Ektoparazīti suņiem un kaķiem

  • Pavasaris ir laiks, kad, mostoties dabai, mostas un aktivizējas arī dažādi parazīti.  Šobrīd pandēmijas ierobežoti daudz laika pavadam pie dabas, pastaigās un izbraucienos ņemot līdzi arī savus mājdzīvniekus, kas rada lielu iespējamību mūsu mazajiem draugiem satikties ar dažādiem ektoparazītiem. Daudz ir dzirdēts, stāstīts un zināms par tādiem ektoparazītiem kā ērces, blusas, utis, bet iespējams mazāk par suņu spalvgraužiem.
    Suņu spalvgrauzis( Trichodectes canis ) ir parazīts, kas parazitē uz mājas suņiem un suņu dzimtas savvaļas sugām. Dažviet konstatēts arī uz citām plēsēju kārtas dzimtu sugām. Sīks (visbiežāk 1,4-1,8 mm ietvaros) bezspārnu kukainis ar platu galvu un grauzējtipa muti. Ķermenis saplacināts, dzeltenīgs vai dzeltenīgi brūns. Parasti uz ķermeņa ir tumšāki plankumi. Tēviņi lielāki nekā mātītes. Pārtiek, graužot dzīvnieka apmatojumu un ādas epidermu. Tā rezultātā ar laiku var veidoties dzīvniekam sāpīgi niezoši plankumi uz ķermeņa. Visbiežāk parazīta blīvākā koncentrēšanās novērojama uz dzīvnieka kakla, muguras un galvas. Vairojas visu gadu bez sezonas ierobežojuma. Olas ar lipīgu sekrētu tiek piestiprinātas pie dzīvnieka apmatojuma. Koptiem mājas suņiem suņu spalvgrauzis nav problēma,
    Matgraužiem un utīm viss attīstības cikls norit tikai uz suņa ādas, tie nekad nevairojas apkārtējā vidē. Matgrauži barojas ar ādas virsējā slāņa blaugznām, asinīm un limfu, kas izdalās no sīkiem ādas bojājumiem. Utis barojas ar suņa asinīm, ko izsūc ar labi pielāgoto snuķīti. Utu invāzijai raksturīga stipra nieze, ādas iekaisums, apmatojuma izkrišana, dzīvnieks kļūst nemierīgs.
    Utis biežāk sastopamas garspalvainiem, slikti koptiem suņiem. Utis visvairāk iecienījušas galvu, sevišķi augšlūpu, kaklu un muguru. Matgraužu un utu iznīcināšanai izmantojami dažādi šampūni, pūderi un aerosoli. Profilaksei lieto ārstnieciskās kaklasiksnas.
    Ērces ir parazīti , kuras var parazitēt suņu un kaķu, arī citu mājdzīvnieku, putnu un cilvēku organismā. Ērces ir izteikti sezonas parazīti un ir aktīvi siltā laikā no pavasara līdz rudenim. Ērces suņiem izsauc niezi, sāpes, nemieru. Tās pārnēsā arī dažādas infekcijas un parazitāras slimības.
    Blusas ir vairāk izteikti sezonas parazīti. To aktivitāte sākas vasaras otrā pusē un ilgst līdz vēlam rudenim, bet mājokļos blusas var dzīvot visu gadu. Ja suns kasās pārāk bieži, jāpatur prātā, ka niezi var izraisīt blusas. To darbības dēļ rodas daudzas ādas slimības. Blusu siekalas satur histamīnam līdzīgus savienojumus, enzīmus, aminoskābes un polipeptīdus (aminoskābju ķēdes un būtiskas olbaltumvielu daļas). Bieži vien ir grūti noteikt blusu klātbūtni – tās ir sīkas, spēj ātri pārvietoties lielos attālumos. Ja uz paša dzīvnieka jūs nemanāt blusas, tas vēl nenozīmē, ka to nav. Apmēram 90% blusu dzīvo suņa guļamvietā, paklājos un citās piemērotās vietās. Blusas vairojas ļoti strauji un lielos apjomos, dzīvojot jau pieminētās siltās vietās un tikai "paēst" ielecot suņa kažokā. Ja neuzsāk blusu apkarošanu, tad ļoti bieži blusu kodieni izraisa alerģiju suņiem, kaķiem, radot stipru ādas niezi, izsitumus, kreves, apmatojuma izkrišanu, veselības stāvokļa pasliktināšanos. Blusas ir arī lenteņu izplatītājas. Viens no nepatiesiem apgalvojumiem ir tas, ka suņu un kaķu blusas neparazitē cilvēkā. Tas tā nav, gluži otrādi – tās labprāt barojas arī ar cilvēku asinīm, turklāt kopā ar citām slimībām izplata arī pundurlenteņus. Blusu apkarošanā jāņem vērā, ka blusu populācijā tikai 10% ir pieaugušas blusas – pārējās ir jaunās formas – olas, kāpuri, kūniņas. Tādēļ to apkarošana jābūt kompleksa – dzīvnieks, dzīvnieka guļvieta, apkārtējā vide( māja, dzīvoklis utt.).
    Vienmēr pēc dzīvnieka pastaigas ārā, nepieciešams veikt apmatojuma sakopšanu. Jāseko līdzi suņa un kaķa uzvedībai, pamanot kādas izmaiņas ieteicams konsultēties ar savu veterinārārstu, lai laicīgi novērstu problēmu un neradītu ilgstošas sekas. Profilaktiski ir pieejami dažādi pret ektoparazītu līdzekļi, kas pasargās suņus un kaķus no invāzijas.

