Par zāļu nepieejamības problēmu

1. un 2. martā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) organizēja diskusiju par zāļu nepieejamības problēmu – cēloņiem, iespējamiem risinājumiem un nepieciešamo rīcību .  Sanāksme galvenokārt bija veltīta zāļu nepieejamības problēmai cilvēku medicīnā, bet viena sesija paredzēta arī veterināro zāļu nepieejamības apspriešanai.   Veterinārās problemātikas sanāksme notika vienlaikus klātienē un ZOOM formātā . Sesijā par veterinārajām zālēm ZOOM formātā no Latvijas piedalījās:  Z. Auce, S.Zirnīte un R. Kušķe no PVD un G. Mičule no LVB.

Jau iepriekš Eiropas Veterinārārstu federācija (FVE) veica aptauju par zālēm, kas trūkst dažādās ES valstīs ,un 2022.g. oktobrī FVE publicēja aptaujas datu (no 22 valstu veterinārajām asociācijām) apkopojumu. Tajā secināts, ka situācijas ir atšķirīgas dažādās valstīs, bet kopumā problēma palielinās. Galvenās zāļu grupas, kur novēro zāļu nepieejamību ir:  šaura spektra antibiotikas (pirmā izvēle ārstniecībā) – 24% nosaukumu; vakcīnas (suņi -14%, kaķi  -17%, zirgi -10%, arī liellopi – 21%), nesteroīdās pretiekaisuma zāles (5%), pretparazitārās zāles (2 %) uc. Otrais jautājums bija , vai gadījumos kad kādas zāles nav pieejamas ir zināms, kādi ir iemesli,  cik ilgi tāda situācija var vilkties un kādas ir attiecīgo zālu pieejamās alternatīvas. Vairāk kā puse valstu atbildēja, ka šāda informācija dažreiz ir pieejam, bet ne vienmēr; apmēram trešdaļa teica, ka šāda informācija ir pieejama; bet ap ceturtdaļu valstu atbildēja, ka šādas info nav vispār. Trešais jautājums bija, vai ir viegli iegūt zāles no citām ES valstīm, ja savā valstī tādu (kaskādes pirmā izvēle) nav – lielākā daļa valstu atbildēja, ka tas nav viegli.

FVE sadarbojas ar ES institūcijām, lai aktualizētu problēmu un meklētu risinājumus.

1.marta sanāksmē tika dots vārds trīs pušu – FVE (veterinārārstu redzējums), zāļu ražotāju asociāciju un atsevišķi ES dalībvalstu atbildīgo iestāžu viedokļiem. Pirmais , kas jau radīja diskusijas bija izpratne un definīcija, kas vispār tiek saprasts ar zāļu nepieejamību. Izrādās EMA šobrīd izšķir divus aspektus – viens zāļu pieejamības (availability) traucējumi ražošanas problēmu dēļ, otrs – zāļu nepieejamība (shortage) zāļu piegādes/ lieltirgotavu darbības dēļ. Un faktiski netika skatīts jautājums (tika tikai pieminēts) , kad zāles vispār attiecīgā valstī nav reģistrētas (bet reģistrētas citās ES valstīs). Šo atšķirību akcentēja gan FVE , gan zāļu ražotāji. Uzstājās galvenokārt lielo valstu atbildīgo dienestu pārstāvji (Francija, Vācija). Abām bija atšķirīga pieeja attiecībā uz vetu atbalstu zāļu nepieejamības gadījumā. Vācija galvenokārt fiksē faktus (ražotājus aicina informēt par gaidāmiem piegāžu pārtraukumiem, informāciju ievieto attiecīgā mājas lapā vetu zināšanai) , bet Francija iet tālāk, zāļu ražotājiem obligāti jāziņo par piegāžu traucējumiem; valsts kompetentā iestāde piedāvā vetiem alternatīvas no pieejamām zālēm. Tai pat laikā pacēlās jautājums, kā skatīt zāļu alternatīvos piedāvājumus no konkurences varbūtējas kropļošanas viedokļa.  

Tika diskutēts, kādi kritēriji būtu jāpiemēro, lai uzskatītu, ka zāles ir kritiski svarīgas un nav pieejamas;  kā arī, cik ilgs periods  (1 nedēļa, 1 mēnesis, 6 mēneši utml.) būtu vērā ņemams, lai piedāvātu zāļu alternatīvas. 

Vairākkārt tika minēta ES zāļu datu bāze (UPD – Union Product Database), uz kuru liek lielas cerības informācijas izplatīšanā zāļu jomā. EMA ir ieteikusi visām ES dalībvalstīm veidot vienu t.s. zāļu nepieejamības kontaktpunktu (SPOC), kur var ziņot par zālēm, kuras nav pieejamas. Latvijā par tādu ir uzdota šāda adrese  https://www.zva.gov.lv , diemžēl tajā iespēju ziņot vienkāršā veidā neatradu.

G. Mičule