Teļu slimības un profilakse.

  • Septicēmija
    Septicēmija ir infekcija, kuras laikā baktērijas un toksīni nonāk teļa asinīs un pārvietojas pa visu ķermeni. Tas parasti notiek, kamēr teļš vēl kā auglis atrodas  dzemdē vai dzemdību laikā, vai tūlīt pēc tām. Vairumā gadījumu šie toksīni asinīs tiek raksturoti kā gramnegatīvas baktērijas, piemēram, E. coli un Salmonella. Septicēmiju ir grūti un dārgi ārstēt, un izdzīvošanas rādītāji ir zemi.
    Teļus ar septicēmijām un pneimonijām ir grūti atšķirt, jo tās izpaužās kā akūta nāve vai elpošanas traucējumi. Agrīnās septicēmijas pazīmes var būt grūti pamanīt, bet galvenās pazīmes ir flegmatiski teļi, vājas kustības, nelabprāt stāv kājās  un slikti zīž , un to parasti novēro teļiem piecu dienu laikā pēc dzimšanas. Var attīstīties pietūkušas locītavas, caureja, pneimonija, meningīts, duļķainas acis un / vai liela, pietūkusi naba. Baktēriju infekcija var nonākt organismā dažādos veidos: no ārēji inficētas brūces vai nabas vai imūnās sistēmas darbības traucējumu rezultātā. Drudzis nav konsekventa septicēmiskiem teļiem, jo ​​daudziem ir normāla vai zemāka ķermeņa temperatūra.
    Baktēriju septicēmiju (īpaši E. coli) novēršanai bieži ir jāpievērš īpaša uzmanība jaunpiena izmantošanai saimniecībā. Teļi ar nepietiekamu jaunpiena uzņemšanu vai sliktas kvalitātes jaunpienu palielina E. coli absorbcijas risku un ļauj šiem mikroorganismiem ātri pāriet tievajās zarnās ,limfātikā un asinsritē. Nepareizs uzturs kopumā var spēlēt nozīmīgu lomu septicēmijas kontrolē. Pirmajā mēnesī pēc dzimšanas teļi strauji aug, un viņiem joprojām ir nenobriedusi imūnsistēma. Viņiem nepieciešami atbilstoši enerģijas avoti, pienācīgs olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu līmenis.
    Salmonellas uzliesmojumos vislabāk ir pārbaudīt barošanas procedūras. Uzliesmojumi var rasties, barojot nepasterizētu pienu vai ja iekārtā ir darbības traucējumi. Vienmēr jāpārliecinās, ka citi barības avoti nav piesārņoti ar insektiem un grauzējiem, un ka tie tiek uzglabāti sausās, drošās telpās.
    Caureja
    Caureja ir visizplatītākais mazuļu teļu nāves cēlonis, un ar labu pārvaldību to gandrīz pilnībā var novērst. Lielākais teļu caurejas riska periods ir pirmajā mēnesī pēc piedzimšanas. Ļoti jaunam teļam caureju parasti izraisa E. coli. Ja šī baktērija no gremošanas trakta nokļūs asinīs (un teļam nav imunitātes, lai ar to cīnītos), šis teļš kļūs septisks un bez agrīnas un rūpīgas ārstēšanas būs ļoti grūti glābt. Teļiem ir arī citas baktērijas, vīrusi un / vai parazīti, kas izraisa caureju. Ir svarīgi spēt ātri atpazīt šos teļus un sākt atbilstošu ārstēšanu, lai uzturētu hidratāciju un novērstu vai izlabotu asins acidozi.
    Caurejas klīniskās pazīmes sākas ar šķidriem izkārnījumiem un var pāriet līdz puskomātiskam stāvoklim:
    ūdeņainu fekāliju veidošanās → parādās dehidratācijas pazīmes (iegrimušas acis, sausas gļotādas, raupji mati) → teļa ekstremitātes pieskaroties ir aukstas → apetītes zudums → grūtības piecelties →līdz vispār nevar piecelties → samaņas zudums.
    Ar pirksta zīšanas spējām  ir nosakāms divu smaguma pakāpju caurejas. Teļi, kas spēj stāvēt un sūkāt jeb zīst pirkstu paši, un tie, kas nespēj. Teļus, kas joprojām spēj stāvēt un zīst, ārstē ar iekšķīgi lietojamiem šķidrumiem. Turpretī teļiem, kas nespēj vairs zīst pirkstu un tiem  jau ir asins acidoze,  būs nepieciešami intravenozi šķidrumi.
    Tomēr antibiotiku lietošana teļiem ar caureju ir kļuvusi nedaudz pretrunīga. Lai gan lielākā daļa piekristu, ka antibiotikas ir ieteicamas teļiem, kuriem ir caureja, kā arī dažas citas bakteriālas infekcijas pazīmes, ir debates par gadījumiem, kad teļam ir  tikai  caureja. Daži veterinārārsti teiktu, ka antibiotikas nav vajadzīgas, ja nav papildu būtisku problēmu. Citi var teikt, ka antibiotiku lietošana var būt nozīmēta pat šajos vienkāršos, nekomplicētos gadījumos. Tādēļ pareizu ārstēšanas kursu jebkurā gadījumā var noteikt tikai un vienīgi veterinārārsts, kurš apskata slimo teļu un pārzina saimniecības ganāmpulka veselības stāvokli.
    Veterinārārstam vajadzētu izmantot fekāliju paraugus , lai noteiktu visticamāko caurejas problēmas cēloni un pārskatītu vakcinācijas, ārstēšanas un dezinfekcijas protokolus. Zinot iespējamo patogēnu, tiks nozīmēta precīza un visaptveroša ārstēšana un sniegs precīzu rīcību  infekcijas avota lkvidēšanā, novēršot turpmākos slimību uzliesmojumus saimniecībā.
    Vairumā gadījumu ar letālu caureju teļš mirst no dehidratācijas un elektrolītu zuduma ,  nevis no infekcijas izraisītājiem, kas izraisīja caureju. Šī iemesla dēļ ir nepieciešama veiksmīga ātra šķidrumu kompensācija dehidratācijas novēršanai.
    Pneimonija
    Vēl viena izplatīta slimība, ko mēs redzam piena teļiem no dzimšanas līdz atšķiršanai, ir plaušu iekaisums jeb pneimonija. Pneimonijas klīniskās pazīmes ir izdalījumi no deguna, sauss klepus, ķermeņa temperatūra, kas pārsniedz 41 ° C, apgrūtināta elpošana un samazināta ēstgriba.
    Teļiem, kuriem pirms atšķiršanas attīstās pneimonija, bieži ir tādi paši riska faktori kā tiem, kuriem attīstās caureja un septicēmija: mazspēja vai nepilnīga imunitātes pārnešana no jaunpiena, ilgstoša pieaugušo liellopu iedarbība un / vai siltās novietnes ventilācijas ierobežojumi. Teļiem, kuri pēc piedzimšanas neuzņem pietiekami daudz antivielu, ir paaugstināts pneimonijas risks visā augšanas periodā. Un atkal vissvarīgākais teļu veselības pārvaldības programmas solis ir veiksmīga jaunpiena lietošana.
    Parasti problēmu, kas rodas piecu dienu laikā pēc dzimšanas, avots ir aizsprosts vai atnešanās vide. Pēc septiņu dienu vecuma problēmas rodas no avota teļa vidē. Atcerieties, ka pneimonija nav tikai problēma pēc atšķiršanas.
    Tā kā pneimonija būtiski ietekmē piena teļu augšanu un turpmāko produktivitāti, agrīna identificēšana un ārstēšana ir svarīga, taču obligāta ir būtisku riska faktoru novēršana. Teļi, kuriem attīstās hroniska pneimonija, reti pilnībā atveseļojas un šādi teļi ir brāķējami un eitanizējami, utilizējot kā dzīvnieku līķus. Agrīna vakcinācija nav efektīvs profilakses līdzeklis.
    Liellopu audzētājiem vienmēr jāatceras, ka tikai veterinārārsts sastādīs precīzu ganāmpulka veselības uzraudzības programmu un sniegs precīzu ārstēšanu dzīvnieka veselības problēmu gadījumos.


