Informācija par zilās mēles slimību jeb infekciozo katarālo drudzi

Biedrība “Gaļas liellopu audzētāju biedrība” sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu sagatavojuši informāciju par zilās mēles slimības izplatību Eiropā un tās radītajiem ierobežojumiem.

Jau kopš šī gada sākuma Eiropā izplatās infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība. 2024. gada oktobra sākumā šī slimība bija skārusi 15 Eiropas valstu lopkopības saimniecības. Skartās valstis: Nīderlande, Spānija, Vācija, Andora, Luksemburga, Francija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Šveice, Čehija, Itālija, Austrija, Zviedrija un Portugāle.
Par slimību.
Infekciozais katarālais drudzis (arī zilās mēles slimība, kas ir tiešs tulkojums no angļu valodas – Bluetongue) ir nelipīga, vīrusa ierosināta, atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība (tātad ar to var saslimt visu kategoriju liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki). Retos gadījumos vīruss var inficēt suņus un citus gaļēdājus, ja tie ēd ar infekciozā katarālā drudža vīrusu inficētu materiālu (piemēram, abortu vai pēcdzemdību materiālu). Slimība ir bīstama ar tās straujo izplatību un ar to, ka tai nevar piemērot specifiskas ārstēšanas metodes. Infekciozais katarālais drudzis neietekmē cilvēku veselību vai pārtikas nekaitīgumu! Infekciozo katarālo drudzi pārnēsā un izplata bioloģiskie slimības pārnesēji – asinssūcēji insekti (miģeles, Culicoides sugas). Miģeles ir sastopamas arī Latvijas teritorijā. Miģeles ar vēju var aizpūst lielos attālumos, kas palielina slimības izplatīšanās risku. Miģeles var inficēties ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, kad tās sakož inficētu dzīvnieku. Vīruss izplatās, kad inficētais kukainis sakož citu – neinficētu uzņēmīgo dzīvnieku. Tiklīdz kukainis ir inficēts ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, tas var pārnēsāt vīrusu visu atlikušo mūžu. Pieaugušās miģeles parasti dzīvo apmēram mēnesi, bet var izdzīvot arī ilgāk. Būtiski: ja vidē nav šo asinssūcēju kukaiņu, tad slimības pārnešana no viena dzīvnieka uz otru – tieša vai netieša kontakta ceļā, visdrīzāk, nav iespējama.
Slimība vissmagāk skar aitas, kam raksturīgākās redzamās slimības klīniskās pazīmes ir iztecējumi no deguna, apgrūtināta elpošana, atteikšanās no barības, plakstiņu, nāsu, lūpu, zemžokļa un galvas sejas daļas tūska. Pietūkušas ir mutes gļotādas un mēle, kas var būt zilganā krāsā – skābekļa apgādes dēļ. Nereti slimošana beidzas ar dzīvnieka nāvi, nosmokot. Izdzīvojušiem dzīvniekiem slimība var pāriet hroniskā formā – tie kļūst apātiski, neēd, pārvietojas klibojot, jo ir vērojams iekaisuma process naga kronītī, ko skaidri redz kā sārtu svītru ādas – naga savienojuma vietā. Aitām var novērot arī ādas iekaisumu un apmatojuma (vilnas) bojājumus. Pie ilgstošas slimības gaitas, kas ir 3-5 nedēļas pēc inficēšanās, novājinātā organismā aktivizējas sekundārā mikroflora un dzīvnieks var iet bojā no slimības komplikācijām. Liellopiem un kazām slimība norit galvenokārt nespecifiski, produktīviem dzīvniekiem var konstatēt izslaukuma samazināšanos. Pieaugušie liellopi var būt infekciozi vairākas nedēļas, kamēr tiem ir maz vai nav nekādu slimības pazīmju. Izteiktākos slimības klīniskajos gadījumos liellopiem var novērot letarģiju, erozijas ap nāsīm un purnu, uz tesmeņa, mutes un acu apsārtumu, ādas apsārtumu virs naga, izdalījumus no nāsīm, drudzi, apetītes zudumu,
grūsnajiem dzīvniekiem – abortu vai augļa deformācijas un nedzīvi dzimušus pēcnācējus.
Ja ir aizdomas, ka dzīvnieks ir inficējies ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, vai ir konstatētas slimības pazīmes, tad nekavējoties ir jāsazinās ar novietni apkalpojošo veterinārārstu.
Kādēļ mums ir svarīgi nepieļaut slimības ievešanu Latvijā?
Mēs, protams, nevaram ietekmēt vēja virzienu un kontrolēt miģeļu pārvietošanos pa gaisu, bet ir darbības, kuras mēs varam ietekmēt.
Latvija ir oficiāli brīva valsts no infekciozā katarālā drudža. Šī slimība Latvijā nekad nav konstatēta. Līdz ar to mēs, dzīvnieku audzētāji, nedrīkstam ievest Latvijā atgremotājdzīvniekus no valstīm, kurās ir konstatēta šī slimība. Lai arī infekciozā katarālā drudža skarto valstu kompetentās iestādes nav tiesīgas izdot veterināros (veselības) izvešanas sertifikātus dzīvniekiem, kurus plānots vest uz oficiāli brīvām valstīm, tomēr ir dažādi izņēmumi, kādēļ šis sertifikāts var tikt izdots. Mūsu saimniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot jebkādus veidus, lai it kā legāli ievestu dzīvniekus Latvijā no slimības skartās valsts. Tas nav arī jādara, ja konkrētā valsts nav šīs slimības skarta, bet dzīvnieki jāved cauri skartajai valstij. Jo tādā veidā pastāv liels risks ievest infekciozo katarālo drudzi Latvijā. Jāpiemin, ka, lai valsts atgūtu oficiāli brīvas valsts statusu no šīs slimības, būs jāpaiet vismaz 2 gadiem kopš pēdējā dzīvnieku saslimšanas gadījuma ar infekciozo katarālo drudzi.
Kas notiks, ja arī mēs būsim skarto valstu sarakstā? Atbilde ir vienkārša – apstāsies dzīvnieku eksports. Kā minimums uz diviem gadiem! Mūsu gaļas liellopu nozare, arī piena nozares teļi un teles ir pieprasīti ārvalstu tirgos, jo gan valsts, gan dzīvnieku novietnes ir brīvas no daudzām infekcijas slimībām. Dzīvu teļu eksporta apstāšanās atstās būtisku ietekmi uz gaļas liellopu audzētāju ienākumiem.
Jautājumu gadījumā lūgums vērsties Gaļas liellopu audzētāju biedrībā.