Jaunumi

Latvijas Veterinārārstu  biedrība vērsusies pie SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” ar lūgumu paziņojumos par gaidāmo deratizāciju jeb cīņu pret žurkām turpmāk norādīt indes nosaukumu un paziņojumus par gaidāmo darbu izpildes laiku izplatīt savlaicīgi.

Saindēšanās aizdomu gadījumā vissvarīgākā informācija,kas nepieciešama veterinārārstam, lai nekavējoties uzsāktu ārstēšanu, ir informācija par indes sastāvu.

Ja pašvaldība kopā ar paziņojumu nosūtītu turpmāk arī indes nosaukumu, kuru plānots izmantot deratizācijai,  tas būtiski atvieglotu veterinārārsta darbu neatliekamās palīdzības sniegšanā, uzsver LVB priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.

 Žurku indēšanai biežāk izmantotās indes sastāvā ir  viela, kura neļauj  sarecēt  žurkas asinīm, taču precīza informācija katrā saindēšanās gadījumā  ir būtiska.

Tāpat LVB norādīja apsaimniekotājam, ka informācija par indes izlikšanu ir jāizplata, cik vien ātri iespējams, lai dzīvnieku īpašnieki savlaicīgi var ierobežot savu dzīvnieku piekļūšanu šai indei.

Savukārt dzīvnieku īpašniekus biedrība aicina izturēties atbildīgi un deratizācijas laikā savus dzīvniekus nelaist pastaigā. Tomēr, ja rodas aizdomas par saindēšanos, LVB aicina nekavējoties vērsties pie veterinārarsta, jo savlaicīgi uzsāktai terapijai ir milzīga nozīme dzīvnieka dzīvības glābšanā.

Latvijas Veterinārārstu  biedrība nevar atbalstīt priekšlikumu grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pašlaik atrodas izskatīšanā Saeimā un kas paredz Latvijā ieviest totālo sieviešķā dzimuma suņu sterilizāciju. Pētījumi pierāda, ka sterilizētiem suņiem šī operācija var radīt virkni veselības traucējumu, tāpēc vairākās valstīs dzīvnieku sterilizācija netiek atļauta, ja tam nav medicīnisku indikāciju. Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Saeimas deputātus nepieņemt populistisku lēmumu, kas nav izdiskutēts ar profesionāļiem un nodarīs ievērojamu kaitējumu dzīvniekiem.

Sterilizācija kā populācijas kontroles metode pasaulē ir plaši izplatīta un joprojām ir atbalstāma ielas un patversmes dzīvniekiem. Pateicoties valstīm, kur sterilizēto dzīvnieku skaits sasniedza pat līdz 80 % no kopējās populācijas, veterinārājiem zinātniekiem ir bijusi iespēja veikt plašus pētījumus, kas ļāvuši secināt, ka sterilizācijas ietekme uz organismu nav tik pozitīva, kā tika uzskatīts agrāk, skaidro LVB priekšsēdētājs profesors Ilmārs Dūrītis .

Nesenie pētījumi par sterilizācijas ietekmi uz dzīvnieka organismu būtiski maina sabiedrības izpratni par sterilizāciju kā operāciju, ko iesaka katram. Atsevišķās valstīs jau sāktas diskusijas par klīniski veselu dzīvnieku sterilizēšanas aizliegumu vai, piemēram, Norvēģijā šāds aizliegums jau ir ieviests. Veterinārārsts drīkst operāciju veikt tikai balstoties uz objektīvām indikācijām (dzemdes iekaisums u.c.)

“Dzīvnieku policijas un saistīto biedrību” pieprasītie grozījumi – ultimāts ne tikai paredz pilnīgi visu mājas dzīvnieku sterilizēšanu Latvijā, nesterilizēto dzīvnieku īpašnieku aplikšanu ar nodevu, bet arī paredz, ka katram kaķenes un kuces īpašniekam savs dzīvoklis vai māja ir jāreģistrē kā potenciālā dzīvnieku pavairošanas vieta ar tam sekojošu Pārtikas un veterinārā dienesta regulāru uzraudzību.

