INFORMĀCIJA MEDIJIEM

  • Triāža Latvijas veterinārajās klīnikās-kas par to jāzina katram mīļdzīvnieka īpašniekam.
     
    Triāža jeb prioritizēšana ir process, ko izmanto, lai šķirotu pacientus pēc prioritātēm attiecībā uz medicīniskās palīdzības saņemšanu, ir samērā jauna pacientu šķirošanas sistēma pat Latvijas klīnikās.
    Veterinārmedicīnā nepieciešamība pēc diskusijas par  triāžu radās  tikai sākoties covid-19 uzliesmojumam. Pirmā valsts, kura pasludināja triāžu veterinārmedicīnā par obligātu, bija Lielbritānija.
    Tur veterinārajās klīnikās ieeja bija atļauta tikai ar tādiem dzīvniekiem, kuru dzīvība bija apdraudēta vai varētu tikt apdraudēta, ja viņi nesaņemtu tūlītēju palīdzību.
    Šobrīd mēs tikai varam minēt, kā attīstīsies situācija Latvijā otrajā covid vilnī, līdz ar ko nevaram prognozēt, kuru no triāžas līmeņiem veterinārārstiem būs jānodrošina.
    Mēs nevēlētos satraukt cilvēkus, tomēr esam gatavi triāžas piemērošanai,skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš.
    Sekojot Lielbritānijas piemēram Latvija, tāpat kā citas ES valstis, ir piemērojus savai lietošanai ekspertu grupas izstrādātās triāžas vadlīnijas un to  pamatprincipus ievieš ikdienas darbā. Lai gan Latvijā, par laimi, situācija covid pirmajā vilnī bija tik laba, ka vairāk par nagu griešanu to procedūru  sarakstā, ar kurām apmeklējumi veterinārajās klīnikās tika ierobežoti, Latvijas veterinārārstiem ierindot nebija vajadzības. Tomēr triāža jau organiski ir iedzīvojusies veterināro klīniku ikdienā, tādā veidā uzlabojot darba kvalitāti un ļaujot mazināt vienlaikus telpās esošo pacientu plūsmu, skaidro LVB MDzVS sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore
    Lai palielinātu sabiedrības veselības drošību, jau šobrīd daudzas mīļdzīvnieku veterinārās klīnikas, kurās agrāk bija “dzīvā”  rinda, sniedz palīdzību tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
    Ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, arī Latvijas diennakts veterinārajām klīnikām varētu nākties ieviest triāžu un darbu pēc pieraksta.
    Protams, tas ir cilvēka dabā apgalvot, ka tieši viņa gadījums ir pats neatliekamākais un svarīgākais, taču veterinārārsti, būdami savas jomas profesionāļi, spēj atšķir, piemēram, klepu no smakšanas.Tāpēc dzīvnieks, kurš smok, protams, tiks pieņemts triāžā kā prioritārs, kamēr īpašniekam, kura dzīvniekam ir klepus, varēt telefoniski tikt ieteikts vērot dzīvnieka veselības stāvokli mājās, skaidro mazo dzīvnieku speciāliste.
    Veterināro klīniku darba organizēšanā milzīga nozīme ir sadarbībai ar klientu un viņa spējai ar cieņu izturēties pret citiem klīnikas klientiem un personālu. Tāpēc ir svarīgi, lai klienti būtu izglītoti un informēti par triāžas galvenajiem simptomu šķirošanas pamatprincipiem. Katram dzīvnieka īpašniekam būtu jāzina, kādas slimības pazīmes ir signāls, kad jādodas pie veterinārārsta nekavējoties. Tāpēc nododam medijiem un sabiedrībai arī triāžas tabulu, kas dod ieskatu, kādas slimības pazīmes ļauj pacientus ieridot tā saucamajā : emergency  jeb neatliekamās palīdzības grupā. Taču katra mazo dzīvnieku veterinārā klīnika individuāli vērtēs visus gadījumus, un šīs vadlīnijas kalpos tikai ieskatam kādi ir triāžas pamatprincpi, uzsver speciāliste.
