Transmisīvā sūkļveida encefalopātija ( TSE )

  • Lasot grāmatu “Dakteri un šamaņi”, kurā savstarpējā diskusijā ar viedokļiem un faktiem dalās divi draugi profesors Anatolijs Danilāns un pasaules apceļotājs Pēteris Strubergs, ir apskatīta arī zoonoze transmisīvā sūkļveida encefalopātija. Slimība, kas aktuāla arī šobrīd un nekur nav izzudusi. Grāmatā minēti interesanti fakti par slimību. Cilvēkam sūkļveida encefalopātija ir zināma sen. Viena no senākām vietām, kura sastapās ar šo slimību ir Papua Jaungvinejas kalnos dzīvojošās fore ciltis. Šo cilšu ļaudis inficējušies bēru ceremoniju laikā, rituāli ēdot mirušo cilvēku ķermeņus un galvas smadzenes. Cilvēkiem šī slimība tiek definēta kā Kreicfelda – Jakoba slimība. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti 2 Kreicfelda-Jakoba gadījumi personām, kas vecākas par 50 gadiem.( pēc SPKC datiem)
    Transmisīvā sūkļveida encefalopātija ( TSE ) ir progresējoša un ar letālu iznākumu slimība, kas saistīta ar prioniem un ietekmē daudzu dzīvnieku – liellopu, aitu, ziemeļbriežu- un tostarp cilvēku smadzenes un nervu sistēmu . Traucējumi izraisa smadzeņu darbības traucējumus, ieskaitot atmiņas izmaiņas, personības izmaiņas un kustību problēmas, kas hroniski pasliktinās.
    Cilvēku TSE ir Kreicfelda – Jakoba slimība - kurai ir četras galvenās formas. TSE  zīdītājiem ietver aitu skrepi slimību , liellopiem   govju sūkļveida encefalopātiju (GSE) - ko parasti sauc par "trakās govs slimību" - un hronisku novājēšanas slimību(CWD) -  briežiem un alņiem,kas tautā  pazīstama kā “zombiju briežu slimība”. 
                   Polijā 2019.gada sākumā konstatēja govju sūkļveida encefalopātiju. Valsts veterinārā dienesta vadītājs Kšištofs Nemčuks to raksturoja kā izolētu un cilvēkus neapdraudošu gadījumu. “Saskaņā ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas datiem, govju trakumsērgas gadījums tā netipiskajā formā neietekmē Polijas statusu kā valstij ar nenozīmīgu riska līmeni,”viņš izteicās. Netipiska slimības ierosinātāja izraisīta saslimšana tika konstatēta kādā saimniecībā Polijas dienvidrietumos, netālu no robežas ar Čehiju un Vāciju. Slimo dzīvnieku likvidēja. Govju sūkļveida encefalopātija nerada tiešus draudus cilvēkam, taču cilvēks var inficēties, lietojot inficēto gaļu uzturā. Pirmo reizi slimību liellopiem atklāja 1986.gadā Lielbritānijā. 90.gados govju sūkļveida encefalopātijas apkarošanā Lielbritānijā iznīcināja vairāk nekā 180 tūkstošus liellopu. Saslimšanas uzliesmojumā 2014.gadā Lielbritānijā mira 177 cilvēki, Eiropā- 52 cilvēki. Slimība tiek konstatēta ik pa laikam kādā no valstīm gan Eiropā, gan citviet pasaulē.(Euractiv)
    Atšķirībā no citiem infekcijas slimību veidiem, kurus izplata aģenti ar DNS vai RNS genomu (piemēram, vīruss vai baktērijas ), tiek uzskatīts, ka TSE infekcijas izraisītājs ir prions , tādējādi tas sastāv tikai no olbaltumvielu materiāla. Nepareizi veidoti priona proteīni pārnēsā slimību starp indivīdiem un izraisa smadzeņu pataloģiju . TSE ir unikāla slimība, jo to etioloģija var būt ģenētiska, sporādiska vai infekcioza, uzņemot inficētus pārtikas produktus . Lielākā daļa TSE ir sporādiska rakstura un rodas dzīvniekam bez priona olbaltumvielu mutācijas. Pārnešana notiek, kad veseli dzīvnieki patērē bojātus audus no citiem, kas slimo ar šo slimību.  1980. un 1990. gados govju sūkļveida encefalopātijas izplatīšanos liellopiem epidēmija veidā notika tāpēc, ka liellopus baroja ar pārstrādātu citu liellopu atliekām( gaļas kaulu miltiem). Savukārt  cilvēkiem no liellopiem iegūta pārtikas produkta, kas satur ar prioniem piesārņotus audus, lietošana cilvēkiem izraisīja Kreicfelda – Jakoba slimību.
