Megaesophagus izpētes programma
Suņu megaesophagus uzliesmojuma izpētes programma
Latvijā pēdējā gada laikā strauji palielinājies suņu skaits, kam diagnosticēta barības vada dilatācija jeb megaesophagus (ME). Šiem suņiem novēro barības regurgitāciju, novājēšanu, balss izmaiņas, smakšanu, elpošanas trokšņus un atsevišķos gadījumos -- neiroloģiskus traucējumus. Lai noskaidrotu šīs slimības cēloni, Zemkopības ministrija 2015. gada maija beigās izveidoja izpētes grupu un programmu, kuras ietvaros tiek izmeklēti ME gadījumi. Izpētes grupu vada Dr. Ilze Matīse un tās sastāvā darbojas BIOR un LLU VMF speciālisti -- I. Pigiņka (patologs); I. Lūsis (epidemiologs); K. Drevinska (klīniskais speciālists) . Izmeklējumi tiek veikti ZI BIOR un citās laboratorijās.
Līdz 2015. gada 31. decembrim šajā programmā ir reģistrēti 70 jauni ME saslimšanas gadījumi. Ir veikta daļa no izpētes programmā paredzētajiem izmeklējumiem, kas ļauj izslēgt smagos metālus (t. sk. svinu), talliju un akrilamīdu kā cēloņus. Nepieciešama kontroles grupas komplektācija (suņi, kam nav ME) un izmeklējumu veikšana uz organofosfātiem un skrīnings uz nezināmām vielām gan suņu asinīs un audos, gan barībā. Tāpat vēl tiek veikti izmeklējumi, lai izslēgtu botulismu kā iespējamo cēloni.
Liels paldies visiem veterinārārstiem, kas ieguldīja savu laiku klīniskā materiāla vākšanā un anketu aizpildīšanā! Jauni gadījumi vēl joprojām tiek reģistrēti. Reģistrācijas anketa šeit.
Plašāka informācija par pētījuma 6 mēnešos iegūtajiem rezultētiem atrodama šeit.
Līdz 2015. gada 31. decembrim šajā programmā ir reģistrēti 70 jauni ME saslimšanas gadījumi. Ir veikta daļa no izpētes programmā paredzētajiem izmeklējumiem, kas ļauj izslēgt smagos metālus (t. sk. svinu), talliju un akrilamīdu kā cēloņus. Nepieciešama kontroles grupas komplektācija (suņi, kam nav ME) un izmeklējumu veikšana uz organofosfātiem un skrīnings uz nezināmām vielām gan suņu asinīs un audos, gan barībā. Tāpat vēl tiek veikti izmeklējumi, lai izslēgtu botulismu kā iespējamo cēloni.
Liels paldies visiem veterinārārstiem, kas ieguldīja savu laiku klīniskā materiāla vākšanā un anketu aizpildīšanā! Jauni gadījumi vēl joprojām tiek reģistrēti. Reģistrācijas anketa šeit.
Plašāka informācija par pētījuma 6 mēnešos iegūtajiem rezultētiem atrodama šeit.
ME izpētes grupa: I. Matīse (vadītāja); I. Pigiņka (patologs); I. Lūsis (epidemiologs); K. Drevinska (klīniskais speciālists).
Ja ir jautājumi, lūdzu kontaktējieties ar mums pa e-pastu lvbsuni@gmail.com
Informācija atjaunota, un rediģēta 02.02.16; papildināta 15.02.15.
autors: llze Matīse-VanHoutana
Ja ir jautājumi, lūdzu kontaktējieties ar mums pa e-pastu lvbsuni@gmail.com
Informācija atjaunota, un rediģēta 02.02.16; papildināta 15.02.15.
autors: llze Matīse-VanHoutana
Mēs visa pasaule esam COVID-19 (SARS-CoV-2) vīrusa notikumu centrā, kura dēļ mums jāievēro un jāsadzīvo ar daudz un dažādiem ierobežojumiem. VŽ redaktore atgādina, ka šajā laikā neviens nav atcēlis un nav beigušās veterinārmedicīnā aktuālās infekciju slimības to uzraudzība un ar to saistītās nebūšanas. Žurnālā numurā izsmeļošs raksts par KORONAVĪRUSU.
Sājā žurnāla numurā Veterinārā Žurnāla redaktore mūs aizrauj šī gada laikā paveiktajos notikumos, kas ir bijuši nozīmīgi veterinārmedicīnā. Aizvadīta Veterinārmedicīniskās fakultātes 100 gades konference. Īpaša dzimšanas diena arī LVB Veterinārajam Žurnālam, kuram nosvinēti nu jau 30 gadi. Interesanti klīnisko gadījumu raksti un ne tikai.