Megaesophagus izpētes programma
Suņu megaesophagus uzliesmojuma izpētes programma
Latvijā pēdējā gada laikā strauji palielinājies suņu skaits, kam diagnosticēta barības vada dilatācija jeb megaesophagus (ME). Šiem suņiem novēro barības regurgitāciju, novājēšanu, balss izmaiņas, smakšanu, elpošanas trokšņus un atsevišķos gadījumos -- neiroloģiskus traucējumus. Lai noskaidrotu šīs slimības cēloni, Zemkopības ministrija 2015. gada maija beigās izveidoja izpētes grupu un programmu, kuras ietvaros tiek izmeklēti ME gadījumi. Izpētes grupu vada Dr. Ilze Matīse un tās sastāvā darbojas BIOR un LLU VMF speciālisti -- I. Pigiņka (patologs); I. Lūsis (epidemiologs); K. Drevinska (klīniskais speciālists) . Izmeklējumi tiek veikti ZI BIOR un citās laboratorijās.
Līdz 2015. gada 31. decembrim šajā programmā ir reģistrēti 70 jauni ME saslimšanas gadījumi. Ir veikta daļa no izpētes programmā paredzētajiem izmeklējumiem, kas ļauj izslēgt smagos metālus (t. sk. svinu), talliju un akrilamīdu kā cēloņus. Nepieciešama kontroles grupas komplektācija (suņi, kam nav ME) un izmeklējumu veikšana uz organofosfātiem un skrīnings uz nezināmām vielām gan suņu asinīs un audos, gan barībā. Tāpat vēl tiek veikti izmeklējumi, lai izslēgtu botulismu kā iespējamo cēloni.
Liels paldies visiem veterinārārstiem, kas ieguldīja savu laiku klīniskā materiāla vākšanā un anketu aizpildīšanā! Jauni gadījumi vēl joprojām tiek reģistrēti. Reģistrācijas anketa šeit.
Plašāka informācija par pētījuma 6 mēnešos iegūtajiem rezultētiem atrodama šeit.
Līdz 2015. gada 31. decembrim šajā programmā ir reģistrēti 70 jauni ME saslimšanas gadījumi. Ir veikta daļa no izpētes programmā paredzētajiem izmeklējumiem, kas ļauj izslēgt smagos metālus (t. sk. svinu), talliju un akrilamīdu kā cēloņus. Nepieciešama kontroles grupas komplektācija (suņi, kam nav ME) un izmeklējumu veikšana uz organofosfātiem un skrīnings uz nezināmām vielām gan suņu asinīs un audos, gan barībā. Tāpat vēl tiek veikti izmeklējumi, lai izslēgtu botulismu kā iespējamo cēloni.
Liels paldies visiem veterinārārstiem, kas ieguldīja savu laiku klīniskā materiāla vākšanā un anketu aizpildīšanā! Jauni gadījumi vēl joprojām tiek reģistrēti. Reģistrācijas anketa šeit.
Plašāka informācija par pētījuma 6 mēnešos iegūtajiem rezultētiem atrodama šeit.
ME izpētes grupa: I. Matīse (vadītāja); I. Pigiņka (patologs); I. Lūsis (epidemiologs); K. Drevinska (klīniskais speciālists).
Ja ir jautājumi, lūdzu kontaktējieties ar mums pa e-pastu lvbsuni@gmail.com
Informācija atjaunota, un rediģēta 02.02.16; papildināta 15.02.15.
autors: llze Matīse-VanHoutana
Ja ir jautājumi, lūdzu kontaktējieties ar mums pa e-pastu lvbsuni@gmail.com
Informācija atjaunota, un rediģēta 02.02.16; papildināta 15.02.15.
autors: llze Matīse-VanHoutana
VŽ 2019. gada vasaras numurā (#2) Veterinārā žurnāla redaktora sleja. Šajā numurā Gundegas Mičules raksts par Pavasara FVE Ģenerālās asamblejas norisi Bratislavā. Mazs ieskats 29. maija Labturības seminārā. Iepazīstina ar Veterinārmedicīnas fakultātes jauno dekānu. Ieskats 2019. gada 1. jūnijā Tagadējo un bijušo LVB vadības pārstāvju neformālā tikšanās. Kā arī aicinājums - veterinārārstus dalīties atmiņās par spilgtākajiem notikumiem savā veterinārārsta praksē. No sīem atmiņu stāstījumiem plānojam veidot brošūru "Veterinārārstu stāsti simtgadei"" veltītu gan valsts, gan biedrības jubilejai.
VŽ 2019. gada pavasara numurā (#1) redaktora slejā žurnāla redaktore Māra Viduža tēlaini apraksta pavasara iestāšanos, kā arī īsu ieskatu žurnālā.