Sterilizētiem suņiem saskaņā ar pētījumu datiem biežāk novērotas šādas veselības problēmas:

–           Aptaukošanās, dzemdes “celma “ granuloma un piometra;  urīna nesaturēšana (sastopamība līdz pat 50 % sterilizētu kuču), urīnakmeņu veidošanās.

–           Uzvedības problēmas – sterilizācija var pastiprināt suņu savstarpējo agresiju, kā arī veicināt suņu agresiju pret cilvēkiem vai arī radīt bailes uz dažādiem apkārtējās vides faktoriem.

–           Kognitīvas disfunkcijas sindroma attīstība.

–           Autoimūnas un hormonālas saslimšanas – autoimūna hemolītiskā anēmija, autoimūna trombocitopēnija, zarnu iekaisuma sindroms, cukura diabēts, hipotireoidisms, Adisona slimība, Kušinga slimība.

–           Ortopēdiskās problēmas – kraniālās krusteniskās saites plīsums, gūžu un elkoņu diplāzijas attīstība.

–           Palielināts risks veidoties dažāda rakstura  ļaundabīgiem jaunveidojumiem – kaulu osteosarkomai,  liesas un sirds hemangiosarkomai, urīnpūšļa pārejas šūnu carcinoma, tuklo šūnu audzējiem, limfomai, prostatas adenocarcinoma (vīriešu dzimuma suņiem) ādas audzējiem, leikēmijai.

SIA “Magnum Veterinārija” sadarbībā ar veterināro medikamentu ražotāju Boehringer Ingelheim Vet veic pētījumu, kura mērķis ir noskaidrot suņu sirds mazspējas sastopamību, diganostikas biežumu, ārstēšanas pieeju Baltijas valstīs.

Aicinām Jūs piedalīties aptaujā, kas aizņems Jūsu laiku līdz 2-3 minūtēm. Aptaujas rezultāti ir anonīmi.

Aptauja pieejama ŠEIT

Pamatojoties uz Eiropas Parlaments un Padomes 2018. gada 11. decembra regulu 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK, dalībvalstīm ir jānodrošina datu ziņošana par valstī lietoajām antimikrobiālajām zālēm. Lai iegūtu atbilstošu un statistitiski ticamu informāciju ziņošanai Eiropas Komisijai, KLP stratēģiskā plāna ietvaros ir paredzēts pienākums veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem sniegt informāciju par lauku saimniecības dzīvniekiem lietotajām antimikrobiālajām zālēm. Tomēr šī pienākuma veikšanai ir nepieciešams veikt uzlabojumus veterinārmedicīniskās prakses iestādes, kas sniedz veterināro pakalpojumu lauksaimniecības dzīvniekiem tehniskajā nodrošinājumā, t.sk iekārtās.

Šobrīd ir pieejama informācija par atbalstu “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā” veterinārmedicīniskās prakses iestādēm, kas sniedz veterināro pakalpojumu lauksaimniecības dzīvniekiem – ieguldījumiem datortehnikas (portatīvais dators, stacionārais dators, monitors, procesors, u.c.) viedierīces (planšetdatori, viedtelefons), tīkla produktu (rūteris, bezvadu adapteris, signāla pastiprinātājs, bezvadu piekļuves punkts u.c.) iegādei pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un tehniskajā nodrošinājumā mikroorganismu jutīguma noteikšanai pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (termostats, autoklāvs u.c.).

Pieteikšanās kārta atvērta:

16.01.2024.-16.02.2024.

Projekta realizācijas termiņš: 6 mēneši pēc līguma parakstīšanas

Kopējais finansējums: 1 464 625 EUR

Maksimālais publiskā finansējuma atbalsta apmērs katrai veterinārmedicīniskās prakses iestādei atbilstoši tajā strādājošo veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēju skaitam, attiecīgi 3 000 EUR vienam veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējam. Bet kopējā attiecināmo izmaksu summa uz vienu pretendentu nepārsniedz 300 000 EUR, tai skaitā par mobilo tehnikas iegādi – 100 000 EUR.

