ZIRGU GRIPA

Zirgu gripa ir ļoti kontagioza elpošanas ceļu slimība ar augstu saslimstību un zemu letalitāti. Slimību izraisa Orthomyxoviridae A tipa gripas vīruss,kuram ir 2 galvenie virsmas proteīni- neiraminidāze (N) un hemaglutinīns(H). Zirgu gripas vīrusam ir divi apakštipi- H7N7 (zināms arī kā A/Equine 1 vīruss) un H3N8 (zināms kā A/Equine 2). H7N7 vīruss vairāku gadu laikā necirkulē Eiropā, pašlaik no zirgu gripas ierosinātājiem tiek izolēts tikai H3N8 vīrusa apakštips.

Pašlaik ir zināmi divi H3N8 apakštipi -Eiropas un Amerikas. Amerikas izcelsmes vīruss ir atbildīgs par nesen radītiem uzliesmojumiem Lielbritānijā un Eiropā. Nesen pieņemtie vakcinēšanas ieteikumi no OIE ir sekojoši- zirgu vakcīnām jāsatur divi galvenie Amerikas izcelsmes celmi. Pagaidām Eiropā vakcīnu ražotāji nepilda šos ieteikumus. Gripas vīruss pārdzīvo „antigēnu pārbīdi” sakarā ar ko hemaglutinīna molekulā antigēnu vietā aminoskābju substitūcija rada ievērojamas izmaiņas vakcīnai (vai slimībai) , kā rezultātā antivielas nespēj neitralizēt jaunu vīrusu. Infekcija izplatās no inficētā zirga aerogēni (līdz pat 50m attālumā) vai ar inficētiem respiratoriem izdalījumiem, kā arī tieša kontakta veidā, vai arī netieši ar zirglietām. Iekļūstot organismā, vīruss inficē elpceļu epitēlijšūnas, noārda cilindrisko epitēliju, kairina klepošanas receptorus, tā rezultātā palielinās gļotu ražošana un samazinās gļotādu aizsargspēja, tiek traucēts mukociliārais aparāts. Smaga vai fatāla gripa mēdz būt tikai novājinātiem zirgiem. Gripas vīruss var skart zirgu jebkurā vecumā, taču visbiežāk saslimšanu novēro jauniem zirgiem, kurus sāk nodarbināt treniņos. Lieli, ekonomiski postošie uzliesmojumi var izcelties uzņēmīgu zirgu grupās vai vakcinētiem zirgiem, kuri inficējušies ar jaunu vīrusu, kuram ir izmaiņas antigēnā un vakcīnā esošās antivielas nespēj to atpazīt.

Nelielai dzīvnieku daļai (galvenokārt kumeļiem vai dzīvniekiem ar novājinātu imunitāti) klīniski novēro plaušu saslimšanas simptomus. Vīrusa iedarbības rezultātā samazinās gļotādu aizsargspēja, kas veicina sekundāras bakteriālas infekcijas iekļūšanu un attīstīšanos, (parasti iesaistās pastāvīgi elpošanas ceļu mikrobi, īpaši Streptococcus equi paveids zooepidemicus un daļa no Pasteurella/ Acintobacillus/ Haemophilus dzimtas). Atšķirībā no zirgu herpes vīrusa, gripas vīrusa replikācija elpošanas ceļu epitēlijā ir ierobežota, vīruss nespēj radīt virēmiju; persistējoša infekcija netiek novērota un vīruss nevar būt latents.

Klīniskā aina.

Pēkšņa akūta augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimības parādīšanās ar 1-3 dienu inkubācijas periodu, slimības ilgums ap 3 nedēļām. Pirmās klīniskās pazīmes ir drudzis ar nomākumu un anoreksiju. Izdalījumi pa nāsīm, kas kļūst gļotaini-strutaini, limfadenopātija (galvenokārt apakšžokļa limfmezgli, šad tad arī aizrīkles limfmezgli), persistējošs, sauss klepus. Atveseļošanās periods ir īsāks tiem zirgiem, kurus nenodarbina 2-3 nedēļas. Komplikācijas tādas kā sekundāra bakteriāla apakšējo elpošanas ceļu infekcija (pneimonija un pleiropneimonija), vaskulīts, miokardīts un hronisks pēc virusāla noguruma sindroms var būt biežāk sastopamas zirgiem, kas tiek nodarbināti un/ vai tiek turēti sliktos higiēniskos apstākļos. Vakcinētiem zirgiem klīniskās pazīmes var būt vāji izteiktas vai tās nenovēro nemaz. Slimība norit smagāk kumeļiem, gadiniekiem un jauniem pieaugušiem zirgiem.

Diagnoze.

Klīniskās pazīmes gripai nav pārāk specifiskas. Diagnozi precizē atrodot dzīvu vīrusu vai tā antigēnus izdalījumu paraugā no deguna vai serokonversiju asinīs. Vīrusa antigēnu noteikt ir daudz ātrāk nekā izolēt pašu vīrusu. Tiek izmantots ELISA tests zirgu gripas nukleoproteīnu noteikšanai. Zirgiem kā ātru noteikšanas metodi var izmantot ekspress testa komplektu, ar kura palīdzību nosaka cilvēku gripas          A vīrusu (Directigen- Becton Dickinson). Var veikt arī seroloģisku izmeklēšanu izmantojot hemaglutinācijas inhibitoru testu, bet jutīgāks seroloģiskais tests ir radiāla hemolīze (single radial haemolysis- SRH). SRH titrs nodrošina aizsargimunitātes mērīšanu, piemēram, zirgi ar titru >150mm2 ir pasargāti no inficēšanās ar homologu vīrusu.

Rīcība gripas gadījumā.

Gripa parasti ir pašlimitējoša slimība, ja klīniskie gadījumi tiek pienācīgi pārzināti/ vadīti. Slimiem zirgiem nodrošina mieru 3 nedēļas un, ja tie tiek turēti slēgtā telpā (stallī), jānodrošina laba gaisa apmaiņa, nepieļaujot putekļu klātbūtni. Zirgu izmantošana treniņos un slikti gaisa apstākļi kavē atveseļošanos, kā arī predisponē sekundārai infekcijai un var izraisīt pēcvirusālā noguruma sindromu. Bieži tiek izmantotas plaša spectra antibiotikas, taču parasti nav nepieciešams. Nepieciešamības gadījumos drudža kontrolei izmanto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSAIDs). Var izmantot arī klenbuterolu (Ventipulmin) (skropstiņepitēlija darbības atjaunošanai) un mukolītiskos preparātus, bet parasti arī tas nav nepieciešams. Jānodrošina biodrošība- ierobežo zirgu pārvietošanu, ierīko dezinfekcijas paklājus, kas pasargā no infekcijas izplatīšanas. Zirgu gripa tiek kontrolēta ar vakcinēšanas palīdzību. Eiropā ir pieejamas dažādas inaktivētās (nesatur dzīvo vīrusu) vakcīnas. Tās tiek ievadītas intra-muskulāri. Pašreizējie ieteikumi paredz, ka vakcīnām jāsatur abu veidu Amerikas izcelsmes vīrusu celmus. Zirgu vakcinēšana pret zirgu gripu ir noteikta saskaņā ar sacīkšu un FEI (Starptautiska Jātnieku Federācija) noteikumiem.

Materiālu pēc LVB Zirgu veterinārārstu profesionālās sekcijas iesniegta materiāla sagatavoja I.Ritmane