Senā meža dravniecība.

  • Kopš neatminamiem laikiem mūsu senči līdzās zemkopībai, lopkopībai un zvejniecībai nodarbojušies vēl ar dravniecību, iegūstot biškopības produktus – medu, vasku.
              Medus, vasks savā laikā ļoti augstu kotējies gan kā pārtikas produkts, kā nekā pirmā saldviela, gan tirgus prece. Ne velti medu, vasku tirdzniecībā pietuvināja dārgajām kažokādām u. c. precēm. Pēc vaska liels pieprasījums bija baznīcās. No vaska lēja sveces, izmantoja ziedojumiem, pareģojumiem un citiem pagāniskiem rituāliem. Vasku it plaši pielietoja amatniecībā.
              Dravniecības sākumā par bitēm daudz nerūpējās, bites gluži vienkārši iznīcināja, labākajā gadījumā padzina. Pieaugot pieprasījumam pēc bišu produktiem, cilvēki no savācējiem kļuva par ražotājiem, līdz ar to sāka rūpēties par bišu saglabāšanu.
              Mūsu senči medu guva no koku dobumos mītošām bitēm. Koka dobumā izdobto izdēto, izcirsto vai dabiski veidojušos dobumu labprāt apdzīvo bites. Kokā esošu dobumu dēvē par dori. Stropus senāk nepazina. Lielāko tiesu kokā izcirta pa vienai dorei. Par dores kokiem izmantoja priedes, liepas, ozolus, krietni retāk egles. Egles satur pārmēru daudz zaru, kas apgrūtina tā jau smago doru kalšanu.
              “ Aiz ko man līkas kājas,
                 Aiz ko kupris mugurā?
                 Līkas kājas, siekstas kāpjot,
                 Kupris man, dzeini nesot. “
    Doru veidošanas pirmsākums skopo datu dēļ nav nosakāms, skaidrs viens, tā tūkstošgadīga tradīcija.
    Par agrīno dores koku esamību liecina kaut vai zināmā 1212. gada Cēsu apkārtnes Autīnes latgaļu un lībiešu kauja ar Cēsu zobenbrāļiem, par izpostītiem bišu kokiem, zemi. Vēstīts līdz šim vienīgā mums zināmā Indriķa hronikā par vēsturi. Par materiālu autentiskumu grūti spriest, jo tie vienīgie.
              Mūsdienās dores sastopam vien dižkokos. Šo pensionēto dižkoku mūžs nereti iestiepjas krietnā gadu simtenī. Latvijas novados vēl joprojām saglabājas šie senās biškopības vēstures liecinieki. Dores koki maz pamazām laikam ritot iet zudībā. Gadu gaitā senās dores vietas, gadiem nelietojot, kokiem augot un briestot resnumā, pamazām aizaug. Koki dabiski nokalst, daudzus kokus nolauž, izgāž vējš, kokus nozāģē.
     Dores iekšpusi izcirta visai gludas, līdzenas spraugas veidā.  Spraugas dziļumā, stumbra viducī veidoja cilindrisku telpu bišu ligzdai. Nokļūšanai līdz dorei, lietoja īpašu palīgierīču sistēmu, sauktu par dzeini. Doru kalšanai izmantos īpašs garš uzmavas kalts – vedga.
              “ Bitītei namu daru
                 No ozola viduklīša:
                 Bitīt` man medu nesa
                 No liepiņas ziediņiem. “
    Dzeini un tā detaļas vai fragmentus arvien atklāj arheoloģiskos izrakumos. Lai runā kaut vai Āraišu ezerpils, Tērvetes pilskalna, Talsu pilskalna, Kokneses pilskalna, Vecrīgas Alberta laukums u. c. izrakumu kultūrslāņi.
    Nav ziņu līdz kādam laikam Latvijas mežos kaltas dores. Domā, ka mūsdienu dori beiguši kalt apmēram pirms  100 gadiem, ka pēdējās dores gatavotas Pirmā pasaules kara laikā.
    Dravniekiem kļūstot praktiskākiem, attīstoties bluķu dravniecībai, ar 19. gadsimtu doru veidošanas tradīcija maz pamazām beidzās, zuda vajadzība pēc doru kokiem. Sākās modernāka biškopība.
              2019. gada 11. decembrī Ventspils Brīvdabas muzejs, ar Latvijas Valsts mežu dalībnieku palīdzību kā dāvinājumu saņēma no Dundagas novada unikālu doru priedes fragmentu, t. s., Kaziņu doru priedi. Kaziņu priede gāja bojā pēc 2010. gada  8. augusta vētras.  Priede interesanta, unikāla ar to, ka priedē 3 dores. Nākošā sezonā paredzēts muzejā izsliet priedi ekspozīcijai stāvus.  
              Dores kokos veidoja daudzus gadsimtus, biškopjiem kļūstot praktiskākiem ar 19. gadsimtu šī tradīcija pamazām zuda. Radās citi vieglāki, praktiskāki, modernāki darvošanas veidi, kā kopt bites.
              Interesantu, svētīgu projektu uzsācis Ventspils novadā dabas pētnieks un vēsturnieks Agris Āboliņš.  Ap pusotru gadu Agris Āboliņš veido pirmo Latvijas karti ar seno doru koku koordinātām. Zinot manu nodarbošanos ar bitēm, Agris zināmā mērā iesaistīja arī mani. Nokļuvu interesantā apskates objektā. Šobrīd aptverts daudzmaz Kurzemes reģions. Pēc Agra teiktā, Kurzemes meži glabā ap 30 – 50 dores kokiem. Izveidotās kartes koordinātas dotu iespēju vieglāk sekot un interesentiem aplūkot saglabājušos dižos vēstures lieciniekus – senos doru kokus. Saglabāsim seno kultūrvidi, tradīcijas!  
    Joprojām Latvijas mežos, senās lauku sētās, ceļmalās, slēpjas senie doru koki. Aicinu par zināmiem doru kokiem dalīties ar Agri Āboliņu!
                                                                                                                    Ārsts-biškopis  Ziedonis Ritmanis


