Latvijas mīļdzīvniekiem bīstamās ērces un odi

  • Latvijas Veterinārārstu Biedrība informē dzīvnieku īpašniekus par potenciālajiem draudiem, kas saistīti ar ērču piesūkšanos un odu kodumiem.
    Lielākā daļa minēto slimību ir bīstamas suņiem, tomēr var saslimt arī kaķi.

     
    ĒRCES
    Suņi Latvijā var saslimt ar vairākām ērču pārnēsātām slimībām.
    1. Babezioze – visbīstamākā, jo neārstēta var beigties letāli. Babēzijas ir vienšūņi, kas parazitē sarkanajos asins ķermenīšos. Slimības pazīmes nav specifiskas – novēro nomākumu, var būt dzeltenas gļotādas, izmainīta urīna krāsa, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šo slimību diagnosticē mikroskopējot asins uztriepi vai ar polimerāzes ķēdes reakciju. Suņu babēzijas (B.canis) cilvēkiem nav bīstamas, bet Latvijā ir babēziju sugas, kuras var izraisīt saslimšanu arī cilvēkiem (B. microti, B. divergens).
    2. Granulocitārā anaplazmoze –  izraisītājas ir A. phagocytophilum baktērijas, ar šo slimību slimo arī cilvēki Latvijā. Klīniskās pazīmes: drudzis, nespēks, samazināta ēstgriba. Slimību diagnosticē mikroskopējot asins uztriepes vai veicot polimerāzes ķēdes reakciju.
    3. Laimas slimība vai borelioze – izraisītājas ir tās pašas baktērijas (borēlijas), kas cilvēku boreliozes gadījumos. Atšķirībā no cilvēkiem, dzīvniekiem nenovēro specifisko apsārtumu ērces koduma vietā. Klīniskās pazīmes var būt ļoti neizteiktas – drudzis, apātija, klibums. Slimību diagnosticē veicot atkārtotus seroloģiskus testus, diagnozes noteikšana ir sarežģīta.
    Pēc pastaigas ārā, lūdzu, pārbaudiet dzīvnieka apmatojumu un ādu (galva, pakakle, aiz ausīm, paslēpenes u.c. vietas ar maigu ādu). Svarīga ir pareiza un pēc iespējas ātra rīcība gadījumos, ja ērce ir piesūkusies – visērtāk un visdrošāk to izņemt lietojot tam paredzētās ērču pincetes, bet var lietot arī diega cilpu. Rokās labāk vilkt cimdus. Ērču pincete vai diega cilpa jāapliek ap ērces galvu un jāgriež ap savu asi vienlaicīgi velkot ērci uz āru (skat. attēlu zemāk). Nav nepieciešams liet ērcei virsū spirtu vai eļļu vai citu šķidrumu, tas var izsaukt ērcei vemšanu un parazītu ātrāku nokļūšanu dzīvnieka asinsritē. Pēc ērces izņemšanas skarto vietu var dezinficēt.
     
    ODI
    Latvijā odi pārnēsā mikrofilāriju D. repens kāpurus. Šie kāpuri cirkulē galvenokārt suņu, retāk kaķu un cilvēku, asinīs, bet pieaugušie parazīti atrodami zemādā. Lielāko skaitu saslimšanu diagnosticē vasarā vai rudenī. Klīniskās pazīmes var arī nenovērot, līdz ar to šo nematodi atrod ārstējot kādu citu problēmu, bet ir suņi, kuriem konstatē  veidojumus zemādā. Pēc Veterinārmedicīnas fakultātē veikta pētījuma datiem Latvijā invadēti ir 6.8% suņu.

     
    KĀ PAREIZI IZŅEMT ĒRCI
    Protams, vispirms jādomā par profilaksi, gan pašiem, gan dzīvniekiem. Tomēr, ja ērce ir jau piesūkusies to ir svarīgi noņemt pēc iespējas ātrāk. Atkarībā no tā, kur ērcē atrodas vīruss vai parazīts, atšķiras arī laiks, kāds nepieciešams, lai tas nokļūtu cilvēka vai dzīvnieka asinīs. Visātrāk asinīs nokļūst encefalīta vīruss, jo tas atrodas ērces siekalu dziedzeros, borēlijām paliet ilgāks laiks (~ 72h) kamēr tās no ērces zarnu trakta nokļūst asinsritē.
     
