Jaunumi

2025. gada 17. novembrī LVB birojs būs slēgts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa rīkojuma Nr. 332 “Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā” 1. punktu, ar ko noteikts pārcelt darba dienu no pirmdienas, 2025. gada 17. novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8. novembri.

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Saeimas deputātus, 2026. gada budžeta paketē skatot Dzīvnieku aizsardzības likumu, saglabāt Latvijā spēkā esošo kārtību – ja suņa uzbrukuma dēļ cilvēkam ir nodarīts smags miesas bojājums vai cilvēks ir nogalināts un suņa īpašnieks ir notiesāts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 pantu, šāds suns ir eitanazējams neatkarīgi no suņa īpašnieka piekrišanas.

Tāpēc atsevišķu personu iniciatīva paredzēt Dzīvnieku aizsardzības likumā iespēju, ka sunim, kurš nogalinājis vai smagi sakropļojis cilvēku, tiek veikts papildu izvērtējums, kura laikā kinologs šādu suni ņem savā dzīvesvietā un ilgstoši novēro, rada bīstamu apdraudējumu sabiedrības veselībai un nereti arī cilvēku dzīvībām.

“Tā ir pārprasta “dzīvnieku mīlestība”! Suņa agresija pret cilvēku ir komplekss un daudzfaktoru jautājums, kura cēloņus nereti nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt pat pasaulē atzītiem un pieredzējušiem dzīvnieku uzvedības ekspertiem, kādu Latvijā nemaz nav. Ja suns ir spējīgs nodarīt cilvēkam smagus miesas bojājumus vai izraisīt nāvi, dzīvnieks ir uzskatāms par būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai. Tāpat nav arī ziņu, ka kaut kur citur pasaulē sunim, kurš nogalinājis cilvēku, vēl tiktu paredzēta vērtēšana un integrācija,” skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents-valdes priekšsēdētājs, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis.

Miesas bojājumu klasifikācija un to pakāpes noteikšanas kārtība ir noteikta likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, līdz ar ko suņa uzbrukuma laikā nodarīto miesas bojājumu raksturs ir nosakāms ļoti precīzi.

Plānojot atteikties no pašreizējās kārtības, kādā Pārtikas un veterinārais dienests suni atzīst par bīstamu, vienlaikus tiek virzītas mākslīgas un procesuāli sarežģītas prasības, kuru izpilde pašlaik objektīvi Latvijā vispār nav iespējama.

Informējam, ka Latvijas Veterinārārstu biedrības birojs 08.11.2025. strādās attālināti no plkst. 9:00 līdz 16:00.

Informējam, ka Latvijas Veterinārārstu biedrības birojs 05.11.2025. būs slēgts sakarā ar LVB kopsapulces-konferences 2026 organizēšanu.

Līdz š.g. 31. oktobrim ir iespēja pieteikties FVE (Eiropas Veterinārārstu federācija) stipendiju programmām.

Plašāka informācija ŠEIT.

Latvijas Veterinārārstu biedrība 2025. gada 11. novembrī plkst. 9:30 attālināti Zoom platformā organizē Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāta iegūšanas apmācības-eksāmenu.
Visiem interesentiem lūdzam līdz 7. novembrim iesūtīt uz lvb@lvb.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu – https://lvb.lv/veterinaro-iesniegumi/ , klāt pievienojot izglītības dokumenta kopiju un, ja nepieciešams (ja diplomā norādītais uzvārds atšķiras no tagadējā), arī dokumenta kopiju, kas apliecina uzvārdu maiņu. Dalības maksa – 39.84 EUR.

Rīga, Latvija – 2025. gada 28. oktobris – Veterinārārsti Latvijā vērtē kā satraucošu pieaugošo ar leptospirozi saslimušo suņu skaitu. Vienā no lielākajām veterinārajām klīnikām Pet City kopš augusta reģistrēti 11 dzīvnieku saslimšanas gadījumi, kas ir daudzkārt vairāk nekā iepriekšējos gados. Lai gan ne visiem dzīvniekiem diagnoze apstiprināta laboratoriski, slimības pazīmes un gaita liecina par leptospirozi.

“Šī gada vasarā un rudenī veterinārārsti novēro vairāk gadījumu nekā iepriekš. Pet City klīnika ir ziņojusi par to arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, kura pienākumos ir veikt epidemioloģisko izpēti. Situācija uzsver nepieciešamību īpaši rūpēties par suņu vakcināciju, īpaši teritorijās, kur ir augsts inficēšanās risks,” saka LVB priekšsēdētājas Ilmārs Dūrītis.

Saslimušo un arī mirušo suņu vidū ir gan nevakcinēti, gan, diemžēl, arī pret leptospirozi vakcinēti dzīvnieki. Tas skaidrojams ar faktu, ka vakcīnas aizsardzība pret leptospirozi parasti ilgst apmēram gadu. Taču, ja suns dzīvo vietā, kur slimība ir bieži sastopama, vai tam ir liels inficēšanās risks, piemēram, saskare ar ūdenstilpnēm vai grauzējiem, vakcinācija var būt nepieciešama biežāk – līdz pat divreiz gadā.*

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina dzīvnieku īpašniekus pārbaudīt, vai un kad vakcinācija ir veikta. Ja tā veikta ilgāk kā pirms gada, suns jāvakcinē atkārtoti. Ja ir augsts inficēšanās risks, dzīvnieks jā vakcinē  pat reizi pusgadā.

*WSAVA Vakcinācijas vadlīnijas, 2024

Kas ir leptospiroze?

Leptospiroze ir akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā galvenokārt grauzēji. Tā ir zoonoze un ļoti bīstama arī cilvēkiem. Risks inficēties palielinās, pazeminoties temperatūrai, kad žurkas un peles pārceļas uz siltākām vietām – cilvēku mājokļiem un lauksaimniecības telpām.

