Jaunumi

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevuma VETERINĀRAIS ŽURNĀLS ziemas numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības izdevumu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.

Informējam par Latvijas Veterinārārstu biedrības biroja darba laiku decembrī:

• 22.12.2025. strādājam klātienē no 9:00 līdz 16:00;
• 23.12.2025. strādājam klātienē no 9:00 līdz 15:00;
• 29.12.2025. strādājam attālināti no 9:00 līdz 16:00;
• 30.12.2025. strādājam attālināti no 9:00 līdz 15:00.

02.01.2026. brīvdiena, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 33 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” 1. punktu, ar kuru noteikts pārcelt darba dienu no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 2026. gada 17. janvāri.

Lūdzam aizpildīt FVE (Eiropas Veterinārārstu federācijas) aptauju, ar kuras palīdzību plānots novērtēt veterinārmedicīnas nozari visā Eiropā, sākot no darba apstākļiem un labklājību līdz karjeras tendencēm un nākotnes izaicinājumiem.

Lai nodrošinātu ticamus un statistiski jēgpilnus rezultātus, nepieciešama aktīva veterinārārstu līdzdalība katrā valstī. Jo vairāk atbildes tiks saņemtas, jo ​​pilnvērtīgāki būs dati, lai sadarbotos ar politikas veidotājiem, iestādēm un ieinteresētajām personām. Šīs ceturtās aptaujas panākumi ir atkarīgi no Jūsu atbalsta, jo katra atbilde ir svarīga. Aptaujas aizpildīšanai nepieciešamas 10-15 minūtes.

Aptaujas valodu variet izvēlēties sev vēlamo, tostarp latviešu valodu.

Aptauju variet aizpildīt ŠEIT.

Trīs iepriekšējās aptaujas ir sniegušas nenovērtējamu ieskatu ne tikai Eiropas līmenī, bet arī valstu līmenī, ļaujot valstīm salīdzināt savu situāciju ar citām un palīdzot FVE un tās biedriem noteikt prioritātes darbībām, lai profesija būtu noturīga un nākotnes prasībām atbilstoša.

Iepriekšējo aptauju ziņojumi pieejami zemāk norādītajās saitēs:

• 2015. gads;
• 2018. gads;
• 2023. gads.

Paldies, ka palīdziet veidot veterinārārsta profesijas nākotni Eiropā!

Informējam, ka saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 405 “Noteikumi par darbībām ar narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm veterinārmedicīniskās prakses iestādēs”, kas stājās spēkā 2025. gada 4. decembrī, veterinārmedicīniskās prakses iestādēm (prakses iestādes) turpmāk katru gadu līdz kārtējā gada 30. janvārim Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) elektroniski jāiesniedz informācija parII vai III saraksta zāļu izlietojumu iepriekšējā gadā.

Saskaņā ar jauno kārtību prakses iestādēm līdz 2026. gada 30. janvārim jāiesniedz PVD informāciju par 2025. gadā  izlietotajām II vai III saraksta zālēm.

Attiecīgajām prakses iestādēm uz e-pasta adresi decembra vidū PVD nosūtīs pārskata veidlapu, kurā jānorāda kopējais 2025. gadā izlietotais II un III saraksta veterināro zāļu un cilvēkiem paredzēto zāļu daudzums.

Pārskata veidlapas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība:

1. veidlapa jāaizpilda elektroniski, norādot visu nepieciešamo informāciju;
2. aizpildīta veidlapa prakses iestādes atbildīgajam veterinārārstam par narkotiskajām un psihotropajām zālēm sākot no 2026. gada 1. janvāra jānosūta uz vet.statistika@pvd.gov.lv līdz 2026. gada 30. janvārim (pēdējais saņemšanas datums PVD).

Gadījumā, ja 2025. gadā:

• prakses iestāde nav veikusi darbības ar II vai III saraksta zālēm, tai jāinformē PVD, nosūtot paziņojumu uz e-pastu: vet.statistika@pvd.gov.lv, norādot, ka attiecīgās darbības nav veiktas,
• prakses iestādei anulētas tiesības darbībai ar II vai III saraksta zālēm, tai jāaizpilda veidlapa par tiesību pastāvēšanas laikā lietotajām II vai III saraksta zālēm un sākot no 2025. gada decembra jānosūta uz vet.statistika@pvd.gov.lv  līdz 2026. gada 30. janvārim (pēdējais saņemšanas datums PVD).

