Aizliegums ievest ūdeles Latvijas teritorijā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilst Satversmei
Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabineta noteikumu norma, kas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai uz noteiktu laiku aizliedza ievest Latvijas teritorijā ūdeles, atbilst Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka apstākļos, kad pastāv nenoteiktība, valstij ir tiesības šaubu gadījumā no vairākām iespējamām alternatīvām izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību.
Satversmes tiesa rakstveida procesā izskatīja lietu, kas ierosināta pēc komercsabiedrību pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēju komercdarbības veids ir ūdeļu ievešana un audzēšana, ūdeļu kažokādu ieguve, apstrāde un eksportēšana. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētā norma, kas laika periodā no 2021. gada 21. decembra līdz 2022. gada 16. decembrim aizliedza ūdeļu ievešanu no ārvalstīm, neatbilst Satversmes 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums nebija samērīgs.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieteikuma iesniedzējām ierobežoja Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību. Ierobežojums bija vērsts uz to, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības uz veselību, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzību. Proti, no pieejamiem datiem un pētījumiem par Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs izrietēja, ka darbinieki un citas personas, kuras nonāk saskarsmē ar inficētām ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības riskam. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums tika noteikts, lai novērstu Covid‑19 vīrusa strauju izplatību, kā arī jaunu vīrusa variantu rašanos un izplatīšanos, kas varēja apdraudēt cilvēku veselību, izraisīt veselības nozares pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka tādi alternatīvi līdzekļi Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, kā piemēram, aizliegums ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, karantīnas paredzēšana ievestajām ūdelēm, kā arī ievešanas atļauju sistēma nevar nodrošināt to, ka inficētas ūdeles nenonāk kontaktā ar cilvēkiem. Savukārt aizliegums pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā nav uzskatāms par alternatīvu līdzekli apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tas acīmredzami nevar novērst Ministru kabineta identificēto risku – ar Covid-19 inficētu ūdeļu ievešanu no ārvalstīm.
Satversmes tiesa atzina, ka, ievērojot Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību un tā radītos draudus veselības sistēmai, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm. Turklāt pieteikuma iesniedzējām bija pieejami atbalsta mehānismi, ar kuriem tika mazinātas tām noteiktā ierobežojuma sekas. Savukārt sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma apstākļos, kad bija nepieciešams mazināt iespējamo Covid-19 izraisošā vīrusa transmisiju no ūdelēm uz cilvēkiem un tādējādi aizsargāt cilvēku veselību un sabiedrības labklājību, bija lielāks nekā pieteikuma iesniedzējām radītās nelabvēlīgās sekas.
