Skip to content Skip to left sidebar Skip to right sidebar Skip to footer

Visas ziņas

LVB vieslekcija LBTU VMF studentiem

Šodien – 14. martā Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs profesors Ilmārs Dūrītis un biedrības direktore Dace Viļuma lasīja vieslekciju LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes 5. kursa studentiem par Latvijas Veterinārārstu biedrību, par sertifikāciju un ar to saistītajiem jautājumiem.
Lekciju noklausījās vairāk kā 40 studenti, izrādot neviltotu interesi un aktīvi iesaistoties diskusijās par un ap biedrību, tādējādi, noskaidrojot sev interesējošos jautājumus.
Paldies fakultātei un prodekānei Leldei Tītmanei par uzaicinājumu, studentiem par klausīšanos un interesi par biedrību.

Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības – eksāmens

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2024. gada 21. februārī plkst. 9:30 attālināti Zoom platformā organizē Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības-eksāmenu.
Visiem interesentiem lūdzam līdz 19. februārim iesūtīt uz lvb@lvb.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu – https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/ , klāt pievienojot izglītības dokumenta kopiju un, ja nepieciešams (ja diplomā norādītais uzvārds atšķiras no tagadējā), arī dokumenta kopiju, kas apliecina uzvārdu maiņu.

Aizliegums ievest ūdeles Latvijas teritorijā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabineta noteikumu norma, kas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai uz noteiktu laiku aizliedza ievest Latvijas teritorijā ūdeles, atbilst Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka apstākļos, kad pastāv nenoteiktība, valstij ir tiesības šaubu gadījumā no vairākām iespējamām alternatīvām izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību.

Satversmes tiesa rakstveida procesā izskatīja lietu, kas ierosināta pēc komercsabiedrību pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēju komercdarbības veids ir ūdeļu ievešana un audzēšana, ūdeļu kažokādu ieguve, apstrāde un eksportēšana. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētā norma, kas laika periodā no 2021. gada 21. decembra līdz 2022. gada 16. decembrim aizliedza ūdeļu ievešanu no ārvalstīm, neatbilst Satversmes 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums nebija samērīgs.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieteikuma iesniedzējām ierobežoja Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību. Ierobežojums bija vērsts uz to, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības uz veselību, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzību. Proti, no pieejamiem datiem un pētījumiem par Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs izrietēja, ka darbinieki un citas personas, kuras nonāk saskarsmē ar inficētām ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības riskam. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums tika noteikts, lai novērstu Covid‑19 vīrusa strauju izplatību, kā arī jaunu vīrusa variantu rašanos un izplatīšanos, kas varēja apdraudēt cilvēku veselību, izraisīt veselības nozares pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka tādi alternatīvi līdzekļi Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, kā piemēram, aizliegums ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, karantīnas paredzēšana ievestajām ūdelēm, kā arī ievešanas atļauju sistēma nevar nodrošināt to, ka inficētas ūdeles nenonāk kontaktā ar cilvēkiem. Savukārt aizliegums pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā nav uzskatāms par alternatīvu līdzekli apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tas acīmredzami nevar novērst Ministru kabineta identificēto risku – ar Covid-19 inficētu ūdeļu ievešanu no ārvalstīm.

Satversmes tiesa atzina, ka, ievērojot Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību un tā radītos draudus veselības sistēmai, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm. Turklāt pieteikuma iesniedzējām bija pieejami atbalsta mehānismi, ar kuriem tika mazinātas tām noteiktā ierobežojuma sekas. Savukārt sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma apstākļos, kad bija nepieciešams mazināt iespējamo Covid-19 izraisošā vīrusa transmisiju no ūdelēm uz cilvēkiem un tādējādi aizsargāt cilvēku veselību un sabiedrības labklājību, bija lielāks nekā pieteikuma iesniedzējām radītās nelabvēlīgās sekas.

Jaunākais Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena “Veterinārais Žurnāls” numurs ir klāt!

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena VETERINĀRAIS ŽURNĀLS ziemas numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvo biļetenu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina namu pārvaldniekus savlaicīgi informēt iedzīvotājus par deratizācijā izmantoto indi

Latvijas Veterinārārstu  biedrība vērsusies pie SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” ar lūgumu paziņojumos par gaidāmo deratizāciju jeb cīņu pret žurkām turpmāk norādīt indes nosaukumu un paziņojumus par gaidāmo darbu izpildes laiku izplatīt savlaicīgi.

Saindēšanās aizdomu gadījumā vissvarīgākā informācija,kas nepieciešama veterinārārstam, lai nekavējoties uzsāktu ārstēšanu, ir informācija par indes sastāvu.

Ja pašvaldība kopā ar paziņojumu nosūtītu turpmāk arī indes nosaukumu, kuru plānots izmantot deratizācijai,  tas būtiski atvieglotu veterinārārsta darbu neatliekamās palīdzības sniegšanā, uzsver LVB priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.

