Stress un sāpes dzīvniekiem.

  • No angļu valodas vārds stress tulkojumā nozīmē “spriedze”. Tiek izšķirti divi atšķirīgi stresa paveidi: eistress un distress. Eistress ir tā sauktais labais stress, kas rada nedrošību,bailes, satraukumu, bet nerada reakcijas, kas var izraisīt organisma nāvi. Pretēji eistresam distress ir sliktais stress, radot iekšējo disomfortu, bailes, lielu nedrošību. Tieši distresa maksimālai samazināšanai ir jāveic pasākumu komplekss pārvadājot dzīvniekus, veicot izmeklējumus, mainot dzīves vietu, kā arī produktīvos dzīvniekus nogādājot dzīvnieku kautuvē. Vairāk pieskaršos tēmai par produktīvo dzīvnieku nogādāšanu kautuvē un pašu kaušanas procesu.
                Dzīvnieku pirmskaušanas laikā stresa līmeņa samazināšanai jāpievērš īpaši liela vērība, iesaistīto personu darbībām un lietotajām dzīšanas un apdullināšanas metodēm ir jābūt tādām, lai dzīvnieks bez sāpēm un satraukuma ātri zaudētu samaņu un jūtīgumu.(A.Jemeļjanovs 2013.g.)
                Iepriekšējā tēzē tiek minēts jēdziens bez sāpēm. Ko tas nozīmē? Neradīt dzīvniekam sāpes? Kas ir sāpes? Sāpes ir sajūtas(uztvere), ko rada nervu impulse, sasniedzot smadzeņu garozu cauraugšupejošiem neirāliem ceļiem.Normālos apstākļos šie ceļi ir relatīvi specifiski, bet nervu sistēma ir pietiekami plastiska, un sāpju izplatīšanās ceļu aktivizēšanai ne vienmēr rada sāpes,un citu perifēro un centrālo neironu stimulēšana var radīt sāpes.Termins “nociceptive”- sāpes uztverošs – ir izveidots no vārda “noci” – ievainot- un “ceptive” – saņemt,un to lieto, lai aprakstītu neitrālu impulse,ko rada kaitīgi stimuli,kas apdraud vai faktiski iznīcina audus.Šie kaitīgie stimuli ierosina nervu impulsus,iedarbojoties uz primero sāpju receptoriem un citiem jušanas nervu galiem,kas reaģē uz mehāniskas,termiskas vai ķīmiskas darbības kaitīgiem vai nekaitīgiem stimuliem. Endogēnās ķīmiskās vielas kā ūdeņraža un kālija joni,ATF,serotonīns,histamīns,bradikinīns un prostaglandīni var radīt nervu impulsus sāpju uztverošās nervu šķiedrās.
                Nervu impulse aktivitāte,ko rada sāpju receptori, tiek vadīta caur sāpju receptoru primārām uztverošām šķiedrām uz muguras smadzenēm vai smadzeņu stumbru, kur to nosūta uz neirālā tīkla diviem galvenajiem kopumiem. Viens no tiem ir saistīts ar sāpju uztveršanas refleksiem,kas tiek vadīti pa muguru, un otrais kopums sastāv no augšupejošiem  ceļiem un retikulāro formāciju,hipotalāmus,talāmus un smadzeņu garozu jutekļu apstrādei.Svarīgi ir saprast, ka pastāv vairāki augšupejoši sāpju uztveroši ceļi, kas bieži ir pārmērīgi un hroniskos apstākļos,piemēram, patoloģijas vai ievainojuma gadījumā, var būt ievērojami plastiski. Turklāt pat tad,ja sāpju uztverošās neirālās aktivitātes pārraidīšana ir samērā dažāda.Noteiktos apstākļos gan sāpju uztverošie refleksi,gan augšupejošie ceļi var tikt apspiesti,piemēram, anestēzijas laikā.Citos apstākļos sāpju uztverošo refleksu darbība tiks aktivizēta, bet darbības augšupejošos ceļos tiek apspiestas;tādejādi kaitīgie stimuli netiek uztverti kā sāpes.
                Dzīvnieku sāpju pielīdzināšana ar cilvēku ir subjektīvs. Dzīvniekiem izdala trīs nepatīkamus posmus: diskomfortu, stresu un sāpes. Diskomfortu var raksturot ar tādām negatīvām pazīmēm kā neierasta uzvedība, ķermeņa reakcijas un samazināta apetīte. Stress ir definēts kā sasprindzinājuma vai trauksmes stāvoklis, kas ir paredzams vai viegli izskaidrojams no vides cēloņiem vai no fiziskiem cēloņiem. Visbeidzot, pašas sāpes tiek atpazītas pēc vieglāk identificējamām pazīmēm, piemēram, cīnās, kliedz vai čīkst, krampji vai stipras sirdsklauves. Mēģinājumus novērtēt dzīvnieku sāpes apgrūtina adaptīvās reakcijas. Ir labi zināms, ka cīņas vai bēgšanas instinkts var ignorēt sāpju uztveri. Dažādām sugām pastāv individuālas atšķirības to spējā panest sāpes vai reaģēt uz tām.Viena teorija par sāpju uztveri augstākiem dzīvniekiem ir saistīta ar maņu signālu modulēšanu, kurus parasti kontrolē noteiktas muguras smadzeņu šūnas, ko aprakstīju iepriekšējā rindkopā. Lielbritānijas Veterinārārstu asociācijas Zivju apakškomitejas 1984. gada sanāksmē tika secināts, ka, lai arī zinātniskie pierādījumi liecina, ka zivīm nav spinotalāma ceļa, šķiet, ka nav iespējas parādīt, vai kāda cita smadzeņu daļa ir pielāgojusies funkcijas pārņemšanai, lai pārņemtu talāmusa funkciju (Brown, 1985 ).. Zīdītāju, putnu, rāpuļu, abinieku un skrimšļaino zivju garozas attīstībā ir ievērojamas atšķirības, no kurām vienkāršākajām nav atpazīstamas smadzeņu garozas, taču, neraugoties uz daudzajiem nesenajiem pētījumu atklājumiem, joprojām ir pieejama maz informācijas par sensora signālu saņemšanu sistēmu zivīm.
                Stress un sāpes ietekmē dažādus fizioloģiskos procesus organismā, tādēļ ir nepieciešams pēc iespājas ātrāk identificēt dzīvniekam radītā stresa un sāpju cēloni, novēršot to , vai arī medikamentozi dzīvnieku atbrīvot no sāpēm un stresa spriedzes.
     
