Veterinārārsts un klients

  • Veterinārmedicīniskajā aprūpē ir iesaistītas trīs puses – dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, praktizējošs veterinārārsts un pa vidu dzīvnieks. Lai dzīvniekam nodrošinātu labas kvalitātes veterinārmedicīnisko aprūpi, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam un praktizējošam veterinārārstam jābūt uz viena viļņa. Tas nozīmē, ka dzīvnieka saimniekam pilnīgi jāuzticas apkalpojošam veterinārārstam, bet veterinārārstam jābūt simtprocentīgi pārliecinātam, ka informācija ko sniedz dzīvnieka saimnieks ir patiesa, ka dzīvnieka saimnieks spēs izpildīt visus praktizējošā veterinārārsta norādījumus. Abām pusēm vienmēr jāatceras, ka viss process, ko sauc par veterinārmedicīnisko aprūpi, ir vērsts uz to, lai ievērotu dzīvnieku labturību un sniegtu atbilstošu dzīvniekam palīdzību.
    Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka saimniekam  ievainotam vai slimam dzīvniekam jāsniedz palīdzība un tikai nepieciešamības gadījumā jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta. Visai liberāla likuma norma noved pie tā, ka daudzas reizes dzīvnieks pie veterinārārsta nonāk jau tādā stāvoklī, ka palīdzība ir nokavēta vai stipri ielaista,kas nozīmē visai apšaubāmu slimības iznākumu. Kā rezultātā veterinārārsts gribēdams  dzīvniekam pēc iespējas sniegt labāku veterinārmedicīnisko aprūpi, negatīva iznākuma gadījumā nonāk konfliktā ar dzīvnieka saimnieku. Tādēļ ikviena dzīvnieka īpašniekam būtu jāatceras, ka ikvienā gadījumā labāk lieku reizi konsultēties ar sava dzīvnieka veterinārārstu nevis nodarboties ar mēģinājumu ārstēt vai sniegt palīdzību pašam.
    Ja vizītē pie veterinārārsta vai veterinārārsta vizītē pie dzīvnieka, saimnieks vai veterinārārsts saprot, ka abām pusēm nav savstarpēja kontakta un sapratnes, labāk no turpmākās sadarbības atteikties un ieteikt vērsties pie cita veterinārārsta, jo pretējā gadījumā noteikti cietējs būs dzīvnieks. Veterinārmedicīnas likums pieļauj gadījumus, kad praktizējošs veterinārārst drīkst atteikties sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību.
    Pirms sniegt veterinārmedicīnisko aprūpi dzīvniekam veterinārārstam būtu nepieciešams:
    1. Ievākt pietiekami precīzu anamnēzi
    2. Izstāstīt saimniekam par iespējamo diagnozi.
    3. Piedāvāt veikt nepieciešamos izmeklējumus diagnozes precizēšanai.
    4. Informēt cik tas saimniekam izmaksās.
    5. Saņemt no dzīvnieka īpašnieka atļauju to veikt.
    6. Pēc precīzas diagnozes uzstādīšanas, informēt par ārstēšanas kursu.
    7. Vēlreiz informēt saimnieku, cik tas izmaksās.
    8. Saņemt saimnieka piekrišanu un uzsākt ārstēšanu.
     
    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Klāt ievu ziedēšanas laiks, kas kā baltas kupenas izdaiļo Latvijas āres. Ikdienā jāspēj visu sabalansēt līdzsvarā – darbu, atpūtu un līdzdarbošanos sabiedriskajās aktivitātēs. Tas ir sarežģīti, bet nav neiespējami. Tam kuram tas izdodas, nogurums zūd ātrāk, bet pārējiem nepieciešama pauze.  [vairāk]
  • Kā pasargāt suni vai kaķi no pārkaršanas?
    Tuvojoties vasarai ir vērts atcerēties kā rīkoties karstā laikā, lai nepārkarstu ne suns, ne kaķis. Lai arī sinoptiķi sola, ka šī vasara Latvijā nav gaidāma karsta, jāatceras, ka pat šķietami neliels siltums var izraisīt mājdzīvnieka pārkaršanu.  [vairāk]
  • Sēru vēsts
    Un pēkšņi tāds klusums,
    Ka saule apstājas debesmalā
    Un arī stāv, elpu aizturējusi
    (I.Ziedonis)
     
    2021.gada 12.maijā mūžībā  devusies Austrumvidzemes pārvaldes inspektore-veterinārārste Vizma Reimandova, atvadīšanās notiks 15.maijā plkst. 13:00 Gulbenes novada Druvienas kapos.
     
    Līga Pudāne
    Austrumvidzemes pārvaldes
    vecākā referente [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021