Kā novērst nākotnes pandēmijas?

  • Laikā, kad cīnāmies ar pasauli pārņēmušo COVID-19 pandēmiju, arvien biežāk un uzsvērtāk runājam par principu Viena veselība. Jau no medicīnas pirmsākumiem humānā un veterinārā medicīna attīstījusies paralēli viena otrai, bieži apvienojoties vienā veselā. Tomēr sabiedrībā šīs divas nozares, ko apvieno zinātnes termins – medicīna, pietiekami strikti tiek nodalītas. Humānās medicīnas un veterinārās medicīnas zinātnes iet roku rokā, pussolīti priekšā atrodoties veterinārmedicīnai. Spilgts piemērs ir pētījumi pagājušā gadsimta sākumā, ko veica Tērbatas Veterinārā institūta  Ievērojamie mikrobiologu zinātnieki veterinārārsti — latvieši E. Zemmers un K. Helmanis, kuri  pētīja liesas sērgasienāšutrakumsērgas un tuberkulozes ierosinātājus. Šobrīd epidemiologi piemin pandēmijas sakarā jēdzienu pūļa imunitāte, ko var iegūt dabīgā ceļā pārslimojot pietiekami lielam procentam populācijas infekcijas slimību, vai vakcinējoties. Tieši no veterinārmedicīnas humānā medicīna pārņēmusi šo principu un īsteno ierobežojot vai apturot dažādas infekcijas slimības. Manu uzmanību piesaistīja Starptautiskās lopkopības pētījumu institūta ziņojums.
    Lai atgūtos no postošās COVID-19 ietekmes, mums būs jāsaprot riski un vides faktori, kas pirmkārt izraisīja jaunā koronavīrusa un citu zoonožu slimību parādīšanos, teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas un Starptautiskā lopkopības pētījumu institūta ziņojumā. Zinātnieku uzdevums tuvākajos gados ir novērst nākamās pandēmijas - zoonozes un pētīt Kā lauzt infekciju pārnešanas ķēdes , pārbaudīt galvenos cēloņus COVID-19 pandēmijas un citu zoonozes slimībām. Tieši Starptautiskais lopkopības institūts  pēta sarežģītās saiknes starp bioloģiskajiem un nedzīvajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu globālo ekosistēmu un izplata slimības. Ziņojumā aplūkots arī zoonožu avots (cilvēku slimības vai infekcijas, kuras dabiski pārnēsā no mugurkaulniekiem uz cilvēkiem) un kā samazināt to atkārtošanās iespējamību. Šis ziņojums ir viens no pirmajiem, kas koncentrējas uz slimības uzliesmojumu zoonotiskās dimensijas vides aspektu pašreizējās pandēmijas laikā.
    Tā kā globālā temperatūra turpina paaugstināties, nelegālā savvaļas dzīvnieku tirdzniecība pieaug, un cilvēku populācija turpina attīstīties un iznīcināt dabiskos biotopus; iespējama citas globālas pandēmijas iespējamība.  Institūta ziņojumā zinātnieki raksta:"Ir svarīgi atzīt, ka slimību parādīšanās ir saistīta ne tikai ar mājdzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku un cilvēku attiecībām, bet arī par sistēmas sarežģītību kopumā.Ir svarīgi arī ņemt vērā sarežģītās attiecības starp bioloģisko daudzveidību un mūsu garīgo un fizisko veselību, ieskaitot neinfekcijas slimības, kā arī infekcijas slimības."Ziņojums aicina zoonožu pārvaldībā un profilaksē izmantot vienu veselības pieeju. Programmas Viena veselība(One Health )mērķis ir sasniegt optimālu cilvēku, dzīvnieku un vides veselību.  Kā piemērs ziņojumā ir minēts Ebolas vīruss. Lai pārbaudītu saikni starp Ebolas vīrusa uzliesmojumiem cilvēku un pērtiķu populācijās , Vienas veselības programmā izstrādāja protokolus cilvēku un savaļas dzīvnieku veselības uzraudzībai Kongo Republikā. Projektā tiek novērtētas saiknes starp infekcijas slimību pārnešanu un lielu pērtiķu populācijas saglabāšanu, izmantojot Āfrikas  pērtiķu apdzīvotus apgabalu tīklu un ārpus šo apgabalu esošajās valstīs. Saskaņā ar  pētījumu datiem  pērtiķu kartēšana, kas jau ir pakļauta Ebolai, varētu palīdzēt paredzēt Ebolas uzliesmojumus cilvēkiem nākotnē. 
    Vienas veselības pieeja ir veiksmīgi pārvaldījusi daudzas zoonozes, taču tai ir arī trūkumi. Dzimumu nevienlīdzība attiecībā uz zoonozes slimībām, vides veselības iniciatīvu trūkums, un bažas, ka reaģēšana par iespējamo zoonozi var izmaksāt dārgāk, nekā pašas slimības sekas vājina Vienas veselības principus un pieeju pasaulē kopumā. 
    "Galvenais ierobežojums virzībai uz brīvu pandēmiju ir tas, ka lielākā daļa infekcijas slimību apkarošanas centienu joprojām ir reaktīvi, nevis proaktīvi," raksta ziņojuma autori. Ziņojumā tiek piedāvāti 10 galvenie politikas ieteikumi uzņēmumiem, pilsoniskajai sabiedrībai un politikas veidotājiem, lai novērstu un reaģētu uz turpmākajiem slimību uzliesmojumiem. Tie ietver paplašinātu zinātnisko izpēti par zoonožu slimību vides dimensijām, pilnīgu izmaksu finanšu uzskaites nodrošināšanu par slimību sabiedrisko ietekmi, kā arī Vienas veselības pieeju integrēšanu un ieviešanu.
