Megaesophagus izpētes programma
Suņu megaesophagus uzliesmojuma izpētes programma
Latvijā pēdējā gada laikā strauji palielinājies suņu skaits, kam diagnosticēta barības vada dilatācija jeb megaesophagus (ME). Šiem suņiem novēro barības regurgitāciju, novājēšanu, balss izmaiņas, smakšanu, elpošanas trokšņus un atsevišķos gadījumos -- neiroloģiskus traucējumus. Lai noskaidrotu šīs slimības cēloni, Zemkopības ministrija 2015. gada maija beigās izveidoja izpētes grupu un programmu, kuras ietvaros tiek izmeklēti ME gadījumi. Izpētes grupu vada Dr. Ilze Matīse un tās sastāvā darbojas BIOR un LLU VMF speciālisti -- I. Pigiņka (patologs); I. Lūsis (epidemiologs); K. Drevinska (klīniskais speciālists) . Izmeklējumi tiek veikti ZI BIOR un citās laboratorijās.
Līdz 2015. gada 31. decembrim šajā programmā ir reģistrēti 70 jauni ME saslimšanas gadījumi. Ir veikta daļa no izpētes programmā paredzētajiem izmeklējumiem, kas ļauj izslēgt smagos metālus (t. sk. svinu), talliju un akrilamīdu kā cēloņus. Nepieciešama kontroles grupas komplektācija (suņi, kam nav ME) un izmeklējumu veikšana uz organofosfātiem un skrīnings uz nezināmām vielām gan suņu asinīs un audos, gan barībā. Tāpat vēl tiek veikti izmeklējumi, lai izslēgtu botulismu kā iespējamo cēloni.
Liels paldies visiem veterinārārstiem, kas ieguldīja savu laiku klīniskā materiāla vākšanā un anketu aizpildīšanā! Jauni gadījumi vēl joprojām tiek reģistrēti. Reģistrācijas anketa šeit.
Plašāka informācija par pētījuma 6 mēnešos iegūtajiem rezultētiem atrodama šeit.
Līdz 2015. gada 31. decembrim šajā programmā ir reģistrēti 70 jauni ME saslimšanas gadījumi. Ir veikta daļa no izpētes programmā paredzētajiem izmeklējumiem, kas ļauj izslēgt smagos metālus (t. sk. svinu), talliju un akrilamīdu kā cēloņus. Nepieciešama kontroles grupas komplektācija (suņi, kam nav ME) un izmeklējumu veikšana uz organofosfātiem un skrīnings uz nezināmām vielām gan suņu asinīs un audos, gan barībā. Tāpat vēl tiek veikti izmeklējumi, lai izslēgtu botulismu kā iespējamo cēloni.
Liels paldies visiem veterinārārstiem, kas ieguldīja savu laiku klīniskā materiāla vākšanā un anketu aizpildīšanā! Jauni gadījumi vēl joprojām tiek reģistrēti. Reģistrācijas anketa šeit.
Plašāka informācija par pētījuma 6 mēnešos iegūtajiem rezultētiem atrodama šeit.
ME izpētes grupa: I. Matīse (vadītāja); I. Pigiņka (patologs); I. Lūsis (epidemiologs); K. Drevinska (klīniskais speciālists).
Ja ir jautājumi, lūdzu kontaktējieties ar mums pa e-pastu lvbsuni@gmail.com
Informācija atjaunota, un rediģēta 02.02.16; papildināta 15.02.15.
autors: llze Matīse-VanHoutana
Ja ir jautājumi, lūdzu kontaktējieties ar mums pa e-pastu lvbsuni@gmail.com
Informācija atjaunota, un rediģēta 02.02.16; papildināta 15.02.15.
autors: llze Matīse-VanHoutana
Žurnāla pirmajās labās, kā vienmēr žurnāla redaktores uzruna mums, pēc kurām seko īss ieskāts LVB administrācijas darba gaitās.
Šajā žurnāla numurā uzzināsiet vai suns ir visēdājs vai tomēr gaļēdājs.
Ko Latvijas veterinārārsti domā par veterināro zāļu pieejamību un kādi ir viņu ieteikumi situācijas uzlabošanai? Dr. Arbidāns dalās savā redzējumā par veterinārās prakses veidošanu un attīstīšanu. Numura sākumā atradīsiet ieskatu šī gada absolventu izlaidumā un FVE Ģenerālajā asamblejā Bergenā. Klīnisko gadījumu sadaļā lasiet par ārējās auss iekaisuma diagnostiku suņiem un par endoparazītu lomu elpceļu slimību izraisīšanā kaķiem.
Par veterināro zāļu blakusparādībām un farmakovigilanci kaimiņvalstīs uzzināsiet FVE ziņojumā. No Latvijas ziņojumu par zāļu blaknēm nav, bet frančiem ir lielākais ziņojumu skaits Eiropā. Vai Latvijā lietotās zāles tik ļoti atšķiras no Francijā lietotajām? Šajā žurnālā varat lasīt arī par LVB pilnsapulces norisi, par lāzerterapijas pielietošanu veterinārmedicīnā un par dažādiem klīniskajiem gadījumiem kolēģu praksēs.