Jaunākās ziņas

  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Pavisam klusi un nemanāmi klāt svētais Adventes laiks. Šobrīd pietrūkst saules, mazliet sniega baltuma un pierastā sabiedrības čupošanās. Bet esot vienam ar sevi vai savu ģimeni, atliek laika vairāk pārdomām, jaunu mērķu un uzdeumu uzstādīšanai. Birojā norit darbs pie biļetena "Veterinārais Žurnāls" ziemas nummura izdošanas, kas pie katra biedra nonāks ap Ziemassvētkiem. Žurnāla redaktore Dace Upeniece kopā ar redkolēģiju cītīgi strādā pie biļetena satura veidošanas nākotnē, plāno kā samazināt biļetena izdošanas izdevumus un kā piesaistīt materiālu publicētājus. Novembra mājas lapas aptauja "Vai apmierina "Veterinārā Žurnāla" saturs?" parādīja, ka 43% no aptaujas dalībniekiem saka, ka viņus apmierina, bet vēlas lasīt vairāk klīnisko gadījumu aprakstus. 39% aptaujas dalībnieku saka, ka viņus apmierina esošais saturs, bet 12% aptaujas dalībnieku neapmierina tas, ko viņi var izlasīt biļetenā. 6% aptaujā piedalījušies saka, ka viņi vispār nelasa biļetenu. 
      [vairāk]
  • Kultūra, gaļa un kultivēta gaļa .
        Novembra mēnesī notika vebinārs par kukaiņu izmantošanu gan dzīvnieku uzturā , gan cilvēku pārtikā kā vērtīgu olbaltumavotu, tuvākos gados izstrādājot arī regulējumu šai darbībai Eiropas Savinības normatīvajos aktos. Arvien biežāk runājam par dažādām ekoloģiskām problēmām, par planētas pārapdzīvotību, par zoonozēm, kas draud izraisīt pandēmijas utt. Tādēļ piedāvāju zinātnieka Kristofera Dž. Braienta rakstu par jaunāko zinātnes pētījuma objektu – kultivētas gaļas iegūšanu no dzīvnieku šūnām - Dzīvnieku zinātnes žurnālā ( 98. sējums, 8. izdevums, 2020. gada augusts). [vairāk]
  • LVB Goda biedram Andrejam Feldvēberam – 110
    Andrejs dzimis 1910.gada 28.novembrī Valkā. Mācījies Valkas pamatskolā un pēc tam vidusskolā. 1929.gadā iestājās LU Veterinārmedicīnas fakultātē. Studiju gadi ievilkās dažādu iemeslu dēļ un Andrejs studijas VMF pabeidza 1940.gadā.  [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2020