Mentorings

  • Doma vai ideja par mentoringa procesa uzsākšanu Latvijā nāca no LVB Goda biedra un LVB Zirgu veterinārārstu sekcijas vadītāja Jura Tolpežņikova. Mentorings veterinārmedicīnā ir pietiekami izplatīts process citviet Eiropā un pasaulē. Mums tas ir jauns process, kura ieviešana un iedzīvināšana noteikti prasīs laiku. Bet šis process noteikti sagatavos topošo veterinārmediķi labāk un profesionālāk darbam veterinārmedicīnā, kā arī atvieglos jaunajam speciālistam ātrāk iedzīvoties profesijas ikdienā, absolvējot Veterinārmedicīnas fakultāti.
                    Vispārējos literatūras avotos nav konkrētas mentoringa definīcijas. Vispārpieņemtā definīcija norāda, ka mentorings ir nevērtējošas attiecības starp divām personām, kurās viens cilvēks brīvprātīgi velta laiku otram cilvēkam, lai viņu atbalstītu un iedrošinātu. Nozīmīgu lomu mentorings dod topošajam veterinārmediķim saprast, vai izvēlētā profesija ir viņa dzīves aicinājums un izvēle ir izdarīta pareiza. Mentoringā svarīgas ir abu pušu mentora un mentorējamā jeb apmācāmā spēja savstarpēji sadarboties. Vārds mentors visbiežāk tiek definēta kā uzticams padomdevējs vai ceļvedis. Dažādos dzīves posmos mēs cenšamies mācīties no mūsu pieredzējušiem kolēģiem, kurus savā ziņā var saukt par profesijas mentoriem , un bieži cenšamies līdzināties tiem. Viņi kļūst par modeļiem pareizu problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas metožu attīstībai, tehnisko prasmju demonstrēšanai, starppersonu spēju attīstīšanai un personīgas vadīšanas nodrošināšanai. Mentori un mentoringa ideja mūsdienās ir palielinājusi izpratni par veterinārmedicīnu, īpaši jauno veterinārārstu absolventu un jauno prakses īpašnieku vidū, kuri pēkšņi tiek pakļauti jaunām un nepazīstamām dzīves lomām un saskaras ar lielām cerībām, informācijas pārslodzi un maz laika, lai mācītos kļūt par savas profesionālās ikdienas vadītāju.
                    Izvērtējot visas mentoringa procesa priekšrocības un ieguvumus, LVB valde pieņēma lēmumu par procesa uzsākšanu arī Latvijā. Katrs no mums ir sastapies ar situāciju, kad studiju laikā iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas un iemaņas vēl nedod pārliecību par spēju patstāvīgi veikt veterinārmedicīnas prakses. Tādēļ ,iesaistoties mentoringā, topošajam veterinārmediķim pēc fakultātes absolvēšnas kļūst vieglāk ieiet jaunā savas dzīves posmā, samazinot adoptācijas periodu jaunajiem apstākļiem. Ļoti svarīgs akcents ir dažādu paaudžu veterinārmediķu spēja sadarboties un mijiedarboties. Jaunajiem veterinārmediķiem pārņemt tās zināšanas un atziņas, kas vecākiem kolēģiem., bet vecākiem kolēģiem no jaunajiem iegūt jaunākās atziņas veterinārmedicīnā. Vajadzība pēc tālākizglītības un apmācības turpinās vēl kādu laiku pēc fakultātes beigšanas. Katrs no mums šo apmācību uztver savādāk, meklējot pareizāko un pieņemamāko paņēmienu. Pilnīgi nesagatavots jaunais veterinārmediķis rada riskus gan dzīvnieku veselībai, gan profesijas un viņa paša reputācijai. 
     Daudzu mentoringa attiecību klupšanas akmens ir precīzi noteikt, ko mentorings nozīmē iesaistītajām personām. Mentoringa interpretācija lielākoties ir subjektīva, tāpēc šīs darbības process un saturs ir jādefinē tās sākumā, lai tā būtu efektīva abām pusēm. Pirms mentoringa procesu uzsākt abām pusēm jāvienojas, ko vēlas mentorējamais, un vai mentors var to sniegt. Ja starp mentoru un mentorējamo nenotiek atklāta komunikācija, tad procesa rezultāts būs negatīvs un to labāk vispār pat neuzsākt.
                    Viena no mentoringa procesa priekšrocībām ir iespēja mentoram agrīnā stadijā savai praksei sagatavot jauno speciālistu, nodrošinot prakses attīstību un turpinājumu. Ilgstoši esam runājuši, ka nav iespēju brīvprātīgi savām praksēm piesaistīt topošos veterinārmediķus no fakultātes, jo to liedz likumdošana. Tad tieši mentorings kā LVB organizēts brīvprātīgs darba process to ļauj izdarīt.
                    Par mentoru var kļūt sertificēts praktizējošs veterinārārsts , kura klīniskās prakses pieredze ir ne mazāka kā pieci gadi, savā darbā ievēro profesionālās ētikas normas un labas veterinārmedicīniskās prakses principus,ir atzīts kā augstas kvalifikācijas speciālists biedrības profesionālā sekcijā, savā darbā nav pieļāvis būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus un  nav krimināli sodīts. Ikviens, kurš atbilst šiem kritērijiem brīvā formā var uzrakstīt iesniegumu LVB , norādot :
    1.savu vārdu un uzvārdu ;
    2.sertifikāta nummuru;
    3. kādā jomā praktizē;
    4.kontaktinformāciju
    Katru kandidātu izvērtē un tā atbilstību mentora prasībām apstiprina LVB Izglītības komisija. Mentoru saraksts tiek publicēts LVB mājas lapā. Veterinārmedicīnas fakultātes students vai absolvents vienu gadu pēc fakultātes absolvēšanas izvēlas sev tīkamo mentoru un LVB administrācija palīdz nodibināt saskarsmi abām pusēm. Ja mentorējamais un mentors savstarpējā komunikācijā spēj atrast kopsaucēju un vienojas par mentoringa procesa uzsākšanu, tiek slēgts trīspusējs līgums starp mentorējamo, mentoru un LVB kā procesa organizētāju. LVB mājas lapā pieejamais un piedāvātais mentoringa procesa līgums ir tikai kā paraugs un tas ir gan papildināms, gan labojams atkarībā no visu iesaistīto pušu interesēm. Mentoringa līgumu slēdz uz vienu gadu. Ja procesa gaitā kāda no pusēm saprot, ka to turpināt ir nelietderīgi vai neiespējami, mentoringa programmas līgumu var pārtraukt jebkurā brīdī par to informējot LVB. Viss mentoringa process ir brīvprātīgs darbs un par to atlīdzību neviena no pusēm nesaņem. Atvilstoši kvalifikācijas celšanas prasībām, mentors saņem kvalifikācijas celšanas punktus.
     Mentoringa nolikums
    Mentoringa līgums

