Sterilizēt savu mājdzīvnieku jā vai nē.

  • Nesen izlasīju kāda kolēģa viedokli žurnālā GEO, ka dzīvnieku sterilizācija ir sava veida suņu un kaķu barības tirgotāju lobijs, jo pēc sterilizācijas dzīvnieks jāuzliek uz speciālo diētu. Daudz vieglāk un lētāk esot dzīvnieku pēcnācējiem atrast saimniekus vai lietot kontracepcijas līdzekļus. Negribu apstrīdēt vai noliegt šādus apgalvojumus, jo katra situācija ir individuāla un lēmumu, ko iesākt ar mīļdzīvnieku reprodukciju, pieņem tā saimnieks, konsultējoties ar veterinārārstu. Tomēr negribas piekrist viedoklim, ka nesterilizētu dzīvnieku īpašnieki, ja viņu mērķis nav pavairot konkrētās šķirnes dzīvniekus, vienmēr spēs atrast saimniekus sava mīluļa suņa vai kaķa pēcnācējiem . Anglijā ir veikti pētījumi, ka nesterilizētu kaķu pāris kopā ar pēcnācējiem septiņu gadu laikā var radīt 420 000 kaķēnu. Viena nesterilizētu suņu pāris ar pēcnācējiem septiņu gadu laika posmā var radīt 4372 kucēnus. Šie skaitļi izsaka daudz.
                    Sterilizācija ir ķirurģiska manipulācija, kas pirmā acu mirklī dzīvnieku saimniekam liekas dārgs un sarežģīts process. Tādēļ dzīvnieku īpašnieki, lai pārtrauktu kuces vai kaķenes meklēšanos vai grūsnību tās agrīnā stadijā, izvēlas dot dzīvniekam hormonālos preparātus. Tomēr jāatceras, ka hormonālo preparātu lietošana nevisos gadījumos ir labvēlīga dzīvnieka organismam . Ievērojot meklēšanās cikliskumu, apšaubu vai hormonālo preperātu lietošana būs arī lētāka par dzīvnieku sterilizāciju.  Un tomēr katrs gadījums būs individuāls un tikai gala lēmums būs paša dzīvnieka saimnieka pieņemts , konsultējoties tikai un vienīgi ar savu veterinārārstu.  Jāatceras arī fakts, ka dzīvnieka organisms arī dabīgā veidā izstrādā šos hormonus, dzimumcikls ir dabisks fizioloģisks process, bet lietojot medikamentozi hormonus mēs iejaucamies dzīvnieka organisma dabiskos procesos. Nepareizi lietojot hormonālos preparātus, var rasties dzemdes iekaisums jeb piometra, var rasties dažādas olnīcu patoloģijas( rodas tā saucamās viltus grūtniecības), kā arī dzemdes un piena dzieru patoloģijas. Agrāk pastāvēja maldīgs uzskats, ka dzīvniekam jāļauj vienreiz dzemdēt, jo tad lietojot hormonālos preparātus ginekoloģiskas problēmas nav sastopamas vai mazinās, tomēr ir pierādījies, ka arī dzemdējušām kucēm un kaķenēm ir dzemdes iekaisums vai piena dziedzera vēzis. Ne piena dziedzera vēzim . ne piometrai profilaktisku līdzekļu nav, bet sterilizācija dzīvnieku var pasargāt no šīm slimībām. Jāatceras vēl tas, ka dzīvnieka ārstēšana vēža vai piometras gadījumā būs pietiekami dārga un ar nezināmu ārstēšanas rezultātu. Piometra var būt arī par cēloni neārstējamai nieru mazspējai, sepsei un citām patoloģijām, kuru iznākums dzīvniekam ir letāls.
                    Izlasīju kādu pētījumu, kas veikts Anglijā, pētot sterilizētus suņus un kuces. Pētījumā secināts, ka sterilizētie dzīvnieki dzīvo ilgāk un mazāk slimo. Tieši dzīves ilgums pamatots ar to, kas sterilizētas kuces un suņi neslimo ar reproduktīvo orgānu audzējiem. Kucēm nav dzemdes, olnīcu vai piena dziedzeru audzēji, bet suņiem sēklinieku vai prostatas audzēji. Saslimšanas risks ar piena dziedzeru audzēju, dzemdes iekaisumu, prostatas iekaisumu, sēklinieku audzēju un citām reprodukcijas orgānu slimībām ir augsts dzīvniekiem, kas vecāki par pieciem gadiem. Pētījuma dati par piena dziedzeru un dzemdes audzēju statistiku liecina, ka suņu piena dziedzeru audzēji 50% gadījumu ir labdabīgi, bet pārējos 50% – ļaundabīgi. Suņiem, kas ir sterilizēti pirms pirmās meklēšanās, piena dziedzeru audzēji attīstījušies tikai 0,05% no visiem gadījumiem, tiem, kas sterilizēti laikā starp pirmo un otro meklēšanos – 8%, bet pēc otrās meklēšanās jau 26%. Jo vēlāk tiek veikta sterilizācija, jo lielāks risks, ka varētu attīstīties audzējs. Pētījumā novērots arī kā izmainās sterilizētu dzīvnieku uzvedība. Piemēram, ja suni kastrē agrā vecumā, tas neklīst prom no mājām, gan kastrēti suņi, gan kaķi mazāk iezīmē savu teritoriju, izsmidzinot spēcīgi smaržojošo urīnu. Sterilizētas kuces un kaķenes nepiesaista pie sevīm svešus suņus un ruņčus. Tomēr , pimēram, suņu kastrācija negarantē visu uzvedības problēmu atrisināšanu. Pētījumā izsecināts, ka pastāv korelācija starp testosterona līmeni un suņa agresiju. Suņa kastrācija tikai samazina testosteronu daudzumu, bet neizslēdz to veidošanos pilnībā. Tāpat kastrācija nemazinās vai neizskaudīs iemācīto vai pierasto dzīvnieka uzvedību.
                    Klaiņojošo suņu un kaķu problēma ir visapkārt, radot dažādu slimību izplatīšanās draudus, uzbrūkot cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. Šīs problēmas risināšanai gan pašvaldības, gan sabiedrība kopumā tērē lielus finanšu līdzekļus. Cik Latvijā ir dzīvnieku patversmes?
                    Sterilizētiem dzīvniekiem rekomendē specializētu barību, bet kāda būs vēlamā uztura diēta konkrētam dzīvniekam ieteiks veterinārārsts. Jāatceras, ka neatkarīgi no tā vai dzīvnieks ir sterilizēts , vai nav, jāievēro tāds uztura režīms, kas ir atbilstošs viņa fiziskajām un fizioloģiskajām vajadzībām. Dzīvniekam barība jādod atbilstoši noteiktai dienas normai, nodrošinot nepieciešamo pastaigu ilgumu un fizisko slodzi.
                    Būt dzīvnieka īpašniekam un saimniekam ir liela atbildība gan pret pašu dzīvnieku, gan arī pret apkārtējo sabiedrību. Tādēļ neskaidros jautājumos vienmēr nepieciešams konsultēties ar veterinārārstu, kurš kopā ar dzīvnieka īpašnieku radīs pareizo risinājumu.
     
