Putnu gripa.

  • Ir klāt vēl viens sevišķi agresīvs gripas paveids – putnu gripa H5N8, kam raksturīga augsta mirstība mājputnu vidū. Epidemioloģiskā situācija Eiropā tiek pastāvīgi atjaunināta informācija par vairākiem jauniem putnu gripas H5N8 gadījumiem gan savaļas, gan mājputniem, par kuriem ziņo Vācijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Ziemeļīrijā, Dānijā, Beļģijā, Zviedrijā Slovēnijā, Polijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Spānijā, Ungārijā, Slovākijā, Rumānijā, Lietuvā, Norvēģijā, Čehijā, Somijā, Zviedrijā, Bulgarijā, Šveicē, Austrijā, Latvijā un   Igaunijā.( uz 15.02.)
     Latvijā ir vairāki gadījumi, kad mirušiem ūdensputniem – paugurknābja gulbjiem un pīļu dzimtas putnam – konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Uz 15.02. Latvijā laboratoriski ir apstiprināti 13 putnu gribas gadījumi.  Putnu gripa ir akūta , ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Slimības klīniskās pazīmes ir pēkšņa un strauja slimības norise , nespēks, atteikšanās no barības, izpūrušas spalvas, grīļīga gaita, smakšana. Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt subklīniski – bez raksturīgajām pazīmēm. 2021.gadā augsti patogēnā putnu gripa savvaļas putniem konstatēta 21 Eiropas valstī, bet mājputniem 17 Eiropas valstīs. Mājputni var inficēties nonākot tiešā kontaktā ar inficētiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.Vīrusu var izplatīt arī ar aptraipītu aprīkojumu, olu kastēm, transportlīdzekļiem, pakaišiem u.c.. Konstatējot kādu no putnu gripas klīniskām pazīmēm vai vairāku putnu vienlaicīgu nobeigšanos, novietnes īpašniekam nekavējoties jāizsauc veterinārārsts vai Pārtikas veterinārais dienesta veterinārais inspektors. Ja atrod mirušu vai šķietami slimu savvaļas putnu , to nedrīkst aiztikt. Par to jāziņo vietējam PVD vai veterinārārstam. Mājputnu turētājiem jāievēro stingri biodrošibas pasākumi.
     
    Rakstu sagatavija I.Ritmane


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
        Turpinās iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19. Katrs no mums vēlētos tā tempus daudz straujākus, bet to nevaram ne ietekmēt, ne sekmēt. Biedrība un arī es personīgi saņemam kolēģu satrauktus zvanus, jautājot kāpēc praktizējošs veterinārārsts nav iekļauts valstī prioritāro vakcinējamo personu sarakstā. Šajā ziņā Latvija nav nekāds izņēmums uz kopējā Eiropas fona, jo ir zināms, ka veterinārārsti kā prioritāra grupa vakcinācijai ir iekļauti Luksenburgā un Lietuvā. Latvijas veterinārārstu biedrība, zinot, ka ir nācies slēgt veterinārās klīnikas, ka dzīvnieku kautuve paliek bez valsts pilnvarotā veterinārārsta, jo veterinārārsti ir inficējušies ar Covid-19, pēc Veselības ministrijas diplomātiska atteikuma veterinārārstus iekļaut prioritāri vakcinējamo personu grupā, griezāmies ar lūgumu Zemkopības ministrijā, kura izprot lietas būtību un atbalsta praktizējošos veterinārārstus un valsts pilnvarotos veterinārārstus iekļaut prioritāri vakcinējamo personu sarakstā. Tagad gaidam gala lēmumu no atbildīgām personām Veselības ministrijā. Paldies Zemkopības ministrijas amatpersonām par izpratni un atbalstu. [vairāk]
  • LVB Goda biedram Jānim Vilhelmam Bērziņam – 115
     Šodien atzīmējam LVB Goda biedra Jāņa Vilhelma bērziņa 115 gadskārtu. Jānis dzimis 1906.gada 27.februārī Limbažu apriņķa Duntes pagastā "Gāršeniekos" daudzbērnu zemnieku ģimenē. Mācījās Duntes pamatskolā, bet 1923.gadā sāka mācības Rīgas 1.vidusskolā. Ģimenes nevisai labais finasiālais stāvoklis Jānim lika papildus mācībām strādāt dažādus gadījuma darbus, kas noveda arī pie profesijas izvēles, jo strādāja arī Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpinot darbu fakultātē, 1928.gadā uzsāka studijas veterinārmedicīnā.1933.gadā Jānis Vilhelms Bērziņš absolvēja Veterinārmedicīnas fakultāti un sāka darbu Latvijas Universitātes Seruminstitūtā. 1938.gadā zināšanas papildināja Vīnes augstskolā, bet vācu okupācijas laikā no 1941.-1943.gadam strādāja par Rīgas pilsētas veterinārārstu veterināri sanitārajā dienestā. Pēc 2.pasaules kara strādāja kā veterinārārsts Rīgas hipodromā un saimniecībā "Spilve". Jānis Vilhelms Bērziņš apguva kinologa specialitāti un kā 1.kategorijas eksperts piedalījās republikas suņu izstādēs. Bija Rīgas rajona kinologu sekcijas vadītājs. 
    Godinam kolēģa Jāņa Vilhelma Bērziņa piemiņu!
    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs [vairāk]
  • Jaunā Ķīnas Āfrikas cūku mēra celmi norāda uz nelicencētām vakcīnām
        Šobrīd katru ziņu par kādu jaunu iespējamu infekciju vai jaunu jau esošas infekcijas paveidu sabiedrība uzņem ar milzīgām bažām. Tā gada sākumā Ķīnā tika atklāts jauns Āfrikas cūku mēra vīrusa celms. Ķīnas cūku fermās identificētu jaunu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) veidu, visticamāk, izraisa nelegālas vakcīnas, uzskata jomas speciālisti, kas ir jauns trieciens pasaules lielākajam cūkgaļas ražotājam Ķīnai, kurš joprojām atkopjas no postošās vīrusa epidēmijas. Tas noteikti atsaucas un tuvākā nākotnē atsauksies uz visu cūkgaļas ražošanas tirgu visā pasaulē. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021