Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā veicinās atbildības pieaugumu

  • Rīgā, 2019.gada 28.novembrī
    Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā veicinās atbildības pieaugumu
    Šodien  28.11.19.  Saeimā pieņemtie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā veicinās suņu turēšanas paradumu maiņu Latvijā un stiprinās īpašnieku atbildību, tā veicinot arī sabiedrības drošību. Savukārt pazudušos mājas mīluļus varēs ātrāk atdot īpašniekiem.
    Likuma grozījumi nosaka, ka, sākot ar nākamo gadu, kucēnam jau trīs mēšu vecumā būs jābūt ES valstīs atzītam dokumentam – Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pasei, kas ir vienīgais dokuments, kurā vienkopus pieejama visa informācija par dzīvnieku, tai skaitā, dzīvnieka mikročipa numurs, tā ievadīšanas vieta, informācija par dzīvnieka īpašnieku, dzīvnieka vakcinācijām un veselības stāvokli. Tāpat likumā būs noteikts, ka pēc mikročipa ievadīšanas tam būs jābūt reģistrētam valsts vienotajā reģistrā – Lauksaimniecības datu centra (LDC) reģistrā.
    Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža pamato likuma grozījumu nepieciešamību: “Prakse rāda, ka laiku, kuru likumdevējs bija līdz šim atvēlējis reģistrācijai, saimnieki neizmantoja lietderīgi, atlika reģistrāciju LDC uz pēdējo brīdi un tad par to vispār aizmirsa, attopoties tikai tad, kad jau bija notikusi nelaime un suns ar nereģistrēto čipu ir pazudis.”
    Likuma grozījumi paredz, ka nākamie īpašnieki, kas gribēs legāli iegādāties kucēnu, tagad varēs pamatoti pieprasīt, lai kucēns būtu piedāvājuma brīdī vakcinēts, apzīmēts ar mikročipu, kas reģistrēts valsts vienotajā LDC reģistrā, un tam būtu sava unikāli numurēta pase. Jaunais dokuments ļaus īpašniekiem būt arī mobilākiem: kā rāda veterinārārstu pieredze, nepieciešamība īpašniekam šķērsot Latvijas robežu kopā ar dzīvnieku rodas daudz biežāk, nekā sākotnēji persona ir prognozējusi brīdī, kad pirmo reizi ar kucēnu bija vizītē pie veterinārārsta.  Līdz šim katrs suns, kura īpašnieks neplānoti vēlējās ar suni šķērsot Latvijas robežu un saņemt pasi, bija pakļauts veselības riskam no pārvakcinēšanas, jo visa ar suņa veselību saistītā informācija nebija pieejama vienuviet. Saimniekam radās izdevumi par atkārtotu vakcināciju un cita dokumenta – pases – izrakstīšanu. Turklāt dokumentu maiņas gadījumā bija jāgaida 21 diena, līdz jaunais dokuments kļuva derīgs.
    Uzreiz saņemot pasi līdz kucēna 4 mēnešu vecumam, šīs problēmas būs novērstas. Tai pašā laikā varam nomierināt suņu saimniekus, kas jau ir saņēmuši suņu vakcinācijas apliecību, ka jaunas apliecības ar 2020. gada janvāri vairs izsniegtas netiks, taču līdz šim saņemtais dokuments nebūs jāmaina, jo tas būs derīgs visu suņa mūžu.
    LVB Valdes priekšsēdētāja Māra Viduža
    Papildus informācijai Lita Konopore 29213373

  • Komentēšanas iespējas ir slēgtas!

Jaunākās ziņas

  • LVB Goda biedre Rita Rone -90
    Veterinārārste Rita Rone dzimusi 1930.gada 11.augustā Rīgas apriņķa Bīriņu pagasta “Jaunskutēs”. Pamatskolu absolvējusi 1946.gadā Saulkrastos un mācības turpināja Rīgas 2.vidusskolā, kuru absolvēja 1950.gadā. Pēc vidusskolas absolvēšanas 1950.gadā uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zootehnikas fakultātē, bet pēc pirmā kursa 1951.gadā pārgāja studēt Veterinārajā fakultātē. Veterināro faultāti absolvēja 1956.gadā un uzsāka veterinārārstes darbu Talsu rajona Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijā kā galvenā veterinārārste. 1958.gadā Ritu Roni uzaicināja strādāt Ogres rajona kopsaimniecībā “Kopdarbs”, bet pēc gada 1959.gadā uzsāka darbu Ogres rajona Dzīvnieku slimības apkarošanas stacijā par Ogres iecirkņa vecāko veterinārārsti epizootoloģi, vēlāk pēc reformām valsts dienestā no 1979.gada līdz 1997.gadam kā Ogres rajona galvenā veterinārārste epizootoloģe. Būdama jau pensijā, Rita Rone no 1998.gada līdz 2000.gadam strādāja par veterināro ekspertu SIA “Triāls” dzīvnieku kautuvē. 2003.gadā Ritai Ronei tika piešķirts LVB Goda biedra statuss. Par tālākām Ritas Rones dzīves gaitām LVB rīcībā nav informācijas.
    Informāciju sagatavoja V.Šmēliņš [vairāk]
  • Informē LVB valdes priekšsēdētājs
    Latvijā joprojām raizes un piesardzību rada aktivizējies Āfrikas cūku mēris mežacūkām, radot draudus cūkaudzētājiem, bet Covid infekciju veiksmīgi kontrolējam.                                                                                                                                   [vairāk]
  • Pētījums par mastītu ārstēšanu govīm.
    Mastīts ir galvenais iemesls antibakteriālo līdzekļu izmantošanai piena lopkopībā visā pasaulē . Tieši patogēno mikrobu rezistence ir likusi gan sabiedrībai, gan profesionāļiem aizdomāties par antibakteriālo līdzekļu lietošanas samazināšanu, veicot dažādus pētījumus, ar ko tos aizvietot. Mastīti ir  cēlonis lieliem ekonomiskiem zaudējumiem piena lopkopības saimniecībās.   Alternatīva ārstēšanas līdzekļu atrašana bieži tiek uzskatīta par veidu, kā apkarot mikrobu rezistenci. Šajā sakarā arvien pieaug homeopātijas kā alternatīva mastīta ārstēšanas metodes popularitāte, īpaši bioloģiskajās saimniecībās Eiropā  [vairāk]
Lasīt vairāk
CMS © RixtelLab 2014 - 2020