Mēnesis: 2024. gada aprīlis

2024. gada 26. aprīlī Pasaules Veterinārās dienas priekšvakarā norisinājās Latvijas Veterinārārstu biedrības gadskārtējā kopsapulce – konference “Laba veterinārmedicīniskā prakse” Jelgavā, LBTU telpās Jelgavas pilī. Konferencē piedalījās 347 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm. LVB kopsapulci – konferenci ar uzrunu atklāja Zemkopības ministrs Armands Krauze.

Kopsapulcē notika apjomīgas vēlēšanas. Sveicam jaunievēlētos LVB Valdes locekļus – Kristīnu Šteinu un Māru Vidužu.
Profesionālās ētikas komisijas locekļus – Gitu Ozolu, Danu Laizāni, Aneti Kalniņu, Aldi Rimeicānu un Mareku Samohvalovu.
Revīzijas komisijas locekļus – Ingu Bauģi, Baibu Reiniku un Līgu Stūri.

Kopsapulcē tika pasniegti Latvijas Veterinārārstu biedrības apbalvojumi. Apbalvojums “Goda biedrs” tika pasniegts Litai Konoporei un Vitai Antānei, apbalvojums “Sudraba zīme” – Ārijai Krievānei, apbalvojums “Sudraba skalpelis” – Jānim Beinertam, Ilonai Brokai, Gitai Somei, Andrim Girsam, Jurijam Gridasovam, Jurim Tolpežņikovam, Miķelim Žundam, Intai Kļavai, Gunāram Laizānam, Inesei Dūjiņai, Brigitai Dzenei, Jānim Švāģerim, Aldim Brencim un Zinaidai Vamzei.

Konference norisinājās četrās profesionālajās sekcijās – Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijā, Zirgu veterinārārstu sekcijā, Lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstu sekcijā un Veterināro iestāžu vadītāju sekcijā. Ārzemju un pašmāju lektori, tai skaitā  PVD un Zemkopības ministrijas pārstāvji, konferencē runāja par izaicinājumiem veterinārmedicīniskajai praksei no 2023. – 2027. gadam, par labas veterinārmedicīnas prakses vadlīnijām, par “E-VETIS” ieviešanas gaitu, kā arī daudziem citiem labas un modernas veterinārmedicīnas prakses jautājumiem.

Visas dienas garumā bija apskatāma bagātīga firmu izstāde, kurā bija iespēja iepazīties ar inovācijām veterinārmedicīnas nozarē.

Liels paldies visiem kuri apmeklēja un atbalstīja mūsu konferenci! Mēs bijām kuplā skaitā, par ko liels prieks! Pozitīvas emocijas valdīja ik uz soļa.

Sakarā ar Latvijas Veterinārārstu biedrības rīkoto konferenci Jelgavas pilī “Laba veterinārmedicīnas prakse” 2024. gada 26. aprīlī LVB birojs būs slēgts.

Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu.

Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis, bet pozitīvie rezultāti jau ir acīmredzami.

Uz 2024.gada 17. martu Latvijā ir reģistrēti 23739 kaķi. Salīdzinājumā ar pagājušā gada analoģisku periodu, kurā reģistrēja vien 385 kaķus šogad veterinārarsti mēneša laikā ir reģistrējuši 1256 kaķus, kas ir vairāk nekā trīs reizes.

LVB atgādina, ka obligātā kaķu čipēšana stāsies spēkā ar 1. jūliju, taču pavasarī, kad daudzi vēlas sterilizēt savus kaķus, ir ļoti  piemērots brīdis, lai veterinārārsts ievadītu un reģistrētu dzīvniekam mikročipu. Čipa ievadīšana, apvienojot to ar procedūru narkozē, mazinās dzīvniekam stresu, norāda Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijā.

LDC statistikas dati:

LDC reģistrēto kaķu skaits 2024.gada 16. martā 22596

LDC reģistrēto kaķu skaits 2024.gada 17. aprīlī 23852

LDC reģistrēto kaķu skaits 2023.gada 16. martā 17704

LDC reģistrēto kaķu skaits 2023.gada 17. aprīlī 18089

Latvijas Veterinārārstu biedrības konference strauji tuvojas. Atkārtoti aicinām reģistrēties Kopsapulcei un konferencei “Laba veterinārmedicīnas prakse”, kas notiks šī gada 26. aprīlī Jelgavā, LBTU telpās Jelgavas pilī.
Atgādinām, ka šī ir ļoti svarīga kopsapulce ar apjomīgām vēlēšanām – jāievēl 2 valdes locekļi, visa Profesionālās ētikas komisija 5 cilvēku sastāvā, kā arī Revīzijas komisija – 3 cilvēku sastāvā.
Konferencē runāsim par izaicinājumiem veterinārmedicīniskai praksei 2024.-2027., par labas veterinārmedicīnas prakses vadlīnijām, par “E-VETIS” ieviešanas gaitu, kā arī daudziem citiem labas un modernas  veterinārmedicīnas prakses jautājumiem.
Visas dienas garumā būs iespēja apskatīt firmu izstādi, kas solās būt bagātīga.