    Prionus nevar izplatīt pa gaisu, pieskaroties vai vairumam citu gadījuma kontaktu. Tomēr tos var pārnēsāt, saskaroties ar inficētiem audiem, ķermeņa šķidrumiem vai inficētiem medicīnas instrumentiem. Normālas sterilizācijas procedūras, piemēram, materiālu vārīšana vai apstarošana, nepadara prionus neinfekciozus. Tomēr apstrāde ar stipru gandrīz neatšķaidītu balinātāju un / vai nātrija hidroksīdu vai karsēšana līdz minimumam +134 ° C iznīcina prionus. 
    Prioni, šķiet, ir visinfekciozākie, tieši nonākot saskarē ar skartajiem audiem. Piemēram, Kreicfelda – Jakoba slimība ir pārnesta pacientiem, kuriem injicē augšanas hormonu, kas iegūts no cilvēka hipofīzes un no instrumentiem, kurus izmanto smadzeņu ķirurģijā (Brown, 2000, prioni var izdzīvot izmantotajā " autoklāva " sterilizācijas procesā).
    Diagnoze
    Prionu slimību diagnosticēšanā joprojām ir ļoti praktiska problēma. Viņiem ir inkubācijas periods no pāris mēnešiem līdz pat desmit gadiem, kura laikā nav simptomu, kaut arī ir sākts normāla smadzeņu proteīna pārvēršanas toksiskā ar slimību saistītā  formā. Pašlaik praktiski nav iespēju droši noteikt prionu patoloģiju, izņemot gadījumus, kad smadzenes tiek pētītas, izmantojot neiropatoloģiskas un imūnhistoķīmiskas metodes pēc nāves. 
    Epidemioloģija
    Transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE) ir ļoti reti sastopama, taču tā var sasniegt epidēmijas apmērus.  Slimības izplatību ir ļoti grūti kartēt, jo ir grūti noteikt atsevišķus prionu celmus. Tas nozīmē, ka, ja vienā fermā dzīvnieki saslimst ar TSE un parādās saslimšana arī tuvējā saimniecībā, ir ļoti grūti noteikt, vai tas ir viens un tas pats celms, kas ietekmē abus ganāmpulkus - kas liecina par pārnešanu - vai arī otrais uzliesmojums nācis no pilnīgi cita avota.
    Hroniska novājēšanas kaite ir prionu slimība, kas  sastopama briežiem un alņiem. Pirmais gadījums tika identificēts 1960. gados. Pēc tam to 1978. gadā atzina par pārnēsājamu sūkļveida encefalopātiju. Uzraudzības pētījumi parādīja  endēmiju brīvi turētu briežu un aļņu populācijā. Tika arī atklāts, ka slimība iespējams ir bijusi daļai brīvi turētu dzīvnieku gadu desmitiem pirms sākotnējās atklāšanas. Amerikas Savienotajās Valstīs atklāšana radīja bažas par šīs priona slimības pārnešanu cilvēkiem. Daudziem acīmredzamiem  gadījumiem bija aizdomas par pārnešanu, tomēr pierādījumu trūka un tie nebija pārliecinoši. 
    Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados liellopiem epidēmiskā ātrumā izplatījās liellopu sūkļveida encefalopātija (GSE jeb "trako govju slimība"). Kopējais aptuvenais inficēto liellopu skaits laikā no 1980. līdz 1996. gadam bija aptuveni 750 000. Tas notika tāpēc, ka liellopus baroja ar pārstrādātiem citu liellopu atlikumiem(gaļas kaulu miltiem). Tad šo inficēto liellopu lietošana pārtikā izraisīja cilvēku saslimšanu.