     https://www.rcvs.org.uk/setting-standards/advice-and-guidance/ coronavirus-covid-19/]
    Triāža jeb pacientu prioritizēšana suņu un kaķu veterinārmedicīnā
    Neatliekamības līmeniskie gadījumi
    Veselības problēmu raksturojums
    Ieteicamā rīcība
    Neatliekamie gadījumi
    Dzīvības apdraudējums vai nepārprotams risks veselībai un dzīvnieka labsajūtai, ja netiks nodrošināta palīdzība
    • Pirmreizējas krampju lēkmes ilgākas par 2 minūtēm VAI lēkmes ir biežākas nekā 1 lēkme sešās stundās un netiek lietoti pret-epilepsijas līdzekļi
    • Atrodas bezsamaņā/ nespēj stāvēt (ieskaitot parēzi un paralīzi)
    • Nereaģē vai ātri pasliktinās reakcija uz apkārtējo vidi
    • izteikti apgrūtināta elpošana/elpošanas traucējumi
    • Smaga asiņošana (pēc īpašnieka vārdiem)
    • Acīmredzami lieli ievainojumi, piemēram -lūzums, liela brūce ,eksoftalms , apdegumi
    • Vemšana, caureja vairāk kā 3 reizes un  konkrētam dzīvniekam neraksturīgs nomākums pēdējās stundas laikā
    • Atkārtota rīstīšanās (atšķirot  “audzētavas klepu”)
    • Zināms, ka apēsta toksiska viela (izņemot šokolādi; skatīt zemāk)
    • Norīts svešķermenis, kas var izraisīt kuņģa-zarnu trakta
    aizsprostojumu
    • Vairākkārtīgi mēģina urinēt, bet urīns neizdalās
    • Apgrūtinātas dzemdības
    • Izteikta anafilaktiska reakcija
    Veterinārārsts vai veterinārārsta asistents konsultē telefoniski, lai noteiktu vai dzīvniekam patiesi ir nepieciešama neatliekama palīdzība. Pārliecināties vai dzīvnieka stāvoklis nav uzlabojies kopš telefona sarunas. 
    Noskaidrot, vai īpašnieks var transportēt mājdzīvnieku uz klīniku, kāds ir dzīvnieka īpašnieka COVID-19 statuss mājsaimniecībā. Atkarībā no tā ieteikt drošākos transportēšanas veidus.
    Klients telefoniski paziņo par savu ierašanos klīnikā no autostāvvietas, veterinārārsts ieved dzīvnieku klīnikā, lai veiktu dzīvnieka vselības stāvokļa izvērtēšanu, pēc tam telefoniski ievāc paplašinātu anamnēzi.
    Suņiem: īpašniekam jānoņem esošā kakla siksna un jāaizstāj ar to, ar kuru nodrošina klīnika
    Izvērtējiet vai attaisnosies dzīvnieka ārstēšana, ja būs nepieciešama ilgstoša hospitilizācija, tiks izmantots ievērojams personāla darba laiks un resursi t.i. aizsarglīdzekļi, un/vai ja prognozes ir sliktas.
    Potenciāli neatliekamie gadījumi
    Pašreizējā ierobežojumu periodā varētu radīt būtiskus veselības draudus vai kļūt bīstams dzīvībai
    • Vidēji smaga vai periodiski apgrūtināta elpošana
    • asiņošana, kas nav dzīvībai bīstama
    • Akūta, progresējoša vēdera apjoma palielināšanās
    • Sāpju pazīmes
    • Nelieli ievainojumi vai traumas, piem. mazas brūces, kodumi, acu ievainojumi,
    klibums bez acīmredzama lūzuma
    • Jauns, ievērojams ne-abdomināls pietūkums vai veidojums
    • Periodiski/daļēji/neseni samaņas zudumi vai nespēja nostāvēt kājās
    • Šokolādes apēšana
    • Vemšana, caureja, anoreksija par stundu garākā laika posmā
    • Akūta slāpju vai urinēšanas palielināšanās
    • Izdalās tikai neliels urīna vai fēču daudzums
    • Nieze, kas izraisa smagu ādas traumatizāciju
    • Angioneirotiskā tūska, smagas ādas čūlas
    • Akūta dzelte bez iepriekšējas skaidrojošas diagnozes
    • Strutaini izdalījumi no maksts
    • Dzīvnieka veselības stāvokļa pasliktināšanās no iepriekš diagnosticētas problēmas
    • Īpašniekam beidzas zāles, kuras  nepieciešamas dzīvnieka veselības uzturēšanai, piem. insulīns, pretepilepsijas zāles, kortikosteroīdi u.c.
    • Īpašnieks ir piezvanījis, jo nepieciešama dzīvnieka eitanāzija
    Sazinieties ar saimnieku telefoniski vai ar video zvanu, ja gadījums nav no augšminētā saraksta.
    Ievākt pilnīgu anamnēzi, lai noteiktu vai tas ir neatliekams gadījums, vai var konsultēt attālināti, izsniegt zāles vai var vēlāk atkārtoti veikt stāvokļa novērtēšanu.
    Pielikumā diferenciāldiagnožu vadlīnijas.
