Antibiotiku lietošanas filozofija.

  • Šīs pārdomas tapušas tāpēc, ka no viena kolēģa veterinārārsta dzirdēju apgalvojumu, ka antibiotiku ievadīšana dzīvnieka organismā nav veterinārārsta darbs, to kā viņš izsniedz dzīvnieka īpašniekam antibiotikas ievadīšanai lauksaimniecības dzīvniekam ir viņa personiskā atbildība. Uzskatu, ka tā ir veterinārārsta bezatbildība. Tāpēc īsumā atspoguļoju antibiotiku lietošanas filozofiju. Kāpēc bioloģiski aktīvas vielas ir tiesīgs injicēt tikai veterinārārsts vai viņa asistents veterinārārsta uzraudzībā?
    Šis raksts domāts visiem, kas saskaras ar antibiotiku lietošanu un īpaši tiem veterinārārstiem, kuri domā ,ka viņu galvenais uzdevums domāt un rakstīt nevis strādāt ar rokām, šim rakstam nav veterinārmedicīniski zinātniskas vērtības. Tas radīts dzīves pieredzes un dzīves gaitā iegūto zināšanu rezultātā. Raksta mērķis pamodināt elementāro loģisko domāšanu un veicināt ētiku, nākošo cilvēces paaudžu aizsardzību. Tas ir viena cilvēka viedoklis, kam var piekrist vai noraidīt.
     Mūsdienās attīstoties tehnoloģijām un mākslīgam intelektam, cilvēki aizmirst elementāro pamatu, ka viņš ir tikai bioloģiska būtne lielas bioloģiskas dabas šūniņā (zemes bioloģiskās pasaules mikroorganisms). Kā jebkuram mikroorganismam cilvēkam dabā ir viens pamatuzdevums izdzīvot un atstāt pēcnācējus, vai cilvēka genomu dabā. Visas parējās lietas, ko radīja vai cenšas izveidot cilvēks ir vides, tās vides, kura dod iespēju cilvēkam dzīvot, piesārņojums. Kad cilvēka radīts piesārņojums iznicinās cilvēkam esošo apkārtējo vidi ,cilvēka kā būtnes vairs nebūs. Daba arī ir organisms, kas tā pat, kā cilvēks cīnās par izdzīvošanu un pretojas cilvēka radītam piesārņojumam. Šajā cīņā daba cenšas pasargāt sevi no cilvēka – parazīta, tapāt kā cilvēks cenšas pasargāt savi no viņā mītošiem mikroorganismiem -parazītiem. Bet cilvēks lielākoties, salīdzinājumā ar dabas radītiem mikroorganismiem ir “stulbs” cīņā par izdzīvošanu, tāpēc ka cenšas nevis pielāgoties un atbalstīt lielajā dabas organisma darbību, bet daļēji to iznīcināt, lai realizētu savu īslaicīgu tikai vienam indivīdam vajadzīgo gribu. Viens grib būt gudrāks, otrs bagātāks, trešais iegūt to, kas nav citam, bet visi kopā domājot par savu gribu(mērķi) nedomā par organismu kurā viņi dzīvo. Aizmirstot par simbiotisko sadzīvošanu ar dabu, cilvēks pārvēršas par parazītu. Pie tam šis parazīts iznīcina savu dzīves vidi un dzīves vidi savām nākamām paaudzēm.