    Rakstu sagatavoja I.Ritmane
     
     


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
     Aprīli var dēvēt par veternārmedicīnas mēnesi, jo mēneša pēdējā sestdienā atzīmēsim Pasaules veterinārijas dienu, ko Pasaules veterinārārstu asociācija izveidoja  2000. gadā, lai akcentētu un  veicinātu dzīvības glābšanas darbu, ko veic veterinārārsti visā pasaulē.  Veterinārmedicīnas specialitātes nozīme ikdienu visā pasaulē pieaug. Šodien veterinārārsti rūpējas netikai par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, bet arī stāv cilvēces veselības sardzē, nodrošina drošas un nekaitīgas pārtikas nonākšanu cilvēku uzturā, veic vides aizsardzības funkcijas, piedalās zoonožu pētniecībā un biopreparātu izstrādē ne tikai cīņā pret dzxīvnieku infekcijas slimībām, bet arī humānā medicīnā. To, ka pasaule dzīvo uz naža asmens liecina dažādas publikācijas zinātniskos izdevumos par nākotnes pandēmijām ( vairāk informācijas interneta saitā). To pierāda arī Covid-19 konstatēšana ūdelēm Latvijā. [vairāk]
  • Veterinārārsts un klients
    Veterinārmedicīniskajā aprūpē ir iesaistītas trīs puses – dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, praktizējošs veterinārārsts un pa vidu dzīvnieks. Lai dzīvniekam nodrošinātu labas kvalitātes veterinārmedicīnisko aprūpi, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam un praktizējošam veterinārārstam jābūt uz viena viļņa. Tas nozīmē, ka dzīvnieka saimniekam pilnīgi jāuzticas apkalpojošam veterinārārstam, bet veterinārārstam jābūt simtprocentīgi pārliecinātam, ka informācija ko sniedz dzīvnieka saimnieks ir patiesa, ka dzīvnieka saimnieks spēs izpildīt visus praktizējošā veterinārārsta norādījumus. Abām pusēm vienmēr jāatceras, ka viss process, ko sauc par veterinārmedicīnisko aprūpi, ir vērsts uz to, lai ievērotu dzīvnieku labturību un sniegtu atbilstošu dzīvniekam palīdzību. [vairāk]
  • INFORMĀCIJA MEDIJIEM
    Veterinārārsti:  pieaudzis to Latvijas mīļdzīvnieku pircēju skaits, kas apzināti  pārkāpj likumu un  sadarbojas ar nelegālajiem pārpircējiem un ievedējiem. 
     
    Lai cilvēkus pasargātu no  slimu un pārāk mazu  kucēnu iegādāšanās, Latvijas Veterinārārstu biedrība turpina aicināt pircējus rīkoties atbildīgi un par kucēnu pirkšanas vietu izvēlēties drīzāk  veterināro klīniku, nevis benzīntanka stāvlaukumu vai Krievijas pierobežas krūmājus.
    Mīļdzīvnieku pieprasījums Covid uzlikto ierobežojumu dēļ  ir audzis tik ļoti, ka  Latvijas patversmes un  šķirnes dzīvnieku audzētāji   vairs nespēj apmierināt kārotāju pieprasījumu pēc kucēniem un kaķēniem. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021