    Ir zināmi vairāk nekā 200 zoonožu veidi. Zoonotiski patogēni var būt baktērijas, vīrusi vai parazitāri, vai arī tie var ietvert netradicionālus veidus, un tie var izplatīties uz cilvēkiem tiešā saskarē vai ar pārtiku, ūdeni vai vidi. Zoonozes ir nopietna sabiedrības veselības problēma visā pasaulē, pateicoties mūsu ciešajām attiecībām ar dzīvniekiem. Zoonozes veido lielu daļu no visām jaunatklātajām infekcijas slimībām, kā arī daudzām jau esošajām. Dažas slimības, piemēram, HIV, sākās kā zoonoze, bet vēlāk mutējas par tikai cilvēku celmiem. Citas zoonozes var izraisīt atkārtotus slimības uzliesmojumus, piemēram, Ebolas vīrusa slimību un salmonelozi.  
    Zoonotiski patogēni var izplatīties uz cilvēkiem, izmantojot jebkuru kontaktpunktu ar mājas, lauksaimniecības vai savvaļas dzīvniekiem. Tirgi, kuros pārdod savvaļas dzīvnieku gaļu vai blakusproduktus, ir īpaši augsts risks, jo dažās savvaļas dzīvnieku populācijās ir zināms liels skaits jaunu vai nedokumentētu patogēnu. Lauksaimniecības dzīvniekiem tiek plaši izmantotas antibiotikas, tas var radīt patogēnus ar paaugstinātu risku, kas izturīgi pret pašreizējām pretmikrobu zālēm. Cilvēkiem, kas dzīvo blakus tuksneša teritorijām vai daļēji pilsētās, kur ir vairāk savvaļas dzīvnieku, draud tādu dzīvnieku kā žurku, lapsu vai jenotu slimības. Urbanizācija un dabisko dzīvotņu iznīcināšana palielina zoonožu slimību risku, palielinot kontaktu starp cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem. Šodien jau nav vairs nekāds retums, ka dabiskos apstākļos dzīvojošie dzīvnieki mežā, sastopami pilsētās.
    Domāju, ka esošā pandēmija ir kā atgādinājums un brīdinājums ikvienam planētas iedzīvotājam par viņa atbildību visas cilvēces priekšā. Pasaules Veselības organizācija sadarbojas ar valstu valdībām, akadēmiskajām aprindām, nevalstiskajām un filantropiskajām organizācijām, kā arī reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai novērstu un pārvaldītu zoonozes draudus un to sabiedrības veselības, sociālo un ekonomisko ietekmi. Šie centieni ietver starpnozaru sadarbības veicināšanu cilvēku un dzīvnieku un vides saskarnē starp dažādām attiecīgajām nozarēm reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī. Vienas veselības pieejas ietvaros Pasaules Veselības organizācija sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO) un Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE) globālās agrīnās brīdināšanas sistēmas par galvenajām dzīvnieku slimībām (GLEWS) izveidē. Šī kopīgā sistēma balstās uz pievienoto vērtību, apvienojot un koordinējot trīs aģentūru trauksmes mehānismus, lai palīdzētu agrīnā brīdināšanā, dzīvnieku slimību draudu, tostarp zoonožu, novēršanā un kontrolē, izmantojot datu kopīgu izmantošanu un riska novērtējumu.
                    Arī Latvijā jau vairākus gadus notiek cieša Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas sadarbība programmas viena Veselība ietvaros, kur pēdējais ir Sabiedrības veselības pamatnostādņes 2021. -2027. gadam, kas paredz arī daudzas zoonozes uzraudzības un kontroles pasākumus Latvijā.
     
    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Kad aiz loga termometra stabiņš vietām rāda -200 C, mūsu prātus karstākus rada dažādi politiķu izteicieni, pieņēmumi un norādes. Pagājušajā nedēļā īstu informācijas vētru sacēla premjerministra teiktais par iespējamo veterinārārstu iesaistīšanu sabiedrības vakcinēšanas procesā pret Covid-19. Kādam tas noteikti šķita jau kā konrēti pieņemts lēmums, kādam kā joks, bet reāli tā nav neiespējama misija kopējas lietas labā. To pierāda Luksemburgas piemērs, kura pagājušā gada 15.decembrī pieņēma likumu, kurš nosaka, ka ārkārtas apstākļu gadījumā kā epidēmijas, karadarbība vai katastrofas veselības ministrs var piešķirt pagaidu atļauju zobārstiem un veterinārārstiem veikt noteiktas darbības, kas saistītas ar medicīnisko praksi. [vairāk]
  • Daži ieteikumi mājdzīvnieku īpašniekiem ziemā
    Pēc ilgāka laika perioda esam sagaidījuši īstu ziemu ar sniegu, salu un slideniem ceļiem, ietvēm un ielām. Mēs katru reizi, kad atbilstoši mūsu ģeogrāfiskajam valsts izvietojumam nākas saskarties ar šīm ierastajām dabas parādībām, dzirdam cilvēku sūktīšanos par milzīgo sāls daudzumu pilsētu ielās, par nenotīrītām ielām un ceļiem, bet katras vietvaras pārstāvis nonākot pie teikšanas un lemšanas to kā politisks sklerotiķis piemirst. Ja mēs paši sevi no ziemas apstākļos radītiem apdraudējumiem spējam pasargāt, tad mūsu uzticamie draugi un ģimenes locekļi , mājdzīvnieki, paši to nespēj. [vairāk]
  • BSAVA kongress
    Lūdzu, skatiet pievienoto informāciju par Lielbritānijas mazo dzīvnieku veterinārārstu asociācijas 2021. gada kongresu, kas notiks no 25.  līdz 27. martam. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021