      Tātad par antibiotikām un citām bioloģiski aktīvam vielām, kas netieši sagatavo pamatu (augsni) cilvēka kā bioloģiskās vienības iznīcināšanai. Antibiotikas un pretparazitāri preparāti no sava sākuma tika radītas, lai pasargātu cilvēku no sāpēm un palielinātu cilvēka izdzīvošanas spējas dabā, kura ir pārpildīta ar organismiem, kas parazitē uz cilvēka, īpaši novājināta organismā pēc operācijām, traumām ,smagām bakteriālām saslimšanām. Šis cilvēka solis daļēji atbilsts dabas attīstības un organismu izdzīvošanas pamatprincipiem, katra dzīva būtne cenšas izdzīvot un aizsargā sevi no šai būtnei kaitīgiem negatīviem apstākļiem dabā, tātad izdzīvo stiprākais. Bet tiklīdz daba iznīcināta - neizdzīvo neviens. Bet cilvēks ir alkatīgs un iedzīvošanās nolūkā, nevis izdzīvošanas nolūkā, uzsāka šo preparātu lietošanu dzīvniekiem. Jā, dzīvnieks ir dabas radīta būtne, bet tikai ne tas dzīvnieks, kurš dzīvo ārpus dabas, bet gan cilvēka mākslīgi radītā vidē. Tagad pakāpeniski nonācām pie jautājuma: “Kāpēc antibiotikas un citas aktīvas vielas, kas ietekmē dabiskus procesus dzīvnieka organismā, ir tiesīgs ievadīt tikai veterinārārsts, vai asistents veterinārārsta uzraudzībā? ”
              Antibiotikas un citas aktīvas vielas, kas iznīcina baktērijas, sēnītes, kas dzīvo dzīvnieku organismā veido šo dzīvo mikroorganismu dabisko aizsardzības reakciju – mikroorganismi pielāgojas nelabvēlīgiem vides faktoriem (antibiotikām). Cīnoties mikroorganismi pret kurām ir lietotas antibiotikas izmanto uz gēnu līmeni viņam dotas izdzīvošanas iespējas. Viena no šīm iespējām ir vairošanās iespēja. Piemērām, streptokoku un stafilokoku šūnas apveltītas ar milzīgo vairošanas ātrumu no vienas šūnas vienā sekundē var izveidoties 30000 jauno šūnu.  Visiem veterinārārstiem un ārstiem ir zināms, lai apstādinātu kaitīgo mikroorganismu iedarbību jāievada noteikts daudzums antibiotiku, noteiktā vietā (muskulī, asins cirkulācijas sistēmā), lai panāktu pilnīgu aģentu iznīcināšanu ,vēlams vienlaicīgi vai īsā laika periodā. Tas ir zināms speciāli apmācītām personām , kas apguvušas anatomiju, fizioloģiju, mikrobioloģiju farmakoloģiju, bioķīmiju un citas zinātnes, ko kopumā ieprogrammē cilvēka apziņa, kā reaģē antibiotika organismā, kā reaģē organisms un kā uz antibiotiku reaģē mikroorganismi, kas atrodas mikroorganismā, tā skaita tie, pret kurām tiek lietota antibiotika.  Līdz ar to tas ir pirmais arguments, ka antibiotikas lietošana ir tikai veterinārārsta darbs un pienākums, jo nepieciešamo zināšanu apjoms.
     Otrs būtisks arguments ir tas, ka antibiotika ir bioloģiski aktīva viela un var radīt nespecifisko alerģisko reakciju, kura var būt par dzīvnieka nāves iemeslu.Šī reakcija var attīstīties ļoti ātri, tik pat ātri jānoreaģē uz šo reakciju un jāsniedz palīdzība dzīvniekam. No prakses man ir zināmi divi gadījumi, kad tikai dēļ tā, ka bioloģiski aktīva viela bija injicēta nepareizi, vienā gadījumā dzīvniekam bija iestājusies nāve, otrā gadījumā dzīvnieku izdevās glābt, tāpēc ka veterinārārsts paspēja sniegt palīdzību stundas laikā. Līdz ar to dzīvnieka dzīvības un veselības nodrošināšanai antibiotikas injicē veterinārārsts.
      Trešais arguments, kāpēc antibiotikas lietošanu jādara veterinārārstam. Antibiotiku lietošana ir tikai daļa no ārstēšanas kursa. Ļoti bieži ārstēšanā, antibiotikas ievadīšana nav galvenais ārstēšanas posms, galvenais ārstēšanā ir novērst saslimšanas cēloņus, celt dzīvnieka organisma rezistenci. Kāda jēga lietot antibiotikas, ja nav novērsts ārējais inficēšanas avots, lai saprastu šo momentu ir jābūt zināšanām ne tikai dzīvnieka uzbūvē, bet arī lopkopība un sanitārijā. Dzīves pieredze rāda, ka antibiotikas parasti tiek pielietotas tādiem dzīvniekiem, kur dzīvnieka labturības un ēdināšanas apstākļi neatbilst dzīvnieka organisma vajadzībām. Diemžēl dzīvnieku īpašnieki pat ar speciālo izglītību zooinženierijā un veterinārijā, ļoti bieži nenodrošina dzīvnieka labturību un ēdināšanu, tas saistīts ar daudziem faktoriem, šo faktoru iztirzāšana nav šī raksta mērķis. Veterinārārsts pirms lietot antibiotikas pieprasa novērst ārējo inficēšanās avotu un saslimšanas cēloni. Pretējā gadījumā antibiotiku lietošanai nav pamata. Dažreiz antibiotiku lietošana vispār nav nepieciešama, novēršot saslimšanas cēloni ,organisms pats tiek galā ar infekciju.
