Vai pēc astoņiem gadiem dzīvosim un domāsim zaļi?
Mēs katrs zinam, ka EK un visas ES dalībvalstis ir apņēmušāslīdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šā emisiju mērķrādītāja sasniegšana nākamajā desmitgadē ir svarīgs priekšnosacījums tam, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un Eiropas zaļais kurss no ieceres pārtaptu par realitāti. Šīe nosacījumu skars ikvienu nozari un ikvienu ES iedzīvotāju. Neizpaliks arī lauksaimnieki un lopkopji.
Dažādi pētniecības avoti saka, ka tiešās mājlopu emisijas veido aptuveni 70% no lauksaimniecības nozares siltumnīcefekta gāzes emisijām un 11% no visam siltumnīcefekta gāzes emisijām. Tas mājlopus padara par trešās nozares lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju avotu pēc enerģētikas un transporta. Mājlopi ir galvenais metāna (CH 4 ) un slāpekļa oksīda (N 2 O) avots . No visiem mājlopiem galvenais gāzes emisijas avots ir atgremotāji( gaļas liellopi, piena govis, aitas u.c.). Zinātniskajos pētījumos ir secināts, ka 7–10% no atgremotājiem uzņemtās enerģijas tiek zaudēta zarnās fermentācijas procesā, lai gan pēc barības veida liellopiem tas var būt tuvāk 4%. Citi zālēdāji, kā piemēram zirgi, uzņem rupjo barību un tiem nav priekškuņģi,bet barības fermentācijas procesi notiek resnajās zarnās, kā rezultātā rodas pietiekama deva metāna gazes. Tomēr šo dzīvnieku daudzums skaitliskā ziņā nerada tik daudz gāzes emisijas kā atgremotāji. Visniecīgāko ietekmi gāzu emisijā rada cūkas un putni.
2021.gada žurnālā “Latvijas Lopkopis” nr.10 veterinārārste un LLKC Lopkopības konsultante Laila Plīta apraksta Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku pētījumus un atklājumus par iespējām samazināt metāna emisiju daudzumu slaucamajām govīm. Pētījuma apraksts ir pietiekami interesants un ieviešanas vērts. Jo barība ir viens no galvenajiem gāzes emisiju avotiem mājlopiem.
Ir 4 galvenie veidi siltumnīcefekta gāzes emisiju samazināšanai mājlopiem:
- lopbarības izvēle
- bioloģiskās sistēmas
- mājlopu skaita ierobežošana
- kūtsmēslu apsaimniekošana
Mājlopu skaita samazināšana, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzes emisijas, būtu pretrunā ar lopkopības nozares mērķiem. Lopkopība ir viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm laukos, dodot arī pietiekami lielu pienesumu kopējai valsts tautsaimniecībai. Tāpēc ir svarīgi, lai jebkura metodoloģija, kas rada zemākas emisijas palielinātu produktivitāti. Tādēļ dzīvnieku skaita samazināšana nebūtu tā virzība uz ko mērķē lauksaimniecības zinātnieki.
Šobrīd galvenais izpētes avots ir dzīvnieku uzņemtā barība, ko arī apliecina zviedru zinātnieku pētījuma apraksts žurnālā “Latvijas Lopkopis”. Uzlabota lopbarības kvalitāte ar mazāku šķiedrvielu daudzumu un labākiem šķīstošiem ogļhidrātiem ir galvenais izpētes avots pasaules zinātniekiem. Celuloze un hemiceluloze, kas ir strukturālas šķiedras, rūgst lēnāk nekā nestrukturālie ogļhidrāti un dod vairāk metāna uz vienu sagremotās barības vienību.
Metāna emisijas parasti ir mazākas, ja uzturā ir vairāk lopbarības pākšaugu, tāpēc ka ir mazāks šķiedrvielu saturs (ātrāks sagremošanas ātrums). Tā kā uzlabota diēta paātrina dzīvnieku augšanu , tas samazina metāna efektu, samazinot siltumnīcefekta gāzu intensitāti dzīvnieku izcelsmes produktos. Līdzīgi kā ar zviedru zinātnieku pētījumā , salīdzinot auzu un miežu lietošana uzturā. Šādi pētījumi nepieciešami arī par ganību kultūru uzlabošanu.
Kādā Austrālijas lauksaimniecībai veltītā globālā tīmekļa vietnē izlasījumi par pētījumiem bioloģisko instrumentu ( mikrobu un vīrusu) iespējamo pielietojumu metāna rašanās mazināšanai. Tiek veikti laboratoriski pētījumi, lai radītu vīrusus un mikrobus, kas atgremotāju spureklī radušos metānu spētu sadalīt citās vielās, neradot nelabvēlīgu gāzu emisiju. Taču šāda metožu pielietošana viennozīmīgi nav un nebūs finansiāli lēta.
Esmu to vidū, kuri uzskata, ka pirms ko aizliedzam vai noliedzam ir nepieciešami dziļi un pamatoti pētījumi, vai nepastāv citas metodes kā neiznīcinot vai nemazinot rentabilitāti, panākt situācijas uzlabošanos un sasniegt nospraustos mērķus.
Valdis Šmēliņš
LVB valdes priekšsēdētājs