INFORMĀCIJA MEDIJIEM

Starptautisks pētījums: nepieciešams uzlabot mīļdzīvnieku slimību uzraudzību savlaicīgai, ar barību saistītu saslimšanas risku identificēšanai

Pēc tam, kad ar reto slimību — barības vada dilatāciju jeb megaesophagus 2014.-2016. gadā Latvijā un 2017.- 2018. gadā Austrālijā saslima un gāja bojā vairāki simti suņu un abās valstīs veiktajos pētījumos tika pierādīta cēloniskā saistība starp konkrētiem sausās barības veidiem un šo slimību, starptautiska, multidisciplināra zinātnisko ekspertu grupa izstrādāja vadlīnijas šādu slimību uzliesmojumu atpazīšanai, izmeklēšanai un kontrolei.

Vadlīnijas balstās uz ASV Slimību kontroles centra (CDC, Center for Disease Control) pamatnostādnēm un ir publicētas Amerikas Veterinārās Asociācijas žurnālā, kur šovasar kā oficiāla zinātniska publikācija lasāms starptautiskas multidisciplinārās zinānieku grupas pētījums par iegūtas idiopātiskas barības vada dilatācijas uzliesmojumiem Latvijā un Austrālijā.

Skaidro veterinārpatoloģe Ilze Matīse – Van Houtana, Latvijas pārstāve starptautiskajā zinātnieku grupā: “Situācijās, kad saņemti pārliecinoši signāli par iespējamo saslimšanas izraisītāju, t. i. — tad, kad riska faktors ir noskaidrots, nav pieļaujama nogaidīšana un nav nepieciešams detalizēts zinātnisks pētījums ar publikāciju, lai rīkotos, novēršot turpmāku saskari ar saslimšanas riska faktoru. Diemžēl labas prakses vadlīnijās nereti iejaucas biznesa intereses un tādā situācijā cieš dzīvnieki un viņu īpašnieki.”

“2014. gadā Latvijas veterinārārsti konstatēja nebijušu megaesophagus skaita pieaugumu suņiem, kuri patērēja viena konkrēta zīmola sauso barību. Ārstu pienākums bija nekavējoties par to informēt  sabiedrību un brīdināt suņu īpašniekus, lai novērstu turpmākas saslimšanas un dzīvnieku nāves. Tagad mēs arī respektablā zinātniskā izdevumā redzam pamatojumu tam, ka pastāvēja cieša un nepārprotama saikne starp lietoto barību un saslimšanu. Šis ir unikāls notikums Latvijas veterinārmedicīnā, – balstoties uz mūsu zinātnieku iegūtajiem datiem un starptautiskas zinātnieku grupas darbu, analizējot arī Latvijā iegūtus datus, tiks mainīti līdzīgu gadījumu atpazīšanas, rīcības un kontroles algoritmi pasaulē,” uzskata Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš.
Saite uz pētījumu:https://avmajournals.avma.org/doi/pdfplus/10.2460/javma.259.2.172

prof. Ilze Matīse – Van Houtana
tālr.28334352