Dzīvnieku saindēšanās ar augu aizsardzības līdzekļiem

  • Pēdējās nedēļas laikā lielu satraukumu sociālos tīklos izraisīja kāda suņa saimnieka vēstījums par viņa suņa smagu saindēšanos pēc skraidelēšanas pa rapša lauku, kā rezultātā sunim novērota smaga nieru mazspēja. Saprotot, ka tā iespējams var būt nopietna problēma un apdraudējums citiem dzīvniekiem, Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji sazinājās ar veterinārārstu, kurš veic minētā suņa ārstēšanu, lai noskaidrotu apstākļus. Tomēr nav neviena konkrēta izmeklējuma rezultāta, kas apliecinātu to, ka suns saindējies ar kādu no herbicīdiem vai citu lauksaimniecībā izmantojamu ķimikāliju. Lai noskaidrotu kādas iespējamo saindēšanās cēloni obligāti jāveic laboratoriskās urīna vai asins analīzes, bet pēc iespējamās dzīvnieku nāves pataloģiski anatomiskā sekcija.
     Kas ir herbicīdi? Cik tie kaitīgi?
    Herbicīdi tiek regulāri piemēroti nezāļu apkarošanai. Lielākā daļa herbicīdu ir diezgan selektīvi konkrētiem augiem un ir mazāk toksiski dzīvniekiem. Mazāk selektīvie savienojumi, piemēram, arsēniskie līdzekļi, hlorāti un dinitrofenoli, ir toksiskāki dzīvniekiem. Lielākās daļas toksicitātes problēmu dzīvniekiem rodas pārmērīgas devas vai neatbilstošas lietošanas dēļ. Pareizi lietojot herbicīdus, problēmas rodas reti, vai rodas, ja dzīvnieks nonāk ilgstošā kontaktā ar konkrēto ķimikāliju. Pareizā auga veģetācijas periodā un notektās devās veikta augu apstrāde nerada problēmas ne dzīvniekiem, ne cilvēkam.  Bez herbicīdiem tiek izmantoti arī fungicīdi, kas ir augu aizsardzības līdzeklis pret sēņu slimībām un puvēm. Insekcīdi, kas ir augu aizsarglīdzeklis pret kaitēkļiem. Bet visu triju- herbicīdu, fungicīdu un insekcīdu – savienojumu sauc par pesticīdiem.
    Dzīvnieku saindēšanās ar herbicīdiem tiek novērota reti. Smaga saindēšanās notiek  tad, ja dzīvnieki tieši piekļūst konkrētai ķimikālijai. Tomēr  ir atrodami apraksti par citviet pasaulē notikušiem gadījumiem, kad dzīvnieki smagi saindējušies ar herbecīdiem pēc kultūraugu apstrādes ganību tuvumā, dzīvojāmās mājas tuvumā, novērojot dzīvniekiem smagas kuņģa-zarnu trakta iekaisuma pazīmes.  
     Ja ir aizdomas par saindēšanos, pirmais procesa solis ir pārtraukt cēlonisko iedarbību. Visi iespējamie avoti jāizņem no dzīvnieka vides, jāizslēdz dzīvnieka piekļuve iespējamai saindēšanās vietai. Ārstēšana ietver dzīvnieka veselības stāvokļa stabilizēšanu un specifisku antidotu lietošanu,ja tādi ir pieejami. Taču vienmēr ir jāatklāj saindēšanās cēlonis, lai varētu uzstādīt precīzu diagnozi un uzsākt pietiekami efektīvu ārstēšanu .
    Vistoksiskākie ir neorganiskie herbicīdi, bet tie lielāko daļu pasaules valstu ir aizliegti, jo tie ilgstošā iedarbībā ir kancerogēni gan dzīvniekiem , gan cilvēkiem.
    Visplašāk izmanto organiskos herbicīdus , bet daudzi organiski herbicīdi var radīt problēmas mājdzīvniekiem, izraisot eritrocītu samazināšanos asinīs, izraisīt dažādas izpausmes alerģijas. Tomēr jāatceras, ka tas notiek pie lielu devu šo ķīmisko vielu uzņemšanas apēdot vai arī ieelpojot.
    Ārstēšana ietver aktīvās ogles vai citu absorbentu ievadīšanu lielos daudzumos, kā arī veicinot visu zarnu iztukšošanos un ar diurētiķiem pastiprinātu urīnēšanu.
    Ir pieejami literatūrā minēti fakti, kad suņiem un kaķiem pēc nokļūšanas vidē, kurā ir notikusi tikko apstrāde ar kādu no augu aizsardzības līdzekļiem,  ir bijušas acu, ādas un augšējo elpceļu iekaisuma pazīmes un vemšana. Pazīmes parasti izzūd un nepieciešama minimāla simptomātiska ārstēšana. Parasti pietiek ar ķīmisko vielu nomazgāšanu un dzīvnieka nomierināšanu.
    Ļoti būtiska loma augu aizsardzības līdzekļu pareizai lietošanai ir saistībā ar antimikrobiālo rezistenci, jo lielākā daļa herbicīdu un citu augu aizsardzības līdzekļu ķimiskā uzbūve ir līdzīga lietojamām antibiotikām, apstādinot šūnu vielmaiņu un vairošanos. Tādēļ divtiksvarīgi ir pareizi un dozēti lietot augu aizsardzības līdzekļus.
    Intensīvā lauksaimniecības ražošanā pilnīgi izslēgt augu aizsardzības līdzekļus praktiski nav iespējams, bet tie jālieto precīzi norādītā augu augšanas fāzē un pareizās devās. Nav atrodama informācija, ka Latvijā tiek veikta augu aizsardzības līdzekļu ķīmisko vielu monitorings kultūraugos un dzīvnieku asinīs vai urīnā. Bet noteikti to vajadzētu darīt, lai izslēgtu dažādas spekulācijas un pieņēmumus. Veicot šo monitoringu būtu patiess priekšstats par lietoto augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz apkārtējo vidi, dzīvnieku un arī cilvēku veselību. Gadījumos, ja dzīvnieku īpašniekiem ir aizdomas par  dzīvnieka saindēšanos ar kādu no augu aizsardzības līdzekļiem, nekavējoties sazināties ar savu veterinārārstu, un noteikti piekrist veikt asins un urīna laboratoriskās analīzes .
    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs


Jaunākās ziņas

  • Pārskats par FVE 2021.g. pavasara ģenerālās asamblejas Pārtikas higiēnistu sekcijas (UEVH) darbu 2021.g. 10.jūnijā
    Sekcijas darbā piedalījās ap 22 dalībnieki no 16 valstīm, kā arī FVE administrācijas pārstāvis un  viesis no ASV AVMA  (American Veterinary Medical Association).
    Kā parasti   sanāksmes sākumā notika "apaļā galda" sarunas par aktualitātēm katrā dalībvalstī. [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Ir sācies zemeņu laiks. Vienmēr pirmā oga ir pati saldākā, pati gaidītākā un pati sārtākā. Un tā tas ir ar jebko, kas ir pirmais, vienīgais vai ilgi gaidītais. Tādēļ ar lielu satraukumu tiek gaidīts 19.jūnija brīdis, kad tiks atvērta LVB 100 gades grāmata “Simts mirkļi veterinārijā”. Pēc grāmatas atvēršanas sekos administrācijas darbs, lai tā nokļūtu pie lasītāja. Grāmata jau kopš aprīļa mēneša ir pieejama Latvijas Nacionālajā un labākajās Latvijas bibliotēkās. [vairāk]
  • LOSP informācija
    Eiropas Komisija aicina visus interesentus piedalīties nākamajā sabiedriskajā apspriešanā par veicināšanas politikas pārskatīšanu Eiropas Savienībā un ārpus tās.
    ES lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas kampaņu mērķis ir atvērt jaunus noieta tirgus ES lauksaimniekiem un pārtikas rūpniecībai kopumā, kā arī palīdzēt attīstīt viņu esošo biznesu. Šajā apspriešanā tiks uzklausīti viedokļi par to, kā veicināšanas politika var uzlabot tās ieguldījumu ilgtspējīgākas ražošanas, patēriņa un sabalansētāka uztura popularizēšanā saskaņā ar Eiropas Komisijas stratēģiju “No lauka līdz galdam”, biodaudzveidības stratēģijām un Eiropas Vēža uzveikšanas plānu.
    Šajā apspriešanā ir aicināti piedalīties visi iedzīvotāji un organizācijas. Anketu var pildīt latviešu valodā. 

    Apspriešana atvērta līdz šī gada 23.jūnijam un pieejama šajā saitē:
    https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12782-ES-lauksaimniecibas-un-partikas-produkti-veicinasanas-politika-Eiropas-Savieniba-un-arpus-tas-politikas-parskatisana_lv

    Zane Jonaite

    Biroja vadītāja


      [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021