Par narkotisko un psihotropo zāļu izlietojuma pārskatu iesniegšanas kārtību par  2026. gadu un turpmāk PVD diskutēs ar Latvijas Veterinārārstu biedrību un Zemkopības ministriju, lai nodrošinātu efektīvu regulējuma piemērošanu.

Tā kā 2026. gadā darbību uzsāks Veterinārās e-veselības informācijas sistēmas (eVETIS), kurā būs iespējams ievadīt ne tikai antimikrobiālo, bet arī pārējo veterināro un cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanas datus, pastāv iespēja, ka prakses iestādēm, kuras narkotisko un psihotropo zāļu lietošanas informāciju regulāri visa kalendārā gada garumā ievadīs eVETIS, turpmāk nebūs jāiesniedz  atsevišķs pārskats PVD.

Sakarā ar zirgu gripas izplatību Latvijā Latvijas Veterinārārstu Biedrības Zirgu Ārstu sekcija rekomendē zirgu īpašniekiem un organizācijām ievērot piesardzību, izvērtēt nepieciešamību pasākumu, sacensību rīkošanai un apmeklēšanai, kā arī ievērot biodrošību staļļos. 

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) aicina Latvijas Pašvaldību savienību aktualizēt jautājumu par Dzīvnieku aizsardzības likuma un Administratīvās atbildības likuma atbilstošu piemērošanu un nodrošināt, ka pašvaldību iestādes un pašvaldību policijas darbinieki ir pienācīgi apmācīti dzīvnieku aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī to konsekventā piemērošanā. Tas ļaus panākt, ka dzīvnieku labturības prasību pārkāpēji tiek saukti pie atbildības, mazināsies cietsirdīgas izturēšanās gadījumi, tiks nodrošināta taisnīga tiesisko attiecību noregulēšana un pašvaldības resursi tiks izmantoti lietderīgi. LVB ir gatava sadarboties izpratnes veicināšanā dzīvnieku veselības un labturības jomā.

Vēršam jūsu uzmanību, ka spēkā esošais normatīvais regulējums paredz skaidru rīcību gadījumos, kad tiek konstatēta mājas (istabas) dzīvnieku klaiņošana vai dzīvnieks tiek izņemts labturības prasību neievērošanas vai cietsirdīgas izturēšanās dēļ. Par labturības prasību neievērošanu un cietsirdīgu izturēšanos Dzīvnieku aizsardzības likumā ir paredzēta administratīvā atbildība (57. pants, 59. pants), savukārt 60. pants skaidri nosaka pašvaldības policijas kompetenci uzsākt administratīvo procesu. Administratīvās atbildības likuma 111. pants un MK noteikumi Nr. 413 nosaka kārtību rīcībai ar izņemtu mantu administratīvā procesa ietvaros.

LVB rīcībā ir informācija par regulāru praksi un gadījumiem, kad pašvaldības policija atdod dzīvniekus īpašniekiem, kuri pārkāpuši labturības prasības vai izturējušies cietsirdīgi, kā arī nogādā dzīvniekus patversmēs vai biedrībās bez dokumentēta tiesiskā pamata un neuzsāk administratīvo procesu. Tādējādi dzīvnieka īpašnieks netiek saukts pie atbildības, nesedz pašvaldībai radušos izdevumus, bet patversmēm tiek uzlikts nepamatots finansiāls un juridisks slogs. Šāda rīcība pārkāpj likuma mērķi – nodrošināt sabiedrības tiesiskās intereses un taisnīgu attiecību noregulējumu. Tā rada zaudējumus pašvaldībām un sabiedrībai, kā arī ļauj pārkāpējiem izvairīties no atbildības par dzīvnieka atstāšanu novārtā vai cietsirdīgu izturēšanos.

