ANTIHELMINTISKO LĪDZEKĻU LIETOŠANA AITU GANĀMPULKOS LATVIJĀ

  • Pasaulē arvien vairāk humānajā medicīnā un veterinārmedicīnā tiek aktualizēti jautājumi par neracionāli pielietotu medikamentu izraisītām sekām, piemēram, antimikrobiālo un pretparazitāro līdzekļu rezistenci. Parazītu rezistence pret atsevišķiem pretparazitāriem medikamentiem jau pastāv daudzās pasaules valstīs, kā ASV, vairākās Āfrikas un arī Eiropas valstīs, tajā skaitā ziemeļvalstīs (Martinez – Valladares, 2015; Geurden et al., 2014; Papadopoulos, 2012; Suetherland and Leathwick, 2011; Cezar et al., 2010; Louis, 2009). Pēdējos gados atrodami ziņojumi par multirezistentiem parazītiem, kuri uzrāda rezistenci vienlaikus uz medikamentiem no dažādām pretparazitāro līdzekļu grupām (Ihler, 2010).
    Pētījumos par pretparazitāro medikamentu rezistenci lauksaimniecības dzīvnieku sugām īpaša uzmanība ir pievērsta aitām, kurām rezistence tiek uzskatīta par būtisku problēmu. Aitu saimniecībās būtiskus ekonomiskos zaudējumus rada gremošanas sistēmā parazitējošie strongilīdi. Nepārdomāti, neatbilstošās devās lietojot medikamentus, izmantojot neatbilstošas medikamentu grupas vai veicot neatbilstošus pretparazitāros pasākumus, aitu ganāmpulkos var rasties rezistence pret gremošanas sistēmā parazitējošiem strongilīdiem, kas rada būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem ne tikai dzīvnieku produkcijas kvalitātes zuduma dēļ, bet arī pasliktinoties dzīvnieku labturībai un kopējam veselības stāvoklim un paaugstinoties veterinārajiem izdevumiem (Peregrine et al., 2010). 
    Līdz šim Latvijā nav veikta izpēte par saimniecībās esošo situāciju attiecībā uz medikamentu rezistenci. Svarīgi izprast, ka neefektīva antihelmintisko līdzekļu iedarbība nav saistīta tikai ar pašu medikamentu rezistenci, bet tas ir multifaktoriālu procesu kopums, kas sevī ietver parazītu un ganību profilaksi, pareizu medikamentu izvēli, lietošanu, uzglabāšanu un citus faktorus. Pētījuma mērķis bija izpētīt antihelmintisko līdzekļu lietošanas paradumus aitu saimniecībās Latvijā, un noskaidrot biežākās kļūdas šo līdzekļu lietošanā, tai skaitā parazītu kontroles veikšanā, ietverot saimniecību vispārīgo raksturojumu. Pētījums tika veikts 2019. –2020. gada rudens periodā (septembris – oktobris), visā Latvijas teritorijā, ieskaitot visus četrus valsts vēsturiskos un kultūras reģionus (Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale).
    Latvijas Lauksaimniecības universitātes P18 projekta pētniecības programmas īstenošana ”Pretparazitāro līdzekļu rezistence aitu saimniecībās Latvijā” ietvaros tika izstrādāta daļēji strukturēta anketa ar atbilžu variantiem un atvērtiem jautājumiem, lai novērtētu lauksaimnieku zināšanas un pārvaldības procesus saimniecībā, saistībā ar dzīvnieku barošanu, ganīšanu, parazītu diagnostiku un pretparazitāro medikamentu lietošanu. Dati tika apkopoti un analizēti.
    Aptaujai no Lauksaimniecības datu centra datu bāzes nejauši tika atlasītas 28 aitu saimniecības. Pētījuma laikā 2 saimniecības pirms apmeklējuma izstājās no pētījuma pašiniciatīvas dēļ. Dati par 22 saimniecībām bija pilnīgi. Tika apsekotas astoņas saimniecības Kurzemē, astoņas Vidzemē, pa trim Latgalē un Zemgalē. Saimniecību atlase bija mērķtiecīga, ņemot vērā ganāmpulka lielumu un ražošanas līmeni. Tika atlasītas dažāda lieluma saimniecības: 9 mazas (0-100 aitas ), 10 vidējas (101-300 aitas) un 3 lielas (vairāk kā 300 aitas).
    Visi respondenti norādījuši, ka dzīvnieki tiek laisti ganībās. 95% no saimniecībām norādījušas, ka tiek veikta regulāra ganību rotācija. Ganību rotācija samazina ganību kontaminācijas risku. Lielākajā daļā ganību (59%) atrodas dabiskās ūdenstilpnes. Slapjas, mitras un purvainas ganības aitām nav piemērotas. Dabīgo ūdenstilpņu lielākā problēma ir bioloģisko un mehānisko ganību invāziju pārnēsātāji – gliemeži, tādēļ būtiski ir ierobežot aitu piekļuvi dabīgajām ūdenstilpnēm un nodrošināt gliemežu iznīcināšanu.
    Lai arī attārpošana tiek veikta visās saimniecībās, tikai 36 % no saimniecībām veic parazītu kontroli. Parazītu kontroles veikšana saimniecībā ir būtisks faktors, lai izzinātu saimniecībā esošo situāciju. Aitu audzētājiem ir būtiski saprast to, ka nedrīkst paļauties uz antihelmintiskiem līdzekļiem kā vienīgo kontroles līdzekli. Labs parazītu kontroles plāns ietver vairākas priekšnosacījumus, kā piemēram:
    1)ilgtermiņa attārpošanas stratēģija, kuru regulāri pārskata veterinārārsts;
    2) laba ganību profilakse;
    3) karantīnas ievērošana jaunievestajiem dzīvniekiem;
    4)  zināšana par parazītiem, to cikliem un aktīvo sezonas laiku.
    2) laba ganību profilakse;
    3) karantīnas ievērošana jaunievestajiem dzīvniekiem;
    4)  zināšana par parazītiem, to cikliem un aktīvo sezonas laiku.
    50% pētījuma saimniecību attārpo aitas 2 reizes gadā. Literatūrā netiek minētas konkrētas reizes, cik bieži ganāmpulks būtu jāattārpo sezonas laikā. Katra saimniecība kopā ar veterinārārstu veic ganāmpulka izpēti un vienojas par labāko attārpošanas shēmu. Labākajā gadījumā preparazitārajai ārstēšanai būtu jābūt mērķtiecīgai, stratēģiski vērstām uz ierosinātāja identifikāciju, nevis jāizvēlas parastā, nomācošā ārstēšanas stratēģija.
     