 Žurku indēšanai biežāk izmantotās indes sastāvā ir  viela, kura neļauj  sarecēt  žurkas asinīm, taču precīza informācija katrā saindēšanās gadījumā  ir būtiska.

Tāpat LVB norādīja apsaimniekotājam, ka informācija par indes izlikšanu ir jāizplata, cik vien ātri iespējams, lai dzīvnieku īpašnieki savlaicīgi var ierobežot savu dzīvnieku piekļūšanu šai indei.

Savukārt dzīvnieku īpašniekus biedrība aicina izturēties atbildīgi un deratizācijas laikā savus dzīvniekus nelaist pastaigā. Tomēr, ja rodas aizdomas par saindēšanos, LVB aicina nekavējoties vērsties pie veterinārarsta, jo savlaicīgi uzsāktai terapijai ir milzīga nozīme dzīvnieka dzīvības glābšanā.

Veterinārārsti neatbalsta totālo sterilizāciju dzīvniekiem Latvijā

Latvijas Veterinārārstu  biedrība nevar atbalstīt priekšlikumu grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pašlaik atrodas izskatīšanā Saeimā un kas paredz Latvijā ieviest totālo sieviešķā dzimuma suņu sterilizāciju. Pētījumi pierāda, ka sterilizētiem suņiem šī operācija var radīt virkni veselības traucējumu, tāpēc vairākās valstīs dzīvnieku sterilizācija netiek atļauta, ja tam nav medicīnisku indikāciju. Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Saeimas deputātus nepieņemt populistisku lēmumu, kas nav izdiskutēts ar profesionāļiem un nodarīs ievērojamu kaitējumu dzīvniekiem.

Sterilizācija kā populācijas kontroles metode pasaulē ir plaši izplatīta un joprojām ir atbalstāma ielas un patversmes dzīvniekiem. Pateicoties valstīm, kur sterilizēto dzīvnieku skaits sasniedza pat līdz 80 % no kopējās populācijas, veterinārājiem zinātniekiem ir bijusi iespēja veikt plašus pētījumus, kas ļāvuši secināt, ka sterilizācijas ietekme uz organismu nav tik pozitīva, kā tika uzskatīts agrāk, skaidro LVB priekšsēdētājs profesors Ilmārs Dūrītis .

Nesenie pētījumi par sterilizācijas ietekmi uz dzīvnieka organismu būtiski maina sabiedrības izpratni par sterilizāciju kā operāciju, ko iesaka katram. Atsevišķās valstīs jau sāktas diskusijas par klīniski veselu dzīvnieku sterilizēšanas aizliegumu vai, piemēram, Norvēģijā šāds aizliegums jau ir ieviests. Veterinārārsts drīkst operāciju veikt tikai balstoties uz objektīvām indikācijām (dzemdes iekaisums u.c.)

“Dzīvnieku policijas un saistīto biedrību” pieprasītie grozījumi – ultimāts ne tikai paredz pilnīgi visu mājas dzīvnieku sterilizēšanu Latvijā, nesterilizēto dzīvnieku īpašnieku aplikšanu ar nodevu, bet arī paredz, ka katram kaķenes un kuces īpašniekam savs dzīvoklis vai māja ir jāreģistrē kā potenciālā dzīvnieku pavairošanas vieta ar tam sekojošu Pārtikas un veterinārā dienesta regulāru uzraudzību.

Sterilizētiem suņiem saskaņā ar pētījumu datiem biežāk novērotas šādas veselības problēmas:

–           Aptaukošanās, dzemdes “celma “ granuloma un piometra;  urīna nesaturēšana (sastopamība līdz pat 50 % sterilizētu kuču), urīnakmeņu veidošanās.

–           Uzvedības problēmas – sterilizācija var pastiprināt suņu savstarpējo agresiju, kā arī veicināt suņu agresiju pret cilvēkiem vai arī radīt bailes uz dažādiem apkārtējās vides faktoriem.

–           Kognitīvas disfunkcijas sindroma attīstība.

–           Autoimūnas un hormonālas saslimšanas – autoimūna hemolītiskā anēmija, autoimūna trombocitopēnija, zarnu iekaisuma sindroms, cukura diabēts, hipotireoidisms, Adisona slimība, Kušinga slimība.

–           Ortopēdiskās problēmas – kraniālās krusteniskās saites plīsums, gūžu un elkoņu diplāzijas attīstība.

–           Palielināts risks veidoties dažāda rakstura  ļaundabīgiem jaunveidojumiem – kaulu osteosarkomai,  liesas un sirds hemangiosarkomai, urīnpūšļa pārejas šūnu carcinoma, tuklo šūnu audzējiem, limfomai, prostatas adenocarcinoma (vīriešu dzimuma suņiem) ādas audzējiem, leikēmijai.