Tuvojas svētku un brīvdienu laiks, tāpēc katram suņa un kaķa īpašniekam mazo dzīvnieku veterinārārsti atgādina decembra sākumā veicamo darbu sarakstu:

1. Pārskati svētku laikam nepieciešamos zāļu un ārstnieciskās barības krājumus, lai parūpētos par savu dzīvnieku laikā, kad zāles var nebūt pieejamas. Piegāde svētkos nenotiek, tāpēc jau šobrīd jārīkojas atbildīgi. Īpaši svarīgi izveidot krājumus īpašniekiem, kuru dzīvniekiem ir hroniskas slimības. Piemēram, zāļu lietošanas pārtraukšana ar cukura diabētu vai sirds mazspēju slimam dzīvniekam var apdraudēt dzīvību.

2. Aktualizē ziņas LAD reģistrā. Izmantojot LAD datu bāzi, pārliecinies, ka tavs suns un ārā ejošais kaķis ir reģistrēts un reģistrā ir pieejami aktuālie tālruņa numuri, pa kuriem esi sasniedzams. Lai pārbaudītu, vai ziņas ir aktuālas, jāieraksta LAD Dzīvnieku reģistra meklētājā, (https://registri.ldc.gov.lv/lv/dzivnieku_registrs), mikroshēmas (mikročipa) numuru, piemēram, 380260070029757. Ja mikroshēmas numura formāts uz uzlīmes ir 16 cipari, “0” nevada, bet sāk ar nākamo ciparu. Papildinājumus un labojumus var veikt caur latvija.lv. Nepieļauj, lai tavas bezatbildības dēļ dzīvnieks klaiņo, nokļūst patversmē un nevar atgriezties mājās.

3. Aizved dzīvnieku pie veterinārārsta un lūdz izrakstīt nomierinošas zāles, ja dzīvnieks cieš no salūta trauksmes. Ja katru reizi, kad dzīvnieks redzot un dzirdot uguņošanas trokšņus, izjūt paniku, dodies pie veterinārārsta, kurš varēs palīdzēt ar medikamentiem. Medikamentu lietošanā svarīgi piemeklēt pareizo devu vai zāļu kombinācijas. Tas var prasīt ilgāku laiku. Tāpēc ieplāno vizīti tūlīt.

4. Ved suni pie pavadas, jo decembrī uguņošanas risks pieaug. Pirotehnikas šāviņi var atskanēt jebkurā brīdī. Atceries, ka suņa drošības dēļ vajadzētu lietot kakla siksnu, pie kuras ir piestiprināts žetons ar saimnieka telefona numuru, mikročipam jābūt reģistrētam LAD.

5. Pārliecinies, ka nožogojums, kurā pastaigājas suns, nav bojāts. Uguņošanas laikā suņi cieš no stresa un rīkojas neierasti. Labāk suni laid mājā, tomēr pārliecinies, ka žogā nav bojājumu, kas ļauj sunim izbēgt.

Latvijas normatīvo aktu regulējums jau nodrošina dzīvnieku aizsardzību, problēma ir tā pareizā piemērošanā, nevis likumos, uzskata Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB). Pašreizējais normatīvais regulējums Latvijā pilnībā nodrošina dzīvnieku labturību un aizsardzību, tāpēc Civillikuma grozījumi, par ko ir iniciēta parakstu vākšana platformā “Mana balss” un par ko medijos un sociālajos medijos ir izvērstas plašas diskusijas un pat kampaņa, nav nepieciešami.

Latvijas esošais regulējums ir konkurētspējīgs Eiropas līmenī
Lai gan Civillikuma grozījumu pieprasītāji apgalvo, ka Vācijā, Austrijā, Francijā, Spānijā vai Portugālē ir ieviests princips “dzīvnieks nav manta”, visās šajās valstīs tāpat kā Latvijā dzīvnieks ir īpašuma objekts, proti, dzīvnieks kādam pieder un uz to tiek attiecināts attiecīgajā valstī pastāvošais īpašuma tiesību regulējums.

Taču īpašuma tiesības uz dzīvnieku nav absolūtas — Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants un preambula skaidri nosaka, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes, kurām jānodrošina aizsardzība pret sāpēm, ciešanām un nāvi.

