Liellopu vakcinācija.
Vakcinācijas programmas liellopu ganāmpulkiem ir paredzētas, lai pasargātu dzīvniekus no slimībām, ko izraisa infekciozi organismi, piemēram, vīrusi, baktērijas un vienšūņi. Vakcīnas stimulē dzīvnieka imūnsistēmu, lai radītu aizsargreakciju pret organismu. Pēc tam imūnsistēma “atcerēsies”, kā radīt reakciju pret organismu, ja tas kādreiz ir inficēts ar šo organismu. Vakcīnas nevar novērst saskarsmi ar infekcioziem organismiem, taču tās palielina dzīvnieka spēju cīnīties ar infekciju vai samazina slimības smagumu, ja tā notiek.
Lielākā daļa liellopu vakcīnu tiek injicētas, lai gan dažas var ievadīt citos veidos, piemēram, intranazāli un perorāli. Lai gan antibiotikas bieži tiek ievadītas arī injekcijas veidā, dzīvnieka ārstēšana ar kādu no šīm zālēm nav vakcinācija, bet gan ārstēšana pēc infekcijas. Tādēļ vakcinējot dzīvniekus varam izvairīties no nevajadzīgas antibiotiku lietošanas.
Vakcīnu veidi
Lielākā daļa vakcīnu satur vai nu modificētus dzīvus, nogalinātus vai ķīmiski pārveidotus organismus. Ja vakcīna tiek lietota pareizi, neatkarīgi no tā, vai tā ir modificēta dzīva, nogalināta vai ķīmiski pārveidota, tā palielinās dzīvnieka izturību pret slimībām, taču katram vakcīnas veidam ir arī savi ierobežojumi.
Modificētās dzīvās vakcīnas (MLV) satur nelielu daudzumu vīrusu vai baktēriju, kas ir pārveidotas tā, lai tās neizraisītu klīniskas slimības, ja tās lieto saskaņā ar norādījumiem. Tomēr vīruss vai baktērijas joprojām var vairoties vakcinētajā dzīvniekā, izraisot kontrolētu infekciju. Replicējošā organisma atpazīšana, ko veic dzīvnieka imūnsistēma, stimulē efektīvu imūnreakciju. MLV galvenokārt ir pieejamas vīrusu izraisītām slimībām, piemēram, govju herpes vīruss 1, govju infekciozais rinotraheīta (IBR), govju vīrusālā caureja (BVDV), liellopu respiratori sincitiālais vīruss (BRSV) un paragripas-3 vīrusa izraisītājs. Pl3).
Nedzīvās vakcīnas satur organismus vai organismu apakšvienības, kas pēc ievadīšanas dzīvniekā nereplicējas vai nevairojas. Šīs vakcīnas parasti satur adjuvantus vai pievienotas vielas, kas vēl vairāk stimulē imūnsistēmu reaģēt uz vakcīnu. Nedzīvās vakcīnas var droši lietot jebkuriem dzīvniekiem, arī grūsnām govīm.
Ķīmiski mainītās vakcīnas (CAV) satur modificētus dzīvos organismus, kas tiek audzēti ķīmiskās vielās, kas izraisa specifiskas organisma mutācijas. Ķīmiski izmainītas vakcīnas tehnoloģijas piemērs ir pret temperatūru jutīgi (TS) vakcīnas organismi, kas nevar vairoties dzīvnieka normālā ķermeņa temperatūrā. Tā kā ar TS vakcīnām nav sistēmiskas replikācijas, tās ir drošas lietošanai grūsniem dzīvniekiem .
Lai gan vakcīnas neizraisīs slimību, pret kuru tām ir jāaizsargā, dažiem dzīvniekiem pēc vakcinācijas uz laiku var būt drudzis. Dažiem dzīvniekiem, redzot injekciju, var būt arī pietūkums un sāpīgums. Dažos gadījumos dzīvnieki var atteikties no barības un uz dažām dienām samazināt piena ražošanu.
Liellopu produktivitātes kvalitātes nodrošināšanas vakcinācijas vadlīnijas
Jebkura injekcija var izraisīt gaļas vai piena kvalitātes un nekaitīguma mazināšanos. Liellopu gaļas kvalitātes nodrošināšanai svarīga ir pareiza injicējamo vielu ievadīšana, lai nemazinātu gala produkta kvalitāti. Daži vispārīgi ieteikumi ir šādi:
- Kad vien iespējams, lietot subkutānas injekcijas.
- Injekcijas izdarīt kakla rajonā.
- Injicējiet tīrā vietā.
- Izmantojiet vienreizējās lietošanas adatas.
- Lietojiet atbilstošu adatu paredzētajam injekcijas veidam.
- Ievērojiet labus sanitāros noteikumus.
- Katram injekcijas veidam izmantojiet savu šļirci.
Slimības, pret kurām vakcinēt gaļas un piena liellopus
- Liellopu vīrusu caureja (BVD)
- Liellopu infekciozais rinotraheīts (IBR)
- Paragripa (PI3)
- Liellopu elpceļu slimību komplekss
- Leptospiroze
- Kampilobaktērijas
- Klostridiālās slimības
- Bruceloze
Precīzāko un pareizāko konkrētā ganāmpulka vakcinācijas plānu sastāda tikai un vienīgi praktizējošais veterinārārsts, kurš apkalpo konrēto ganāmpulku.
Izmantoti materiāli:
Rakstu sagatavoja I.Ritmane
0 Komentāri