Skip to content Skip to left sidebar Skip to right sidebar Skip to footer

Jaunumi

Ikgadējā LVB Veterināro asistentu diena sekmīgi pavadīta!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) sadarbībā ar Smiltenes tehnikumu šī gada 19. martā Smiltenes tehnikuma lielajā aktu zālē nu jau trešo gadu pēc kārtas aicināja veterināros asistentus, tehnikuma audzēkņus un veterinārārstus uz Veterināro asistentu dienas pasākumu, kurā, līdzīgi kā pagājušajā gadā, piedalījās ap 200 dalībnieku.

Smiltenes tehnikuma direktoram Rolandam Aģim un LVB prezidentam-valdes priekšsēdētājam profesoram Ilmāram Dūrītim atklājot pasākumu, izzinošām lekcijām un tēmām bagātā diena varēja sākties.

Semināra dalībniekiem bija iespēja uzzināt par kļūdām, ko pieļaujam, turot un ārstējot eksotiskos dzīvniekus, par to, kā rīkoties ar agresīvu un bailīgu dzīvnieku, kā notiek dzīvnieka “dermatoloģiskā apkope” un dzīvnieku rentgenoloģiskā izmeklēšana un ko tad veterinārārsts (ne)gaida no veterinārārsta asistenta ķirurģiskas manipulācijas laikā.

Paldies visiem pasākuma dalībniekiem un lektoriem – veterinārārstiem Ingai Birnei,

Jevgēnijai Ostrogai, Jevgēnijai Kondratjevai, Olgai Ponomarjovai un Konstantīnam Krivoguzovam.

Kā katru gadu, arī šogad smiltenieši bija sagatavojuši kādu pārsteigumu. Šoreiz tas bija Smiltenes tehnikuma Veterinārmedicīnas nodaļas un Kelces (Polija) Veterinārā tehnikuma audzēkņu projektā veidoto īsfilmu prezentēšana “Diena veterinārārsta dzīvē”. Lai tikpat radoši arī turpmāk!

Paldies Smiltenes tehnikumam un direktoram Rolandam Aģim par laipno uzņemšanu, ērto un skaisto vidi pasākuma norisei, par atbalstu it visā. Paldies ēdinātājiem, kuri visas dienas garumā rūpējās par pasākuma dalībnieku ēdināšanu.

Īpaša pateicība pasākuma idejas autorei un patronesei veterinārārstei Ingai Birnei par ieguldījumu pasākuma realizācijā visā tā gaitā, kā arī Smiltenes tehnikuma veterināro priekšmetu skolotājai veterinārārstei Birutai Birkenšteinai par nesavtīgo ieguldījumu pasākuma organizēšanā un sekmīgā norisē.

Pasākumu atbalstīja AS “Dimedium Latvija”. “Dimedium” ir veterināro zāļu, dzīvnieku un mājdzīvnieku preču vairumtirgotājs visā Baltijā. Uzņēmums vairāk nekā ceturtdaļgadsimta garumā ir veicinājis Latvijas lauksaimniecības un veterinārmedicīnas attīstību. “Dimedium” piedāvā saviem klientiem plašu, pārdomātu produktu klāstu, kas aptver visas nozares vajadzības: kvalitatīvas veterinārās zāles un vakcīnas, barību un barības piedevas, pilnpiena aizstājējus, veselības un higiēnas preces, aprīkojumu, instrumentus un programmatūru. Lai uzzinātu vairāk par AS “Dimedium Latvija”, lūdzu, apmeklējiet vietni: https://www.dimedium.lv/  

Paldies Jums, un uz tikšanos nākamgad LVB Asistentu dienā Smiltenē!

LVB aicina risināt jautājumu par mīļdzīvnieku piederību saimnieka nāves gadījumā

Latvijas Veterinārārstu biedrība vērsusies Tieslietu ministrijā un Zvērinātu notāru padomē, aktualizējot jautājumu par to, kas notiek ar mīļdzīvniekiem viņu īpašnieku nāves gadījumā. Pašlaik normatīvie akti šādas situācijas neregulē, radot risku, ka tiks apdraudētas dzīvnieka labturības intereses, ko nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums. 

