Pārskats par FVE 2021.g. pavasara ģenerālās asamblejas Pārtikas higiēnistu sekcijas (UEVH) darbu 2021.g. 10.jūnijā

  • Sekcijas darbā piedalījās ap 22 dalībnieki no 16 valstīm, kā arī FVE administrācijas pārstāvis un  viesis no ASV AVMA  (American Veterinary Medical Association).
     
    Kā parasti   sanāksmes sākumā notika "apaļā galda" sarunas par aktualitātēm katrā dalībvalstī. Austrija runāja par Āfrikas cūku mēri, kas nonācis līdz tās robežām. Arī Bosnija informēja par gatavošanos Āfrikas cūku mēra apkarošanai. Horvātija stāstīja par to, cik daudzas slimības jau valstī apkarotas, samazinājies arī trihinelozes gadījumu skaits  un trakumsērga nav reģistrēta kopš 2014.g., bet samazinājies arī valsts finansējums. AVMA pārstāve uzsvēra, ka tāpat kā citur pasaulē daudz enerģijas tērēts COVID 19 sakarā, bet kopumā vetārstu prakses nav daudz cietušas. izjūtams veterinārārstu trūkums, it īpaši darbam ar lauksaimniecības dzīvniekiem. Dānijas pārstāve skaidroja par ūdeļu saslimšanu ar COVID gada sākumā, kam sekoja visu ūdeļu (15 miljoni) eitanāzija. Problēmas ar nelegālu kucēnu ievešanu valstī . 15 putnu fermās konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Somijā - notiek reformu plānošana sabiedrības veselībā , ko paredz ieviest dzīvē līdz 2026.g. Tajā tiek iekļauti arī punkti par veterinārārstu darba apstākļu uzlabošanu (uz to liek lielas cerības). Arī trūkst veterinārārstu un plāno palielināt studējošo skaitu. Francijā - nolemts izbeigt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkus programmās, kā arī ūdeļu audzēšanu. no pagājušā gada novembra līdz š.g. martam bija putnu gribas uzliesmojums 91 fermā, nokāva 3,5 miljonus putnu. Vācijā - gatavojas ieviest jauno veterināro zāļu regulu un sagatavoti jauni Vācijas iekšējie normatīvie akti, kas to nodrošinās. Veti ir apmierināti ar iznākumu. Itālijā - arī bija putnu gripas uzliesmojumi, bet tā bija mazpatogēnā putnu gripa. Sagatavoti daudzi jauni normatīvie akti ES jauno regulu ieviešanai. Grūtības ar valsts veterināro inspektoru (oficiālo veterinārārstu ) statusa noteikšanu, jo bieži kautuvēs strādā privāti praktizējošie veti. Arī bija viens COVID 19 uzliesmojums ūdeļu fermā, ko izdevās likvidēt. Latvija - atgādināja, ka nacionālais ziņojums ir nosūtīts uz FVE un ievietošanai mājas lapā un papildus informēja par COVID 19 uzliesmojumu ūdeļu fermā, par vēlmi pastiprināti kontrolēt atliekvielas kautproduktos kautuvēs, par pastiprinātu pievēršanos pēcdiploma apmācību organizēšanā un par piedalīšanos AMR samazināšanas plāna izstrādē nākošajam periodam. Nīderlande - arī informē, ka nepietiek lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstu un plāno pārkvalificēt dzīvnieku zinātņu (animal science - kaut kas līdzīgs zootehniķiem) studentus. Norvēģija  strādā pie savvaļas dzīvnieku slimību kontroles programmas. Arī maz veterinārārstu, kas strādā ar lauksaimniecības dzīvniekiem. daudz uzmanības velta dzīvnieku labturībai - ir gadījumi, kad dzīvnieku tiesību aizstāvji iefiltrējas fermās un filmē tur notiekošo, ieskaitot sarunas, kas ir novedis pie vairākiem skandāliem. Tā rezultātā veido jaunu dzīvnieku labturības programmu, kura paredz, ka veterinārārstiem būs jāveic vizītes fermās un jāvērtē dzīvnieku veselības un labturības indikatori. Vajag laiku, lai šis lietas sakārtotu, jo ne visi fermeri izprot labturības nozīmi. Interesanti fakti, ka COVID laikā samazinājusies dzīvnieku slimošana (piem., salmonelozes gadījumi), kā arī dzīvnieku nobeigšanās. Mēģina atrast ietekmējošos faktorus. Pievērsuši uzmanību tam, ka ir diezgan lielas atšķirības starp valstīm,  kā interpretē un kādu terminoloģiju lieto attiecībā uz pārtikas drošību, kā nodrošina pārtikas ķēdes informāciju. Vetiem vajadzētu apsteidzoši (proaktīvi) vienoties un unificēt izpratni par šiem jautājumiem. Polijā arī daudz (336) putnu gripas uzliesmojumu 15-16 provincēs dažādām putnu sugām. Āfrikas cūku mēris reģistrēts gan mājas, gan meža cūkām. Pats pārsteidzošākais, ka konstatēti 19 trakumsērgas gadījumi Varšavas tuvumā  (netālu no Baltkrievijas un Ukrainas robežām) kaut arī notiek vakcinācija un 16 gadus slimība netika novērota. Spānija koncentrējas uz dzīvnieku labturību. Šveice stāsta, ka COVID dēļ bija apgrūtināta robežas šķērsošana, bet daudzi šveicieši tur zirgus Vācijā (lētāk) un veterinārārsti nevarēja sniegt palīdzību. Pagaidām nav Āfrikas cūku mēra, bet sagaida, ka cilvēku ceļošana to drīzumā ievedīs valstī. Nav arī putnu gripas, kaut tā ir robežu tuvumā. Serbijā ir apstiprināts Āfrikas cūku mēris un 2 gulbjiem konstatēta putnu gripa. Notiek vereterinārārstu apmācības 2 virzienos – gaļas ekspertīze un dzīvnieku labturība. Īrija – strādā pie mīļdzīvnieku labturības stratēģijas OH OW (vienota veselība, vienota labturība) koncepta ietvaros, jo lauksaimniecības dzīvniekiem jau tāda stratēģija ir kopš 2002.g.
     
