Jaunumi

Nepieskatīti kaķi, īpaši vecāki un vājāki dzīvnieki, kaķēni un pat kucēni arī pilsētvidē var kļūt par vieglu medījumu lapsām un citiem savvaļas plēsējiem, kas barības meklējumos arvien biežāk sastopami ne tikai to dabiskajā dzīves vidē, bet arī pilsētās. Tāpēc veterinārārsti atgādina – visvairāk apdraudēti  veci un vārgāki kaķi, kuriem lapsas uzbrukuma gadījumā nebūs spēka aizstāvēties, tāpēc šādus dzīvniekus vienus ārā laist nevajadzētu.

“Sociālajos tīklos regulāri parādās video ar Rīgas apkaimēs un pat pilsētas centrā klīstošiem savvaļas dzīvniekiem, tostarp lapsām, kas ir lieliskas mednieces un ziemas noslēgumā, tuvojoties mazuļu dzimšanas laikam, aktīvi meklē barību. Turklāt lapsas arī lieliski kāpj kokos, tāpēc pat tur kaķi var panākt,” atgādina Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.

Lapsa savu medījumu parasti ātri aiznes uz savu mītni, kur tas tiek apēsts. Tāpēc īpašnieki dažkārt pat neuzzina par sava kaķa nāvi plēsēja nagos. Lai pasargātu savu dzīvnieku, kaķi nepieskatītu ārā laist nevajadzētu.

LVB atgādina, ka kaķim, kuru laiž ārā, ir jābūt reģistrētam mikročipam, sterilizētam un vakcinētam pret trakumsērgu.

In 2024, with a grant from the Zoetis Foundation, FVE supported 19 veterinary workplaces with coaching vouchers across Europe. We are really pleased to announce that the 2024 edition was a great success, with major improvements in communication and team cohesion within veterinary teams (see poster and full report in attachment).

Given this success, we will continue the Workplace Coaching Voucher Programme in 2025, with a few updates:

• There will be two application periods: January–June and July–December.
• 25% of the vouchers will be allocated to non-clinical workplaces, unless the quota is not reached.

We would greatly appreciate your help in spreading the word to veterinary teams who could benefit from this opportunity. You’ll find a flyer in the attached files to help you spread the information. Don’t hesitate to share this in your network as well from our social media accounts (Linkedin post here)!

Moreover, we are currently seeking to extend our coaches network as well as adding valuable resources on veterinarian mental wellbeing, diversity, equity, and inclusiveness. Don’t hesitate to share any contact information or resources that could be useful for our VetJoy initiatives.

Poster Workplace Coaching Voucher Programme

Voucher Guide Workplaces 2025

Workplace Coaching Programme – Annual Report 2024

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina ikvienu interesentu uz LVB Veterināro asistentu dienu.

Norises datums: Trešdiena, 2025. gada 19. marts

Norises vieta: Lielā aktu zāle, Smiltenes tehnikums, Kalnamuižas iela 10, Smiltene

Pasākuma sākums: plkst. 10:00

Dalības maksa 45 EUR

Dalības maksa Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV mācībspēkiem / neklātienes audzēkņiem 30 EUR (tikai lekcijas)

Dalības maksa Smiltenes tehnikuma / Bebrenes VPV klātienes audzēkņiem bez maksas (tikai lekcijas)

Dienas kārtība:

09:30-10:00 Reģistrācija un rīta kafija.
10:00-10:10 Pasākuma atklāšana – Rolands Aģis, Smiltenes tehnikuma direktors, Ilmārs Dūrītis, Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents – valdes priekšsēdētājs.
10:10-11:10 Kļūdas, kuras pieļaujam, turot un ārstējot eksotisko dzīvnieku. Lektore – veterinārārste Inga Birne.
11:10-12:10 Darbs ar agresīvu un bailīgu dzīvnieku. Lektore – veterinārārste Jevgēnija Ostroga.
12:10-12:30 Pārtraukums.
12:30-13:30 Dzīvnieka “dermatoloģiskā apkope”. Lektore – veterinārārste Jevgēnija Kondratjeva.
13:30-14:30 Pusdienu pārtraukums.

14:30-14:50 Smiltenes tehnikuma Veterinārmedicīnas nodaļas un Kielces (Polija) Veterinārā tehnikuma audzēkņu projekta ietvaros veidoto īsfilmu prezentēšana “Diena veterinārārsta dzīvē”.
14:50-15:50 Dzīvnieku rentgenoloģiskā izmeklēšana. Lektore – veterinārārste Olga Ponomarjova.
15:50-16:50 Ko veterinārārsts (ne)gaida no veterinārārsta asistenta ķirurģiskas manipulācijas laikā. Lektors – veterinārārsts Konstantīns Krivoguzovs.