Dzīvnieki un cilvēki var inficēties galvenokārt:

• tieši saskaroties ar grauzēju urīnu,

• dzerot vai peldoties piesārņotā ūdenī,

• dzīvojot vai pastaigājoties mitrās teritorijās, kur leptospira var saglabāties uz virsmām ilgāku laiku.

“Jāņem vērā, ka slimie dzīvnieki leptospirozes ierosinātāju – spirohētu – var izdalīt vairākas nedēļas pēc saslimšanas. Turklāt daži dzīvnieki var būt hroniski nēsātāji, bet paši slimības pazīmes neizrāda. Tas vēlreiz atgādina milzīgo personīgās higiēnas nozīmi” piebilst LVB vadītājs.  Tāpat LVB aicina veikt deratizācijas pasākumus lai nepieļautu grauzēju savairošanos.

Pirmās leptospirozes pazīmes suņiem var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, vemšana, mazkustīgums, vēlāk parādās  dzeltenas gļotādas un āda. Sastopoties ar šādām situācijām nekavējoties jāmeklē veterinārārsta palīdzība un stingri jāievēro personīgā higiēna.

Sabiedrību ir satricinājusi un sašķēlusi trīs suņu nošaušana Bauskas novada Brunavas pagastā brīdī, kad tie klaiņoja pa svešu īpašumu. Latvijas Veterinārārstu biedrība uzsver – ne policijai, ne medniekiem, nevienam citam nav tiesību nošaut pat bezatbildīga saimnieka suni. Tāpat nevienam nav tiesību izsmiet palīdzības izsaucēju un apgalvot, ka cilvēka bailes no bezatbildīga saimnieka klaiņojošiem suņiem ir nepamatotas.

Pašvaldība, kurai bija pienākums nodrošināt mikročipa pārbaudi un dzīvnieku nodošanu īpašniekam, vienlaikus lemjot par atbilstošu sodu un liekot segt visas ar dzīvnieku ķeršanu saistītās izmaksas, nolēma risināt problēmu ar nošaušanu. Diemžēl šis gadījums  parāda Bauskas pašvaldības policijas nekompetenci un mednieka patvaļu. Vēl nesen Bauskas novada pašvaldība lepojās ar pasākumiem suņu īpašnieku atbildības veicināšanā, taču nu ir atklājies, ka izmantotās metodes, turklāt visticamāk ne pirmo reizi, ir nehumānas un pretlikumīgas. Tikpat lielu neizpratni raisa mednieku nadzīgā rīcība, nošaujot pēc pašvaldības policijas aicinājuma ne tikai pieaugušu suni, bet arī divus kucēnus. Nav suņa – nav problēmas. 

Tomēr ir vēl viena bīstama tendence, kas pašlaik ne tikai šķeļ sabiedrību, bet jau ir nogalinājusi  ļoti daudz dzīvnieku. Runa ir par dzīvnieku īpašnieku bezatbildību un sabiedrības toleranci pret to. Tas, ka ar visu likuma bardzību ir jāsoda atbildīgie par suņu nošaušanu, neatceļ nepieciešamību izvērtēt dzīvnieku īpašnieka rīcību. To noliegt vai apelēt, ka dzīvnieku īpašnieks “jau ir saņēmis sodu”, nozīmē iekrist nedomāšanas un bezatbildības lamatās.

Biedējoša ir informācija, ka  daļa suņu īpašnieku pēc notikuma pat tīši un klaji bezatbildīgi ļauj saviem dzīvniekiem klaiņot, it kā “solidarizējoties” ar Brunavā nošautajiem suņiem un viņu saimnieku. Jau gadiem par dzīvnieku īpašnieku bezatbildību liecina ne tikai policijas statistika, bet veterinārārstu ikdienas darbs, ko nu papildina arī pašu dzīvnieku īpašnieku muļķīgā lielīšanās sociālajos tīklos. Latvijas Veterinārārstu biedrība uzsver: aizstāvēt dzīvnieku intereses nozīmē skaidri un nepārprotami nostāties dzīvnieku pusē, tostarp – aizstāvēt dzīvnieku īpašnieku pienākumu nepieļaut dzīvnieku klaiņošanu.

Klaiņošanas atbalstītāji izliekas neredzam, ka nepieskatīti suņi kļūst par ceļu satiksmes negadījumu upuriem, nereti paši būdami to izraisītāji. To, ka klaiņojoši suņi var nodarīt un nodara postījumus lauksaimniekiem, daudzi uzskata par mazsvarīgu faktu, “jo pie mums laukos suņi tā dara”. Saplosīti lauksaimniecības dzīvnieki mirst sāpēs un no stresa. Aitu ganāmpulki bieži tiek izbiedēti, izdzenāti, sakosti, nogalināti vai noslīcināti, bet bezatbildīgi savā vaļā palaistu suņu uzšķērstās grūsnās aitas jau redz tikai ganāmpulka saimnieki, nevis tie, kuri apgalvo, ka “tikai palaida sunīti izskrieties”. Sabiedrība pārsvarā pat neuzzina par materiālajiem zaudējumiem un morālajām ciešanām, ko citiem mīļdzīvniekiem un lauksaimniecības dzīvniekiem un to īpašniekiem nodara klaiņojoši suņi.

Kamēr šāda attieksme pret dzīvniekiem tiks normalizēta, kamēr vienai daļai sabiedrības liksies, ka var nepieskatīt savus dzīvniekus, citiem, ka jebkurš var nošaut klaiņojošu suni, Latvijas mīļdzīvnieki ies bojā nejēdzīgās nāvēs, ko varēja novērst.