2021.gada 19.mata kopsapulces lēmums

  • Par veterinārārstu lomas un pēcdiploma apmācību stiprināšanu  Latvijā
     
    Latvijas Veterinārārstu biedrība(LVB) vairāku gadu garumā gan ministrijām, gan lauksaimnieku organizācijām, gan sabiedrībai kopumā stāsta, raksta un izglīto, ko nozīmē rūpes un atbildība par dažādu sugu dzīvnieku labturību un veselību, kā saglabāt veselīgu ganāmpulku, kā mazināt antibakteriālo līdzekļu lietošanu un tādejādi arī antimikrobiālo rezistenci, kā arī,  ko nozīmē droša un nekaitīga pārtika ikdienas uzturā. LVB ikdienas saņem mulsinošus un sašutuma pilnus praktizējošo veterinārārstu jautājumus, cik ilgi mēs kā vienīgā veterinārmedicīnas un vecākā profesionālā organizācija Latvijā  pieļausim pašdarbību dzīvnieku ārstniecībā, t.sk. slimību diagnostikā, it īpaši   zoonožu atklāšanā, ierobežošanā un likvidēšanā .
     
    1. ES dzīvnieku veselības regulas ieviešana. 2021.gada 21.aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā EK Regula nr. 429/2016, kura tiek dēvēta par “Dzīvnieku veselības likumu (Animal health law).” Latvijas  veterinārārsti nav iepazīstināti ar šo regulu, t.sk., ka šīs regulas 10.pants nosaka, ka dzīvnieku turētāji ir atbildīgi par turēto dzīvnieku veselību ,un 25.pants nosaka, ka dzīvnieku turētājiem jānodrošina regulāras dzīvnieku ganāmpulka veselības pārbaudes. Lai arī regulas ieviešana ir tuvu, tomēr nav skaidrs, kādi būs praktizējošo veterinārārstu uzdevumi, kā tiks organizētas ganāmpulku veselības pārbaudes , kas segs praktizējošo veterinārārstu izdevumus šo obligāto vizīšu veikšanai .
    2. Tiesības ārstēt dzīvniekus. Mēs nedrīkstam aizmirst - Veterinārmedicīnas likuma 54.pants nosaka, ka tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi ir praktizējošam veterinārārstam. Likumdošanā būtu nepieciešams  precizēt dzīvnieku īpašnieku atbildību par dzīvnieku labturību un veselību, nostiprināt veterinārārsta lomu dzīvnieku labturībā. Lai gan Veterinārmedicīnas likuma 59.panta “ Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums” 2.daļā ir minēts: “2) nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus, bet saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, kā arī nodrošināt praktizējošam veterinārārstam nepieciešamos darba apstākļus un dzīvnieku fiksēšanu veterinārmedicīnisko procedūru laikā”, tomēr Dzīvnieku aizsardzības likuma 7.pants nav tik precīzs “ievainotam vai slimam dzīvniekam sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pieaicinot praktizējošu veterinārārstu”. Tātad palīdzību var sniegt jebkurš un to izlemj dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, kuram nav specializēta izglītība un zināšanas par dažādām dzīvnieku slimībām, t.sk., zoonozēm. Ievērojot lielu pietāti pret dzīvnieku īpašnieku vai turētāju esam aizmirsuši par sabiedrības tiesībām par veselību, dzīvību un drošu pārtiku. Kautuvēs strādājošie valsts pilnvarotie veterinārārsti bieži redz ielaistu slimību sekas uz kautuvi atvestajiem dzīvniekiem, kuri tiek kauti kā piespiedu kāvumi, bet pēc definīcijas tie visi būtu brāķējami kā dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. Tādēļ būtu nepieciešams precizēt Dzīvnieku aizsardzības likuma redakciju, uzsverot veterinārārsta lomu.
     
