Bieži uzdotie jautājumi

Kas ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs?

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) ir vadošā pētniecības iestāde molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā Latvijā, kurā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi molekulārajā mikrobioloģijā, vakcīnu izstrādē, šūnu bioloģijā, genomikā un proteomikā, vēža bioloģijā, imunoloģijā, struktūrbioloģijā un citos virzienos. Projekts “Babezioze Latvijā: epidemioloģiskie un diagnostiskie pētījumi riska novērtēšanai” tiek veikts ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu un norisinās no 2017. gada 1. februāra – 2020. gada 31. janvārim. Vairāk informācijas BMC mājaslapā: http://biomed.lu.lv/

Kāpēc piedalīties projektā?

Lai arī Latvijā katru gadu Slimības profilakses un kontroles centrs veic ērču encefalīta un Laima slimības monitoringu, informācijas par tādu slimību izplatību kā suņu babezioze un granulocītiskā anaplazmoze trūkst. Viens no projekta uzdevumiem un mērķiem ir izveidot karti, kurā būtu precīzi attēloti gan reģistrēto saslimšanas gadījumu vietas, gan arī vietas, kur biotopos ir atrastas Dermacentor reticulatus (suņu babeziozes vektors) ērces, kas varētu veterinārārstiem palīdzēt nākotnē gan šo slimību diagnostikā, gan piemēroto profilakses pasākumu izvēlē saviem pacientiem.

Kādus paraugus izmeklēs?

Projekta izpētes objekti ir suņi vai kaķi ar ērču pārnēsāto infekcijas slimību pazīmēm vai arī veseli dzīvnieki, par kuriem ir aizdomas, ka saslimšanas risks pastāv. Iesūtāmie paraugi ir – 1 – 3 ml venozās asinis EDTA stobriņā (obligāti), piesūkušās ērces (ja tādas ir) un asins uztriepe no kapilārajām asinīm no auss (vēlama). Sadarbības klīnikām BMC izsniedz iepriekš sagatavotus komplektus, kuros ir viss nepieciešams paraugu noņemšanai un nosūtīšanai, taču paraudziņus var ievākt arī individuāli un anketas lejupielādēšanai ir pieejamas šeit.

Kādus izmeklējumus veiks?

Iesūtītie asins un ērču paraugi Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiks izmeklēti ar PĶR – tiks meklēts slimības ierosinātāja (babēziju, anaplazmu vai borēliju) DNS. Metode ir ar augstu specifiskumu un precizitāti.

Vai par izmeklējumiem jāmaksā?

Parauga izmeklēšana BMC ir bez maksas, taču veterinārārsti saviem klientiem paši nosaka parauga noņemšanas, sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas.

Cik ilgā laikā var gaidīt atbildi?

10 darba dienu laikā no parauga nonākšanas brīža BMC. Ja ir steidzama situācija, iepriekš vienojoties, paraudziņu var izmeklēt prioritārā kārtā. Vēlamies uzsvērt, ka šī diemžēl nav ekspresdiagnostikas metode un akūtos gadījumos iesakām veikt visus iespējamos diagnostiskos pasākumos klīnikā uz vietas (asins uztriepes mikroskopija, SNAP testi citu slimību izslēgšanai, asins analīzes, citoloģijas u.c.) un, ja nepieciešams, uzsākt dzīvnieka ārstēšanu.

Ko iesākt ar saņemtajiem atbilžu rezultātiem?

Slims / negatīvs: PĶR jutīgums ir atkarīgs no infekcijas slimības ierosinātāja koncentrācijas asinīs, tāpēc ne vienmēr negatīvs rezultāts nozīmē to, ka dzīvnieks nav inficējies.  Ja dzīvnieks ir tikko inficējies, ir subklīnisks nēsātājs vai ir ticis jau ārstēts ar antibiotikām vai specifiskajām zālēm – arī tad rezultāts var būt negatīvs. Tāpēc šaubu gadījumā izmeklējumu ieteicams atkārtot pēc pāris dienām un dzīvnieka īpašnieku informēt par iespējamajām klīniskajām pazīmēm un ieteikt dzīvnieku tuvākās nedēļas vērot.

Slims / pozitīvs: dzīvnieka organismā ir slimības ierosinātājs un ir pamatots iemesls uzsākt ārstēšanu. Jāņem vērā, ka PĶR nediferencē “dzīva” vai “miruša” infekcijas ierosinātāja DNS, tāpēc, ja vēlas veikt kontroles izmeklējumu, lai novērtētu ārstēšanas efektivitāti, to iesaka darīt pēc 60 – 90 dienām.