Iniciatīvas autori kā piemēru kur likumdošana ir sakārtotāka min arī Spāniju. Cik zināms Spānija nav viens no spēcīgākajiem posmiem dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā visā Eiropas Savienībā. Tas skaidri izgaismojās arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par suņu un kaķu labturību un izsekojamību izstrādes procesā. Spānija joprojām tiek kritizēta par likuma izņēmumiem, kas pieļauj tradīcijas, kas saistītas ar suņu nežēlīgu nogalināšanu un masveida pamešanu patversmēs pēc medību sezonas beigām, kā arī vēršu izmantošanu nežēlīgās cīņās un izklaides pasākumos.

Dzīvnieku aizsardzība Latvijā ir nostiprināta likumos un LVB ir ieinteresēta skaidrā un ilgtspējīgā likumdošanā attiecībā uz dzīvniekiem un to aizsardzību un  labturību saistītiem jautājumiem. Salīdzinot Latvijas regulējumu ar citām iniciatīvā minētajām valstīm, ir skaidri redzams, ka mūsu tiesību akti ir sakārtoti, konkurētspējīgi un līdzvērtīgi šo valstu regulējumam, kur, neskatoties uz noteiktajiem aizsardzības ierobežojumiem, dzīvniekiem tāpat tiek piemērots īpašuma tiesiskais režīms.

Neviens Latvijas likums neuztver dzīvniekus kā “mantu” vai “nedzīvu lietu” — dzīvnieki ir nepārprotami atzīti par radībām ar likumā noteiktu aizsardzību no sāpēm, ciešanām un nāves. Ir arī skaidri noteikts dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākums nodrošināt dzīvnieka labturību. Dzīvnieks ir īpašumu tādā izpratnē, ka tas kādam pieder, attiecīgi pastāv persona, kas ir dzīvnieka īpašnieks, kurš atbildīgs gan par tā labturību, gan par to, lai dzīvnieks nenodarītu kaitējumu citām personām. Tas, ka dzīvniekam ir īpašnieks, nepadara to par nedzīvu lietu, mantu vai priekšmetu.

Pretēji iniciatīvā norādītajam, Dzīvnieku aizsardzības likums pietiekami skaidri definē, kas uzskatāms par cietsirdīgu rīcību pret dzīvniekiem. Savukārt dzīvnieka kā īpašuma objekta statuss Civillikumā nevar ietekmēt atbildības piemērošanu, jo Dzīvnieku aizsardzības likums ir speciālais likums attiecībā pret Civillikumu.

Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likums paredz administratīvo atbildību par labturības pārkāpumiem, savukārt Krimināllikums — kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ar sodu, kas ir līdzvērtīgs Šveices regulējumam, ko kampaņas veidotāji piesauc kā pozitīvo piemēru.

Problēma ir piemērošanā, nevis regulējumā
LVB uzsver, ka sabiedrības neapmierinātība ir radusies un izriet nevis nevis no likumu nepilnībām, bet no nepietiekamas to piemērošanas. Policijas, prokuratūras un tiesu praksē joprojām trūkst izpratnes par dzīvnieku labturību, kas izpaužas maigos sodos, nepietiekamā reakcijā uz pārkāpumiem un sodu nepiemērošanu. Tāpēc nepieciešams uzlabot pirmkārt šo institūciju un to darbinieku izpratni, nevis tērēt valsts budžeta līdzekļus likumu grozījumiem, kas vispār nav nepieciešami.

LVB uzskata, ka jautājums par dzīvnieka tiesisko statusu regulāri atgriežas nevalstisko organizāciju publiskajos izteikumos un priekšlikumos par normatīvo aktu grozījumiem, kā arī šajā gadījumā — iniciatīvas veidā tāpēc, ka izpratne par dzīvniekiem kā justspējīgām būtnēm, kā arī izpratne par to, ka īpašuma tiesības uz dzīvnieku nav absolūtas un nav pielīdzināmas tiesībām uz nedzīvām lietām, ne vienmēr atspoguļojas valsts un pašvaldību iestāžu darbībā. Tomēr pašlaik izvērstā kampaņa rada iespaidu sabiedrībā, ka citās valstīs regulējums ir būtiski labāks.

Latvijas Veterinārārstu biedrība ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Frakcijām, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Tieslietu ministrijai, Zemkopības ministrijai un Rīgas Stradiņu universitātes Sociālo zinātņu fakultātei.