    Informēja par FVE un UEVH pārstāvniecību EFSA (European Food Safety Authority) institūcijās. Notiek reorganizācija, lai vēl vairāk iesaistītu sadarbības partnerus un ES dalībvalstu pārstāvjus. EFSA šobrīd saņēmusi uzdevumu pārskatīt, vai spēkā esošā likumdošana atbilst jaunākajiem zinātnes atklājumiem. Pārskata dzīvnieku labturības prasības attiecībā uz cūkām, broileriem, vistām, teļiem, dzīvnieku transportēšanu. FVE var piedalīties. Arī ES dalībvalstīm būs vairāk iespēju līdzdarboties.
     
    Par FVE pozīcijas dokuments par veterinārārstu apņemšanos veicināt ilgtspējīgas pārtikas ieguvi (“Veterinarians commit to sustainable food systems “) stāstīja FVE pārtikas nekaitīguma un ilgtspējas darba grupas vadītājs Simon Doherty no Lielbritānijas.  Dokumentā apkopotas pēdējo gadu atziņas par pārtikas drošību un daudzumu nodrošināšanas sistēmām un riskiem. No COVID 19 situācija var mācīties, cik svarīgi dzīvnieku turēšanā nodrošināt pietiekošu platību, lai samazinātu dzīvnieku blīvumu (COVID – 2m distance). Dzīvnieku barības jomā – dzīvniekiem, kas nav atgremotāji (putni, cūkas) attīstīt atgremotāju kolagēna un želatīna, kā arī kukaiņu izmantošanu, veicot riska novērtējumu. ES zaļajā stratēģijā ( Farm to Folk sadaļa ) minēts, ka 2030.gadā antibiotiku pārdošanas apjomus jāsamazina par 50% , bet nav skaidrs kā to plānots sasniegt, jo pēdējos gados ES vidēji jau jūtami samazināta antibiotiku lietošana produktīviem dzīvniekiem . Liela ir veterinārārstu loma infekciju kontrolē, bet veteterinārārstiem būtu jāskatās plašāk uz šo jautājumu (OH, AMR, global health, pārtikas drošība, gāzu emisijas samazināšana, cirkulārā ekonomika utt.).  Šveices kolēģis iestarpināja, ka diskutē par pilnīgu aizliegumu lietot pesticīdus lauksaimniecībā, bet vēl rēķina kādas tam var būt sekas.  Ziņotājs piekrīt, ka ilgtspējīga ekonomika saistīta ar pretrunām prioritāšu noteikšanā, jo galu galā iedzīvotāju skaits pasaulē pieaug un jānovērš bada ciešana. Bet to plānots darīt nevis vienkārši palielinot ražošanu, bet gan samazinot zaudējumus – pārtikas atkritumos, audzēšanas procesā utml, kā arī ēst mazāk, bet kvalitatīvāk. Šveices kolēģis tomēr turpina, ka cilvēki un sabiedrības ir dažādas un liela daļa vēlas lētu pārtiku, ne visi varēs nopirkt bioloģisko pārtiku, jāskatās arī praktiskā puse . Norvēģija komentēja, ka virziens un dokuments ir svarīgs, bet tas ir tikai sākums, daudz kas vēl būs jāprecizē laika gaitā – daudz dilemmu, pastāv dažādas ideoloģijas, ģeogrāfiskie apstākļi utt. FVE administrācijas pārstāvis papildināja, ka dokuments veidots līdzsvarojot dažādus viedokļus un neiedziļinoties detaļās, lai neveidotu FVE biedru polarizāciju. Šobrīd ES līmenī Briselē novēro stipru polarizāciju dažādos jautājumos, piem.,  produktīvo dzīvnieku audzētāji un vegāni uc. Katrs aizstāv savu viedokli un nemeklē kompromisus, veterinārārsti ir daļa no risinājuma. Tiek meklēta oficiālo veteterinārārstu (OV – valsts dienestā strādājošo veteterinārārstu) loma un, piemēram, Kanādas veteterinārārsti to redz tā, ka valsts veteterinārārsti virza vienotas veselības (OH One Health) koncepta attīstību. Vispār izpratne par “ilgtspējību” ir atšķirīga, ASV ir “Green wave
     
