Izdegšanas sindroms.

Izdegšana ir ne tikai indivīda psihiskās, fiziskās veselības un dzīves kvalitāti ietekmējošs faktors. Kā sociāls fenomens tā ietekmē darba efektivitāti, kas atspoguļojas vairākos līmeņos. Izdegšanas sindromam raksturīgais cinisms un negatīvisms var būt “lipīgs” un atstāj iespaidu uz darba vidi. Mentālais un emocionālais izsīkums īpaši bīstams ir profesijās, kur no speciālista atkarīga citu drošība, labklājība un pat dzīvība. Sindroma klīnisko izpausmju dēļ var samazināties darbspējīgais vecums un dzīvildze, kas ir liels sociālekonomiskais slogs tautsaimniecībai. Fiziska darbspēju izsīkuma dēļ rodas somatiski simptomi, kuru dēļ tiek kavēts darbs. Biežākās izdegšanas pazīmes ir: nevēlēšanos uzņemties jaunus pienākumus, nespēju aizmigt darba dēļ, nespēju koncentrēties, pastāvīgu fizisku nogurumu, pastāvīgu emocionālu nogurumu, kā arī agresīvu reakciju pat nelielu problēmu gadījumā. Svarīgākā sindromu raksturojošā īpašība ir emocionāls izsīkums. Šī pazīme rodas sindroma agrīnās stadijās un persistē. Cilvēks jau no agra rīta var justies noguris, tikai iedomājoties par darbu. Darba pienākumu veikšana no viņa prasa aizvien lielāku piepūli. Vēlāk pievienojas fiziska izsīkuma pazīmes, miega traucējumi un galvassāpes. Nemainoties apstākļiem, veidojas negatīvas aizsargreakcijas: cinisms, negatīvisms un attālināšanās. Rodas tendence būt negatīvam, sarkastiskam pret darba pienākumiem un kolēģiem. Parādās pesimisms, depersonalizācija – darbā atrodoties, ir atsvešinātības sajūta – it kā vērotu sevi no malas. Tāda pati attieksme rodas arī pret klientiem, pret kuriem vairs nav cilvēciska starppersonu kontakta, bet notrulināta mijiedarbība kā pret darbu. Domas fiksējas uz to, kā paveikt savus pienākumus ar pēc iespējas mazāku piepūli un iesaisti.

Šie faktori rezultējas ar personisko sasniegumu devalvāciju. Ir sajūta, ka zūd darba efektivitāte. Persona negatīvi vērtē savas profesionālās kompetences un spējas, pat ja profesionālie sasniegumi ir ievērojami. Ir sajūta, ka “es nevaru izdarīt savu darbu kvalitatīvi, esmu noguris un nenovērtēts, kāda jēga censties”.

Izdegšanas sindroma fāzes:

“Medusmēnesis” –profesija un darbavietas izaicinājumi sākotnēji rada aizrautību, entuziasmu, pašaizliedzīgu iesaistīšanos, kas rezultējas ar sasniegumiem. Šajā laikā stresa līmenis saglabājas optimāls, salāgojot to ar savām vajadzībām. Ja pareizi tiek veiktas intervences, persona sāk pielietot pozitīvas pārvarēšanas stratēģijas, domājot par individuālo labklājību, šis “medusmēnesis” var ilgt mūžīgi. Saglabājas apmierinātība ar darbu, ir viegli uzņemties atbildību, ilgstoši var saglabāt enerģijas līmeni, optimismu, radošumu un augstu produktivitātes līmeni. Tomēr, ja savu vajadzību īstenošana netiek ievērota vai atlikta gaužām ilgi, darba ir daudz un kļūst vēl vairāk, emocionālais fons sāk mainīties un parādās citas pazīmes.

• Stresa sākums – ir dažas grūtas un neveiksmīgas dienas, parādās dažādas līdz šim neapjaustas organizatoriskas problēmas, finansiāla atbalsta un novērtējuma trūkums, starppersonu problēmas ar kolēģiem, darba specifika, profesionālās kļūdas, kuras netiek adekvāti un veiksmīgi atrisinātas. Optimālais stress pārtop par regulārāku vilšanos un vēlmi censties vēl vairāk, lai attaisnotu uz sevi liktās lielās cerības, turpinot cerēt, ka problēmas manā vietā atrisinās kāds cits.
• Hronisks stress – kumulējoties šiem stresa faktoriem, parādās pirmās izsīkuma pazīmes: apātija,ciniska attieksme,sajūta par draudiem,panika,tiek kavēti darba termiņi,tiek kavēta mērķu sasniegšana,problēmu noliegšana darbā vai mājās,lietu atlikšana darbā un mājās,atkārtota darba kavēšana,aizvainojums un sociālās atkāpšanās no draugiem un/vai ģimenes.

Izdegšanas sākums.