    Rakstu sagatavoja I.Ritmane


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
        Turpinās iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19. Katrs no mums vēlētos tā tempus daudz straujākus, bet to nevaram ne ietekmēt, ne sekmēt. Biedrība un arī es personīgi saņemam kolēģu satrauktus zvanus, jautājot kāpēc praktizējošs veterinārārsts nav iekļauts valstī prioritāro vakcinējamo personu sarakstā. Šajā ziņā Latvija nav nekāds izņēmums uz kopējā Eiropas fona, jo ir zināms, ka veterinārārsti kā prioritāra grupa vakcinācijai ir iekļauti Luksenburgā un Lietuvā. Latvijas veterinārārstu biedrība, zinot, ka ir nācies slēgt veterinārās klīnikas, ka dzīvnieku kautuve paliek bez valsts pilnvarotā veterinārārsta, jo veterinārārsti ir inficējušies ar Covid-19, pēc Veselības ministrijas diplomātiska atteikuma veterinārārstus iekļaut prioritāri vakcinējamo personu grupā, griezāmies ar lūgumu Zemkopības ministrijā, kura izprot lietas būtību un atbalsta praktizējošos veterinārārstus un valsts pilnvarotos veterinārārstus iekļaut prioritāri vakcinējamo personu sarakstā. Tagad gaidam gala lēmumu no atbildīgām personām Veselības ministrijā. Paldies Zemkopības ministrijas amatpersonām par izpratni un atbalstu. [vairāk]
  • LVB Goda biedram Jānim Vilhelmam Bērziņam – 115
     Šodien atzīmējam LVB Goda biedra Jāņa Vilhelma bērziņa 115 gadskārtu. Jānis dzimis 1906.gada 27.februārī Limbažu apriņķa Duntes pagastā "Gāršeniekos" daudzbērnu zemnieku ģimenē. Mācījās Duntes pamatskolā, bet 1923.gadā sāka mācības Rīgas 1.vidusskolā. Ģimenes nevisai labais finasiālais stāvoklis Jānim lika papildus mācībām strādāt dažādus gadījuma darbus, kas noveda arī pie profesijas izvēles, jo strādāja arī Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpinot darbu fakultātē, 1928.gadā uzsāka studijas veterinārmedicīnā.1933.gadā Jānis Vilhelms Bērziņš absolvēja Veterinārmedicīnas fakultāti un sāka darbu Latvijas Universitātes Seruminstitūtā. 1938.gadā zināšanas papildināja Vīnes augstskolā, bet vācu okupācijas laikā no 1941.-1943.gadam strādāja par Rīgas pilsētas veterinārārstu veterināri sanitārajā dienestā. Pēc 2.pasaules kara strādāja kā veterinārārsts Rīgas hipodromā un saimniecībā "Spilve". Jānis Vilhelms Bērziņš apguva kinologa specialitāti un kā 1.kategorijas eksperts piedalījās republikas suņu izstādēs. Bija Rīgas rajona kinologu sekcijas vadītājs. 
    Godinam kolēģa Jāņa Vilhelma Bērziņa piemiņu!
    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs [vairāk]
  • Jaunā Ķīnas Āfrikas cūku mēra celmi norāda uz nelicencētām vakcīnām
        Šobrīd katru ziņu par kādu jaunu iespējamu infekciju vai jaunu jau esošas infekcijas paveidu sabiedrība uzņem ar milzīgām bažām. Tā gada sākumā Ķīnā tika atklāts jauns Āfrikas cūku mēra vīrusa celms. Ķīnas cūku fermās identificētu jaunu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) veidu, visticamāk, izraisa nelegālas vakcīnas, uzskata jomas speciālisti, kas ir jauns trieciens pasaules lielākajam cūkgaļas ražotājam Ķīnai, kurš joprojām atkopjas no postošās vīrusa epidēmijas. Tas noteikti atsaucas un tuvākā nākotnē atsauksies uz visu cūkgaļas ražošanas tirgu visā pasaulē. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021