Drošas pārtikas sardzē

  • Ikdienā Latvijā dzīvnieku kautuvēs strādā teju 70 valsts pilnvarotie veterinārārsti, kuri seko līdzi, lai cilvēku ikdienas uzturā nonāktu droša un nekaitīga gaļa. Sākoties COVID krīzei ir pieaudzis arī svaigās gaļas patēriņš, jo cilvēki mazāk apmeklē sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, bet priekšroku dod pašu mājās gatavotam ēdienam, izvēloties par izejvielu vietējo produkciju. Pieaugot pieprasījumam, uzņēmēji ceņšas pēc iespējas vairāk iepirkt dzīvniekus, lai nodrošinātu pieprasīju, bet dzīvnieku īpašniekiem ir svarīgi ātrāk izaudzēt savu mājlopu,lai to realizētu gaļā. Pie intensīvas audzēšanas rodas papildus iespēja saslimt gan ar vielmaiņas slimībām, gan dažādām gremošanas sistēmas infekcijām. Pietiekami brīvais medikamentu iegūšanas veids ne vienmēr saimniekam liek izvēlēties aicināt ar padomu un palīdzību veterinārārstu, bet pie profilakses un ārstēšanas ķerties pašam, kas noved pie dažādām kļūdām. Tādos gadījumos tieši valsts pilnvarotie veterinārārsti ir tie, kas kautuvēs šīs kļūdas pamana. Nesen ar līdzīgu gadījumu saskārās kādas kautuves pilnvarotais veterinārārsts. Viņš ievēroja, ka no kautuvē nokautām divdesmit cūkām deviņām cūkām kakla rajonā( sk. foto) graudaini dzeltens receklis,kas radīja aizdomas uz medikamentu paliekām. Sazinoties ar dzīvnieku īpašnieku, saprotams, ka viss tika noliegts. Liemeņi tika aizturēti un veikta papildus izmeklēšana, nosūtot materiālus arī patologiem. Atbildē tika saņemts, ka tas ir pigments ceroīds, kas veidojas pēc subakūta vai hroniska iekaisuma. Tas liecināja, ka ir veiktas injekcijas, ievadot infekciju kā rezultātā cūkām ir bijuši abscesi, ar kuriem organisms pats ticis galā. Kautuves veterinārārsts sazinājās ar iespējamo saimniecības veterinārārstu un uzzināja, ka saimniecībā ir problēmas cūkām ar vielmaiņu un saimnieki profilaktiski paši injicē vitamīnus. Pieļaujam, ka injekcijas veiktas nesterili, ienesot organismā infekciju kā rezultātā radās cūkām abscesi. Tomēr nevar izslēgt, ka tās ir arī citu medikamentu paliekas, tādēļ tika veikti papildus izmeklējumi, bet cūku liemeņi izbrāķēti un norakstīti kā blakusprodukti. Zaudējumi kautuvei, bet pārtikā nenonāca abšaubāmas kvalitātes cūkgaļa. Šis gadījums lieku reizi norāda, ka svarīga atgriezeniskā saite starp kautuves veterinārārstu un praktiķi, kā arī par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk Latvijā noteikt kā obligātu prasību katrai saomniecībai izvēlēties savu apkalpojošo veterinārārstu.


Jaunākās ziņas

  • LVB Goda biedre Rita Rone -90
    Veterinārārste Rita Rone dzimusi 1930.gada 11.augustā Rīgas apriņķa Bīriņu pagasta “Jaunskutēs”. Pamatskolu absolvējusi 1946.gadā Saulkrastos un mācības turpināja Rīgas 2.vidusskolā, kuru absolvēja 1950.gadā. Pēc vidusskolas absolvēšanas 1950.gadā uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zootehnikas fakultātē, bet pēc pirmā kursa 1951.gadā pārgāja studēt Veterinārajā fakultātē. Veterināro faultāti absolvēja 1956.gadā un uzsāka veterinārārstes darbu Talsu rajona Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijā kā galvenā veterinārārste. 1958.gadā Ritu Roni uzaicināja strādāt Ogres rajona kopsaimniecībā “Kopdarbs”, bet pēc gada 1959.gadā uzsāka darbu Ogres rajona Dzīvnieku slimības apkarošanas stacijā par Ogres iecirkņa vecāko veterinārārsti epizootoloģi, vēlāk pēc reformām valsts dienestā no 1979.gada līdz 1997.gadam kā Ogres rajona galvenā veterinārārste epizootoloģe. Būdama jau pensijā, Rita Rone no 1998.gada līdz 2000.gadam strādāja par veterināro ekspertu SIA “Triāls” dzīvnieku kautuvē. 2003.gadā Ritai Ronei tika piešķirts LVB Goda biedra statuss. Par tālākām Ritas Rones dzīves gaitām LVB rīcībā nav informācijas.
    Informāciju sagatavoja V.Šmēliņš [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Latvijā joprojām raizes un piesardzību rada aktivizējies Āfrikas cūku mēris mežacūkām, radot draudus cūkaudzētājiem, bet Covid infekciju veiksmīgi kontrolējam.                                                                                                                                   [vairāk]
  • Pētījums par mastītu ārstēšanu govīm.
    Mastīts ir galvenais iemesls antibakteriālo līdzekļu izmantošanai piena lopkopībā visā pasaulē . Tieši patogēno mikrobu rezistence ir likusi gan sabiedrībai, gan profesionāļiem aizdomāties par antibakteriālo līdzekļu lietošanas samazināšanu, veicot dažādus pētījumus, ar ko tos aizvietot. Mastīti ir  cēlonis lieliem ekonomiskiem zaudējumiem piena lopkopības saimniecībās.   Alternatīva ārstēšanas līdzekļu atrašana bieži tiek uzskatīta par veidu, kā apkarot mikrobu rezistenci. Šajā sakarā arvien pieaug homeopātijas kā alternatīva mastīta ārstēšanas metodes popularitāte, īpaši bioloģiskajās saimniecībās Eiropā  [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2020