    Picture1.jpg
    1.diagramma. Attārpošanas biežums.
     
    Attārpošanas pasākumus pētījuma saimniecībās veic gadījumos, kad tiek novērota dzīvnieku saslimšana, kā arī regulāri profilaktiskos nolūkos. Tikai 4.5% saimniecību atzīmējusi, ka pretparazitoloģisko attārpošanu veic, ja konstatē dzīvnieku slimošanu, pamatojoties uz noņemto parazitāro paraugu rezultātiem un veterinārārsta rekomendācijām.
    Lielākā daļa jeb 59% saimniecības pretparazitoloģisko attārpošanu veic visam ganāmpulkam vienā laikā. Literatūrā rekomendē ganāmpulku sadalīt grupās. Ganāmpulka sadalīšana grupās samazina iespēju kļūdīties, gan nosakot medikamenta devu, gan atkārtoti apstrādājot vienu dzīvnieku, vai izlaižot kādu. Latvijā kopumā izmanto dažādas attārpošanas stratēģijas, bet visas saimniecības veic gan profilaktisku, gan ārstniecisku ganāmpulka attārpošanu, kas ir pozitīva kopēja iezīme.
    Picture2.jpg
    2.diagramma. Attārpošanas stratēģija.
     
    Literatūrā rekomendē attārpotos dzīvniekus turēt vienā vietā vai aplokā 24-48 stundas līdz parazītu olas, kas atrodas aitas zarnu traktā tiktu izvadītas ar fēcēm. Pēc 24 stundām bojā būs gājuši 90% no parazītu olām, taču pēc 48 stundām – 99%. Dzīvnieku pārvietošana uz jaunām ganībām tūlīt pēc attārpošanas piesārņos ganības, jo olas tiks nodotas kopā ar mirušajiem parazītiem. 41% no saimniecībām pēc attārpošanas dzīvniekus noteiktu laiku atstāj kūtī, pirms to ievietošanas jaunās ganībās.
    Lai arī 55% saimniecību norādīja, ka tiem ir svari, tikai 27% no saimniecībām veic aitu svēršanu. Pārējie 73% saimniecību aitas nesver, jo ir pieredze dzīvnieka svara noteikšanā „uz aci”.  Manuprāt, svara noteikšana “ uz aci”  ir ļoti subjektīva un neprecīza metode. Izvēloties šādu svēršanas metodi tiek radīts augsts risks nepareizai devas noteikšanai, kas savukārt, rezultējas ar antihelmintisko medikamentu rezistences attīstību saimniecībā.
    Populārākie dehelmintizācijas medikamenti Latvijas aitkopības saimniecībās ir albendazols, ivermektīns un levamizols.
    Caur muti medikamentus ievada lielākā daļa saimniecību, kur 26% orālo medikamentu ievadi saimniecībās veic veterinārārsts. Zemādas injekcijas veterinārārsts veic 39% gadījumu. Svarīgi ir pieminēt to, ka, lai medikamentu ievadītu pareizi, tas jāievada veterinārārstam vai veterinārārsta apmācītai personai. Tas pamatojas ar to, ka bieži neapmācīts, nezinošs personāls mēdz pieļaut tādas kļūdas kā medikamentu neinjicēšana zemādā, bet noplūde uz vilnas vai muskulī.
     
