Skip to content Skip to left sidebar Skip to right sidebar Skip to footer

Jaunumi

29.-30. martā nevarēs iesniegt datus Lauku atbalsta dienesta dzīvnieku reģistrā

29.-30.martā tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams iesniegt datus dzīvnieku reģistrā – reģistrā tiks veikti tā pilnveides darbi.

Divas dienas nebūs iespējams veikt dzīvnieku reģistrāciju, paziņot notikumus, apskatīt iepriekš ievadītos datus, veikt datu apmaiņu un veikt citas aktivitātes.

Nebūs pieejama:

  • Dzīvnieku reģistra autorizētā sadaļa (info.ldc.gov.lv);
  • Dzīvnieku reģistri un statistika (registri.ldc.gov.lv);
  • Datu apmaiņas servisi;
  • Latvija.lv e-pakalpojums “Reģistrētie mājas (istabas) dzīvnieki un notikumu reģistrācija”.

Arī mobilajās lietotnēs “E-LDC” un “LDC Dati” nebūs iespējams apskatīt vai reģistrēt datus.

Lauku atbalsta dienests aicina lauksaimniekus ņemt vērā reģistra darbības pārtraukumu un atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt pa tālruni +371 67095000 (darba dienās 8.00-20.00).

LVB vēlēšanu kandidāti

Latvijas Veterinārārstu biedrības kopsapulcē 2025. gada 11. aprīlī notiks apjomīgas vēlēšanas. Darbam LVB valdē un komisijās izvirzīti šādi kandidāti:

LVB valdes loceklis (nepieciešams ievēlēt 1 valdes locekli un 3 locekļu kandidātus)

Krista Rudēvica (izvirza LVB PHS valde)

LVB Normatīvo aktu izvērtēšanas komisijas loceklis (nepieciešams ievēlēt 5 komisijas locekļus un 3 locekļu kandidātus)

Juris Tolpežņikovs (izvirza LVB ZĀS)

LVB Izglītības komisijas loceklis (nepieciešams ievēlēt 5 komisijas locekļus un 3 locekļu kandidātus)

Linda Kalniņa (izvirza MDzVS)

Lelde Tītmane (izvirza MDzVS)

Biruta Birkenšteina (izvirza MDzVS)

Gundega Mičule (izvirza Smiltenes tehnikuma Veterinārijas nodaļa un LVB valde)

Aija Šneidere (izvirza LVB LDzVS)

LVB Sertifikācijas komisijas loceklis (nepieciešams ievēlēt 3 komisijas locekļus un 2 locekļu kandidātus)

Daila Dreimane (izvirza MDzVS)

Kaspars Udrass (izvirza MDzVS un LVB Madonas nodaļa)

Valda Sējāne (izvirza LVB valde)

Ilmārs Zemnieks (izvirza LVB valde)

Anda Martinsone (izvirza LVB LDzVS)

Māris Rubīns (izvirza LVB LDzVS)

Sveicam LVB apbalvojumu saņēmējus!

Latvijas Veterinārārstu biedrības kopsapulcē 2025. gada 11. aprīlī tiks pasniegti šādi apbalvojumi:

“Goda biedrs”

  • Valda Sējāne
  • Velta Veigure

“Sudraba zīme”

  • Jānis Lukaševičs
  • Vija Egle
  • Modris Ziemelis
  • Raitis Krūmiņš
  • Aleksandrs Vosels
  • Ilga Saulīte
  • Silva Kampāne

“Sudraba skalpelis”

  • Ligita Reimane
  • Iveta Drukovska
  • Baiba Reinika
  • Margarita Miļča
  • Dzintars Tīds
  • Sandra Geiba
  • Solvita Zvirgzdiņa
  • Ina Lāce
  • Olimpija Deksne
  • Maruta Greiškāne
  • Ilona Gisiča
  • Jānis Grizāns

“Debitants veterinārijā”

  • Baiba Jermolājeva
  • Vēsma Rīdere
  • Lelde Tolmane

Jaunākais Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena “Veterinārais Žurnāls” numurs ir klāt!

Ir izdots Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvā biļetena VETERINĀRAIS ŽURNĀLS pavasara numurs, kuru drīzumā saņems ikviens Latvijas Veterinārārstu biedrības biedrs savā pastkastītē.

Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvo biļetenu VETERINĀRAIS ŽURNĀLS interesentiem ir iespēja abonēt vai iegādāties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Sīkāka informācija rakstot uz lvb@lvb.lv vai zvanot 67288747; 28361203.

