Dzimis 1905. gada 23. novembrī Zurnabadas Pretmēra stacijas vadītāja veterinārārsta Jāņa Lūša ģimenē Gandžā, Jelizavetpoles guberņā.
Studējis LU Dabaszinātņu fakultātē (1926–1929), LU VMF (1929–1941). Sastāvējis korporācijā Latvija, aizsargu organizācijā.
Strādājis LU Mikrobioloģijas institūtā par kalpotāju (1924–1926), preparatoru (1926–1935), Veterinārā departamenta Sērgu pētīšanas laboratorijā pie LU VMF par laborantu (1935–1940), LU VMF Higiēnas institūtā par asistenta v. i. (1940), asistentu (1941–1942), LLA VF Higiēnas/Epizootoloģijas katedras asistentu (1945–1949), vecāko pasniedzēju (1949–1951). Bijis LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta vietējās kontroles laboratorijas vadītājs (1948–1949). Sākot ar 1951. gadu, 20 gadus strādājis veterinārmedicīnas praksē. Pensijas gados kļuvis metālapstrādes daiļamatnieks.
Mācījis epizootoloģijas mācību priekšmetu.
Pētījis tuberkulīna desensibilizācijas fenomenu. Disertācijas darbu nepabeidza, jo atbrīvots no darba LLA “štatu samazināšanas dēļ.”
Bijis LPSR Republikāniskā veterinārā laboratorijas bakterioloģskā nodaļas vadītājs (1960–965). Miris 1982.gada 28.maijā. Apbedīts Rīgas 2.Meža kapos.
Komentēšanas iespējas ir tikai reģistrētiem lietotājiem!
Kad aiz loga termometra stabiņš vietām rāda -200 C, mūsu prātus karstākus rada dažādi politiķu izteicieni, pieņēmumi un norādes. Pagājušajā nedēļā īstu informācijas vētru sacēla premjerministra teiktais par iespējamo veterinārārstu iesaistīšanu sabiedrības vakcinēšanas procesā pret Covid-19. Kādam tas noteikti šķita jau kā konrēti pieņemts lēmums, kādam kā joks, bet reāli tā nav neiespējama misija kopējas lietas labā. To pierāda Luksemburgas piemērs, kura pagājušā gada 15.decembrī pieņēma likumu, kurš nosaka, ka ārkārtas apstākļu gadījumā kā epidēmijas, karadarbība vai katastrofas veselības ministrs var piešķirt pagaidu atļauju zobārstiem un veterinārārstiem veikt noteiktas darbības, kas saistītas ar medicīnisko praksi.
[vairāk]
Pēc ilgāka laika perioda esam sagaidījuši īstu ziemu ar sniegu, salu un slideniem ceļiem, ietvēm un ielām. Mēs katru reizi, kad atbilstoši mūsu ģeogrāfiskajam valsts izvietojumam nākas saskarties ar šīm ierastajām dabas parādībām, dzirdam cilvēku sūktīšanos par milzīgo sāls daudzumu pilsētu ielās, par nenotīrītām ielām un ceļiem, bet katras vietvaras pārstāvis nonākot pie teikšanas un lemšanas to kā politisks sklerotiķis piemirst. Ja mēs paši sevi no ziemas apstākļos radītiem apdraudējumiem spējam pasargāt, tad mūsu uzticamie draugi un ģimenes locekļi , mājdzīvnieki, paši to nespēj.
[vairāk]
Lūdzu, skatiet pievienoto informāciju par Lielbritānijas mazo dzīvnieku veterinārārstu asociācijas 2021. gada kongresu, kas notiks no 25. līdz 27. martam.
[vairāk]
