Mēnesis: 2023. gada jūlijs
Latvijā ir sācies Āfrikas cūku mēra otrais vilnis
Latvijā ir sācies Āfrikas cūku mēra otrais vilnis. Arvien vairāk saimniecībās tiek konstatēti inficēšanās gadījumi.
Tāpēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), BIOR un Latvijas Veterinārārstu biedrība, ņemot vērā pērnā gada pozitīvo pieredzi, ar sociālo tīklu palīdzību informē un aicina nezaudēt modrību, lai novērstu Āfrikas cūku mēra draudus un slimības tālāku izplatību.
Dzīvnieku reģistrācijas sistēma pirmajā darbības gadā pierādījusi savu efektivitāti
Pirms gada ieviestā suņu reģistrācijas sistēma, kas nosaka, ka vienlaikus ar mikročipēšanu veterinārārstam ir pienākums suni reģistrēt Lauksaimniecības datu centra (LDC) reģistrā, ir pierādījusi savu efektivitāti. Pateicoties šai kārtībai, pazuduši dzīvnieki var ātrāk atgriezties mājās, jo ir ievērojami samazinājies tādu dzīvnieku īpatsvars, kuri gan ir apzīmēti ar mikročipu, bet tas nav reģistrēts datu bāzē un dzīvnieka pazušanas gadījumā nav iespējams atrast viņa saimnieku.
Pērn jūlijā spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” pilnībā izslēdz situācijas, kad suns tiek apzīmēts ar mikročipu, bet tas netiek reģistrēts LDC datubāzē. Iepriekš reģistrācija bija dzīvnieka īpašnieka atbildība un nereti veterinārārstiem nācās konstatēt, ka dzīvniekam mikročips gan ir, bet tas nav reģistrēts sistēmā un dzīvnieka pazušanas gadījumā trūkst informācijas par dzīvnieka saimnieku. Tāpēc dzīvnieki biežāk nonāca patversmēs un tajās arī palika. Obligātā mikročipa reģistrācija šādas situācijas novērš, jo pēc mikročipa nolasīšanas veterinārārsts var nekavējoties sazināties ar datubāzē reģistrēto dzīvnieka īpašnieku un suns iespējami ātri var atgriezties mājās.
Jau 2022. gadā veterinārārsti piereģistrēja LDC vairāk nekā 29 tūkstošus suņu. Jaunā sistēma izrādījusies vērtīga arī kaķu īpašniekiem. Lai gan kaķu reģistrācija nav obligāta, 2022. gadā sasniegts rekordliels reģistrēto kaķu skaits – vairāk par 6100 reģistrētiem kaķiem, kas ir divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš kopš 2012. gada, kad tika uzsākta brīvprātīga mīļdzīvnieku bezmaksas reģistrācija. Tādu kaķu īpatsvars, kuri ir mikročipēti, bet LDC nav reģistrēti, ir būtiski mazinājies..
Sakārtotā reģistrācijas sistēma ļauj arī pašvaldībām racionālāk izmantot nodokļu maksātāju naudu, jo patversmēs nonāk mazāk dzīvnieku, bet ja nonāk, tad uzturas tajās īsāku laiku. Pērn visās 26 reģistrētajās Latvijas dzīvnieku patversmēs no jauna reģistrēti 505 dzīvnieki, tātad vidēji – tikai 1,6 suņi mēnesī. Turklāt sakārtota datubāze ir arī resurss pašvaldībām, kas būtu jāizmanto, lai veicinātu dzīvnieku īpašnieku atbildību, dzīvnieku labturību, novērstu klaiņošanas, – proti, pildītu pienākumus, ko pašvaldībām uzliek normatīvie akti.
Latvijā ieviestā sistēma, kad sertificēts veterinārārsts uzreiz pēc dzīvnieka mikročipēšanas reģistrē dzīvnieku vienotajā datubāzē, atzīta par efektīvāko mīļdzīvnieku identifikācijas, reģistrācijas un līdz ar to uzskaites un izsekojamības sistēmu Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar tām valstīm, kur reģistrācija atstāta paša īpašnieka vai kādu citu organizāciju ziņā. Šāds vērtējums pausts jaunākajā Eiropas Parlamenta Komisijas dzīvnieku labturības un aizsardzības apakškomisijas ziņojumā (Intergroup on the Welfare and Conservation of Animals (European Parliament’s Intergroup).