Ikgadējā LVB Veterināro asistentu diena sekmīgi pavadīta!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) sadarbībā ar Smiltenes tehnikumu šī gada 19. martā Smiltenes tehnikuma lielajā aktu zālē nu jau trešo gadu pēc kārtas aicināja veterināros asistentus, tehnikuma audzēkņus un veterinārārstus uz Veterināro asistentu dienas pasākumu, kurā, līdzīgi kā pagājušajā gadā, piedalījās ap 200 dalībnieku.

Smiltenes tehnikuma direktoram Rolandam Aģim un LVB prezidentam-valdes priekšsēdētājam profesoram Ilmāram Dūrītim atklājot pasākumu, izzinošām lekcijām un tēmām bagātā diena varēja sākties.

Semināra dalībniekiem bija iespēja uzzināt par kļūdām, ko pieļaujam, turot un ārstējot eksotiskos dzīvniekus, par to, kā rīkoties ar agresīvu un bailīgu dzīvnieku, kā notiek dzīvnieka “dermatoloģiskā apkope” un dzīvnieku rentgenoloģiskā izmeklēšana un ko tad veterinārārsts (ne)gaida no veterinārārsta asistenta ķirurģiskas manipulācijas laikā.

Paldies visiem pasākuma dalībniekiem un lektoriem – veterinārārstiem Ingai Birnei,

Jevgēnijai Ostrogai, Jevgēnijai Kondratjevai, Olgai Ponomarjovai un Konstantīnam Krivoguzovam.

Kā katru gadu, arī šogad smiltenieši bija sagatavojuši kādu pārsteigumu. Šoreiz tas bija Smiltenes tehnikuma Veterinārmedicīnas nodaļas un Kelces (Polija) Veterinārā tehnikuma audzēkņu projektā veidoto īsfilmu prezentēšana “Diena veterinārārsta dzīvē”. Lai tikpat radoši arī turpmāk!

Paldies Smiltenes tehnikumam un direktoram Rolandam Aģim par laipno uzņemšanu, ērto un skaisto vidi pasākuma norisei, par atbalstu it visā. Paldies ēdinātājiem, kuri visas dienas garumā rūpējās par pasākuma dalībnieku ēdināšanu.

Īpaša pateicība pasākuma idejas autorei un patronesei veterinārārstei Ingai Birnei par ieguldījumu pasākuma realizācijā visā tā gaitā, kā arī Smiltenes tehnikuma veterināro priekšmetu skolotājai veterinārārstei Birutai Birkenšteinai par nesavtīgo ieguldījumu pasākuma organizēšanā un sekmīgā norisē.

Pasākumu atbalstīja AS “Dimedium Latvija”. “Dimedium” ir veterināro zāļu, dzīvnieku un mājdzīvnieku preču vairumtirgotājs visā Baltijā. Uzņēmums vairāk nekā ceturtdaļgadsimta garumā ir veicinājis Latvijas lauksaimniecības un veterinārmedicīnas attīstību. “Dimedium” piedāvā saviem klientiem plašu, pārdomātu produktu klāstu, kas aptver visas nozares vajadzības: kvalitatīvas veterinārās zāles un vakcīnas, barību un barības piedevas, pilnpiena aizstājējus, veselības un higiēnas preces, aprīkojumu, instrumentus un programmatūru. Lai uzzinātu vairāk par AS “Dimedium Latvija”, lūdzu, apmeklējiet vietni: https://www.dimedium.lv/  

Paldies Jums, un uz tikšanos nākamgad LVB Asistentu dienā Smiltenē!

LVB aicina risināt jautājumu par mīļdzīvnieku piederību saimnieka nāves gadījumā

Latvijas Veterinārārstu biedrība vērsusies Tieslietu ministrijā un Zvērinātu notāru padomē, aktualizējot jautājumu par to, kas notiek ar mīļdzīvniekiem viņu īpašnieku nāves gadījumā. Pašlaik normatīvie akti šādas situācijas neregulē, radot risku, ka tiks apdraudētas dzīvnieka labturības intereses, ko nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums. 

LVB ieskatā valstī ir jānosaka kārtība par mīļdzīvnieku mantošanu, tai skaitā notāriem būtu jāuzliek pienākums pārbaudīt ziņas Lauku atbalsta dienesta dzīvnieku reģistrā, vai mantojuma atstājējam ir piederējis mīļdzīvnieks. Arī mantiniekiem, kuri manto mirušā īpašumus, būtu pienākums mantot un uzņemties rūpes arī par dzīvnieku, vēlāk jau lemjot par dzīvnieka paturēšanu vai atsavināšanu.