Atbalsta intensitāte:

• sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā – 40%;
• vidējiem komersantiem – 40 %;
• Pierīgas reģionā lielajiem komersantiem – 30 %.

Atbalsta pretendents, veicot ieguldījumus datortehnikā, ir tiesīgs iegādāties portatīvo vai stacionāro datoru un, veicot ieguldījumus viedierīcēs, ir tiesīgs iegādāties planšetdatoru vai viedtelefonu.

Sīkāka informācija par atbalstu un pieteikšanās nosacījumiem:

LAD mājas lapā: https://www.lad.gov.lv/lv/katalogs/64-atbalsts-ieguldijumiem-ar-lauksaimniecibu-nesaistitu-darbibu-radisana-un-attistisana

Latvijas Vēstnesis: https://www.vestnesis.lv/op/2023/227.PD1

Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir globāls sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides aizsardzības apdraudējums. Nepieciešama daudznozaru sadarbība, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus antimikrobiālās rezistences ierobežošanā.

Veselības ministrija un Zemkopības ministrija aicina piedalīties starpnozaru “Vienas veselības” konferencē par antimikrobiālo rezistenci, kas organizēta ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja atbalstu.

Konferences mērķis ir dalīties informācijā par AMR situāciju valstī un Eiropā, kā arī veicināt dialogu starp praktiķiem, zinātniekiem un politikas veidotājiem un ieviesējiem.

Konference notiks hibrīdformātā.

2023. gada 7. decembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Tikšanās vieta:            Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16)

Darba valoda:              angļu/ latviešu

Tiks nodrošināts tulkojums angļu/ latviešu valodās.

Reģistrācija konferencei līdz 30. novembrim:

https://www.spkc.gov.lv/lv/form/pieteikties-konferencei

Konferences programma pieejama šeit.

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2023. gada 14. decembrī plkst. 9:30 attālināti Zoom platformā organizē Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības-eksāmenu.
Visiem interesentiem lūdzam līdz 11. decembrim iesūtīt uz lvb@lvb.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu – https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/ , klāt pievienojot izglītības dokumenta kopiju un, ja nepieciešams (ja diplomā norādītais uzvārds atšķiras no tagadējā), arī dokumenta kopiju, kas apliecina uzvārdu maiņu.

Informācija interesentiem par apmaksātu pilna laika studiju vietu doktorantūrā Igaunijā (skat. saiti zemāk). Papildus informācija pieejama šeit.

https://www.emu.ee/en/admissions/doctoral-studies/admission-requirements/

Cienījamie kolēģi!

LBTU Veterinārmedicīnas fakultātē tiek realizēts pētījums, kura mērķis ir noskaidrot un salīdzināt analgēzijas kvalitāti suņiem dažādu sāpju līmeņa ķirurģisku manipulāciju laikā (LLU Dzīvnieku labturības un aizsardzības ētikas padomes numurs 2022-5). Pētījumā piedalās veterinārārste, doktorante Laura Voiko un promocijas darba vadītāji – profesore, Dr.med.vet. Līga Kovaļčuka, un docents, Dr.med.vet. Armands Vekšins.

Viens no pētījuma posmiem paredz Latvijas veterinārārstu aptauju, lai noskaidrotu opioīdu lietošanas paradumus. Aicinām Jūs piedalīties aptaujā, kas aizņems laiku līdz 10 minūtēm. Aptaujas rezultāti ir anonīmi un to apkopotie rezultāti un rekomendācijas tiks publicētas Latvijas Veterinārārstu biedrības žurnālā, kā arī tiks izmantoti zinātnisku publikāciju sagatavošanā.

Aizpildot šo anketu Jūs aplieciniet, ka esiet iepazinies, saprotiet un piekrītat pētījuma mērķiem, uzdevumiem un sniedzat piekrišanu piedalīties projekta nodrošināšanā.

Aptauja pieejama ŠEIT

Liels paldies par atbalstu un sadarbību!