LVB Izglītības komisijas ieteikumi par grozījumiem MK noteikumos Nr.25 “Prasības veterinārmedicīnas prakses sertifikāta izsniegšanai”
2023.gada 11.maijā notika IK sēde attālinātā formātā un tajā piedalījās Signe Gorbāne, Līga Kovaļčuka, Linda Kalniņa, Biruta Birkenšteina un Gundega Mičule.
Attiecībā par plānotajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 25, komisija vienojās par sekojošiem ieteikumiem un iebildumiem:
- Mūsu galvenā pretenzija ir par strikto nosacījumu (4.1. punkts – katru 12 mēnešu periodā no sertifikāta piešķiršanas dienas iegūt 30 kvalifikācijas punktus saskaņā ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtējumu (2.¹ pielikums)), ka kvalifikācijas punkti tiek skaitīti atsevišķi par katru kalendāro gadu (vai diviem gadiem), nevis visu 5 gadu periodā. Kā piemēri tika minēti tie gadījumi, kad tas nebūtu iespējams (BKA, īslaicīgs darbs ārzemēs, attiecīgu apmācību kursu trūkums, starptautiskā pieredze u.tml.), kā arī radītu lielu administratīvo slogu LVB administrācijai. IK secināja, ka LVB būtu jāveicina, lai veterinārārsti regulāri (katru gadu) ceļ kvalifikāciju, bet MK noteikumos būtu jāieraksta tikai kopējais iegūstamo punktu skaits 5 gados, attiecīgi precizējot 4. un 4.¹ punktus.
- Par 4.² punktu – sertificēta persona, kas ieguvusi un uztur Eiropas vai Amerikas specializētās veterinārās koledžas diplomāta statusu, ir atbrīvota no ikgadējās kvalifikācijas punktu iegūšanas, kamēr tai ir aktīvs diplomāta statuss – nav iebildumu pret pašu principu, bet būtu labi noteikumu tekstā paskaidrot, kas tiek domāts ar Eiropas un Amerikas specializētās veterinārās koledžas diplomāta statusu (paskaidrojums ir sniegts tikai Noteikumu anotācijā).
- Pielikuma 7. punkts – iesaiste vai līdzdalība zinātniskā projekta īstenošanā – prasītos precizēt laika periodu, kurā var iegūt šos 10 punktus (ir gan dažu mēnešu ilgi projekti, gan vairāku gadu ilgi projekti ar vairāku cilvēku iesaistīšanos).
- Pielikuma 8. punkts – sagatavots referāts, lekcija, prezentācija, ziņojums u.c. veterinārmedicīnas jomā “Vienas veselības principa” ietvaros – kāpēc tiek ņemtas vērā tikai tās lekcijas, kas ir par šo tēmu un kāpēc nevar iegūt punktus par citām praktiskām veterinārmedicīnas tēmām? Bez tam IK iesaka papildināt šo punktu ar praktisko gadījumu prezentāciju VIC organizētajos vebināros “Klīnisko gadījumu pēcpusdiena” (varbūtēji 2 punkti).
- Pielikuma 9. punkts – sagatavota un publicēta grāmata veterinārmedicīnas jomā (par 1 grāmatu) – mūsu piedāvājums ir izvērtēt ieguldīto darbu un laiku, rakstot grāmatu un attiecīgi paplašināt punktu diapozonu no 30 līdz 100 punktiem.
- Pielikuma 10. punkts – doktora grāda iegūšana veterinārmedicīnā – par šo IK piedāvā piešķirt vismaz 50 punktus.
Bez tam IK aicina LVB pilnveidot sertificēto veterinārārstu datu bāzi, lai tajā tiktu fiksēts ne tikai iegūto kvalifikācijas punktu skaits, bet arī norādīts konkrēti, par ko tie ir iegūti. Tas atrisinātu pārpratumus un domstarpības attiecībā uz punktu skaitīšanu un iztrūkumu gan LVB administrācijai, gan praktizējošam veterinārārstam.
Deg, sēru svece deg,
Kaut mūžs vēl neizdzīvots…
(A. Apškrūma)
Dziļās skumjās paziņojam, ka mūzībā aizgājusi – LLA VF 1983. gada absolvente Silvija Rasa (Henzele) dzimusi 1960. gadā.
Atvadīšanās trešdien, 5. jūlijā plkst. 11:00 (no apbedīšanas biroja Tāle, Tukumā).
Pārtikas un veterinārā dienesta Rietumpierīgas pārvalde
