Dzīvnieku reģistrācijas sistēma pirmajā darbības gadā pierādījusi savu efektivitāti

Pirms gada ieviestā suņu reģistrācijas sistēma, kas nosaka, ka vienlaikus ar mikročipēšanu veterinārārstam ir pienākums suni reģistrēt Lauksaimniecības datu centra (LDC) reģistrā, ir pierādījusi savu efektivitāti. Pateicoties šai kārtībai, pazuduši dzīvnieki var ātrāk atgriezties mājās, jo ir ievērojami samazinājies tādu dzīvnieku īpatsvars, kuri gan ir apzīmēti ar mikročipu, bet tas nav reģistrēts datu bāzē un dzīvnieka pazušanas gadījumā nav iespējams atrast viņa saimnieku.

Pērn jūlijā spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” pilnībā izslēdz situācijas, kad suns tiek apzīmēts ar mikročipu, bet tas netiek reģistrēts LDC datubāzē. Iepriekš reģistrācija bija dzīvnieka īpašnieka atbildība un nereti veterinārārstiem nācās konstatēt, ka dzīvniekam mikročips gan ir, bet tas nav reģistrēts sistēmā un dzīvnieka pazušanas gadījumā trūkst informācijas par dzīvnieka saimnieku. Tāpēc dzīvnieki biežāk nonāca patversmēs un tajās arī palika. Obligātā mikročipa reģistrācija šādas situācijas novērš, jo pēc mikročipa nolasīšanas veterinārārsts var nekavējoties sazināties ar datubāzē reģistrēto dzīvnieka īpašnieku un suns iespējami ātri var atgriezties mājās.

Jau 2022. gadā veterinārārsti piereģistrēja LDC vairāk nekā 29 tūkstošus suņu. Jaunā sistēma izrādījusies vērtīga arī kaķu īpašniekiem. Lai gan kaķu reģistrācija nav obligāta, 2022. gadā sasniegts rekordliels reģistrēto kaķu skaits – vairāk par 6100 reģistrētiem kaķiem, kas ir divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš kopš 2012. gada, kad tika uzsākta brīvprātīga mīļdzīvnieku bezmaksas reģistrācija. Tādu kaķu īpatsvars, kuri ir mikročipēti, bet LDC nav reģistrēti, ir būtiski mazinājies..

Sakārtotā reģistrācijas sistēma ļauj arī pašvaldībām racionālāk izmantot nodokļu maksātāju naudu, jo patversmēs nonāk mazāk dzīvnieku, bet ja nonāk, tad uzturas tajās īsāku laiku. Pērn visās 26 reģistrētajās Latvijas dzīvnieku patversmēs no jauna reģistrēti 505 dzīvnieki, tātad vidēji – tikai 1,6 suņi mēnesī. Turklāt sakārtota datubāze ir arī resurss pašvaldībām, kas būtu jāizmanto, lai veicinātu dzīvnieku īpašnieku atbildību, dzīvnieku labturību, novērstu klaiņošanas, – proti, pildītu pienākumus, ko pašvaldībām uzliek normatīvie akti.

Latvijā ieviestā sistēma, kad sertificēts veterinārārsts uzreiz pēc dzīvnieka mikročipēšanas reģistrē dzīvnieku vienotajā datubāzē, atzīta par efektīvāko mīļdzīvnieku identifikācijas, reģistrācijas un līdz ar to uzskaites un izsekojamības sistēmu Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar tām valstīm, kur reģistrācija atstāta paša īpašnieka vai kādu citu organizāciju ziņā. Šāds vērtējums pausts jaunākajā Eiropas Parlamenta Komisijas  dzīvnieku labturības un aizsardzības apakškomisijas ziņojumā (Intergroup on the Welfare and Conservation of Animals (European Parliament’s Intergroup).