    Valdis Šmēliņš
    LVB valdes priekšsēdētājs


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Pavisam klusi un nemanāmi klāt svētais Adventes laiks. Šobrīd pietrūkst saules, mazliet sniega baltuma un pierastā sabiedrības čupošanās. Bet esot vienam ar sevi vai savu ģimeni, atliek laika vairāk pārdomām, jaunu mērķu un uzdeumu uzstādīšanai. Birojā norit darbs pie biļetena "Veterinārais Žurnāls" ziemas nummura izdošanas, kas pie katra biedra nonāks ap Ziemassvētkiem. Žurnāla redaktore Dace Upeniece kopā ar redkolēģiju cītīgi strādā pie biļetena satura veidošanas nākotnē, plāno kā samazināt biļetena izdošanas izdevumus un kā piesaistīt materiālu publicētājus. Novembra mājas lapas aptauja "Vai apmierina "Veterinārā Žurnāla" saturs?" parādīja, ka 43% no aptaujas dalībniekiem saka, ka viņus apmierina, bet vēlas lasīt vairāk klīnisko gadījumu aprakstus. 39% aptaujas dalībnieku saka, ka viņus apmierina esošais saturs, bet 12% aptaujas dalībnieku neapmierina tas, ko viņi var izlasīt biļetenā. 6% aptaujā piedalījušies saka, ka viņi vispār nelasa biļetenu. 
      [vairāk]
  • Kultūra, gaļa un kultivēta gaļa .
        Novembra mēnesī notika vebinārs par kukaiņu izmantošanu gan dzīvnieku uzturā , gan cilvēku pārtikā kā vērtīgu olbaltumavotu, tuvākos gados izstrādājot arī regulējumu šai darbībai Eiropas Savinības normatīvajos aktos. Arvien biežāk runājam par dažādām ekoloģiskām problēmām, par planētas pārapdzīvotību, par zoonozēm, kas draud izraisīt pandēmijas utt. Tādēļ piedāvāju zinātnieka Kristofera Dž. Braienta rakstu par jaunāko zinātnes pētījuma objektu – kultivētas gaļas iegūšanu no dzīvnieku šūnām - Dzīvnieku zinātnes žurnālā ( 98. sējums, 8. izdevums, 2020. gada augusts). [vairāk]
  • LVB Goda biedram Andrejam Feldvēberam – 110
    Andrejs dzimis 1910.gada 28.novembrī Valkā. Mācījies Valkas pamatskolā un pēc tam vidusskolā. 1929.gadā iestājās LU Veterinārmedicīnas fakultātē. Studiju gadi ievilkās dažādu iemeslu dēļ un Andrejs studijas VMF pabeidza 1940.gadā.  [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2020