Vesels dzīvnieks / pozitīvs: dažu slimības ierosinātāju gadījumā, pastāvot labai saimniekorganisma imūnatbildei, dzīvnieks var kļūt par slimības nēsātāju. 

Pozitīva ērce/negatīvs dzīvnieks: šādā gadījumā ieteicams saimnieku informēt par iespējamajiem riskiem dzīvniekam attiecībā uz konstatēto infekcijas ierosinātāju un mājas apstākļos uzmanīgi sekot līdzi dzīvnieka veselības stāvoklim. Lai arī ir vajadzīgas 24 – 72h, lai infekcijas ierosinātāji no ērces nonāktu dzīvniekā, reti ir zināms, kur un kad tieši ērce ir piesūkusies un sākusi baroties.

Negatīva ērce/pozitīvs dzīvnieks: endēmiskajās zonās nav izslēgts, ka dzīvniekam kontakts ar ērcēm ir bijis iepriekš un infekcija ir iegūta senāk.

Kā pieteikties?

Rakstot uz e-pastu – babeziju.izpete@gmail.com.

Nevēlamies sadarboties, jo pie mums saslimšanas gadījumi nav bijuši/ir reti.

Piedalīšanās projektā ir brīvprātīga, un mēs ļaunu prātu neturēsim, ja paraugus no jūsu klīnikas nesaņemsim. Veterinārārstiem, kas jau projektā piedalās vai arī kuri apsver domu piedalīties, iesakām projektu uztvert kā papildus diagnostikas iespēju un situācijā, ja patiešām ir aizdomīgs vai saslimšanas gadījums, atcerēties par mums, paraudziņu noņemt un atsūtīt.

Informācija ievietota: 10.04.2018.
Materiālu sagatavoja: Maija Selezņova


 

Aptauja

Kāds ir Jūsu viedokis par LVB Statūtu grozījumiem


Sludinājumi

  • PVD izsludina vakanci: Veterināro zāļu reģistrācijas daļas VECĀKAIS EKSPERTS
    Pārtikas un Veterinārais dienests izsludina vakanci - Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro zāļu reģistrācijas daļas VECĀKAIS EKSPERTS

    Pilns sludinājuma teksts: šeit.
    [Apskatīt]

  • PVD vakance - veterinārās uzraudzības inspektors Lidostā "Rīga"
    Pārtikas un veterinārais dienests izsludina konkursu uz veterinārās uzraudzības inspektora vakanci  kontroles punktā "Lidosta "Rīga"".  Pieteikšanās termiņš - 1.12.18.

    Pilns sludinājuma teksts, šeit.
    [Apskatīt]

  • Vajadzīgs veterinārārsta asistents un pārdevējs/konsultants vienā personā
    SIA Dr. Beinerts Salaspils veterinārā klīnika saistībā ar darbības paplašināšanos aicina tās komandai pievienoties: veterinārārsta asistentu, pārdevēju/konsultantu vienā personā.
    Darba vieta: Salaspils, Institūta ielā 4. 
    Darba laiks: Darba dienās 10:00 līdz 19:30
    CV un motivācijas vēstuli ar norādi „vakance” sūtīt uz e-pastu: zanete@vet.lv.

    Pilns sludinājuma teksts šeit.
    [Apskatīt]

Lasīt vairāk

Veterinārais Žurnāls 2018

2018. gada vasara (#2)   (10.01 MB) 
Ko Latvijas veterinārārsti domā par veterināro zāļu pieejamību un kādi ir viņu ieteikumi situācijas uzlabošanai?  Dr. Arbidāns dalās savā redzējumā par veterinārās prakses veidošanu un attīstīšanu.  Numura sākumā atradīsiet ieskatu šī gada absolventu izlaidumā un FVE Ģenerālajā asamblejā Bergenā.  Klīnisko gadījumu sadaļā lasiet par ārējās auss iekaisuma diagnostiku suņiem un par endoparazītu lomu elpceļu slimību izraisīšanā kaķiem.
2018. gada pavasaris (#1)   (10.87 MB) 
Par veterināro zāļu blakusparādībām un farmakovigilanci kaimiņvalstīs uzzināsiet FVE ziņojumā. No Latvijas ziņojumu par zāļu blaknēm nav, bet frančiem ir lielākais ziņojumu skaits Eiropā. Vai Latvijā lietotās zāles tik ļoti atšķiras no Francijā lietotajām?  Šajā žurnālā varat lasīt arī par LVB pilnsapulces norisi, par lāzerterapijas pielietošanu veterinārmedicīnā un par dažādiem klīniskajiem gadījumiem kolēģu praksēs.   

Arhīvs

CMS © RixtelLab 2014 - 2018