    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs


Jaunākās ziņas

  • LVB Goda biedrei Olgai Lušņevskai -110
     Olga Lušņevska dzimusi 1911.gada 19.jūlijā Rīgā strādnieku Anāņiču ģimenē. Ģimenes rocība nebija liela, tādēļ Olga jau no bērnības zināja, ko nozīmē sūri strādāt, lai nopelnītu sev iztiku. Neskatoties ne uz kādām grūtībām ģimene Olgu Lušņevsku pēc Rīgas pamatskolas un vidusskolas absolvēšanas atbalstīja 1932.gadā uzsākot studijas Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē`.  [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Ilgi gaidījām siltumu, un sagaidījām ilgstošu karstumu, kas jau nogurdinājis gan ikvienu no mums, gan dzīvniekus. Sarunās ar kolēģiem satraukumu rada fakts, ka ir pieaudzis to pacientu skaits veterinārārstiem, kuriem uzstādīta diagnoze ķermeņa pārkaršana – hipertermija. Cilvēks pats cīnoties ar karstuma izraisīto nogurumu, piemirst parūpēties par dzīvniekiem, kas nav pieļaujama. Tādēļ aicinu ikvienu veterinārārstu atgādināt, lai katra dzīvnieka saimnieks izvairās no sava dzīvnieka ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros,  nevest dzīvniekus pastaigās pa ielas segumu, bet labāk zālāju, izvēloties rīta un vakara stundas. Visu laiku nodrošināt pieeju vēsam ūdenim. Tas pats attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem – govīm, aitām,zirgiem utt. Uz biedrību zvana satraukušies dzīvnieku īpašnieki un vaicā kā pasargāt govis no dunduriem, kuri lielā karstuma dēļ šķiet arī šogad īpaši aktīvi. Daudz variantu nav. Viens ir dzīvniekus pa dienas vidu turēt labi ventilējamās kūtīs, nojumēs, kā arī tos apstrādājot ar repelentiem, kas pamatā satur ēteriskās eļļas. Karstumā  būsim piesardzīgi paši un rūpēsimies par mājdzīvniekiem. [vairāk]
  • Mentorings
    Doma vai ideja par mentoringa procesa uzsākšanu Latvijā nāca no LVB Goda biedra un LVB Zirgu veterinārārstu sekcijas vadītāja Jura Tolpežņikova. Mentorings veterinārmedicīnā ir pietiekami izplatīts process citviet Eiropā un pasaulē. Mums tas ir jauns process, kura ieviešana un iedzīvināšana noteikti prasīs laiku. Bet šis process noteikti sagatavos topošo veterinārmediķi labāk un profesionālāk darbam veterinārmedicīnā, kā arī atvieglos jaunajam speciālistam ātrāk iedzīvoties profesijas ikdienā, absolvējot Veterinārmedicīnas fakultāti. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021