     









    Visdrošāk ērču izņemšanu veikt cimdos.
    • Pirms ērces izņemšanas nevajag tai neko liet virsū, tas var tai izsaukt vemšanu un ātrāku slimību izraisītāju nokļūšanu dzīvniekā vai cilvēkā.
    • Lietojiet ērču izņemšanas pincetes vai diega cilpu, kas jāapliek ērcei apkārt tieši pie dzīvnieka ādas.
    • Neizdariet straujas kustības, neraujiet ērci aiz vēdera! Nav svarīgi uz kuru pusi griezt pinceti vai diega cilpu.
    • Vilkšanas kustībai jābūt ap ērces asi un tad uz āru.
    • Svarīgi ir censties izņemt visu ērci.
    • Pēc ērces izņemšanas skarto ādu var dezinficēt.


Jaunākās ziņas

  • LVB Goda biedrei Olgai Lušņevskai -110
     Olga Lušņevska dzimusi 1911.gada 19.jūlijā Rīgā strādnieku Anāņiču ģimenē. Ģimenes rocība nebija liela, tādēļ Olga jau no bērnības zināja, ko nozīmē sūri strādāt, lai nopelnītu sev iztiku. Neskatoties ne uz kādām grūtībām ģimene Olgu Lušņevsku pēc Rīgas pamatskolas un vidusskolas absolvēšanas atbalstīja 1932.gadā uzsākot studijas Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē`.  [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Ilgi gaidījām siltumu, un sagaidījām ilgstošu karstumu, kas jau nogurdinājis gan ikvienu no mums, gan dzīvniekus. Sarunās ar kolēģiem satraukumu rada fakts, ka ir pieaudzis to pacientu skaits veterinārārstiem, kuriem uzstādīta diagnoze ķermeņa pārkaršana – hipertermija. Cilvēks pats cīnoties ar karstuma izraisīto nogurumu, piemirst parūpēties par dzīvniekiem, kas nav pieļaujama. Tādēļ aicinu ikvienu veterinārārstu atgādināt, lai katra dzīvnieka saimnieks izvairās no sava dzīvnieka ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros,  nevest dzīvniekus pastaigās pa ielas segumu, bet labāk zālāju, izvēloties rīta un vakara stundas. Visu laiku nodrošināt pieeju vēsam ūdenim. Tas pats attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem – govīm, aitām,zirgiem utt. Uz biedrību zvana satraukušies dzīvnieku īpašnieki un vaicā kā pasargāt govis no dunduriem, kuri lielā karstuma dēļ šķiet arī šogad īpaši aktīvi. Daudz variantu nav. Viens ir dzīvniekus pa dienas vidu turēt labi ventilējamās kūtīs, nojumēs, kā arī tos apstrādājot ar repelentiem, kas pamatā satur ēteriskās eļļas. Karstumā  būsim piesardzīgi paši un rūpēsimies par mājdzīvniekiem. [vairāk]
  • Mentorings
    Doma vai ideja par mentoringa procesa uzsākšanu Latvijā nāca no LVB Goda biedra un LVB Zirgu veterinārārstu sekcijas vadītāja Jura Tolpežņikova. Mentorings veterinārmedicīnā ir pietiekami izplatīts process citviet Eiropā un pasaulē. Mums tas ir jauns process, kura ieviešana un iedzīvināšana noteikti prasīs laiku. Bet šis process noteikti sagatavos topošo veterinārmediķi labāk un profesionālāk darbam veterinārmedicīnā, kā arī atvieglos jaunajam speciālistam ātrāk iedzīvoties profesijas ikdienā, absolvējot Veterinārmedicīnas fakultāti. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021