Vispārēja un pastāvīga izdegšana:

Izdegšanas sindroms sevī ietver ļoti daudz pazīmju un medicīnisku simptomu, kas bieži sakrīt ar dažādu psihiatrisko traucējumu sindromiem;

hroniska un akūta stresa reakcija veicina pastiprinātu kortizola izdali, kas tieši iedarbojas uz smadzeņu emociju un autonomās nervu sistēmas centriem. Šādas iedarbības dēļ var rasties miega traucējumi, pasliktināties atmiņa, persona nespēj būt elastīga un adaptēties situācijai, kas savukārt saistīts ar samazinātu trauksmes toleranci, aizkaitināmību;

no depresijai līdzīgām pazīmēm atzīmējama vienaldzība, samazināta interese par darbu, nespēja no rītiem piecelties, neizlēmība, trauksmainība;

cilvēkam var rasties vēlme psihoemocionālus pārdzīvojumus nomākt ar alkoholu, narkotiskajām un citām atkarību veicinošām vielām, procesiem;

novērota saistība starp izdegšanu un paaugstinātu koronāro sirds slimību risku, kā arī aptaukošanos. Kā tieši veģetatīvi simptomi reakcijā uz akūtu stresa situāciju var būt galvas reiboņi, paaugstināts asinsspiediens, vēdera izejas traucējumi, galvassāpes.

Kā novērst izdegšanu:

• Koncentrējieties uz problēmu risināšanu. Tā vietā, lai izvairītos no problēmām, meklējiet veidus, kā tās risināt. Ja jums ir konflikts ar kolēģi, atrodiet laiku, lai pārrunātu problēmas. Rīkojieties, nevis apejiet problēmas vai izvairieties no tām.

• Ticiet savām spējām. Protams, jūs neesat ideāls, taču pārliecība par saviem spēkiem ļoti palīdzēs. Izdegšanu raksturo kauns vai šaubas par savu efektivitāti. Atgādiniet sev par visiem saviem panākumiem. Sastādiet savu prasmju un talantu sarakstu. Koncentrējieties uz to, ko vēlaties iemācīties un sasniegt – izvēlieties kursu, kuru vēlaties apgūt, vai personu, ar kuru vēlaties iepazīties un no kuras vēlaties mācīties.

• Apskatiet kopējo ainu. Kad cilvēki jūtas izdeguši, pasaule mēdz likties mazāka, un šķiet, ka risinājumu nav. Koncentrējieties uz sava ieguldījuma kopainu. Piemēram, tās nav vienkārši rūpes par saviem bērniem – jūs veicināt viņu laimi un pilnveidošanos. Nav tā, ka vienkārši strādājat jūs rūpējaties par savu finansiālo veselības stāvokli. Koncentrēšanās uz to, kāpēc jūsu loma ir svarīga un kā jūsu darbs palīdz kaut kam lielākam, var ievērojami samazināt izdegšanas vai depresijas sajūtu.

• Strādājiet pie attiecībām ar citiem. Izdegšana var izolēt, un cilvēki, kas ziņo par izdegšanu, mēdz justies atrauti no citiem. Uzturiet ciešas attiecības ar dažiem cilvēkiem: meklējiet kontaktu ar draugiem un kolēģiem un veltiet laiku, lai uzturētu šo saikni dzīvu. Šis solis var būt noderīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēki var jūs atbalstīt – piedāvājot koučingu, viedokli, kādu, kas vienkārši uzklausīs, vai resursus. Turklāt, kad koncentrējaties uz citiem, jūsu skats paplašinās, nepievēršot vairs tik daudz uzmanības sev, un tas mēdz veicināt pozitīvas sajūtas. Tas, ka saprotat, ka neesat vienīgais, kam ir problēmas, un atgādināt sev par to, cik daudz jūs varat piedāvāt citiem, var kalpot, lai aizdzītu nomāktības vai vientulības sajūtu.

• Saglabājiet perspektīvu. Nesiet tik stingrs pret sevi un negaidiet ideālu. Saglabājiet humora izjūtu un atgādiniet sev, ka jūs vienmēr mācāties un ne vienmēr viss izdosies. Iespējams, šodien esat nomākts, bet jūs varat saņemties un iet uz priekšu ar optimismu.

Izdegšanai nav jābūt mūža ieslodzījumam un ar to ir iespējams tikt galā. Pat ja jūtat, ka smadzenes ir nedaudz pārkarsušas, koncentrējieties uz nākotni un dzīve pati parādīs ceļu uz laimi un piepildījumu!

 Izmantoti Treisijas Brauveras publikācijas un Ilze Maksima, Latvijas Narkologu asociācijas valdes un Sertifikācijas komisijas locekle, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, narkologs; Matīss Ennītis, ārsts rezidents narkoloģijā publikācijas.

Rakstu sagatavoja I.Ritmane