LVB Goda biedram Jānim Vilhelmam Bērziņam – 115

  • Šodien atzīmējam LVB Goda biedra Jāņa Vilhelma bērziņa 115 gadskārtu. Jānis dzimis 1906.gada 27.februārī Limbažu apriņķa Duntes pagastā "Gāršeniekos" daudzbērnu zemnieku ģimenē. Mācījās Duntes pamatskolā, bet 1923.gadā sāka mācības Rīgas 1.vidusskolā. Ģimenes nevisai labais finasiālais stāvoklis Jānim lika papildus mācībām strādāt dažādus gadījuma darbus, kas noveda arī pie profesijas izvēles, jo strādāja arī Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpinot darbu fakultātē, 1928.gadā uzsāka studijas veterinārmedicīnā.1933.gadā Jānis Vilhelms Bērziņš absolvēja Veterinārmedicīnas fakultāti un sāka darbu Latvijas Universitātes Seruminstitūtā. 1938.gadā zināšanas papildināja Vīnes augstskolā, bet vācu okupācijas laikā no 1941.-1943.gadam strādāja par Rīgas pilsētas veterinārārstu veterināri sanitārajā dienestā. Pēc 2.pasaules kara strādāja kā veterinārārsts Rīgas hipodromā un saimniecībā "Spilve". Jānis Vilhelms Bērziņš apguva kinologa specialitāti un kā 1.kategorijas eksperts piedalījās republikas suņu izstādēs. Bija Rīgas rajona kinologu sekcijas vadītājs. 
    Godinam kolēģa Jāņa Vilhelma Bērziņa piemiņu!
    Valdis Šmēliņš


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
     Aprīli var dēvēt par veternārmedicīnas mēnesi, jo mēneša pēdējā sestdienā atzīmēsim Pasaules veterinārijas dienu, ko Pasaules veterinārārstu asociācija izveidoja  2000. gadā, lai akcentētu un  veicinātu dzīvības glābšanas darbu, ko veic veterinārārsti visā pasaulē.  Veterinārmedicīnas specialitātes nozīme ikdienu visā pasaulē pieaug. Šodien veterinārārsti rūpējas netikai par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, bet arī stāv cilvēces veselības sardzē, nodrošina drošas un nekaitīgas pārtikas nonākšanu cilvēku uzturā, veic vides aizsardzības funkcijas, piedalās zoonožu pētniecībā un biopreparātu izstrādē ne tikai cīņā pret dzxīvnieku infekcijas slimībām, bet arī humānā medicīnā. To, ka pasaule dzīvo uz naža asmens liecina dažādas publikācijas zinātniskos izdevumos par nākotnes pandēmijām ( vairāk informācijas interneta saitā). To pierāda arī Covid-19 konstatēšana ūdelēm Latvijā. [vairāk]
  • Veterinārārsts un klients
    Veterinārmedicīniskajā aprūpē ir iesaistītas trīs puses – dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, praktizējošs veterinārārsts un pa vidu dzīvnieks. Lai dzīvniekam nodrošinātu labas kvalitātes veterinārmedicīnisko aprūpi, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam un praktizējošam veterinārārstam jābūt uz viena viļņa. Tas nozīmē, ka dzīvnieka saimniekam pilnīgi jāuzticas apkalpojošam veterinārārstam, bet veterinārārstam jābūt simtprocentīgi pārliecinātam, ka informācija ko sniedz dzīvnieka saimnieks ir patiesa, ka dzīvnieka saimnieks spēs izpildīt visus praktizējošā veterinārārsta norādījumus. Abām pusēm vienmēr jāatceras, ka viss process, ko sauc par veterinārmedicīnisko aprūpi, ir vērsts uz to, lai ievērotu dzīvnieku labturību un sniegtu atbilstošu dzīvniekam palīdzību. [vairāk]
  • INFORMĀCIJA MEDIJIEM
    Veterinārārsti:  pieaudzis to Latvijas mīļdzīvnieku pircēju skaits, kas apzināti  pārkāpj likumu un  sadarbojas ar nelegālajiem pārpircējiem un ievedējiem. 
     
    Lai cilvēkus pasargātu no  slimu un pārāk mazu  kucēnu iegādāšanās, Latvijas Veterinārārstu biedrība turpina aicināt pircējus rīkoties atbildīgi un par kucēnu pirkšanas vietu izvēlēties drīzāk  veterināro klīniku, nevis benzīntanka stāvlaukumu vai Krievijas pierobežas krūmājus.
    Mīļdzīvnieku pieprasījums Covid uzlikto ierobežojumu dēļ  ir audzis tik ļoti, ka  Latvijas patversmes un  šķirnes dzīvnieku audzētāji   vairs nespēj apmierināt kārotāju pieprasījumu pēc kucēniem un kaķēniem. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021