LVB ieskatā valstī ir jānosaka kārtība par mīļdzīvnieku mantošanu, tai skaitā notāriem būtu jāuzliek pienākums pārbaudīt ziņas Lauku atbalsta dienesta dzīvnieku reģistrā, vai mantojuma atstājējam ir piederējis mīļdzīvnieks. Arī mantiniekiem, kuri manto mirušā īpašumus, būtu pienākums mantot un uzņemties rūpes arī par dzīvnieku, vēlāk jau lemjot par dzīvnieka paturēšanu vai atsavināšanu.

Pēc Lauksaimniecības atbalsta dienesta reģistrā esošām ziņām 6018 suņi un 174 kaķi Latvijā pašlaik “pieder” mirušām personām, kas nozīmē to, ka visu šo mīļdzīvnieku labturības intereses ir apdraudētas. Pazušanas gadījumā dzīvnieki, kuriem nav zināms īpašnieks, nevar atgriezties mājās, tie tiek pakļauti stresam un infekcijām patversmēs. Kopā 650 dzīvnieki tikuši reģistrēti patversmēs, jo to īpašnieki ir miruši. Dzīvnieki varētu tajās nenonākt, ja mantošanas jautājums būtu sakārtots.

Vēstulē norādīts, ka notāriem, kuri kārto mirušās personas īpašuma lietas, pašlaik nav pienākuma pārliecināties, vai mirušajam ir piederējis mājdzīvnieks, kura tiesības uz labturību, veselību un drošību līdz ar īpašnieka nāvi var būt apdraudētas. Notariāta likums pašlaik notāriem uzliek par pienākumu pārliecināties par mirušās personas mantu Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā, minēts LVB vēstulē. Lai gan valsts rīcībā šādi dati ir, notāriem nav pienākuma mantojuma lietu ietvaros pārbaudīt ziņas par personai piederošiem mājas (istabas) dzīvniekiem, lai gan pēc būtības un atbilstoši MK noteikumiem mīļdzīvniekiem būtu jābūt iekļautiem mantojuma sarakstā.

“Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu attiecībā uz katru dzīvnieku ir jāievēro labturības prasības un tas jāaizsargā, jo katrs dzīvnieks pats par sevi ir vērtība. Dzīvnieka īpašnieka nāves gadījumā LAD dzīvnieku reģistrs var kļūt bezjēdzīgs un nepildīt savu funkciju – nodrošināt, ka dzīvnieka īpašnieks ir identificējams un ar viņu var sazināties. Piemēram, situācijā, ja dzīvnieks pazūd, nebūs iespējams atrast dzīvnieka faktisko turētāju vai īpašnieku, izmantojot mikročipa numuru un LAD dzīvnieku reģistra datus, un dzīvnieks tiks nogādāts patversmē vai to var piesavināties atradējs,” problēmas būtību skaidro LVB priekšsēdētājs prof. Ilmārs Dūrītis.

Tāpat valstī nav noteikta kārtība un dokumenti, uz kuru pamata veterinārārsts vai LAD varētu veikt izmaiņas ziņās par dzīvnieka īpašnieku gadījumos, kad dzīvnieka īpašnieks ir miris. Nav arī noteikts, uz kāda pamata trešā persona var prasīt tikt reģistrēta kā dzīvnieka īpašnieks, ja iepriekšējais īpašnieks ir miris.  Pašlaik mājas (istabas) dzīvnieki tiek iekļauti mantojuma sarakstā tikai pēc potenciālo mantinieku pieprasījuma, bet mantinieki par to nereti nav informēti un bieži vien pat neiedomājas.