               Ceturtais arguments, pirms lietot antibiotikas veterinārārstam jādomā par mikroorganismu rezistences mazināšanu pret antibiotikām. Lietojot antibiotikas veterinārārstam ir jāsaprot, ka var veidoties pret antibiotikām rezistenti mikroorganismi ne tikai, kas apdraud dzīvnieka organismu un veselību, bet arī zooantroponozi, kas būs bīstami arī cilvēkam. Piemēram patreiz cilvēku ārsti ir nodrošināti ar visu, lai sniegtu palīdzību cilvēkam, bet saskaras ar vienu lielo problēmu – mikroorganismi ir rezistenci pret antibiotikām, līdz ar to nav iespējams cīnīties ar mikrobiālo infekciju, kas galu galā noved pie smagām pēcārstēšanās komplikācijām, līdz pat nāvei. Tātad netieši veterinārārsts ir atbildīgs par cilvēku dzīvībām un veselību.
               Piektkārt katrs preparāts (antibiotika) prasa noteiktus nosacījumus preparāta lietošanai, secību un kārtību preparāta lietošanai. Diemžēl šo kārtību nevar nodrošināt cilvēks, bez iepriekš minētām speciālām zināšanām, kā arī kuram slinkums izlasīt un pēc tam izpildīt preparāta lietošanas instrukciju. Šeit būtu jāatkārto daļa no iepriekš minētā, par alerģiskām reakcijām un mikroorganismu izdzīvošanu. Tātad veterinārārsts nodrošina kārtību preparāta lietošanā.
              Sestkārt ekonomiskaiss jautājums un veterinārārsta žēlsirdības nepieciešamība un atbildība. Ja antibiotikas ārstēšanas kursu brauc injicēt veterinārārsts viņš nopelna naudu, nodrošina dzīvnieka veselības uzraudzību ārstēšanas laikā, nodrošina pareizu preparāta lietošanu un uzņemas atbildību par visiem riska faktoriem, kas var būt saistīti ar antibiotiku lietošanas negatīvo ietekmi, un iegūst pieredzi. Kāds man pārmetīs, ka tas būs pārāk dārgi priekš dzīvnieka īpašnieka. Jā, tas būt dārgi vienam cilvēkam īstermiņā, bet toties būs lēti ilgtermiņā sabiedrībai un lauksaimniecības nozarei kopumā, ražojot augstas kvalitātes produkciju. Kas vienreiz samaksās par antibiotikas lietošanas kursu, nākošreiz domās par dzīvnieku kā  nodrošināt labturību un ēdināšanu, lai netērētu naudu ārstēšanai no vienas puses. Bet no otras puses netieši būs spiests domāt par kvalitatīvo lauksaimniecības produkcijas ražošanu, radot labākus apstākļus un ēdināšanu dzīvniekam.
              Visbeidzot par gala produkcijas iespējamo piesārņojumu ar antibiotikām. Cilvēcisks faktors rada lielus riskus, ka nekvalitatīvā ( ar antibiotikām piesārņotā) pārtika nonāks uz Jūsu bērnu, mazbērnu ēdamgalda un radīs apdraudējumu jūsu tuvāko veselībai un dzīvībai. Latvijā un pasaulē nav dzīvnieku produkcijas totālas kontroles, par to liecina arī Pārtikas veterinārā dienesta atklājumi par nelegālām ražotnēm.
