Senā meža dravniecība.

  • Kopš neatminamiem laikiem mūsu senči līdzās zemkopībai, lopkopībai un zvejniecībai nodarbojušies vēl ar dravniecību, iegūstot biškopības produktus – medu, vasku.
              Medus, vasks savā laikā ļoti augstu kotējies gan kā pārtikas produkts, kā nekā pirmā saldviela, gan tirgus prece. Ne velti medu, vasku tirdzniecībā pietuvināja dārgajām kažokādām u. c. precēm. Pēc vaska liels pieprasījums bija baznīcās. No vaska lēja sveces, izmantoja ziedojumiem, pareģojumiem un citiem pagāniskiem rituāliem. Vasku it plaši pielietoja amatniecībā.
              Dravniecības sākumā par bitēm daudz nerūpējās, bites gluži vienkārši iznīcināja, labākajā gadījumā padzina. Pieaugot pieprasījumam pēc bišu produktiem, cilvēki no savācējiem kļuva par ražotājiem, līdz ar to sāka rūpēties par bišu saglabāšanu.
              Mūsu senči medu guva no koku dobumos mītošām bitēm. Koka dobumā izdobto izdēto, izcirsto vai dabiski veidojušos dobumu labprāt apdzīvo bites. Kokā esošu dobumu dēvē par dori. Stropus senāk nepazina. Lielāko tiesu kokā izcirta pa vienai dorei. Par dores kokiem izmantoja priedes, liepas, ozolus, krietni retāk egles. Egles satur pārmēru daudz zaru, kas apgrūtina tā jau smago doru kalšanu.
              “ Aiz ko man līkas kājas,
                 Aiz ko kupris mugurā?
                 Līkas kājas, siekstas kāpjot,
                 Kupris man, dzeini nesot. “
    Doru veidošanas pirmsākums skopo datu dēļ nav nosakāms, skaidrs viens, tā tūkstošgadīga tradīcija.
    Par agrīno dores koku esamību liecina kaut vai zināmā 1212. gada Cēsu apkārtnes Autīnes latgaļu un lībiešu kauja ar Cēsu zobenbrāļiem, par izpostītiem bišu kokiem, zemi. Vēstīts līdz šim vienīgā mums zināmā Indriķa hronikā par vēsturi. Par materiālu autentiskumu grūti spriest, jo tie vienīgie.
              Mūsdienās dores sastopam vien dižkokos. Šo pensionēto dižkoku mūžs nereti iestiepjas krietnā gadu simtenī. Latvijas novados vēl joprojām saglabājas šie senās biškopības vēstures liecinieki. Dores koki maz pamazām laikam ritot iet zudībā. Gadu gaitā senās dores vietas, gadiem nelietojot, kokiem augot un briestot resnumā, pamazām aizaug. Koki dabiski nokalst, daudzus kokus nolauž, izgāž vējš, kokus nozāģē.
     Dores iekšpusi izcirta visai gludas, līdzenas spraugas veidā.  Spraugas dziļumā, stumbra viducī veidoja cilindrisku telpu bišu ligzdai. Nokļūšanai līdz dorei, lietoja īpašu palīgierīču sistēmu, sauktu par dzeini. Doru kalšanai izmantos īpašs garš uzmavas kalts – vedga.
              “ Bitītei namu daru
                 No ozola viduklīša:
                 Bitīt` man medu nesa
                 No liepiņas ziediņiem. “
    Dzeini un tā detaļas vai fragmentus arvien atklāj arheoloģiskos izrakumos. Lai runā kaut vai Āraišu ezerpils, Tērvetes pilskalna, Talsu pilskalna, Kokneses pilskalna, Vecrīgas Alberta laukums u. c. izrakumu kultūrslāņi.
    Nav ziņu līdz kādam laikam Latvijas mežos kaltas dores. Domā, ka mūsdienu dori beiguši kalt apmēram pirms  100 gadiem, ka pēdējās dores gatavotas Pirmā pasaules kara laikā.
    Dravniekiem kļūstot praktiskākiem, attīstoties bluķu dravniecībai, ar 19. gadsimtu doru veidošanas tradīcija maz pamazām beidzās, zuda vajadzība pēc doru kokiem. Sākās modernāka biškopība.
              2019. gada 11. decembrī Ventspils Brīvdabas muzejs, ar Latvijas Valsts mežu dalībnieku palīdzību kā dāvinājumu saņēma no Dundagas novada unikālu doru priedes fragmentu, t. s., Kaziņu doru priedi. Kaziņu priede gāja bojā pēc 2010. gada  8. augusta vētras.  Priede interesanta, unikāla ar to, ka priedē 3 dores. Nākošā sezonā paredzēts muzejā izsliet priedi ekspozīcijai stāvus.  
              Dores kokos veidoja daudzus gadsimtus, biškopjiem kļūstot praktiskākiem ar 19. gadsimtu šī tradīcija pamazām zuda. Radās citi vieglāki, praktiskāki, modernāki darvošanas veidi, kā kopt bites.
              Interesantu, svētīgu projektu uzsācis Ventspils novadā dabas pētnieks un vēsturnieks Agris Āboliņš.  Ap pusotru gadu Agris Āboliņš veido pirmo Latvijas karti ar seno doru koku koordinātām. Zinot manu nodarbošanos ar bitēm, Agris zināmā mērā iesaistīja arī mani. Nokļuvu interesantā apskates objektā. Šobrīd aptverts daudzmaz Kurzemes reģions. Pēc Agra teiktā, Kurzemes meži glabā ap 30 – 50 dores kokiem. Izveidotās kartes koordinātas dotu iespēju vieglāk sekot un interesentiem aplūkot saglabājušos dižos vēstures lieciniekus – senos doru kokus. Saglabāsim seno kultūrvidi, tradīcijas!  
    Joprojām Latvijas mežos, senās lauku sētās, ceļmalās, slēpjas senie doru koki. Aicinu par zināmiem doru kokiem dalīties ar Agri Āboliņu!
                                                                                                                    Ārsts-biškopis  Ziedonis Ritmanis