“Lai gan ir cilvēks, kurš ir uzņēmies rūpes par dzīvnieku, ja šāds mirušai personai juridiski piederošs dzīvnieks nonāk patversmē, patversme to neatdod faktiskajam turētājam vai īpašniekam, jo viņš formāli nav īpašnieks. Dzīvnieks tiks uzturēts patversmē 14 dienas par pašvaldības līdzekļiem, lai pēc tam kā bezsaimnieka dzīvnieku, uz kuru it kā neviens nav pieteicies, nodotu “adopcijā”, papildus pieprasot par to samaksu vai ziedojumu. Dzīvnieku stresam pakļāvusi jau saimnieka nāve, bet papildus emocionālam diskomfortam un infekciju riskam to pakļauj vēl arī nonākšana patversmē. Šo problēmu varētu atrisināt, uzliekot par pienākumu notāriem mantojuma lietas ietvaros pārbaudīt valsts rīcībā jau esošu informāciju.

Latvijas Veterinārārstu biedrība vēstulē arī izteikusi gatavību sadarboties ar Tieslietu ministriju, lai rastu piemērotāko risinājumu dzīvnieku labturības interesēs.

LVB kopsapulce – konference ”Veterinārās zāles un pakalpojumi”

2025. gada 11. aprīlī Latvijas Veterinārārstu biedrība rīko kopsapulci – konferenci “Veterinārās zāles un pakalpojumi”.

Norises vieta: Jelgavas pils Aula, Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001.

Dalība kopsapulcē bez maksas.

Konference norisināsies plenārsēdes un paneļdiskusijas veidā.

Dienas kārtība šeit.

Reģistrācija kopsapulcei – konferencei līdz 04.04.2025. šeit. 

Izstāde no plkst. 9:00 līdz 18:00.

Informācija par Rietumnīlas drudzi zirgiem

Eiropā un citviet pasaulē novēro paaugstinātu saslimstību ar Rietumnīlas drudzi zirgiem. Slimība tiek pārnēsāta ar odiem (ieskaitot C modestus, kuri ir sastopami Latvijā) un galvenais vīrusa rezervuārs dabā ir savvaļas putni.

Latvijas Veterinārārstu biedrība atgādina – lai pasargātu novietnes no saslimšanas, ir stingri jāievēro biodrošības pasākumi. Rietumnīlas drudža ierobežošanai būtiska nozīme ir profilaksei. Ir pieejamas vakcīnas zirgiem Rietumnīlas drudža profilaksei. Slimības izplatības teritorijās zirgu profilaktiskā vakcinācija tiek uzskatīta par visefektīvāko profilakses pasākumu. Jāpievērš vērību zirgu vakcinācijai, kuri piedalās Starptautiskajās sacendībās gan Eiropas, gan ārpus Eiropas valstīs.

Plašāku informāciju par Rietumnīlas drudzi lasiet ŠEIT

Nepieskatīti mīļdzīvnieki arī pilsētās var kļūt par lapsu upuriem

Nepieskatīti kaķi, īpaši vecāki un vājāki dzīvnieki, kaķēni un pat kucēni arī pilsētvidē var kļūt par vieglu medījumu lapsām un citiem savvaļas plēsējiem, kas barības meklējumos arvien biežāk sastopami ne tikai to dabiskajā dzīves vidē, bet arī pilsētās. Tāpēc veterinārārsti atgādina – visvairāk apdraudēti  veci un vārgāki kaķi, kuriem lapsas uzbrukuma gadījumā nebūs spēka aizstāvēties, tāpēc šādus dzīvniekus vienus ārā laist nevajadzētu.

“Sociālajos tīklos regulāri parādās video ar Rīgas apkaimēs un pat pilsētas centrā klīstošiem savvaļas dzīvniekiem, tostarp lapsām, kas ir lieliskas mednieces un ziemas noslēgumā, tuvojoties mazuļu dzimšanas laikam, aktīvi meklē barību. Turklāt lapsas arī lieliski kāpj kokos, tāpēc pat tur kaķi var panākt,” atgādina Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.

Lapsa savu medījumu parasti ātri aiznes uz savu mītni, kur tas tiek apēsts. Tāpēc īpašnieki dažkārt pat neuzzina par sava kaķa nāvi plēsēja nagos. Lai pasargātu savu dzīvnieku, kaķi nepieskatītu ārā laist nevajadzētu.

LVB atgādina, ka kaķim, kuru laiž ārā, ir jābūt reģistrētam mikročipam, sterilizētam un vakcinētam pret trakumsērgu.

