Slaucamo govju klibums.

  •     Slaucamo govju klibumu var novērot kā izmaiņas govju gaitā un kopējā stājā. Tas bez iebildumiem ir lielākā problēma attīstīto pasaules valstu piena lopkopībā. Klibumu var izraisīt dažādas infekcijas (naga zoles čūlas un digitālais dermatīts) un lecamās locītavas un nagu traumas. Govīm klibošana rada sāpes un dažkārt šīs sāpes var būt pat nepanesamas un turpināties ilgstošu laika periodu (dažkārt līdz pat 3 mēnešiem). Klibums ietekmē ne tikai govju veselību un labturību, bet arī to produktivitāti, ķermeņa kondīciju un auglību. Klibu govju vairāk ir nepiesietajā turēšanas sistēmā ar pakaišu guļvietām nekā dziļajās kūtīs ar pastaigu laukumiem, kuros govis var viegli izkļūt no novietnes.
                    Klibuma rašanās cēloņi var būt dažādi, bet biežāk tie rodas no dažādiem zoohigiēniskiem trūkumiem govju turēšanā, kas rada dažādu infekciju iekļuvi naga zolē, izraisot naga bojājumus un klibumu. Viens no cēloņiem klibumam var būt pārāk daudz govju ar pārāk maz guļvietām. Saimniecībās guļvietām ir jābūt vairāk nekā plānotajam govju skaitam. Ja govij pietrūkst tīras un sausas guļvietas vai arī tā atrodas pārlieku tālu, tad govs izvēlas gulēt mēslu ejās, kas ir neērti, nehigiēniski un var radīt bojājumus kājām un nagiem. Par cēloni var būt arī kūtsmēslu neizvākšana no kūts. Ja kūtsmēsli pārāk ilgu laiku r atstāti mēslu ejā un govis ir spiestas tajos stāvēt, pastāv risks dažādu infekciju iekļūšanai nagā. Nepareizi veidotas vai slikti uzturētas novietnes grīdas var nodeldēt vai traumēt nagus.  Nepareizi izvietotas , trūkums un/vai apsaimniekotas kāju vannas var samazināt govju iespēju notīrīt un cietināt nagus, paaugstinot risku nagos iekļūt infekciju izraisītājiem un pakļaujot tos augstākam traumu riskam. Liela loma ir arī barībai, ko izēdina govīm. Pārāk daudz enerģijas un proteīna barības devā. Tas var būt viens no klibuma cēloņiem, jo palielinās ķermeņa masa, ko nevar teikt par kaulu un saišu spēju tikt līdzi masas izaugsmei.  Pārāk maz enerģija barības devā. Pārāk mazs ķermeņa kondīcijas vērtējums var būtiski paaugstināt klibuma gadījumu skaitu saimniecībā, iespējams tas notiek tāpēc, ka tiek samazināts pēdas spilvena tauku aizsargslānis. Regulāra nagu apstrāde var ilgstošā laka periodā novērst klibu govju iespējamību ganāmpulkā. Arī nepareizi veikta nagu apstrāde var būt par iemeslu govju kāju veselības pasliktināšanai. Tādēļ nagu apkope jāveic profesionāli un rūpīgi.
                    Lielākais trūkums klibuma diagnosticēšanā govīm ir nesavlaicīga to pamanīšana un problēmas ielaišana ganāmpulkā. Bieži saimnieki to pamana tikai tad, kad klibums ir skāris vairākas govis un tā kļūst acīm redzama par ganāmpulka problēmu. Lai lopkopis varētu precīzi identificēt un novērtēt klibās govis, viņam ir nepieciešama gan papildus apmācība, gan prakse. Ikdienā visizplatītākā klibu diagnosticēšana ir manuāla je bar redzi, kas ne vienmēr ir pārāk operatīva un savlaicīga. Ņemot vērā samŗā lielo problemātiku pasaulē tieši govs klibuma savlaicīgai noteikšanai, zinātnieki strādā pie dažādām metodēm, lai to diagnosticētu laicīgi, ieekonomējot finanses un samazinot saimniecībām finansiālos zaudējumus. Klibuma novērošana, izmantojot 3D kameras Automātiskās sistēmas klibuma noteikšanai tiek izstrādātas, lai samazinātu vērtētāja viedokļa ietekmes īpatsvaru uz dzīvnieka novērtējumu. Pilnībā automatizētās 3D (attēlu) kameras, kas ir bāzētas uz govju stāju un muguras izliekumu. Tomēr arī šajā sistēmā saglabājas variācija starp dažādām govīm un izmantojot šo sistēmu precīzo brīdinājumu proporcija sastāda 76%, kas atstāj vismaz ceturto daļu govju klibuma gadījumu nepamanītus. Šī sistēma vēl joprojām atrodas izstrādes stadijā un pārdošanā nav pieejama. Tad ir tā saucamā Geitvaisa sistēma, kuras pamatā ir spiediena jutīgs matracis, kas reģistrē informāciju par telpas-laika un relatīvo spiedienu divās reizēs, kad govs dodas pāri šim sensoram. Izmantojot šo sistēmu, ir iespējams pamanīt 84% klibo govju gadījumus un mērījumus ir iespēja atkārtot regulāri, kas paaugstina mērījumu precizitāti. Arī šī sistēma praktiski piensaimniecībās vēl netiek izmantota. ASV ir izstrādāta tā saucamā Stepmatrix sistēma. Boumatic (ASV) ražotā sistēma novērtē govju klibumu, vadoties no spiediena, kas veidojas ar katru nagu, govij atbalstoties pret zemi. Sistēmas ideja balstās uz to, ka klibas govis ar sāpošo kāju pret zemi atbalstās ar mazāku spiedienu nekā ar veselajām kājām. Kornela universitātē( Cornell University) veiktā pētījumā pierādījās, ka šī sistēma ir mazāk efektīva nekā veterinārārsta novērojumi un, ka vēlākā laika periodā var rasties problēmas, ja sistēma ir savienota ar automātiskās slaukšanas sistēmu. Profesionālie nagu griešanas speciālisti Nīderlandē (DigiKlauw) un Lielbritānijā izmanto speciālu programmu, lai veiktu ierakstus par slimībām jau nagu griešanas laikā. Šī programma var būt uzstādīta gan stacionārā datorā, gan izturīgā, apstākļiem novietnē pielāgotā, planšetdatorā, kas pievienots pie nagu griešanas sistēmas. Speciālists, griežot nagus, var izdarīt atzīmi par problēmas konstatāciju, atrašanās vietu un nagu apkopšanas metodi, kas tiks izmantota. Ši informācija ir noderīga nākošajā nagu griešanas reizē un var būt izmantota arī ganāmpulka situācijas analīzei. Piemēram, ja kāda problēma vairākām govīm tiek novērota tās pašas kājas nagam, tad tas var norādīt uz to, ka novietnē ir kāda problēma, ko steidzami jānovērš.
                    Nagu bojājumi var būt gan infekciozi, gan neinfekciozi un arī jaukti. Nagu apkope nav tiešais veterinārārsta darba uzdevums un to veic paši saimnieki, vai apmācīti speciālisti. Tā notiek gan pasaulē, gan Latvijā, bet  bieži ne saimnieks, ne nagu apkopes speciālisti nepamana un neidentificē nagu bojāšanās un klibuma cēloni. Tādēļ liela loma ir regulārai ganāmpulka veselības pārbaudei, ko veic sertificēts veterinārārsts. Tikai veterinārārsts spēj novērtēt cik nopietna ir klibuma problēma ganāmpulkā, iesakot cēloņu novēršanu un visoptimālāko ārstēšanas kursu klibuma novēršanai.
    Noderīgas saites un vairāk informācijas par govju kāju veselību, noderīgi attēli un pamācoši video ir atrodami:
    DeLaval http://www.delavalcorporate.com/our-products-andservices/animal-welfare/cow-longevity/lameness-infographic/ AHDB Dairy
     https://dairy.ahdb.org.uk/technical-information/animal-healthwelfare/lameness/#.WK6yV2_hBpg Zinpro
    http://www.zinpro.com/lameness/dairy Dairynz
    https://www.dairynz.co.nz/animal/cow-health/lameness/ Supervisor System http://www.supervisorsystems.com/software/category_4f5544 ef0e7e/product_6090f5ebc81b/ Willows Farm Services
    http://www.willowsfarmservices.co.uk/hoof-care/ All4feet
     http://www.all4feet.uk/site/about-cow-recording-program/ Comfort Hoof Care http://uk.comforthoofcare.com/accu-trim-hoof-analyzer/ Hooftec
     http://www.hooftec.eu/software/ DigiKlauw
    http://www.digiklauw.com/wat-is-digiklauw/
    Izmantoti materiāli no EMU & KU Leuven
     