Jaunākās ziņas

  • LVB Goda biedrei Olgai Lušņevskai -110
     Olga Lušņevska dzimusi 1911.gada 19.jūlijā Rīgā strādnieku Anāņiču ģimenē. Ģimenes rocība nebija liela, tādēļ Olga jau no bērnības zināja, ko nozīmē sūri strādāt, lai nopelnītu sev iztiku. Neskatoties ne uz kādām grūtībām ģimene Olgu Lušņevsku pēc Rīgas pamatskolas un vidusskolas absolvēšanas atbalstīja 1932.gadā uzsākot studijas Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē`.  [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Ilgi gaidījām siltumu, un sagaidījām ilgstošu karstumu, kas jau nogurdinājis gan ikvienu no mums, gan dzīvniekus. Sarunās ar kolēģiem satraukumu rada fakts, ka ir pieaudzis to pacientu skaits veterinārārstiem, kuriem uzstādīta diagnoze ķermeņa pārkaršana – hipertermija. Cilvēks pats cīnoties ar karstuma izraisīto nogurumu, piemirst parūpēties par dzīvniekiem, kas nav pieļaujama. Tādēļ aicinu ikvienu veterinārārstu atgādināt, lai katra dzīvnieka saimnieks izvairās no sava dzīvnieka ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros,  nevest dzīvniekus pastaigās pa ielas segumu, bet labāk zālāju, izvēloties rīta un vakara stundas. Visu laiku nodrošināt pieeju vēsam ūdenim. Tas pats attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem – govīm, aitām,zirgiem utt. Uz biedrību zvana satraukušies dzīvnieku īpašnieki un vaicā kā pasargāt govis no dunduriem, kuri lielā karstuma dēļ šķiet arī šogad īpaši aktīvi. Daudz variantu nav. Viens ir dzīvniekus pa dienas vidu turēt labi ventilējamās kūtīs, nojumēs, kā arī tos apstrādājot ar repelentiem, kas pamatā satur ēteriskās eļļas. Karstumā  būsim piesardzīgi paši un rūpēsimies par mājdzīvniekiem. [vairāk]
  • Mentorings
    Doma vai ideja par mentoringa procesa uzsākšanu Latvijā nāca no LVB Goda biedra un LVB Zirgu veterinārārstu sekcijas vadītāja Jura Tolpežņikova. Mentorings veterinārmedicīnā ir pietiekami izplatīts process citviet Eiropā un pasaulē. Mums tas ir jauns process, kura ieviešana un iedzīvināšana noteikti prasīs laiku. Bet šis process noteikti sagatavos topošo veterinārmediķi labāk un profesionālāk darbam veterinārmedicīnā, kā arī atvieglos jaunajam speciālistam ātrāk iedzīvoties profesijas ikdienā, absolvējot Veterinārmedicīnas fakultāti. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2021