Atgādinām, ka reģistrācija konferencei vēl tikai līdz 14. aprīlim ŠEIT.

Svarīgi ņemt vērā, ka 26. aprīlī paralēli mūsu pasākumam Jelgavā tiek rīkotas arī “Meža dienas” https://www.lbtu.lv/lv/notikumi/2024-02-26/mezs-ienak-jelgava-2024, kas būtiski var ietekmēt satiksmi un vietas atrašanu automašīnas novietošanai. Tāpat arī notiek remontdarbi Pilssalas ielas promenādes izbūvē. Tādēļ ierodieties ar laika rezervi.

Dienas kārtība ŠEIT.
Sekojiet līdzi aktualitātēm mūsu mājas lapā un Facebook.

Uz tikšanos vienīgās veterinārārstus apvienojošās nevalstiskās organizācijas Latvijā gadskārtējā konferencē Jelgavā!

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena VETERINĀRAIS ŽURNĀLS pavasara numurs, kuru saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvo biļetenu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.

Pašvaldībām nekavējoties nopietni jārisina suņu klaiņošanas problēmas, un Saeimas nesen pieņemtie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā dod jaunas un plašākas pilnvaras gan pašvaldības policijai, pašvaldību administratīvajām inspekcijām un Valsts policijai, lai sodītu bezatbildīgus dzīvnieku īpašniekus.

Dzīvnieku klaiņošana nav tikai labturības pārkāpums, jo klaiņojoši suņi var nodarīt un nodara postījumus. Ar nožēlojamu regularitāti medijos izskan ziņas par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri tiek saplosīti, mirst no stresa, tiek izdzenāti. Tas nodara arī morālas ciešanas un rada materiālus zaudējumus cilvēkiem. Tāpēc Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina pašvaldības, kuru atbildībā ir klaiņojošu dzīvnieku kontrole, kā arī tiesībaizsardzības iestādes rīkoties un piemērot reālus sodus bezatbildīgiem suņu saimniekiem, lai novērstu atkārtotus pārkāpumus. LVB ieskatā pašvaldībām nekavējoties jāmaina savi uzskati par suņu klaiņošanu arī tāpēc, ka likums turpmāk neatļaus suņus turēt pie ķēdēm un tas varētu veicināt suņu klaiņošanu. Daļa suņu īpašnieku neizprot, ka minētā norma attieksies tikai uz jaundzimušajiem suņiem, jau tagad bailēs no soda “trenē” suni dzīvot bez ķēdes, palaižot brīvsolī. Nepieskatīti suņi ne tikai nogalina lauksaimniecības dzīvniekus un nodara ekonomiskos zaudējumus lauksaimniekiem, bet arī kļūst par ceļu satiksmes negadījumu upuriem, nereti paši būdami to izraisītāji. Tāpēc ir absurdi turpināt uzskatīt dzīvnieku klaiņošanu galvenokārt par labturības pārkāpumu,. Vienmēr, kad klaiņojošs suns nonāk patversmē, par to ir jābūt informētai policijai un suņa īpašniekam būtu jāsaņem sods. Taču daudzās pašvaldībās joprojām darbojas vēsturiski iedibināta kārtība, ka policija netiek iesaistīta un pret “ziedojumu” suns tiek atdots un jau atkal var turpināt klaiņot – dažkārt pat gadiem ilgi. Patversmes, kas saņem pašvaldības finansējumu, nav ieinteresētas šo ciklu pārtraukt. Daudzās pašvaldībās suņu reģistrācija netiek kontrolēta, aizbildinoties ar laika trūkumu un citām prioritātēm. Te vietā uzdot jautājumu, vai tiešām pašvaldības iedzīvotāju drošība ir tik mazvērtīga. Nenodrošinot preventīvu kontroli, pašvaldības tērē milzīgus nodokļu maksātāju līdzekļus iepirkumiem, lai šos suņus ķertu un izmitinātu patversmēs. Tāpēc aizbildināšanās par līdzekļu trūkumu suņu īpašnieku atbildības veicināšanai ir absurda.