Laikā, kad mums rekomendē dzīvot katram savā sociālā burbulī, aktivizējas jautājums par telemedicīnu. Lai arī veterinārijā tas nav nekas jauns, jo arī līdzšinējā veterinārajā praksē katrs veterinārārsts ir izmantojis telefona sakarus savā darbā. Tomēr telemedicīnas jēdziens nav definēts nevienā likumdošanas aktā un nav reglamentēts cik tālu gan medicīnā, gan veterinārmedicīnā var tikt izmantota. Eiropas Veterinārā federācija ir izstrādājusi savas rekomendācijas un skaidrojumus, kurus apstiprināja novembra asamblejā. Dokumentā teikts, ka telemedicīna ir līdzeklis veterinārārstu atbalstam. Tas var papildināt citas metodes konsultācijas veikšanai vai diagnozes noteikšanai. Telemedicīna nav paredzēta veterinārārstu aizstāšanai. Lai kādi rīki tiktu izmantoti, veterinārārsti vienmēr ir personīgi un pilnībā atbildīgi par viņu sniegtajiem profesionālajiem pakalpojumiem. EVF uzskata, ka ir vēlamas fiziskas konsultācijas un izmeklēšana, kā arī veterināro zāļu izrakstīšana un izsniegšana nevis elektroniska. Lai izvairītos no telemedicīnas ļaunprātīgas izmantošanas un samazinātu informācijas asimetriju, veterinārārstiem telemedicīnas lietošanā būtu jāievēro ētiskas un juridiskas saistības. Informācijas veids, darbības, secinājumi vai ieteikumi, kas var sekot, ir izšķiroši dzīvniekam, dzīvnieka īpašniekam un veterinārārstam.
Eiropas Veterinārā federācija atzīst, ka veterināro telemedicīnu veido 4 pīlāri:
- Attālā konsultēšana
- Attālā diagnostika
- Attālināta medikamentu izrakstīšana
- Trešo personu ģenerēti medicīniskie dati
Tādēļ katrai dalībvalstija būtu nepieciešams izveidot standarta darbības procedūras, rīcības kodeksus un samērīgu regulējumu, kas respektē veterinārārstu misiju dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības veicināšanā. , sabiedrības veselību un vides aizsardzību, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus.
Asamblejā Eiropas Veterinārā federācija pieņēma arī savas darbības stratēģiju 2021.-2025.gadam, nosakot, ka galvenie virzieni būs:
- viena veselība un ilgtspējība;
- viena veterinārārstu kopiena;
- atpazīšana un ietekme;
- veterinārārsta demogrāfija un atalgojums;
- jaunās tehnoloģijas.
LVB diskusijās ar ZM ir nonākuši pie viedokļa, lai sakārtotu mājas(istabas) dzīvnieku reģistrāciju, jāizveido vienota sistēma , ko realize praktizējošs veterinārārsts. Tādēļ tiks sagatavoti normatīvo aktu grozījumi, kas paredzēs, ka praktizējošs veterinārārsts, veiks: mikročipēšanu - pases vai vakcinācijas apliecības izsniegšanu – reģistrēšanu LDC. Šajā jautājumā atliek vienoties par pakalpojuma cenu.
27.11. notiks LVB attālinātā valdes sēde, kurā starp daudzajiem jautājumiem, svarīgākais ir 2021.gada budžeta apstiprināšana, vienošanās par izmaiņām veterinārā sertifikāta pagarināšanas termiņa kvalifikācijas punktiem un mentoringa programmas uzsākšana ar 2021.gadu.
Šonedēļ atzīmēsim arī LVB Goda biedru Eižena Lūša 115.gadi( 23.11.), Andreja Pūces 115.gadi(27.11.) un Andreja Feldvebera 110.gadi( 28.11.).
Valdis Šmēliņš
LVB valdes priekšsēdētājs
