Sportiskā terminoloģijā runājot gads iesākās ar valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lēmumu Veslības ministri Ilzi Viņķeli nosūtīt uz “fārmklubu”, bet par pārsteigumu mums – veterinārārstiem – 2021.gads iesākās ar iespēju veterināro praksi veikt bez veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta, jo esošie Ministru kabineta noteikumi 2020.gada 31.decembrī tika pasludināti par spēku zaudējušiem, bet jauni apstiprināti netika. Šobrīd šis process ir neregulēts un to nosaka tikai Zemkopības ministrijas skaidrojums. Ceram, ka šis gadījums ir tikai neliela neprofesionāla valdības kļūda un regulējums drīz tiks atjaunots.
Piesardzīgus mūs dara informācija par Putnu gripas konstatēšanu Lietuvā gan savaļas, gan mājas putniem. Lieku reizi atgādinājumam - putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Slimības ierosinātājs ir
Orthomyxviridae ģints
Influenza A vīruss, kura apvalkā atrodas divi proteīni, hemaglutilīns (H) un neiraminidāze (N) ar vairākiem apakštipiem. Vispatogēnākie putnu gripas vīrusa apakštipi pieder H5 un H7 variantiem. Vairums apakštipu kombināciju neizraisa saslimšanu, taču atsevišķi apakštipi ir ļoti bīstami un var izraisīt saslimšanu kā putniem tā zīdītājiem, t.sk. cilvēkiem. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros. Slimības simptomi ZPPG putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. APPG – pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās.
Lieku reizi, dodoties vizītēs, atgādināsim mājputnu turētājiem par biodrošību!
Eiropas Veterinārā federācija gatavo nostājas dokumentus par kaņepju izmantošanu dzīvnieku barībā un veterinārijā un sivēnmāšu labturības prasībām dzemdību un pēcdzemdību periodā.Komentārus,papildinājumus un viedokļus par dokumentiem EVF gaida līdz 1.martam. Mums iespējams aktuālāks ir jautājums par speciālajiem sivēnmāšu dzemdību boksiem, bet pietiekami inetresants liekas dokuments par kaņepēm un kaņepēm saturošiem produktiem. Abi dokumenti ir pieejami angļu valodā raksta noslēgumā un ikviens interesents var paust savu viedokli par tiem , uzrakstot e-pastu
lvb@lvb.lv līdz 20.februārim.( dokumentus skatīt pielikumos)
Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar veterinārārsti Litu Konopori ir izstrādājis informatīvu materiālu “Palīgs veterinārārstam. Kā pareizi aizpildīt lolojumdzīvnieka pasi”, kas pieejams arī LVB mājas lapā. https://lvb.lv/lv/veterinararstiem/mildzivnieku-mikrocipesana
Pēc praktizējošo veterinārārstu iniciatīvas uzrakstīju vēstuli Veselības ministrijai ar lūgumu iekļaut praktizējošos veterinārārstus prioritāri vakcinējamo grupā pret Covid-19, jo zinām, ka infekcija ir zoonoze. Kāds būs ministrijas lēmums pagaidām nezinam, bet ceram uz pozitīvu atbildi.
Valdis Šmēliņš
LVB valdes priekšsēdētājs