    Informāciju apkopoja I.Ritmane


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Pavisam klusi un nemanāmi klāt svētais Adventes laiks. Šobrīd pietrūkst saules, mazliet sniega baltuma un pierastā sabiedrības čupošanās. Bet esot vienam ar sevi vai savu ģimeni, atliek laika vairāk pārdomām, jaunu mērķu un uzdeumu uzstādīšanai. Birojā norit darbs pie biļetena "Veterinārais Žurnāls" ziemas nummura izdošanas, kas pie katra biedra nonāks ap Ziemassvētkiem. Žurnāla redaktore Dace Upeniece kopā ar redkolēģiju cītīgi strādā pie biļetena satura veidošanas nākotnē, plāno kā samazināt biļetena izdošanas izdevumus un kā piesaistīt materiālu publicētājus. Novembra mājas lapas aptauja "Vai apmierina "Veterinārā Žurnāla" saturs?" parādīja, ka 43% no aptaujas dalībniekiem saka, ka viņus apmierina, bet vēlas lasīt vairāk klīnisko gadījumu aprakstus. 39% aptaujas dalībnieku saka, ka viņus apmierina esošais saturs, bet 12% aptaujas dalībnieku neapmierina tas, ko viņi var izlasīt biļetenā. 6% aptaujā piedalījušies saka, ka viņi vispār nelasa biļetenu. 
      [vairāk]
  • Kultūra, gaļa un kultivēta gaļa .
        Novembra mēnesī notika vebinārs par kukaiņu izmantošanu gan dzīvnieku uzturā , gan cilvēku pārtikā kā vērtīgu olbaltumavotu, tuvākos gados izstrādājot arī regulējumu šai darbībai Eiropas Savinības normatīvajos aktos. Arvien biežāk runājam par dažādām ekoloģiskām problēmām, par planētas pārapdzīvotību, par zoonozēm, kas draud izraisīt pandēmijas utt. Tādēļ piedāvāju zinātnieka Kristofera Dž. Braienta rakstu par jaunāko zinātnes pētījuma objektu – kultivētas gaļas iegūšanu no dzīvnieku šūnām - Dzīvnieku zinātnes žurnālā ( 98. sējums, 8. izdevums, 2020. gada augusts). [vairāk]
  • LVB Goda biedram Andrejam Feldvēberam – 110
    Andrejs dzimis 1910.gada 28.novembrī Valkā. Mācījies Valkas pamatskolā un pēc tam vidusskolā. 1929.gadā iestājās LU Veterinārmedicīnas fakultātē. Studiju gadi ievilkās dažādu iemeslu dēļ un Andrejs studijas VMF pabeidza 1940.gadā.  [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2020