Jaunākās ziņas

  • INFORMĀCIJA MEDIJIEM
    Triāža Latvijas veterinārajās klīnikās-kas par to jāzina katram mīļdzīvnieka īpašniekam.
     
    Triāža jeb prioritizēšana ir process, ko izmanto, lai šķirotu pacientus pēc prioritātēm attiecībā uz medicīniskās palīdzības saņemšanu, ir samērā jauna pacientu šķirošanas sistēma pat Latvijas klīnikās.
    Veterinārmedicīnā nepieciešamība pēc diskusijas par  triāžu radās  tikai sākoties covid-19 uzliesmojumam. Pirmā valsts, kura pasludināja triāžu veterinārmedicīnā par obligātu, bija Lielbritānija. [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Lēnām atgriežamies pie attālinātiem ikdienas procesiem - sapulcēm, sēdēm,darba grupām un arī paša ikdienas darba . LVB šobrīd vēl strādā klātienes režīmā, ievērojot visus piesardzības principus - roku dezinfekcija, 2 m distance, sejas maskas. Tomēr aicinu katru LVB biroja apmeklētāju būt atbildīgam un birojā ierasties tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Izmantosim telefona zvanus, e-pastu un citas attālinātās saziņas līdzekļus. LVB turpina pildīt valsts deleģētās funkcijas, veicot gan veterinārās prakses sertifikāciju, gan veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāciju klātienē, ievērojot telpas platību, lai nodrošinātu 2 m distanci.
    20. oktobrī plkst. 08.30. notiks LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde, kurā tiks izskatīts Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā LVB pārstāvēs Mazo dzīvnieku veterinārārstu profesionālās sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.
    21.oktobrī pl.13 notiks attālināta LVB Veterināro zāļu izplatīšanas sertifikācijas komisijas sēde.
    LVB administrācija ir pabeigusi LVB nodaļu inventerizāciju un šobrīd LVB esošās nodaļas ir publicētas mājas lapā. Taču šis saraksts ir papildināms, ja kāda nodaļa izdomā aktivizēties un piesaka savu darbību LVB administrācijai, iesniedzot nodaļas nolikumu un dalībnieku sarakstu.
      [vairāk]
  • Senā meža dravniecība.
    Kopš neatminamiem laikiem mūsu senči līdzās zemkopībai, lopkopībai un zvejniecībai nodarbojušies vēl ar dravniecību, iegūstot biškopības produktus – medu, vasku.
              Medus, vasks savā laikā ļoti augstu kotējies gan kā pārtikas produkts, kā nekā pirmā saldviela, gan tirgus prece. Ne velti medu, vasku tirdzniecībā pietuvināja dārgajām kažokādām u. c. precēm. Pēc vaska liels pieprasījums bija baznīcās. No vaska lēja sveces, izmantoja ziedojumiem, pareģojumiem un citiem pagāniskiem rituāliem. Vasku it plaši pielietoja amatniecībā. [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2020