* Lekciju tēmas var tikt precizētas.

Pieteikšanās ŠEIT līdz 14.03.2025.   

Pasākumu atbalsta:

Šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis (zilās mēles slimība), Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija. Zilās mēles slimība ir nelipīga, asinssūcēju kukaiņu (miģeļu) pārnēsāta lauksaimniecības un savvaļas atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība. Ar to var saslimt liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki – brieži, antilopes, bifeļi u.c. Zilās mēles slimība neietekmē cilvēku veselību un pārtikas nekaitīgumu.

Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests aicina liellopu, aitu, kazu u.c. atgremotājdzīvnieku turētājus ievērot zemāk minētos profilaktiskos pasākumus, lai samazinātu dzīvnieku saslimšanas risku ar zilās mēles slimību:

–              ievērot bioloģiskās drošības pasākumus novietnē;

–              veikt visu iepirkto atgremotājdzīvnieku izolēšanu (30 dienas) pirms to pievienošanas ganāmpulka dzīvniekiem;

Tiklīdz diennakts vidējā temperatūra būs virs +10 grādiem pēc Celsija:

–              izmitināt dzīvniekus būvēs (ja tādas ir), kas ierobežo miģeļu piekļūšanu dzīvniekiem – tas ir īpaši svarīgi rītausmā un vakara krēslā pēc saulrieta, kas ir visaktīvākie miģeļu barošanās laiki (siltās sezonas laikā, kad šie kukaiņi ir aktīvi);

–              laižot ganībās, veikt dzīvnieku apstrādi ar insekticīdiem vai repelentiem.

Papildus informējam, ka miģeles var vairoties ūdens tilpēs un stāvošos ūdeņos, tādejādi, ja ir iespējams, izvairīties turēt dzīvniekus stāvoša ūdens tuvumā.

Ja dzīvnieku īpašniekam rodas aizdomas, ka atgremotājdzīvnieks ir inficējies ar zilās mēles slimības vīrusu, vai ir konstatētas slimībai raksturīgās pazīmes, aicinām nekavējoties sazināties ar novietni apkalpojošo praktizējošo veterinārārstu.

Plašāka informācija par zilās mēles slimību pieejama ŠEIT.

Informējam, ka š.g. 10. janvārī Vācijas Brandenburgas federālās zemes Märkiš – Oderlande novadā netālu no Berlīnes pilsētas 14 ūdens bifeļu novietnē tika konstatēta mutes un nagu sērga (O serotips). Vācijas kompetentā iestāde veica visus sākotnēji nepieciešamos slimību kontroles pasākumus, lai ierobežotu slimības turpmāku izplatīšanos (inficētajā novietnē ir nogalināti un likvidēti visi uzņēmīgie dzīvnieki, un veikta novietnes un teritorijas sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, noteiktas aizsardzības un uzraudzības zonas, tiek veikta uzņēmīgo dzīvnieku klīniskā un laboratoriskā izmeklēšana inficētajās teritorijās, tiek iegūta informācija par iespējami inficētu produktu pārvietošanu un kontaktnovietņu dzīvnieku izmeklēšana un nogalināšana). 

Kopš š.g. 11. janvāra visā Brandenburgas federālās zemes teritorijā bija noteikts 72 stundu ilgs visu uzņēmīgo dzīvnieku un to reproduktīvo produktu pārvietošanas aizliegums no izcelsmes novietnes. Plānots, ka šis pasākums tiks pagarināts līdz vienai nedēļai. Patreiz, pēc Vācijas kompetentās iestādes sniegtās informācijas, nav konstatēti turpmāki mutes un nagu sērgas gadījumi.

Mutes un nagu sērga ir ļoti lipīga vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas izraisa saslimšanu savvaļas un mājas pārnadžiem (govīm, aitām, kazām, cūkām (ieskaitot meža cūkām), briežiem, stirnām u.c.. Par aizdomām uz dzīvnieku saslimšanu ar mutes un nagu sērgu ir obligāti ziņojama Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Informācija par slimības klīniskajām pazīmēm: https://www.pvd.gov.lv/lv/mutes-un-nagu-serga

Informācija par Eiropas Komisijas Lēmumu: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2025/87/oj