Workplace Coaching Voucher Programme


In 2024, with a grant from the Zoetis Foundation, FVE supported 19 veterinary workplaces with coaching vouchers across Europe. We are really pleased to announce that the 2024 edition was a great success, with major improvements in communication and team cohesion within veterinary teams (see poster and full report in attachment).

Given this success, we will continue the Workplace Coaching Voucher Programme in 2025, with a few updates:

  • There will be two application periods: January–June and July–December.
  • 25% of the vouchers will be allocated to non-clinical workplaces, unless the quota is not reached.

We would greatly appreciate your help in spreading the word to veterinary teams who could benefit from this opportunity. You’ll find a flyer in the attached files to help you spread the information. Don’t hesitate to share this in your network as well from our social media accounts (Linkedin post here)!


Moreover, we are currently seeking to extend our coaches network as well as adding valuable resources on veterinarian mental wellbeing, diversity, equity, and inclusiveness. Don’t hesitate to share any contact information or resources that could be useful for our VetJoy initiatives.

Poster Workplace Coaching Voucher Programme

Voucher Guide Workplaces 2025

Workplace Coaching Programme – Annual Report 2024

LVB Veterināro asistentu diena

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina ikvienu interesentu uz LVB Veterināro asistentu dienu.

Norises datums: Trešdiena, 2025. gada 19. marts

Norises vieta: Lielā aktu zāle, Smiltenes tehnikums, Kalnamuižas iela 10, Smiltene

Pasākuma sākums: plkst. 10:00

Dalības maksa 45 EUR

Dalības maksa Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV mācībspēkiem / neklātienes audzēkņiem 30 EUR (tikai lekcijas)

Dalības maksa Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV klātienes audzēkņiem bez maksas (tikai lekcijas)

Dienas kārtība:

09:30-10:00 Reģistrācija un rīta kafija.
10:00-10:10 Pasākuma atklāšana – Rolands Aģis, Smiltenes tehnikuma direktors, Ilmārs Dūrītis, Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents – valdes priekšsēdētājs.
10:10-11:10 Kļūdas, kuras pieļaujam, turot un ārstējot eksotisko dzīvnieku. Lektore – veterinārārste Inga Birne.
11:10-12:10 Darbs ar agresīvu un bailīgu dzīvnieku. Lektore – veterinārārste Jevgēnija Ostroga.
12:10-12:30 Pārtraukums.
12:30-13:30 Dzīvnieka “dermatoloģiskā apkope”. Lektore – veterinārārste Jevgēnija Kondratjeva.
13:30-14:30 Pusdienu pārtraukums.

14:30-14:50 Smiltenes tehnikuma Veterinārmedicīnas nodaļas un Kielces (Polija) Veterinārā tehnikuma audzēkņu projekta ietvaros veidoto īsfilmu prezentēšana “Diena veterinārārsta dzīvē”.
14:50-15:50 Dzīvnieku rentgenoloģiskā izmeklēšana. Lektore – veterinārārste Olga Ponomarjova.
15:50-16:50 Ko veterinārārsts (ne)gaida no veterinārārsta asistenta ķirurģiskas manipulācijas laikā. Lektors – veterinārārsts Konstantīns Krivoguzovs.

* Lekciju tēmas var tikt precizētas.

Pieteikšanās ŠEIT līdz 14.03.2025.   

Pasākumu atbalsta:

                                        

Drošības pasākumi, kas ir jāievēro, lai samazinātu dzīvnieku saslimšanas risku ar infekciozo katarālo drudzi (zilās mēles slimību)

Šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis (zilās mēles slimība), Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija. Zilās mēles slimība ir nelipīga, asinssūcēju kukaiņu (miģeļu) pārnēsāta lauksaimniecības un savvaļas atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība. Ar to var saslimt liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki – brieži, antilopes, bifeļi u.c. Zilās mēles slimība neietekmē cilvēku veselību un pārtikas nekaitīgumu.

Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests aicina liellopu, aitu, kazu u.c. atgremotājdzīvnieku turētājus ievērot zemāk minētos profilaktiskos pasākumus, lai samazinātu dzīvnieku saslimšanas risku ar zilās mēles slimību:

–              ievērot bioloģiskās drošības pasākumus novietnē;

–              veikt visu iepirkto atgremotājdzīvnieku izolēšanu (30 dienas) pirms to pievienošanas ganāmpulka dzīvniekiem;

Tiklīdz diennakts vidējā temperatūra būs virs +10 grādiem pēc Celsija:

–              izmitināt dzīvniekus būvēs (ja tādas ir), kas ierobežo miģeļu piekļūšanu dzīvniekiem – tas ir īpaši svarīgi rītausmā un vakara krēslā pēc saulrieta, kas ir visaktīvākie miģeļu barošanās laiki (siltās sezonas laikā, kad šie kukaiņi ir aktīvi);

–              laižot ganībās, veikt dzīvnieku apstrādi ar insekticīdiem vai repelentiem.

Papildus informējam, ka miģeles var vairoties ūdens tilpēs un stāvošos ūdeņos, tādejādi, ja ir iespējams, izvairīties turēt dzīvniekus stāvoša ūdens tuvumā.

Ja dzīvnieku īpašniekam rodas aizdomas, ka atgremotājdzīvnieks ir inficējies ar zilās mēles slimības vīrusu, vai ir konstatētas slimībai raksturīgās pazīmes, aicinām nekavējoties sazināties ar novietni apkalpojošo praktizējošo veterinārārstu.

Plašāka informācija par zilās mēles slimību pieejama ŠEIT.

Mutes un nagu sērgas uzliesmojums Vācijā

Informējam, ka š.g. 10. janvārī Vācijas Brandenburgas federālās zemes Märkiš – Oderlande novadā netālu no Berlīnes pilsētas 14 ūdens bifeļu novietnē tika konstatēta mutes un nagu sērga (O serotips). Vācijas kompetentā iestāde veica visus sākotnēji nepieciešamos slimību kontroles pasākumus, lai ierobežotu slimības turpmāku izplatīšanos (inficētajā novietnē ir nogalināti un likvidēti visi uzņēmīgie dzīvnieki, un veikta novietnes un teritorijas sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, noteiktas aizsardzības un uzraudzības zonas, tiek veikta uzņēmīgo dzīvnieku klīniskā un laboratoriskā izmeklēšana inficētajās teritorijās, tiek iegūta informācija par iespējami inficētu produktu pārvietošanu un kontaktnovietņu dzīvnieku izmeklēšana un nogalināšana). 

Kopš š.g. 11. janvāra visā Brandenburgas federālās zemes teritorijā bija noteikts 72 stundu ilgs visu uzņēmīgo dzīvnieku un to reproduktīvo produktu pārvietošanas aizliegums no izcelsmes novietnes. Plānots, ka šis pasākums tiks pagarināts līdz vienai nedēļai. Patreiz, pēc Vācijas kompetentās iestādes sniegtās informācijas, nav konstatēti turpmāki mutes un nagu sērgas gadījumi.

Mutes un nagu sērga ir ļoti lipīga vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas izraisa saslimšanu savvaļas un mājas pārnadžiem (govīm, aitām, kazām, cūkām (ieskaitot meža cūkām), briežiem, stirnām u.c.. Par aizdomām uz dzīvnieku saslimšanu ar mutes un nagu sērgu ir obligāti ziņojama Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Informācija par slimības klīniskajām pazīmēm: https://www.pvd.gov.lv/lv/mutes-un-nagu-serga

Informācija par Eiropas Komisijas Lēmumu: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2025/87/oj

Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības – eksāmens

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2025. gada 20. februārī plkst. 9:30 attālināti Zoom platformā organizē Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības-eksāmenu.
Visiem interesentiem lūdzam līdz 17. februārim iesūtīt uz lvb@lvb.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu – https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/ , klāt pievienojot izglītības dokumenta kopiju un, ja nepieciešams (ja diplomā norādītais uzvārds atšķiras no tagadējā), arī dokumenta kopiju, kas apliecina uzvārdu maiņu.

PHP Code Snippets Powered By : XYZScripts.com