Pēc Lauksaimniecības atbalsta dienesta reģistrā esošām ziņām 6018 suņi un 174 kaķi Latvijā pašlaik “pieder” mirušām personām, kas nozīmē to, ka visu šo mīļdzīvnieku labturības intereses ir apdraudētas. Pazušanas gadījumā dzīvnieki, kuriem nav zināms īpašnieks, nevar atgriezties mājās, tie tiek pakļauti stresam un infekcijām patversmēs. Kopā 650 dzīvnieki tikuši reģistrēti patversmēs, jo to īpašnieki ir miruši. Dzīvnieki varētu tajās nenonākt, ja mantošanas jautājums būtu sakārtots.

Vēstulē norādīts, ka notāriem, kuri kārto mirušās personas īpašuma lietas, pašlaik nav pienākuma pārliecināties, vai mirušajam ir piederējis mājdzīvnieks, kura tiesības uz labturību, veselību un drošību līdz ar īpašnieka nāvi var būt apdraudētas. Notariāta likums pašlaik notāriem uzliek par pienākumu pārliecināties par mirušās personas mantu Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā, minēts LVB vēstulē. Lai gan valsts rīcībā šādi dati ir, notāriem nav pienākuma mantojuma lietu ietvaros pārbaudīt ziņas par personai piederošiem mājas (istabas) dzīvniekiem, lai gan pēc būtības un atbilstoši MK noteikumiem mīļdzīvniekiem būtu jābūt iekļautiem mantojuma sarakstā.

“Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu attiecībā uz katru dzīvnieku ir jāievēro labturības prasības un tas jāaizsargā, jo katrs dzīvnieks pats par sevi ir vērtība. Dzīvnieka īpašnieka nāves gadījumā LAD dzīvnieku reģistrs var kļūt bezjēdzīgs un nepildīt savu funkciju – nodrošināt, ka dzīvnieka īpašnieks ir identificējams un ar viņu var sazināties. Piemēram, situācijā, ja dzīvnieks pazūd, nebūs iespējams atrast dzīvnieka faktisko turētāju vai īpašnieku, izmantojot mikročipa numuru un LAD dzīvnieku reģistra datus, un dzīvnieks tiks nogādāts patversmē vai to var piesavināties atradējs,” problēmas būtību skaidro LVB priekšsēdētājs prof. Ilmārs Dūrītis.

Tāpat valstī nav noteikta kārtība un dokumenti, uz kuru pamata veterinārārsts vai LAD varētu veikt izmaiņas ziņās par dzīvnieka īpašnieku gadījumos, kad dzīvnieka īpašnieks ir miris. Nav arī noteikts, uz kāda pamata trešā persona var prasīt tikt reģistrēta kā dzīvnieka īpašnieks, ja iepriekšējais īpašnieks ir miris.  Pašlaik mājas (istabas) dzīvnieki tiek iekļauti mantojuma sarakstā tikai pēc potenciālo mantinieku pieprasījuma, bet mantinieki par to nereti nav informēti un bieži vien pat neiedomājas.

“Lai gan ir cilvēks, kurš ir uzņēmies rūpes par dzīvnieku, ja šāds mirušai personai juridiski piederošs dzīvnieks nonāk patversmē, patversme to neatdod faktiskajam turētājam vai īpašniekam, jo viņš formāli nav īpašnieks. Dzīvnieks tiks uzturēts patversmē 14 dienas par pašvaldības līdzekļiem, lai pēc tam kā bezsaimnieka dzīvnieku, uz kuru it kā neviens nav pieteicies, nodotu “adopcijā”, papildus pieprasot par to samaksu vai ziedojumu. Dzīvnieku stresam pakļāvusi jau saimnieka nāve, bet papildus emocionālam diskomfortam un infekciju riskam to pakļauj vēl arī nonākšana patversmē. Šo problēmu varētu atrisināt, uzliekot par pienākumu notāriem mantojuma lietas ietvaros pārbaudīt valsts rīcībā jau esošu informāciju.

Latvijas Veterinārārstu biedrība vēstulē arī izteikusi gatavību sadarboties ar Tieslietu ministriju, lai rastu piemērotāko risinājumu dzīvnieku labturības interesēs.