    Picture3.jpgPicture4.jpg
    3.diagramma. Orāla ievade.
    4.diagramma. Zemādas ievade.
     
    Daudzas valstis aizvien nopietnāk pauž uzskatu par medikamentu lietošanu pēc paraugu noņemšanas, kas pamatojas uz to izpēti par augsto rezistenci uz pretparazitārajiem līdzekļiem. Tikai 2 saimniecības medikamentu izvēli izdara pēc paraugu noņemšanas konsultējoties ar veterinārārstu.
    Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē līdz galam netiek kontrolēta zāļu tirdzniecība. Par veterināro zāļu atbilstošu lietošanu ir atbildīgs veterinārārsts, dzīvnieku īpašnieks un veterināro zāļu izplatītājs. Medikamentu iegādes veidi Latvijā visbiežāk ir aptiekā, lieltirgotavās vai pie veterinārārstiem.
     
    Picture5.jpgPicture6.jpg
    5.diagramma. Medikamentu izvēle.
    6.diagramma. Medikamentu iegāde.
     
    45 % saimniecību medikamentu izlieto uzreiz. Lietojot medikamentus pēc derīguma termiņa beigām nav zināma medikamenta efektivitāte, kas rada būtisku faktoru antihelmintisko līdzekļu rezistences attīstībā.
     
    Picture7.jpg
    7.diagramma. Medikamenta iegādes izlietojums.
     
    Kopumā, izvērtējot situāciju šajās 22 saimniecībās, jāsecina, ka lielākoties aitkopības saimniecībās trūkst izpratne par pareizu pretparazitāro darbību kopumu, tai skaitā par pretparazitāro kontroli. No pētījumā iesaistītajām aitu saimniecībām tikai 36% (8 no 22 saimniecībām) veic parazitāros kontroles pasākumus. Lielākoties saimniecībās attārpošanu veic saimnieks vai kopējs, nevis veterinārārsts. Puse no saimniecībām medikamentus neiegādājas pie apkalpojošā veterinārārsta, bet iegūst lieltirgotavā, aptiekās vai izmanto nereģistrētus medikamentus. Pētījuma saimniecībās lielākoties tiek neatbilstoši uzglabāti medikamenti, tos lietojot pēc derīguma termiņa beigām vai neatbilstoši uzglabājot, līdz ar to nav zināma medikamenta efektivitāte. Biežāk pieļautās kļūdas pētījuma saimniecībās dehelmintizācijas līdzekļu lietošanā ir dzīvnieku nesvēršana un fekāliju paraugu neizmeklēšana pirms medikamentu izvēles.
    Rezistence mazajiem atgremotājiem ir globāla un pieaugoša problēma, kuru var tikai palēnināt, nevis apturēt. Parazītiem dabiski rodas rezistence pret parazitārajiem līdzekļiem ģenētisko mutāciju dēļ. Izturīgākie parazīti pārdzīvo ārstēšanu un turpina vairoties, tādējādi nododot savu rezistences gēnu nākamajām paaudzēm, kā rezultātā veidojas vēl izturīgāki parazīti. Slikta ganāmpulka vadības prakse šo procesu tikai paātrina. Tādēļ ir svarīgi saprast to, ka, strādājot kopā (veterinārārārstiem, zāļu uzņēmumiem, ražotājiem, parazitologiem, saimniekiem u.c.) un koncentrējoties uz ilgtspējīgu pretparazitāro zāļu lietošanu, var ievērojami palēnināt pretparazitāro rezistences attīstību mazajiem atgremotājiem (FDA, 2019).
     