     Šī nelielā sacerējuma autora uzskats, labākais antibiotiku lietošanas variants visai sabiedrībai ilgtermiņā, kad antibiotikas aizliegts lietot dzīvniekiem, kuru produkciju paredzēts izmantot pārtikā.
    veterinārārsts Aleksandrs Jozāns


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
        Turpinās iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19. Katrs no mums vēlētos tā tempus daudz straujākus, bet to nevaram ne ietekmēt, ne sekmēt. Biedrība un arī es personīgi saņemam kolēģu satrauktus zvanus, jautājot kāpēc praktizējošs veterinārārsts nav iekļauts valstī prioritāro vakcinējamo personu sarakstā. Šajā ziņā Latvija nav nekāds izņēmums uz kopējā Eiropas fona, jo ir zināms, ka veterinārārsti kā prioritāra grupa vakcinācijai ir iekļauti Luksenburgā un Lietuvā. Latvijas veterinārārstu biedrība, zinot, ka ir nācies slēgt veterinārās klīnikas, ka dzīvnieku kautuve paliek bez valsts pilnvarotā veterinārārsta, jo veterinārārsti ir inficējušies ar Covid-19, pēc Veselības ministrijas diplomātiska atteikuma veterinārārstus iekļaut prioritāri vakcinējamo personu grupā, griezāmies ar lūgumu Zemkopības ministrijā, kura izprot lietas būtību un atbalsta praktizējošos veterinārārstus un valsts pilnvarotos veterinārārstus iekļaut prioritāri vakcinējamo personu sarakstā. Tagad gaidam gala lēmumu no atbildīgām personām Veselības ministrijā. Paldies Zemkopības ministrijas amatpersonām par izpratni un atbalstu. [vairāk]
  • LVB Goda biedram Jānim Vilhelmam Bērziņam – 115
     Šodien atzīmējam LVB Goda biedra Jāņa Vilhelma bērziņa 115 gadskārtu. Jānis dzimis 1906.gada 27.februārī Limbažu apriņķa Duntes pagastā "Gāršeniekos" daudzbērnu zemnieku ģimenē. Mācījās Duntes pamatskolā, bet 1923.gadā sāka mācības Rīgas 1.vidusskolā. Ģimenes nevisai labais finasiālais stāvoklis Jānim lika papildus mācībām strādāt dažādus gadījuma darbus, kas noveda arī pie profesijas izvēles, jo strādāja arī Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpinot darbu fakultātē, 1928.gadā uzsāka studijas veterinārmedicīnā.1933.gadā Jānis Vilhelms Bērziņš absolvēja Veterinārmedicīnas fakultāti un sāka darbu Latvijas Universitātes Seruminstitūtā. 1938.gadā zināšanas papildināja Vīnes augstskolā, bet vācu okupācijas laikā no 1941.-1943.gadam strādāja par Rīgas pilsētas veterinārārstu veterināri sanitārajā dienestā. Pēc 2.pasaules kara strādāja kā veterinārārsts Rīgas hipodromā un saimniecībā "Spilve". Jānis Vilhelms Bērziņš apguva kinologa specialitāti un kā 1.kategorijas eksperts piedalījās republikas suņu izstādēs. Bija Rīgas rajona kinologu sekcijas vadītājs. 
    Godinam kolēģa Jāņa Vilhelma Bērziņa piemiņu!
    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs [vairāk]
  • Jaunā Ķīnas Āfrikas cūku mēra celmi norāda uz nelicencētām vakcīnām
        Šobrīd katru ziņu par kādu jaunu iespējamu infekciju vai jaunu jau esošas infekcijas paveidu sabiedrība uzņem ar milzīgām bažām. Tā gada sākumā Ķīnā tika atklāts jauns Āfrikas cūku mēra vīrusa celms. Ķīnas cūku fermās identificētu jaunu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) veidu, visticamāk, izraisa nelegālas vakcīnas, uzskata jomas speciālisti, kas ir jauns trieciens pasaules lielākajam cūkgaļas ražotājam Ķīnai, kurš joprojām atkopjas no postošās vīrusa epidēmijas. Tas noteikti atsaucas un tuvākā nākotnē atsauksies uz visu cūkgaļas ražošanas tirgu visā pasaulē. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021