Aicinām piedalīties aptaujā

SIA “Magnum Veterinārija” sadarbībā ar veterināro medikamentu ražotāju Boehringer Ingelheim Vet veic pētījumu, kura mērķis ir noskaidrot suņu sirds mazspējas sastopamību, diganostikas biežumu, ārstēšanas pieeju Baltijas valstīs.

Aicinām Jūs piedalīties aptaujā, kas aizņems Jūsu laiku līdz 2-3 minūtēm. Aptaujas rezultāti ir anonīmi.

Aptauja pieejama ŠEIT

Informācija par atbalstu “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā” veterinārmedicīniskās prakses iestādēm, kas sniedz veterināro pakalpojumu lauksaimniecības dzīvniekiem

Pamatojoties uz Eiropas Parlaments un Padomes 2018. gada 11. decembra regulu 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK, dalībvalstīm ir jānodrošina datu ziņošana par valstī lietoajām antimikrobiālajām zālēm. Lai iegūtu atbilstošu un statistitiski ticamu informāciju ziņošanai Eiropas Komisijai, KLP stratēģiskā plāna ietvaros ir paredzēts pienākums veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem sniegt informāciju par lauku saimniecības dzīvniekiem lietotajām antimikrobiālajām zālēm. Tomēr šī pienākuma veikšanai ir nepieciešams veikt uzlabojumus veterinārmedicīniskās prakses iestādes, kas sniedz veterināro pakalpojumu lauksaimniecības dzīvniekiem tehniskajā nodrošinājumā, t.sk iekārtās.

Šobrīd ir pieejama informācija par atbalstu “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā” veterinārmedicīniskās prakses iestādēm, kas sniedz veterināro pakalpojumu lauksaimniecības dzīvniekiem – ieguldījumiem datortehnikas (portatīvais dators, stacionārais dators, monitors, procesors, u.c.) viedierīces (planšetdatori, viedtelefons), tīkla produktu (rūteris, bezvadu adapteris, signāla pastiprinātājs, bezvadu piekļuves punkts u.c.) iegādei pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un tehniskajā nodrošinājumā mikroorganismu jutīguma noteikšanai pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (termostats, autoklāvs u.c.).

Pieteikšanās kārta atvērta:

16.01.2024.-16.02.2024.

Projekta realizācijas termiņš: 6 mēneši pēc līguma parakstīšanas

Kopējais finansējums: 1 464 625 EUR

Maksimālais publiskā finansējuma atbalsta apmērs katrai veterinārmedicīniskās prakses iestādei atbilstoši tajā strādājošo veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēju skaitam, attiecīgi 3 000 EUR vienam veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējam. Bet kopējā attiecināmo izmaksu summa uz vienu pretendentu nepārsniedz 300 000 EUR, tai skaitā par mobilo tehnikas iegādi – 100 000 EUR.

Atbalsta intensitāte:

  • sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā – 40%;
  • vidējiem komersantiem – 40 %;
  • Pierīgas reģionā lielajiem komersantiem – 30 %.

Atbalsta pretendents, veicot ieguldījumus datortehnikā, ir tiesīgs iegādāties portatīvo vai stacionāro datoru un, veicot ieguldījumus viedierīcēs, ir tiesīgs iegādāties planšetdatoru vai viedtelefonu.

Sīkāka informācija par atbalstu un pieteikšanās nosacījumiem:

LAD mājas lapā: https://www.lad.gov.lv/lv/katalogs/64-atbalsts-ieguldijumiem-ar-lauksaimniecibu-nesaistitu-darbibu-radisana-un-attistisana

Latvijas Vēstnesis: https://www.vestnesis.lv/op/2023/227.PD1

Starpnozaru “Viena veselības” konference par antimikrobiālo rezistenci (Cross-Sectoral One Health Conference on Antimicrobial Resistance)

Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir globāls sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides aizsardzības apdraudējums. Nepieciešama daudznozaru sadarbība, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus antimikrobiālās rezistences ierobežošanā.

Veselības ministrija un Zemkopības ministrija aicina piedalīties starpnozaru “Vienas veselības” konferencē par antimikrobiālo rezistenci, kas organizēta ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja atbalstu.

Konferences mērķis ir dalīties informācijā par AMR situāciju valstī un Eiropā, kā arī veicināt dialogu starp praktiķiem, zinātniekiem un politikas veidotājiem un ieviesējiem.

Konference notiks hibrīdformātā.

2023. gada 7. decembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Tikšanās vieta:            Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16)

Darba valoda:              angļu/ latviešu

Tiks nodrošināts tulkojums angļu/ latviešu valodās.

Reģistrācija konferencei līdz 30. novembrim:

https://www.spkc.gov.lv/lv/form/pieteikties-konferencei

Konferences programma pieejama šeit.

PHP Code Snippets Powered By : XYZScripts.com