                   Šobrīd regulāra liellopu smadzeņu izmeklējumi un liellopu gaļas kaulu miltu lietošanas aizliegums ir samazinājis inficēšanas iespējamību līdz minimumam, bet pilnībā izslēgt gan dzīvnieku, gan cilvēku saslimšanu nevar, jo prionu patoloģija vēl ir zinātnieku izpētes objekts. Latvijā liellopu gaļu uzturā var lietot droši, jo to izmeklē un uzrauga atzītās dzīvnieku kautuvēs pastāvīgā veterināŗā kontrole, ko veic valsts pilnvarotie veterinārārsti.
    Rakstu sagatavoja V.Šmēliņš


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
        Turpinās iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19. Katrs no mums vēlētos tā tempus daudz straujākus, bet to nevaram ne ietekmēt, ne sekmēt. Biedrība un arī es personīgi saņemam kolēģu satrauktus zvanus, jautājot kāpēc praktizējošs veterinārārsts nav iekļauts valstī prioritāro vakcinējamo personu sarakstā. Šajā ziņā Latvija nav nekāds izņēmums uz kopējā Eiropas fona, jo ir zināms, ka veterinārārsti kā prioritāra grupa vakcinācijai ir iekļauti Luksenburgā un Lietuvā. Latvijas veterinārārstu biedrība, zinot, ka ir nācies slēgt veterinārās klīnikas, ka dzīvnieku kautuve paliek bez valsts pilnvarotā veterinārārsta, jo veterinārārsti ir inficējušies ar Covid-19, pēc Veselības ministrijas diplomātiska atteikuma veterinārārstus iekļaut prioritāri vakcinējamo personu grupā, griezāmies ar lūgumu Zemkopības ministrijā, kura izprot lietas būtību un atbalsta praktizējošos veterinārārstus un valsts pilnvarotos veterinārārstus iekļaut prioritāri vakcinējamo personu sarakstā. Tagad gaidam gala lēmumu no atbildīgām personām Veselības ministrijā. Paldies Zemkopības ministrijas amatpersonām par izpratni un atbalstu. [vairāk]
  • LVB Goda biedram Jānim Vilhelmam Bērziņam – 115
     Šodien atzīmējam LVB Goda biedra Jāņa Vilhelma bērziņa 115 gadskārtu. Jānis dzimis 1906.gada 27.februārī Limbažu apriņķa Duntes pagastā "Gāršeniekos" daudzbērnu zemnieku ģimenē. Mācījās Duntes pamatskolā, bet 1923.gadā sāka mācības Rīgas 1.vidusskolā. Ģimenes nevisai labais finasiālais stāvoklis Jānim lika papildus mācībām strādāt dažādus gadījuma darbus, kas noveda arī pie profesijas izvēles, jo strādāja arī Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpinot darbu fakultātē, 1928.gadā uzsāka studijas veterinārmedicīnā.1933.gadā Jānis Vilhelms Bērziņš absolvēja Veterinārmedicīnas fakultāti un sāka darbu Latvijas Universitātes Seruminstitūtā. 1938.gadā zināšanas papildināja Vīnes augstskolā, bet vācu okupācijas laikā no 1941.-1943.gadam strādāja par Rīgas pilsētas veterinārārstu veterināri sanitārajā dienestā. Pēc 2.pasaules kara strādāja kā veterinārārsts Rīgas hipodromā un saimniecībā "Spilve". Jānis Vilhelms Bērziņš apguva kinologa specialitāti un kā 1.kategorijas eksperts piedalījās republikas suņu izstādēs. Bija Rīgas rajona kinologu sekcijas vadītājs. 
    Godinam kolēģa Jāņa Vilhelma Bērziņa piemiņu!
    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs [vairāk]
  • Jaunā Ķīnas Āfrikas cūku mēra celmi norāda uz nelicencētām vakcīnām
        Šobrīd katru ziņu par kādu jaunu iespējamu infekciju vai jaunu jau esošas infekcijas paveidu sabiedrība uzņem ar milzīgām bažām. Tā gada sākumā Ķīnā tika atklāts jauns Āfrikas cūku mēra vīrusa celms. Ķīnas cūku fermās identificētu jaunu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) veidu, visticamāk, izraisa nelegālas vakcīnas, uzskata jomas speciālisti, kas ir jauns trieciens pasaules lielākajam cūkgaļas ražotājam Ķīnai, kurš joprojām atkopjas no postošās vīrusa epidēmijas. Tas noteikti atsaucas un tuvākā nākotnē atsauksies uz visu cūkgaļas ražošanas tirgu visā pasaulē. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021