Suņi kā brīdināšanas sistēma.

  • Pēc statistikas datiem Latvijā 2017.gadā bija 77tūkstošu pacientu, kuriem uzstādīta diagnoze audzējs, teju pusmiljons alerģisku pacientu. Šo slimību cēloņi ir dažādi, bet viens no faktoriem ir ikdienas sadzīves ķīmija, uzturs, apkārtējā vide. Pietiekami līdzīga statistika ir mājdzīvnieku saslimstībā. Vai suns vai kaķis var būt kā indikators, ka ir kāds nelabvēlīgs faktors dzīves vietā? Par kaķiem faktu nav, bet ir pierādījumi, kas apliecina, ka suns var kalpot kā “agrīnas brīdināšnas sistēma” par iespējamiem bīstamiem toksiskiem faktoriem mājās.
    Pagājušajā gadā ASV tika publicēts zinātnisks pētījums, kas atklāj, ka vienā mājsaimniecībā mītošiem suņiem un cilvēkiem organismā ir sastopami uzkrājušies vieni un tie paši toksiki ķīmiski elementi. Atklājums iespējams nākotnē varētu uzlabot cilvēku veselību.
    Daudzos ikdienas priekšmetos, sākot no pārtikas iepakojuma līdz kosmētikai, ir kaitīgas vielas, piemēram, pesticīdi un ftalāti, kurus izmanto plastmasas mīkstināšanai . Ilgstoša, hroniska iedarbība šīm ķīmiskajām grupām ir saistīta ar cilvēku slimībām, tostarp vairākiem audzēju veidiem .
    Tā kā suņi ir līdzīgi mums un viņiem ir viena un tā pati dzīvojamā platība, zinātnieki veica pirmo pētījumu par to, kā rūpnieciskās ķīmiskās vielas ietekmē cilvēkus un mājdzīvniekus, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Pētījums nesen publicēts žurnālā Vides zinātnes un tehnoloģijas .
    Šie rezultāti ir iepriecinoši, saka pētījuma vadītāja Katrīna Vise, jo tie parāda, ka suņi var darboties kā agrīnās brīdināšanas sistēmas cilvēku veselībai, sniedzot vērtīgas norādes par šo iedarbību kaitīgo ietekmi. (Raksts par vides toksīniem, informācija par toksikoloģiju, ķīmiskie fakti - National Geographic (akn47by7dqsgjvjcvlv2d34vnm-adv7ofecxzh2qqi-nationalgeographic.translate.goog)
    Kaitīgās ķīmiskās vielas, kuras iespējams atrodas mūsu mājās uz mūsu organismu iedarbojas lēnām, uzkrājoties gadiem ilgi līdz parādās kādas slimības pazīmes, bet salīdzinot mūsu suņu organismu to iedarbības savas sekas parāda daudz ātrāk.Tā, piemēram, zinātnieki atklāja, ka ftalāti konsekventi noveda pie suņu vēža. Vise piebilst, ka viņas pētījumi ir īpaši aktuāli tagad, pateicoties koronavīrusa pandēmijai .(Coronavirus Coverage (akn47by7dqsgjvjcvlv2d34vnm-adv7ofecxzh2qqi-nationalgeographic.translate.goog) Šajā laika periodā mēs kopā ar saviem mīluļiem mājās pavadam daudz vairāk laika nekā agrāk.
    Tas, ka ķīmiskā iedarbība ietekmē mūsu mājdzīvniekus, nav tik šokējošs, taču neviens nezināja ne to, cik cieši korelēja šīs sakarības, ne arī to, kā tie rezultējas mājdzīvnieka dzīves laikā, zinātniskajā žurnālā saka pētījuma līdzautors Metjū Brīns .
    Pētījumā 2018.gadā zinātnieki iesaistīja 30 mājsaimniecību cilvēkus un viņu suņus, izdalot speciāli apstrādātas silikona aproces un kakla siksnas. Pētījums ir veikts ASV Ņūdzersijā un Ziemeļkarolīnā. Minētās silikona aproces un kakla siksnas cilvēka un suņa pāri nēsāja piecas dienas. Pēc tam tās tika nodotas zinātniekiem, kuri ,veicot minēto siksnu un aproču apstrādi, varēja uzzināt par pāru savāktiem savienojumiem.Suņiem un cilvēkiem piesārņotāju līmenis bija vienāds; piemēram, zinātnieki atrada polihlorbifenila (PCB) veidu 87 % cilvēku aproces un 97 % suņu kakla siksnās. Silikons kā materiāls ļoti labi absorbē ķimiskās vielas līdzīgi kā cilvēka šūnas un dod informāciju ne tikai par vielām, kas ir apkārtējā vidē, bet arī dod informāciju cik daudz tās uzkrājas. Iepriekš zinātnieki varēja izmeklēt tikai asinīs un urīnā atrastās ķīmiskās vielas.
    Pētījums protams nepierāda simtprocentīgu saistību ar to, ja , piemēram, jūsu sunim tiek diagnosticēts audzējs, ka arī jums ir iespējams ar to saslimt, bet nākotnē tas var norādīt uz to, ja pie suņa audzēja kā iespējams cēlonis tiek pierādīta kādas kancoregēnas toksiskas ķimiskas vielas klātbūtne jūsu mājoklī, ka arī mājas saimniekiem būtu jāveic padziļināt veselības pārbaude un jāizolē toksiskā ķimiskā viela. Līdzīgus secinājumus var izdarīt par alerģijām sunim vai kādam citam mājdzīvniekam, kuras radušās no mājās lietotām sadzīves ķimijām. Tas var kalpot kā signāls, ka arī jūs pats varat drīzumā sastapties ar līdzīgu alerģisku reakciju.
    Rakstā izmantota AUTORSKERIJAS ARNOLDAS publikācija 2020.gada 10.jūnijā National Gegraphic
    Rakstu sagatavoja I.Ritmane


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Klāt ievu ziedēšanas laiks, kas kā baltas kupenas izdaiļo Latvijas āres. Ikdienā jāspēj visu sabalansēt līdzsvarā – darbu, atpūtu un līdzdarbošanos sabiedriskajās aktivitātēs. Tas ir sarežģīti, bet nav neiespējami. Tam kuram tas izdodas, nogurums zūd ātrāk, bet pārējiem nepieciešama pauze.  [vairāk]
  • Kā pasargāt suni vai kaķi no pārkaršanas?
    Tuvojoties vasarai ir vērts atcerēties kā rīkoties karstā laikā, lai nepārkarstu ne suns, ne kaķis. Lai arī sinoptiķi sola, ka šī vasara Latvijā nav gaidāma karsta, jāatceras, ka pat šķietami neliels siltums var izraisīt mājdzīvnieka pārkaršanu.  [vairāk]
  • Sēru vēsts
    Un pēkšņi tāds klusums,
    Ka saule apstājas debesmalā
    Un arī stāv, elpu aizturējusi
    (I.Ziedonis)
     
    2021.gada 12.maijā mūžībā  devusies Austrumvidzemes pārvaldes inspektore-veterinārārste Vizma Reimandova, atvadīšanās notiks 15.maijā plkst. 13:00 Gulbenes novada Druvienas kapos.
     
    Līga Pudāne
    Austrumvidzemes pārvaldes
    vecākā referente [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021