     
    Izmantotā literatūra:
    1. IHLER F.C. (2010) Antihelmintic Resistance. An Overview of the Situation in the Nordic Countries. [Tiešsaite] Acta Veterinarian Scandinavica 52 (Suppl 1) Pieejams: DOI: 10.1186/1751-0147-52-S1-S24.
    2. PEREGRINE A., SHAKYA K., AVULA J., FERNANDEZ S., JONES A., MENZIES P., KELTON D., MEDEROS A., FALZON L., De WOLF B., VANLEEUWEN J., MARTIN R., LEBOEUF A., CORRIVEAU F., JANSEN J. (2010) Handbook for the Control of Internal Parasites of Sheep. Ontario Veterinary College, University of Guelph. 14-31 p.
    3. United States Food & Drug Administration.(2019) New Antiparasitic Drug Needed for Sheep and Goats. [Tiešsaite] United States Food & Drug Administration. Pieejams: https://www.fda.gov/animal-veterinary/safety-health/new-antiparasitic-drugs-needed-sheep-and-goats [Skatīts: 2021.gada 8.martā].
    4. MARTÍNEZ- VALLADARES M., GEURDEN T., BARTRAM J.D., MARTÍNEZ-PÉREZ M.J., ROBLES- PÉREZ D., BOHORGUEZ A., FLOREZ E., MEANA A., ROJO- VÁZQUEZ A.F. (2015) Resistance of Gastrointestinal Nematodes to the Most Commonly Used Antihelmintics in Sheeps, Cattle and Horses in Spain. [Tiešsaite] Vet Parasitol. 2015 Jul 30;211(3-4). p.228-33. Pieejams: doi: 10.1016/j.vetpar.2015.05.024.
    5. GEURDEN T., CHARTIE C., FANKE J., FRANGIPANE DI REGALBONO A., TRAVERSA D., VON SAMSON- HIMMELSTJERNA G., DEMELER J., VANIMISETTI B.H., BARTAM J.D., DENWOOD J.M. (2015) Antihelmintic Resistance to Ivermectin and Moxidectin in Gastrointestinal Nematodes of Cattle in Europe. [Tiešsaite] Int J Parasitol Drugs Drug Resist. 2015 Dec; 5(3). p.163–171. Pieejams: doi: 10.1016/j.ijpddr.2015.08.001.
    6. PAPADOPOULOS E., GALLIDIS E., PTOCHOS S. (2012) Anthelmintic resistance in sheep in Europe: A selected review [Tiešsaite] Veterinary Parasitology Volume 189, Issues 1, 30 September 2012, p.85-88. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.vetpar.2012.03.036.
    7. SUETHERLAND A.I., LEATHWICK M.D. (2011) Antihelmintic Resistance in Nematode Parasites of Cattle: A Global Issue? [Tiešsaite] Trends in Parasitology 27(4). p.176-81. Pieejams: DOI: 10.1016/j.pt.2010.11.008.
    CEZAR S.A., TOSCAN G., CAMILLO G., SANGIONI A.L., RIBAS O.H., VOGEL F.S.F. (2010) Multiple resistance of gastrointestinal nematodes to nine different drugs in a sheep flock in southern Brazil [Tiešsaite] Veterinary Parasitology Volume 173, Issues 1–2, 11 October 2010, p.157-160. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.vetpar.2010.06.013
    Darba autore: Marta Barbara Grasberga
    Darba vadītāja:  Prof., Dr.med.vet. Līga Kovaļčuka
     


Jaunākās ziņas

  • „Vetklīnika24” No 2021. gada 21. septembra mūsu durvis ir nemitīgi vaļā, katram, kam ir nepieciešama mūsu palīdzība!
    Labdien, cienījamie kolēģi!
    Raksta Jums „Vetklīnika24” kolektīvs. Ņemot vērā, ka mūsu Latvijas veterinārārstu kopiena ir skaitā neliela un savā starpā ļoti labi pazīstama, vienkāršāk sakot „Visi visus pazīst”, domājam, ka daļa no Jums par mums jau ir dzirdējusi vai pat redzējusi, otrai daļai par mums nav nekādas ziņas. Tāpēc ar šo vēstuli vēlamies paši par sevi pastāstīt. [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Palasot gan interneta publikācijas, gan komentārus un paskatoties televīzijas ziņu pārraides, rodas sajūta, ka cilvēce jūk prātā. Nav nepieciešamas ne kara šausmas, dabas stihijas vai terorakta briesmas, lai cilvēce pati sevi pakļautu iznīcībai. Mediķi izmisīgi cīnas par katra cilvēka izdzīvošanu vēlas viņš to vai nē. Tāda ir katra mediķa misija uz šīs planētas, ko sauc par Zemi. Politiķi izmanto situāciju un gvelž stulbības, jo viņiem svarīgi vairot savu labklājību un popularitāti neatkarīgi no tā cik cilvēku mirst. Bet katrs sabiedrības indivīds spriež un domā pēc savas saprašanas. Vīrusi, baktērijas un parazīti dzīvo, attīstās un pilnveidojas, jo viņus neregulē ne politiskie lēmumi, ne pašu spēja spriest vai domāt. [vairāk]
  • IN MEMORIAM
    2021.gada 11.septembra rītā reizē ar pirmajiem atvasaras saules stariem no mums atvadījās un pa mūžības ceļu aizgāja ilgadīga Ventspils veterinārās laboratorijas vadītāja, aktīva LVB Ventspils nodaļas biedre, veterinārārste Dzidra Boķe. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021