    Izvērtējiet, vai attaisnosies dzīvnieka ārstēšana, ja tam būs nepieciešama ilgstoša hospitalizācija, ievērojams personāla laiks un / vai resursi vai, ja prognoze ir slikta.
    Pašlaik nav neatliekami
    Nepieciešama telefoniska konsultācija
    • Esoša pacienta gadījuma apsekošana
    • Esoša pacienta ārstēšanas kursa maiņa, ņemot vērā pašreizējo
    situācija (piemēram, plānoto procedūru atcelšana vai aizkavēšanās)
    • Atkārtota  zāļu izrakstīšana
    • Jauna, bet neliela problēma, kas varētu ietekmēt veselību, piemēram, konjunktivīts, izdalījumi no deguna, pēkšņs vidējs klibums, atvēries abscess, ādas jaunveidojums
    Iespējams, ka var risināt telefoniski vai ar video-konsultācijas palīdzību.
    Apsveriet zāļu izsniegšanu un rezervējiet laiku atkārtotai telefona sarunai par situācijas attīstību.
    Izskatīt tikai tos gadījumus, kad ir acīmredzami veselības riski .
    Atliekamie gadījumi
    Vizītes, kuru atcelšana, visticamāk, nepasliktinās veselību, piem. perianālo dziedzeru tīrīšana, revakcinācija pieaugušiem dzīvniekiem, nagu apgriešana.
    Reģistratūras personāls izskaidro klientiem, ka šādi pacienti šobrīd netiek pieņemti. Apsveriet iegūt detalizētāku informāciju un piedāvāt atzvanīt, kad tiks atsākti šie pakalpojumi. Aicināt zvanīt, ja mājdzīvnieka stāvoklis pasliktinās.
    Tulkots materiāls, pamatojoties uz BSAVA dokumentu
    Vairāk informācijas
    LVB MDzVS Lita Konopore
    29213373


Jaunākās ziņas

  • LVB Goda biedrei Olgai Lušņevskai -110
     Olga Lušņevska dzimusi 1911.gada 19.jūlijā Rīgā strādnieku Anāņiču ģimenē. Ģimenes rocība nebija liela, tādēļ Olga jau no bērnības zināja, ko nozīmē sūri strādāt, lai nopelnītu sev iztiku. Neskatoties ne uz kādām grūtībām ģimene Olgu Lušņevsku pēc Rīgas pamatskolas un vidusskolas absolvēšanas atbalstīja 1932.gadā uzsākot studijas Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē`.  [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Ilgi gaidījām siltumu, un sagaidījām ilgstošu karstumu, kas jau nogurdinājis gan ikvienu no mums, gan dzīvniekus. Sarunās ar kolēģiem satraukumu rada fakts, ka ir pieaudzis to pacientu skaits veterinārārstiem, kuriem uzstādīta diagnoze ķermeņa pārkaršana – hipertermija. Cilvēks pats cīnoties ar karstuma izraisīto nogurumu, piemirst parūpēties par dzīvniekiem, kas nav pieļaujama. Tādēļ aicinu ikvienu veterinārārstu atgādināt, lai katra dzīvnieka saimnieks izvairās no sava dzīvnieka ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros,  nevest dzīvniekus pastaigās pa ielas segumu, bet labāk zālāju, izvēloties rīta un vakara stundas. Visu laiku nodrošināt pieeju vēsam ūdenim. Tas pats attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem – govīm, aitām,zirgiem utt. Uz biedrību zvana satraukušies dzīvnieku īpašnieki un vaicā kā pasargāt govis no dunduriem, kuri lielā karstuma dēļ šķiet arī šogad īpaši aktīvi. Daudz variantu nav. Viens ir dzīvniekus pa dienas vidu turēt labi ventilējamās kūtīs, nojumēs, kā arī tos apstrādājot ar repelentiem, kas pamatā satur ēteriskās eļļas. Karstumā  būsim piesardzīgi paši un rūpēsimies par mājdzīvniekiem. [vairāk]
  • Mentorings
    Doma vai ideja par mentoringa procesa uzsākšanu Latvijā nāca no LVB Goda biedra un LVB Zirgu veterinārārstu sekcijas vadītāja Jura Tolpežņikova. Mentorings veterinārmedicīnā ir pietiekami izplatīts process citviet Eiropā un pasaulē. Mums tas ir jauns process, kura ieviešana un iedzīvināšana noteikti prasīs laiku. Bet šis process noteikti sagatavos topošo veterinārmediķi labāk un profesionālāk darbam veterinārmedicīnā, kā arī atvieglos jaunajam speciālistam ātrāk iedzīvoties profesijas ikdienā, absolvējot Veterinārmedicīnas fakultāti. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021