 40 studenti, izrādot neviltotu interesi un aktīvi iesaistoties diskusijās par un ap biedrību, tādējādi, noskaidrojot sev interesējošos jautājumus.
Paldies fakultātei un prodekānei Leldei Tītmanei par uzaicinājumu, studentiem par klausīšanos un interesi par biedrību.

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2024. gada 21. februārī plkst. 9:30 attālināti Zoom platformā organizē Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības-eksāmenu.
Visiem interesentiem lūdzam līdz 19. februārim iesūtīt uz lvb@lvb.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu – https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/ , klāt pievienojot izglītības dokumenta kopiju un, ja nepieciešams (ja diplomā norādītais uzvārds atšķiras no tagadējā), arī dokumenta kopiju, kas apliecina uzvārdu maiņu.

Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabineta noteikumu norma, kas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai uz noteiktu laiku aizliedza ievest Latvijas teritorijā ūdeles, atbilst Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka apstākļos, kad pastāv nenoteiktība, valstij ir tiesības šaubu gadījumā no vairākām iespējamām alternatīvām izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību.

Satversmes tiesa rakstveida procesā izskatīja lietu, kas ierosināta pēc komercsabiedrību pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēju komercdarbības veids ir ūdeļu ievešana un audzēšana, ūdeļu kažokādu ieguve, apstrāde un eksportēšana. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētā norma, kas laika periodā no 2021. gada 21. decembra līdz 2022. gada 16. decembrim aizliedza ūdeļu ievešanu no ārvalstīm, neatbilst Satversmes 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums nebija samērīgs.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieteikuma iesniedzējām ierobežoja Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību. Ierobežojums bija vērsts uz to, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības uz veselību, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzību. Proti, no pieejamiem datiem un pētījumiem par Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs izrietēja, ka darbinieki un citas personas, kuras nonāk saskarsmē ar inficētām ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības riskam. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums tika noteikts, lai novērstu Covid‑19 vīrusa strauju izplatību, kā arī jaunu vīrusa variantu rašanos un izplatīšanos, kas varēja apdraudēt cilvēku veselību, izraisīt veselības nozares pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka tādi alternatīvi līdzekļi Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, kā piemēram, aizliegums ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, karantīnas paredzēšana ievestajām ūdelēm, kā arī ievešanas atļauju sistēma nevar nodrošināt to, ka inficētas ūdeles nenonāk kontaktā ar cilvēkiem. Savukārt aizliegums pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā nav uzskatāms par alternatīvu līdzekli apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tas acīmredzami nevar novērst Ministru kabineta identificēto risku – ar Covid-19 inficētu ūdeļu ievešanu no ārvalstīm.

Satversmes tiesa atzina, ka, ievērojot Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību un tā radītos draudus veselības sistēmai, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm. Turklāt pieteikuma iesniedzējām bija pieejami atbalsta mehānismi, ar kuriem tika mazinātas tām noteiktā ierobežojuma sekas. Savukārt sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma apstākļos, kad bija nepieciešams mazināt iespējamo Covid-19 izraisošā vīrusa transmisiju no ūdelēm uz cilvēkiem un tādējādi aizsargāt cilvēku veselību un sabiedrības labklājību, bija lielāks nekā pieteikuma iesniedzējām radītās nelabvēlīgās sekas.

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena VETERINĀRAIS ŽURNĀLS ziemas numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvo biļetenu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.