    Gundega Mičule
    LVB PHS valdes locekle,
    Izglītības komisijas priekšsēdētāja


Jaunākās ziņas

  • LVB Goda biedrei Olgai Lušņevskai -110
     Olga Lušņevska dzimusi 1911.gada 19.jūlijā Rīgā strādnieku Anāņiču ģimenē. Ģimenes rocība nebija liela, tādēļ Olga jau no bērnības zināja, ko nozīmē sūri strādāt, lai nopelnītu sev iztiku. Neskatoties ne uz kādām grūtībām ģimene Olgu Lušņevsku pēc Rīgas pamatskolas un vidusskolas absolvēšanas atbalstīja 1932.gadā uzsākot studijas Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē`.  [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Ilgi gaidījām siltumu, un sagaidījām ilgstošu karstumu, kas jau nogurdinājis gan ikvienu no mums, gan dzīvniekus. Sarunās ar kolēģiem satraukumu rada fakts, ka ir pieaudzis to pacientu skaits veterinārārstiem, kuriem uzstādīta diagnoze ķermeņa pārkaršana – hipertermija. Cilvēks pats cīnoties ar karstuma izraisīto nogurumu, piemirst parūpēties par dzīvniekiem, kas nav pieļaujama. Tādēļ aicinu ikvienu veterinārārstu atgādināt, lai katra dzīvnieka saimnieks izvairās no sava dzīvnieka ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros,  nevest dzīvniekus pastaigās pa ielas segumu, bet labāk zālāju, izvēloties rīta un vakara stundas. Visu laiku nodrošināt pieeju vēsam ūdenim. Tas pats attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem – govīm, aitām,zirgiem utt. Uz biedrību zvana satraukušies dzīvnieku īpašnieki un vaicā kā pasargāt govis no dunduriem, kuri lielā karstuma dēļ šķiet arī šogad īpaši aktīvi. Daudz variantu nav. Viens ir dzīvniekus pa dienas vidu turēt labi ventilējamās kūtīs, nojumēs, kā arī tos apstrādājot ar repelentiem, kas pamatā satur ēteriskās eļļas. Karstumā  būsim piesardzīgi paši un rūpēsimies par mājdzīvniekiem. [vairāk]
  • Mentorings
    Doma vai ideja par mentoringa procesa uzsākšanu Latvijā nāca no LVB Goda biedra un LVB Zirgu veterinārārstu sekcijas vadītāja Jura Tolpežņikova. Mentorings veterinārmedicīnā ir pietiekami izplatīts process citviet Eiropā un pasaulē. Mums tas ir jauns process, kura ieviešana un iedzīvināšana noteikti prasīs laiku. Bet šis process noteikti sagatavos topošo veterinārmediķi labāk un profesionālāk darbam veterinārmedicīnā, kā arī atvieglos jaunajam speciālistam ātrāk iedzīvoties profesijas ikdienā, absolvējot Veterinārmedicīnas fakultāti. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021