LVB kopsapulce – konference ”Veterinārās zāles un pakalpojumi”

2025. gada 11. aprīlī Latvijas Veterinārārstu biedrība rīko kopsapulci – konferenci “Veterinārās zāles un pakalpojumi”.

Norises vieta: Jelgavas pils Aula, Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001.

Dalība kopsapulcē bez maksas.

Konference norisināsies plenārsēdes un paneļdiskusijas veidā.

Dienas kārtība šeit.

Reģistrācija kopsapulcei – konferencei līdz 04.04.2025. šeit

Izstāde no plkst. 9:00 līdz 18:00.

Informācija par Rietumnīlas drudzi zirgiem

Eiropā un citviet pasaulē novēro paaugstinātu saslimstību ar Rietumnīlas drudzi zirgiem. Slimība tiek pārnēsāta ar odiem (ieskaitot C modestus, kuri ir sastopami Latvijā) un galvenais vīrusa rezervuārs dabā ir savvaļas putni.

Latvijas Veterinārārstu biedrība atgādina – lai pasargātu novietnes no saslimšanas, ir stingri jāievēro biodrošības pasākumi. Rietumnīlas drudža ierobežošanai būtiska nozīme ir profilaksei. Ir pieejamas vakcīnas zirgiem Rietumnīlas drudža profilaksei. Slimības izplatības teritorijās zirgu profilaktiskā vakcinācija tiek uzskatīta par visefektīvāko profilakses pasākumu. Jāpievērš vērību zirgu vakcinācijai, kuri piedalās Starptautiskajās sacendībās gan Eiropas, gan ārpus Eiropas valstīs.

Plašāku informāciju par Rietumnīlas drudzi lasiet ŠEIT

Nepieskatīti mīļdzīvnieki arī pilsētās var kļūt par lapsu upuriem

Nepieskatīti kaķi, īpaši vecāki un vājāki dzīvnieki, kaķēni un pat kucēni arī pilsētvidē var kļūt par vieglu medījumu lapsām un citiem savvaļas plēsējiem, kas barības meklējumos arvien biežāk sastopami ne tikai to dabiskajā dzīves vidē, bet arī pilsētās. Tāpēc veterinārārsti atgādina – visvairāk apdraudēti  veci un vārgāki kaķi, kuriem lapsas uzbrukuma gadījumā nebūs spēka aizstāvēties, tāpēc šādus dzīvniekus vienus ārā laist nevajadzētu.

“Sociālajos tīklos regulāri parādās video ar Rīgas apkaimēs un pat pilsētas centrā klīstošiem savvaļas dzīvniekiem, tostarp lapsām, kas ir lieliskas mednieces un ziemas noslēgumā, tuvojoties mazuļu dzimšanas laikam, aktīvi meklē barību. Turklāt lapsas arī lieliski kāpj kokos, tāpēc pat tur kaķi var panākt,” atgādina Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.

Lapsa savu medījumu parasti ātri aiznes uz savu mītni, kur tas tiek apēsts. Tāpēc īpašnieki dažkārt pat neuzzina par sava kaķa nāvi plēsēja nagos. Lai pasargātu savu dzīvnieku, kaķi nepieskatītu ārā laist nevajadzētu.

LVB atgādina, ka kaķim, kuru laiž ārā, ir jābūt reģistrētam mikročipam, sterilizētam un vakcinētam pret trakumsērgu.

Workplace Coaching Voucher Programme


In 2024, with a grant from the Zoetis Foundation, FVE supported 19 veterinary workplaces with coaching vouchers across Europe. We are really pleased to announce that the 2024 edition was a great success, with major improvements in communication and team cohesion within veterinary teams (see poster and full report in attachment).

Given this success, we will continue the Workplace Coaching Voucher Programme in 2025, with a few updates:

  • There will be two application periods: January–June and July–December.
  • 25% of the vouchers will be allocated to non-clinical workplaces, unless the quota is not reached.

We would greatly appreciate your help in spreading the word to veterinary teams who could benefit from this opportunity. You’ll find a flyer in the attached files to help you spread the information. Don’t hesitate to share this in your network as well from our social media accounts (Linkedin post here)!


Moreover, we are currently seeking to extend our coaches network as well as adding valuable resources on veterinarian mental wellbeing, diversity, equity, and inclusiveness. Don’t hesitate to share any contact information or resources that could be useful for our VetJoy initiatives.

Poster Workplace Coaching Voucher Programme

Voucher Guide Workplaces 2025

Workplace Coaching Programme – Annual Report 2024

PHP Code Snippets Powered By : XYZScripts.com