    1. Praktizējošo veterinārārstu pēcdiploma izglītības veicināšana un LVB Izglītības komisijas atjaunošana. Lai aktivizētu minēto un daudzu citu uzdevumu risināšanu, t.sk. izpratnes veicināšanu par konceptu “Vienota Veselība” (One Health) veterinārārstiem nepieciešama pieeja kvalitatīvām un sistematizētām apmācībām par aktuālajiem jautājumiem. Mēs nedrīkstam kā reglamentētas profesijas pārstāvji ieslīgt pašapmierinājumā ar tām zināšanām, ko esam ieguvuši studējot. Pēcdiploma apmācība jāuztver nevis kā formāls automātiski punktu vākšanas mehānisms, bet tai jākļūst par sistēmu, kas nodrošina regulāru praktizējošo veterinārārstu zināšanu un iemaņu atjaunošanu un papildināšanu, dodot sabiedrībai drošu pārliecību, ka ikvienas sugas dzīvnieks Latvijā var saņemt augstas kvalitātes veterinārmedicīnisko aprūpi no ikviena praktizējoša veterinārārsta.
                  Ņemot vērā problemātikas izklāstu un pamatojumu, Latvijas Veterinārārstu biedrības kapsapulce nolemj:
    1. Aicināt Zemkopības ministriju, pamatojoties uz EK Regulas nr.429/2016  25.pantu, kopā ar Latvijas Veterinārārstu biedrību un Lauksaimniecības organizāziju sadarbības padomi izstrādāt izsvērtu un efektīvu dzīvnieku ganāmpulku veselības pārbaužu programmu, nosakot praktizējošo veterinārārstu uzdevumus un vienojoties par pakalpojuma izmaksu segšanu.
    2. Lūgt Zemkopības ministriju sagatavot Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, precizējot ikuma pantus, nostiprinot dzīvnieku labturību kā prioritāti un praktizējošā veterinārārsta lomu sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzībā .
    3. Lai   nodrošinātu praktizējošo veterinārārstu sistemātiskas un augsti profesionālas pēcdiploma apmācības,  kā arī, lai  rastu vienotu izpratni  par starptautiski atzītu  koncepciju “Viena veselība”, uzdot LVB valdei izveidot Izglītības komisiju, nosakot tās mērķus un uzdevumus.
    4. Piekrist veikt redakcionālus labojums.


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
     Aprīli var dēvēt par veternārmedicīnas mēnesi, jo mēneša pēdējā sestdienā atzīmēsim Pasaules veterinārijas dienu, ko Pasaules veterinārārstu asociācija izveidoja  2000. gadā, lai akcentētu un  veicinātu dzīvības glābšanas darbu, ko veic veterinārārsti visā pasaulē.  Veterinārmedicīnas specialitātes nozīme ikdienu visā pasaulē pieaug. Šodien veterinārārsti rūpējas netikai par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, bet arī stāv cilvēces veselības sardzē, nodrošina drošas un nekaitīgas pārtikas nonākšanu cilvēku uzturā, veic vides aizsardzības funkcijas, piedalās zoonožu pētniecībā un biopreparātu izstrādē ne tikai cīņā pret dzxīvnieku infekcijas slimībām, bet arī humānā medicīnā. To, ka pasaule dzīvo uz naža asmens liecina dažādas publikācijas zinātniskos izdevumos par nākotnes pandēmijām ( vairāk informācijas interneta saitā). To pierāda arī Covid-19 konstatēšana ūdelēm Latvijā. [vairāk]
  • Veterinārārsts un klients
    Veterinārmedicīniskajā aprūpē ir iesaistītas trīs puses – dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, praktizējošs veterinārārsts un pa vidu dzīvnieks. Lai dzīvniekam nodrošinātu labas kvalitātes veterinārmedicīnisko aprūpi, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam un praktizējošam veterinārārstam jābūt uz viena viļņa. Tas nozīmē, ka dzīvnieka saimniekam pilnīgi jāuzticas apkalpojošam veterinārārstam, bet veterinārārstam jābūt simtprocentīgi pārliecinātam, ka informācija ko sniedz dzīvnieka saimnieks ir patiesa, ka dzīvnieka saimnieks spēs izpildīt visus praktizējošā veterinārārsta norādījumus. Abām pusēm vienmēr jāatceras, ka viss process, ko sauc par veterinārmedicīnisko aprūpi, ir vērsts uz to, lai ievērotu dzīvnieku labturību un sniegtu atbilstošu dzīvniekam palīdzību. [vairāk]
  • INFORMĀCIJA MEDIJIEM
    Veterinārārsti:  pieaudzis to Latvijas mīļdzīvnieku pircēju skaits, kas apzināti  pārkāpj likumu un  sadarbojas ar nelegālajiem pārpircējiem un ievedējiem. 
     
    Lai cilvēkus pasargātu no  slimu un pārāk mazu  kucēnu iegādāšanās, Latvijas Veterinārārstu biedrība turpina aicināt pircējus rīkoties atbildīgi un par kucēnu pirkšanas vietu izvēlēties drīzāk  veterināro klīniku, nevis benzīntanka stāvlaukumu vai Krievijas pierobežas krūmājus.
    Mīļdzīvnieku pieprasījums Covid uzlikto ierobežojumu dēļ  ir audzis tik ļoti, ka  Latvijas patversmes un  šķirnes dzīvnieku audzētāji   vairs nespēj apmierināt kārotāju pieprasījumu pēc kucēniem un kaķēniem. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021